Ko esmu uzzinājis par Zemes vēsturi un tās noslēpumiem (8): dievišķā kultūra

Priekšvārds. Likuma izlabošanas procesam progresējot, es nepārtraukti paaugstinu savu Sjiņsjiņ, pilnveidojoties Dafa un cenšoties saplūst ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība", un līdz ar to padziļinās arī mana gudrība un pastiprinās prāta spējas. Manā pilnveidošanās līmenī Dafa man atklājis dažādu līmeņu patiesību, tai skaitā arī Zemes vēsturi un tās noslēpumus. Esmu to pierakstījis, lai dalītos ar draugiem-praktizētājiem.

Dievišķā kultūra — leģendas par drakoniem

Drakoni ir mitoloģiskas būtnes, par kurām vēsta Ķīnas un dienvidaustrumu Āzijas leģendas. Tie simbolizē veiksmi. Drakoni pārstāv ķīniešu un dienvidaustrumu Āzijas etniskās grupas. Kā neatņemamas dievišķās kultūras sastāvdaļa, leģendas par drakoniem tiek nodotas no paaudzes paaudzē jau tūkstošiem gadu. Tātad, vai drakoni patiešām eksistē, vai ir vien iztēles auglis? No seniem laikiem līdz mūsdienām dažādās vēstures grāmatās un folklorā ir bijuši aculiecinieku apraksti par to, kā viņi savām acīm redzējuši drakonus. Taču tur ir gan patiesi, gan nepatiesi apgalvojumi. Šodien es parunāšu par šo tēmu, raugoties no praktizētāja viedokļa.

Starp daudzajiem stāstiem, kas saistīti ar drakoniem, par vienu var droši apgalvot, ka tas ir patiess. Runa ir par Jinkou apgabalā nokritušo drakonu. 1934. gada vasarā Jinkou apgabalā Ķīnā vairāk kā 40 dienas turpinājās spēcīgas lietavas. Liao upe izgāja no krastiem. Ziemeļu krasts bija pārtapis par plašu ezeru. Beigtas zivis un garneles peldēja ūdens virspusē, visapkārt izplatījās zivju smaka. Kad spēcīgās lietusgāzes bija mitējušās, 10 metrus no Liao upes ietekas ļaudis uzgāja miruša drakona paliekas. Ziņas par milzīgu drakonu, kas bija nokritis zemē, ātri izplatījās visā valstī. Ziņkārīgie no visām ziemeļaustrumu Ķīnas malām devās uz Jinkou, lai redzētu to savām acīm. Shengjing Times nekavējoties nosūtīja uz turieni savus reportierus, lai tie uz vietas intervētu lieciniekus un iegūtu informāciju no pirmavota. Drīz pēc tam, 1934. gada 12. augustā, Shengjing Times publicēja īpašu reportāžu ar drakona atlieku fotouzņēmumiem. Rakstā bija teikts: "Šim dzīvniekam ir ne tikai divi gari ragi uz galvas, bet arī četras nagainas ķepas, kas aug no ķermeņa. Vietā, kur viņš nokrita, tas bija izkārpījis 17–18 metrus garu iedobi, kuras sānos bija skaidri saskatāmas tā nagu atstātās pēdas." Pēc tam drakona kaulus savāca un nogādāja Jinkou zivsaimniecības skolā. Tieši tajā laikā Japāna okupēja Ķīnu. Kad japāņi uzzināja par šo atradumu, viņi nekavējoties aizgādāja drakona kaulus uz Čančuņu, bet pēc tam nosūtīja tos uz Japānu. Arheologu, kultūras darbinieku un zinātniskajās aprindās vēl 50 gadus pēc gadījuma ar bojā gājušo drakonu joprojām nav nonākuši pie vienotas izpratnes.

Raugoties no praktizētāja viedokļa, es spēju saskatīt patieso situāciju, kas citiem nav redzama. Man manā pilnveidošanās līmenī tika atklāts, ka gadījums ar bojā gājušo drakonu Jinkou apgabalā ir patiesība. Kritušais drakons bija Bohai jūras drakonu karaļa piektais dēls. Viņam bija uzdots apsargāt Tanu dinastijas imperatora Li Dži īsteno ķermeni, kā arī Li Dži un Vu Dzetiaņas kapa vietas. Šis drakons bija 20 metrus garš. Ķermenis tam bija melni-pelēkā krāsā, bet acis tumši brūnas. Imperatora kapa vietas apsargāšanas laikā jiņ enerģija kapā sāka stipri dominēt, tādējādi izjaucot jiņ un jan līdzsvaru. Imperatora kapa laika telpā radās haoss, kas padarīja drakonu tik uztrauktu un nemierīgu, ka viņa dēmoniskā daba izlauzās uz āru. Drakons vairākas reizes pārkāpa Debesu likumu, bez atļaujas pametot savu pienākumu pildīšanas vietu. Viņš sēja haosu un apdraudēja Vei upes reģiona iedzīvotāju dzīvības. Šis ļaunprātīgais drakons pielietoja savas pārdabiskās spējas, lai izpostītu upes krastu, izraisot plūdus. Plūdu rezultātā daudzus cilvēkus ieskaloja upē, kur drakons tos aprija. Drakona dēļ bojā aizgāja ap 80 cilvēku. Turklāt drakons nepārtraukti iznīcināja ūdens garus, un uzsūca viņu enerģiju, lai papildinātu savu Fa spēku. Viņš arī kontrolēja eremītus, kuri pilnveidojās vientulībā, un kuriem trūka taisnu domu, liekot viņiem nogalināt dzīvas būtnes, lai upurētu tās viņam.

Šī drakona ļaundarības nopietni sadusmoja Debesis. Debesu imperators nosūtīja uz Zemi savus Debesu ģenerāļus un Debesu kaujiniekus, lai sagūstītu nelietīgo drakonu un nogādātu to Debesu cietumā. Taču ļaunajam drakonam ar savu spēju un viltības palīdzību izdevās aizbēgt. Drīz pēc tam ļaunais drakons ieradās nemirstīgo salā Penlai. Padarījis sevi neredzamu, viņš ieradās Penlai salā, ieejot tai atbilstošajā dimensijā, izmantoja savas pārdabiskās spējas, lai sameklētu krāsni, kurā pagatavot nemirstības eliksīru un tad iezagās Tai Baisjina daņ mājā, kur plānoja nozagt viņa īpašo zelta eliksīru, kas spēj savaldīt ūdeni. Šis eliksīrs deva iespēju ūdenī dzīvojošām radībām atrasties uz sauszemes ilgu laiku, nevājinot viņu spējas un ļaujot tām brīvi izmantot savas pārdabiskās spējas. Tikko ļaunais drakons jau grasījās nozagt šo debesu eliksīru, kad pēkšņi daņ mājas iekšienē kā no zila gaisa viņa priekšā iznira Tai Baisjins, liekot drakonam pārsteigumā atkāpties pāris soļus. Tai Baisjins pacēla pret viņu savu pātagu un sacīja: "Šiet ir aizliegts ienākt, šeit izgatavo daņ. Tas, kurš ienāk šeit bez atļaujas, tiks sodīts! Tā kā esi drakons, tev labi zināmi debesu un zemes likumi, taču tu uzdrošinājies rīkoties pretēji Debesu likumam. Nu tu izbaudīsi Debesu dusmas, un tevis sastrādātā karma gulsies arī uz visu drakonu dzimtu. Taču es došu tev vēl iespēju." Uz to ļaunais drakons atbildēja: "Tu esi tikai parasts mirstīgais, kas pilnveidojas. Vai gan tev piemīt tik augsts tikums, lai varētu mani apžēlot? Tikai pagaidi, tiklīdz iegūšu šo Debesu eliksīru, es satikšos ar savu likteni." Pateicis šos vārdus, drakons sāka cīnīties ar Tai Baisjinu, debesis virs Penlai salas mirklī satumsa un sāka pūst brāzmains vējš. Kad cīniņš jau bija turpinājies kādu laiku, Tai Baisjins pēkšņi aptvēra, ka drakonus nedrīkst tā vienkārši patvaļīgi nogalināt, tas jāizlemj Debesīm. Tādēļ viņš pielietoja savu din spēju, lai sasaldētu ļauno drakonu un atgriezās Debesīs, lūdzot imperatoram izlemt šo lietu. Debesu imperators personīgi pasniedza viņam Drakonu kaujamo zobenu un pavēlēja nocirst ļaunajam drakonam galvu.

Tikko Tai Baisjins satvēra Drakonu kaujamo zobenu, viņa sirdī ielija žēlsirdība. Viņš cerēja, ka ļaunais drakons nožēlos pastrādātās ļaundarības un labosies. Tādēļ viņš drakonu nenogalināja, tikai ievainoja. Ievainotais drakons bēga uz Drakonu pili Bohai jūras dzelmē. Taču, ņemot vērā, ka viņš bija pastrādājis ļaundarības, pārkāpjot drakonu noteikumus un Debesu likumus, Bohai jūras Drakonu valdnieks jau bija izsvītrojis viņa vārdu no drakonu rases ģenealoģijas, saraujot ar viņu visas saites. Ļaunajam drakonam nu vairs nebija māju, kurp atgriezties, un vietas, kur paslēpties. Tā kā drakons bija smagi ievainots, viņa spēki pilnībā izsīka, un viņš nogāzās zemē Jinkou apgabalā. Daudzi vietējie iedzīvotāji, kas tobrīd atradās niedru dīķa krastos desmit kilometru attālumā no Liao upes ietekas, redzēja drakonu nokrītam zemē. Dažas dienas atpūties, drakons pamazām atlaba un viņa Fa spējas atgriezās. Bet tā kā viņa ļaunā būtība nebija mainījusies, tas ne tikai nedomāja nožēlot savas ļaundarības, bet pat domāja par iespēju atriebties Tai Baisjinam. Šīs domas vadīts, ļaunais drakons atgriezās Penlai salā. Tai Baisjins zināja, ka viņš nāks. Šie divi atkal uzsāka cīniņu. Tiklīdz Drakonu kaujamā zobens asmens skāra ļaunā drakona rīkli, Tai Baisjins pielietoja savas dievišķās spējas, lai atņemtu drakona daņ, un drakona spējas mirklī izzuda. Dievi-aizbildņi paņēma ļaunā drakona dvēseli un aizsūtīja to uz elles 18. līmeni soda izciešanai, un tur tā mīt ieslodzīta vēl šodien. Drakona fiziskais ķermenis nogāzās zemē Jinkou apgabalā. Protams, bija iemesls kāpēc cilvēkiem bija ļauts redzēt bojā gājušo drakonu. Debesis gribēja brīdināt ļaudis – drakoni un Dievi patiešām eksistē, un cilvēkiem ar cieņu ir jāizturas pret Debesīm un Zemi, jāseko Dao un jāpilnveido savs tikums. Vēlāk japāņu armija slepeni aizveda drakona atliekas uz Japānu. Japānas karaliskā ģimene ir pārņēmusi tās savā īpašumā un glabā slepenā templī.

Man manā pilnveidošanās līmenī atklājās, ka atkarībā no drakonu dažādajiem līmeņiem un pasaulēm tos var iedalīt trīs kategorijās: zemes drakoni, debesu drakoni un dievišķie drakoni. Zemes drakoni mīt cilvēku pasaulē. Viņi mitinās upēs un ezeros dzeltenās rases cilvēku apdzīvotos reģionos. Tie ir valdnieki pār visiem ūdens iemītniekiem. Debesu drakoni dzīvo dažādos debesu līmeņos un dimensijās Trīs sfēru robežās. Viņu pienākumos ietilpst gādāt par savlaicīgiem nokrišņiem, kā arī kalpo par Likuma sargiem.

Dievišķie drakoni parasti mitinās dzelteno cilvēku debesu valstībās ārpus Trim sfērām. Tā ir visaugstākā no visām trim drakonu kategorijām. Drakoni mēdz būt melni, balti, sarkani, dzelteni, zaļi, zili vai violeti. Acis drakoniem parasti ir tādā pašā krāsā, kā viņu ķermenis, tikai nedaudz tumšākas. Okeānā dzīvojošie sieviešu un vīriešu dzimuma drakoni atšķiras pēc izmēra un izskata. Drakoni pēc pašu vēlēšanās var kļūt lielāki vai mazāki. Pieaudzis okeānā mītošs vīriešu dzimuma drakons var izaugt līdz 70-80 metrus garš. Uz galvas drakoniem aug trīs samērā gari ragi, pa vienam katrā deguna pusē, bet trešais uz apakšžokļa. Uz muguras drakonam slejas masīvas asas spuras. Astes ir garas un lokanas. Drakons apveltīts ar asiem un spēcīgiem nagiem. Acis ir spožas un mirdzošas. Drakoni izskatās majestātiski jebkādā rakursā, turklāt tiem piemīt spēcīgs enerģijas lauks.

Okeānā mītošie sieviešu dzimuma drakoni sasniedz apmēram 40-50 metrus augumā. Tiem ir divi ragi katrā purna pusē, kas ir salīdzinoši mazāki, nekā vīriešu dzimuma drakoniem. Muguras spuras ir mīkstas, mazas un noapaļotas. Arī astes un nagi ir salīdzinoši īsāki, nekā vīriešu dzimuma drakoniem. Tāpat arī skatiens nav tik valdonīgs. Sieviešu dzimuma drakoni raksturā ir patīkamāki un maigāki. Ir vēl cita veida drakons, saukts par dzjao, kas pēc izskata līdzinās okeānā mītošajiem drakoniem. Dzjao ir upju, ezeru un saldūdens ūdenstilpņu valdnieki. Dievi radīja dzjao saldūdenī. Šiem drakoniem ir tikai viens rags pierē, un tie sver mazāk. Dzjao ir gaišākā krāsā, parasti baltā, pelnu pelēkā vai gaiši zaļā. Tie nav tik gari kā okeāna drakoni, vīriešu dzimuma pārstāvji vidēji ir 40-50 metrus, bet sieviešu līdz 30 metrus gari. Un tomēr okeāna drakoni un dzjao ir atšķirīgi ūdens iemītnieki. Tiem visiem piemīt pārdabiskās spējas, kas ļauj tiem brīvi pārvietoties pa visām upēm, ezeriem un okeāniem.

Dažādu līmeņu drakoni arī vairojas atšķirīgi. Zemes drakoni izšķiļas no olām, turklāt vienā reizē tie spēj izdēt tikai trīs līdz piecas olas. Zemes drakoniem grūtniecība ilgst apmēram 13 mēnešus, un izšķilšanās process ilgst trīs mēnešus pēc olu izdēšanas. Debesu drakoni ir dzīvdzemdētāji, tomēr tie var arī dēt olas. Parasti tas rada tikai vienu pēcnācēju vidēji 300 gadu laikā. Drakona mazulis piedzimst ovālas formas membrānā, un tā ir apmēram 150 cm gara un 80 cm plata. Šīs dimensijas zemes drakoni dzīvo apmēram 1000 gadus. Atkarībā no drakonu līmeņa atšķiras arī viņu dzīves ilgums. Debesu drakoni, kas joprojām mīt Trīs sfēru ietvaros, dzīvo pārsvarā 1500 līdz 3000 gadus. Jo augstāks līmenis, jo ilgāks mūžs. Dievišķie drakoni dzīvo debesu pasaulēs. Papildus tam, ka tie ir dzīvdzemdētāji, patiesībā tie spēj radīt jaunu drakonu ar savu pārdabisko spēju palīdzību, un tas ir īpašs process. Sieviešu un vīriešu dzimuma drakoni nostājas viens pret otru un no rīkles raida enerģijas staru, kas satikušies izveido enerģētisku lodi kādus 150 cm diametrā. Enerģijai pastiprinoties, enerģētiskās lodes centrā pakāpeniski parādās jauna drakona veidols. Turpinot raidīt uz to enerģiju, mazais drakona tēls pamazām pārtop konkrētā radījumā. Enerģijai arvien vairāk pastiprinoties, jaundzimušais drakons pakāpeniski laužas laukā no enerģētiskās lodes, kā no kūniņas, un tā dzimst dzīvs, elpojošs drakons. Tas ir visai dzīvīgs un piemīlīgs, nedaudz atgādina drakonus no multfilmām. Interesanti ir tas, ka jaundzimušais līdzinās tam no vecākiem, kura enerģija ir izrādījusies stiprāka. Drakoni vairojas saskaņā ar debesīs noteikto kārtību un laiku, un tikai tad, kad tie seko debesu gribai, tie var tikt pie pēcnācēja. Šādi vairojas daudzi mitoloģiskie dzīvnieki Dievu valstībās. Daudziem zema līmeņa praktizētājiem senos laikos neizdevās sasniegt garīgu apskaidrību pilnveidošanās procesā, jo tie nespēja atbrīvoties no iekāres. Daži no šiem praktizētājiem pārdzima par drakoniem Trīs sfēru robežās. Bet tie, kam neizdevās atbrīvoties no skaudības, pārdzima par čūskām, pitoniem. Tā kā tiem kopš dzimšanas nebija roku, viņi bieži vien bija bezpalīdzīgi pret indīgu kukaiņu dzēlieniem. Tāpēc čūskas daba pārsvarā ir visai agresīva. Pilnveidošanās process ir ārkārtīgi nopietna lieta. Pieķeršanās jebkurai cilvēcīgai tieksmei galu galā var novest pie tā, ka visi praktizētāja iepriekšējie centieni izrādīsies veltīgi.

Drakoniem ir trīs pienākumi. Pirmais ir pārvaldīt okeānus, upes un ūdens iemītniekus Austrumos, kas pieder dzeltenās rases cilvēkiem. Viņi ir atbildīgi par to, lai tiktu iznīcinātas tādas būtnes, kas sēj haosu upēs un okeānos, tai skaitā arī dēmonus. Otrs pienākums ir pārvaldīt lietus un mākoņu darbību savā reģionā. Trešais pienākums ir apsargāt imperatora kapenes un kalpot par Likuma sargiem praktizētājiem Trīs sfēru robežās. Ik gadu pavasara ekvinokcijas laikā visi drakonu un dzjao valdnieki pulcējas debesīs. Atkarībā no viņu līmeņa tie dodas uz attiecīgu līmeni debesīs, lai ziņotu par paveikto. Tie sniedz kopsavilkumu par galvenajiem notikumiem, kas notikuši ūdeņos pēdējā gada laikā, un to, kā tie tika noregulēti. No Debesīm viņi, savukārt, saņem jaunas instrukcijas un uzdevumus. Ik gadu ziemas saulgriežos drakoni paslēpjas, lai atgūtu spēkus. Tā tas notiek katru gadu.

Ķīnas vēstures un dinastiju maiņas gaitā drakonu kultūra vienmēr tikusi nodota no paaudzes paaudzei. Dažādu debesu kultūru ietekmes dēļ drakonu ārējais izskats un spējas krasi atšķiras. Pēc drakona ārējā izskata noteiktā laikmetā varēja pareģot tai laikā valdošās dinastijas likteni. Haņu dinastijas laikā drakoniem bija mazas ekstremitātes. Reizēm tās bija gandrīz pieaugušas pie sāniem un bija praktiski nemanāmas. Tas padarīja drakonus līdzīgus gigantiskām čūskām. Šos drakonus raksturoja kā vuvei (darbība bez rīcības) Dižajā Ceļā. Tanu dinastijas laikā dzīvojošiem drakoniem bija garas un spēcīgas ekstremitātes un garš, slaids purns. Tie bija skaisti un cēli. Šie drakoni bija radīti, lai valdītu pār pasauli. Šo drakonu ķermeņi atspoguļo Tanu dinastijas valdīšanas zelta laikmetu un šīs slavas apvītās valsts labklājību. Bet Sunu dinastijas valdīšanas laikā drakonu izskats un izturēšanās vairs nebija tik labi, kā iepriekšējo dinastiju valdīšanas laikā dzīvojošiem drakoniem. Lai gan Sunu dinastijas valdīšanas laikā ekonomika plauka, tauta cieta no tā, ka citas tautības to pazemoja un apdraudēja. Par to liecina fakts, ka divi Sunu imperatori – Huidzuns un Cjiņdzuns, tika sagūstīti un aizvesti uz Dzjiņu valsti, un Ziemeļu Suni cieta sakāvi. Sunu dinastijas drakonu raksturīgākā īpašība bija draudīgums, kas līdzinājās satumsušām debesīm. Sunu dinastijas imperatori pārkāpa debesu gribu, novedot savu tautu briesmīgā situācijā un veicinot tās iznīcību. Minu dinastijas laika drakonu raksturīgākā īpašība bija noslēgtība. Kad tika nodibināta Minu dinastija, visu zemi un īpašumus savā starpā sadalīja imperatora ģimenes locekļi un to pēcnācēji. Tolaik pastāvēja verdzība, kas vienkāršajai tautai sagādāja daudz ciešanu un bēdu. Tā rezultātā visapkārt uzplaiksnīja nemieri. Cjinu dinastijas laika drakonu galvenā īpašība bija spēja aizsargāt teritoriju un atvairīt ienaidniekus no visām pusēm. Laika posmā no imperatora Kaņsji valdīšanas līdz imperatora Cjaņluna valdīšanai Cjinu armija paplašināja valsts teritorijas visos virzienos, tā bija neuzvarama. Cjinu dinastijas valdīšanas laikā valsts teritorija bija plaša, neviens no ārpuses tai neuzdrošinājās uzbrukt.

Senos laikos imperatori tika uzskatīti par Debesu dēliem. Viņu uzdevums bija sekot Debesu gribai. Visus iepriekšējo dinastiju dibinātājus izraudzījās Debesis. Tos sargāja nemirstīgie un drakoni, un arī daudzas imperatoru kapenes apsargā nemirstīgie un drakoni. Starp tām ir slavenās Cjiņa Šihuana kapenes. Zem Li kalna atrodas milzīga pazemes pils. Kapenes ir sadalītas jiņ un jan zonās. Augšējā jan zona izbūvēta piecos stāvos, kas veidota kā piramīdas formas ēka. Apakšējā jiņ zona sastāv no četriem līmeņiem, tā celta apgrieztas piramīdas formā. Abas pazemes pils zonas ir atdalītas viena no otras ar vairākus metrus biezu zemes slāni un savienotas ar slepenu tuneli. Pils atrodas 295 metrus dziļā pazemē. Cjiņa Šihuana valdīšanas laikā darbam kapeņu celtniecībā tika piesaistīti 720 000 strādnieku, kas strādāja 30 gadus, līdz viss tika pabeigts.

Iemesls tam, kādēļ Cjiņs Šihuans nolēma celt kapenes zem Li kalna, ir fakts, ka no Li kalna centra pret debesīm cēlās spēcīgs violetas gaismas stars. Visu Li kalnu ieskauj šī violetā gaisma, un tur atrodas slavenais drakona meridiāns. Imperatora kapenes ir izvietotas tieši pie drakona alas. (Mūsdienu terminoloģijā drakona ala ir Zemes magnētiskā lauka enerģētiskais centrs.) Cjiņ Šihuana kapenēs tika iepludināts simtiem tonnu dzīvsudraba, kas kalpoja kā modelis, kas attēlo upes, ezerus un okeānus, kuri piederēja dižajai Cjiņu dinastijai. Pazemes pilī atrodas 1800 terakotas karavīru. Šīs māla figūras reiz bija dzīvi cilvēki – Cjinu dinastijas armijas ģenerāļi un kareivji. Kad tie vēl bija dzīvi, tie iedzēra īpašu daņ eliksīru, un uz viņu ķermeņa tika uzrakstīta sarkani-zilā taidzji dižā pilnveidošanās ceļa mantras. Daņ eliksīrs un mantras deva iespēju viņu dvēselēm saglabāties un pasargāja ķermeņus no sairšanas. Viņi mitinās šajā pazemes pils pasaulē. Viņu fiziskie ķermeņi saglabājās, tādēļ viņi varēja kalpot par jiņ kareivjiem, kas sargā imperatora kapenes.

Galvenās zāles pirmajā līmenī mīt drakons, kas sargā imperatora kapenes. Nemirstīgie un dievišķie kareivji savukārt apsargā visu Li kalnu. Nevienam nav atļauts postīt kapenes. Kad Cjiņs Šihuans vēl bija dzīvs, viņš lika daoistu alķīmiķiem, kuri pārvaldīja jiņ-jan spēkus un piecu elementu mijiedarbības un ierobežošanas spēkus, uzbūvēt imperatora kapenes un uzstādīt daudzus viltīgus mehānismus, lai pasargātu kapenes no neaicinātiem viesiem. Vienkāršajiem ļaudīm nebija ne mazākās iespējas tajās iekļūt. Ja kādam tas tomēr izdotos, dzīvs viņš no turienes neiznāktu. Lai pasargātu kapenes no izlaupīšanas, Cjiņs Šihuans lika alķīmiķiem rūpīgi izpētīt visas iespējamos iekļūšanas veidus, un uzstādīt tur lamatas, kas pasargātu no nelūgtajiem viesiem. Ir bijuši septiņi mēģinājumi izlaupīt imperatora Cjiņa Šihuana kapenes, tomēr tie visi bija neveiksmīgi. Visus kapeņu izlaupītājus sagaidīja bēdīgs gals. Daži no bojā gājušajiem taisnā ceļā devās uz elli. Citiem jiņ karavīri izņēma dvēseles, spīdzināja tās, caururbjot ar zobeniem, lai visbeidzot iemestu dzīvsudraba upē, kur tie dienu un nakti nebeidzami cieš. Smagu noziegumu pastrādāja ne tikai paši kapeņu izlaupītāji, tie atnesa nelaimi un postu arī saviem bērniem un bērnu bērniem. Pazemes valstībā ir stingri noteikts, ka kapeņu izlaupītāju pēcnācējiem tiks atņemtas noteiktas svētības, piemēram daļa veiksmes, labklājības un mūža ilguma. Vairāku paaudžu garumā viņi cietīs no smagām kaitēm vai mirs jauni. Pazemes valstībā noziegumus, ko, atrokot kapenes, pastrādā tā sauktie arheologi, uzskata par līdzvērtīgiem kapeņu izlaupītāju grēkiem. Iepriekš es jau pieminēju Vu Dzetiaņas kenotafu (kaps, kurā apglabātas mirušā drēbes, bez mirušā ķermeņa). Kur tad īsti ir apglabāts viņas fiziskais ķermenis? Vu Dzetiaņas mirstīgās atliekas ir apglabātas milzīgās kapenēs Beimana kalnā Luojanā (tagadējā Heņaņa). Būdama vēl dzīva, viņa norīkoja Vu klana daoistu praktizētājus sargāt kapenes no paaudzes uz paaudzi. Vēstures gaitā Vu klana pēcnācēji vairākkārt mainīja savu uzvārdu, lai nodrošinātu kapeņu labāku aizsardzību. Lai gan, laikam ritot, kapenes piedzīvojušas daudzas kataklizmas, tās joprojām nav bojātas un ir lieliski saglabājušās. Vu Dzentiaņas līķis arī ir ļoti labi saglabājies. Viņas seja joprojām izskatās kā dzīva, bet ķermenis līdz pat šodienai nav sadalījies.

Cits drakonu pienākums ir rūpēties par to, lai lielās teritorijās regulāri nolīst lietus. Man nereti nācies redzēt, kā lietus Dievs sadarbojoties ar drakonu, izraisa lietusgāzes. Dzjao (drakoni, kas mitinās upēs un ezeros) pārziņā ir rūpēties par nokrišņiem tikai teritorijās pie ezeriem un upēm. Rietumos par lietiem atbildīgie dievi izskatās pavisam citādi. Tie ir dievi ar cilvēka ķermeni, putna galvu un spalvu klātiem spārniem uz muguras. Dažādas debesu kultūras rada dzīvības ar atšķirīgu izskatu un dažādiem eksistences veidiem. Runājot par nokrišņiem, man prātā nāk Pojana ezera izkalšana 2011. gadā. Pojana ezera izkalšana bija Dievu griba. Pojana ezera austrumu daļā atrodas 400 metrus garš caurums, kas savienots ar pazemes ūdeņu kanālu. Parasti to klāj rifi un dūņas. Tur mita 30 metrus garš, melnām zvīņām klāts jūras čūskas dēmons, asiem dzelkšņiem klātajā galvā tam bija vairāk nekā desmit acis. Tā mute bija pilna ar ilkņiem. Izmantojot izdevību, kad dzjao valdniece bija atstājusi bez ievērības gruntsūdeņu caurumu, tas pa šo ceļu iekļuva Pojana ezerā. Tas pielietoja savas spējas, lai kontrolētu vietējos iedzīvotājus ar ļaunumu sirdī, liekot tiem vajāt un nogalināt cilvēkus, kas pilnveidojās pa ortodoksālu ceļu (Dafa skolniekus). Viņu grēki nav piedodami. Nogalināto Dafa skolnieku asinis iesūcās zemē un ar gruntsūdeņiem ieplūda Pojana ezerā.

No citas dimensijas raugoties, viss Pojana ezers bija iekrāsojies sarkanā krāsā no Dafa sekotāju asinīm. Galu galā ūdens dēmonu iznīcināja vietējo Dafa skolnieku raidītās taisnās domas. Debesis atsūtīja zaļo drakonu sargāt ūdens caurumu un nepieļaut, ka vēl kāds ļaunais gars rada nekārtības cilvēku pasaulē. Tas, ka pie Pojana ezera tika nogalināti Dafa skolnieki, ne pa jokam sadusmoja imperatora galmu debesīs. Tie pazemināja ūdens līmeni ezerā par 1/80 daļu no parastā ūdens līmeņa. Pojana ezera apkārtni sargāja balta dzjao karaliene. Bet viņa zināja, ka sausums ir debesu sūtīts sods, tādēļ nedeva lietu. Tā nu Pojana ezera apkārtnē ilgu laiku bija liels sausums bez lietus. Pojana ezera dzelmē pilī mīt 3000 kareivji, kurus slēpj dzjao karalienes burvju spējas. Vienkāršajiem ļaudīm tie nav redzami. Ja nu kādam gadās ieraudzīt patieso situāciju, kareivji sagūsta tā dvēseli, jo šim cilvēkam ir atklājies debesu noslēpums. Šī dvēsele tiks turēta ieslodzījumā ūdens pils cietumā, vai arī vairākus gadus strādās vergu darbu. Pēc tam tā tiek sūtīta uz elli, lai izciestu sodu tur.

Šodien, tā sauktajā progresīvo tehnoloģiju laikmetā, cilvēki domā, ka viņiem zināma Zemes vēsture. Patiesībā viņu zināšanas attiecināmas vien uz virspusēju līmeni. Empīriskā zinātne nespēj izprast patiesību, kas slēpjas aiz daudzām dabas parādībām. Patiesībā pastāv daudzas noslēpumainas un leģendāras parādības. Šajā rakstā es apkopoju dažas lietas, tomēr pārāk detalizēti tajās iedziļināties nevaru mūsu pašreizējā īpašā vēstures perioda dēļ. Patiešām eksistē drakoni, kas sargā Ķīnu, okeānus un dienvidaustrumu Āzijas piekrastes robežreģionus, tāpat eksistē arī dzjao valdnieki, kas sargā Ķīnas upes un ezerus.

Zemei ir sena vēsture. Uz tās mītošās dzīvības ir visai sarežģītas, un to ir neskaitāmi daudz. Dievi rada visas dzīvības, kuras pēc tam valda pasaulē.

(Turpinājums sekos)

Avots: https://www.pureinsight.org/node/7542

* * *