Mantojums, ko Ķīnai atstājis Dzjans Dzemiņs – neaprēķināmi postījumi

Nomiris bijušais Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līderis, diktators Dzjans Dzemiņs. Nauda, kuru viņš piesavinājies, iespējams, palikusi viņa bērniem un mazbērniem. Taču attiecībā uz Ķīnu, kā valsti, viņš tai atstājis vēl nepieredzētu morāles pagrimumu un postošus cilvēktiesību pārkāpumus.

Pēc tam, kad 1989. gadā, dodot rīkojumu apspiest protestējošos studentus, Dzjans nostiprinājās ĶKP centrālajā varas sistēmā un 1993. gadā kļuva par ĶKP augstāko līderi, viņš turpināja iesākto ceļu.

Nākamo desmit gadu laikā viņš turpināja nostiprināt savu varu, bagātināja savu ģimeni un iegrūda Ķīnas tautu morālā bezdibenī.

Gadu desmitiem Dzjans ir valdījis valsti, izmantojot korupciju, melus un vardarbību. Arī viņa paša izlaidība bija slikts piemērs neskaitāmām valsts amatpersonām un citiem cilvēkiem.

Tā kā tradicionālās vērtības un kultūra tika uzskatītas par novecojušām, ķīnieši vairs necentās būt pieklājīgi un civilizēti. Vecāka gadagājuma cilvēki un jaunākā paaudze, tostarp labi izglītotas jaunas sievietes, savā runā sāka lietot rupjus vārdus. Vulgāri, rupji, neķītri vārdi kļuva par ierastu ikdienas valodas sastāvdaļu, un neviens neuzskata, ka tas būtu nepiedienīgi.

2001. gadā Dzjans turpināja īstenot viena bērna politiku pat pēc tam, kad dzimstības līmenis samazinājās no 2,3 bērniem uz sievieti 1990. gadā līdz 1,22 bērniem 2000. gadā. Publiskās vietās parādījās šausminoši saukļi, piemēram, "Labāk izliet asiņu upes, nekā ļaut piedzimt vēl vienam bērnam", pārvēršot valsti par slepkavošanas mašīnu un novedot pie iedzīvotāju skaita samazināšanās un ievērojamas dzimumu nelīdzsvarotības (vīriešu ir daudz vairāk nekā sieviešu).

"Stabilitātes kontroles" un režīma noziegumu slēpšanas nolūkā Dzjans lika izveidot projektu "Zelta vairogs", kas stingri cenzē internetu un uzrauga miljardiem Ķīnas iedzīvotāju aktivitātes tiešsaistē.

Tajā pašā laikā tika izveidota "50 centu armija", kurā tika iesaistīti ieslodzītie un koledžu absolventi. Ķīnas komunistiskā partija viņiem maksā par to, ka viņi tiešsaistē izplata propagandu, kas sabiedrībai skalo smadzenes un attaisno ĶKP noziegumus.

Pastiprinātā smadzeņu skalošana izraisīja "rozā mazuļu paaudzi" (jauni ķīniešu kibernacionālisti) – jauniešus, kas dzimuši pēc 90. gadiem. Šī paaudze tādus netikumus kā korupcija un izdabāšana materiālajām interesēm uztver kā normu un pielūdz ĶKP par to, ka tā "dod viņiem visu".

Dzjana visasiņainākais mantojums ir Faluņgun vajāšana un viņa trīs direktīvas: "nomelnot viņu [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, iznīcināt viņus fiziski un izputināt finansiāli." Ar Dzjana atbalstu milicija, militārpersonas un slimnīcu darbinieki darbojās kā vienota sistēma, izņemot orgānus dzīviem Faluņgun praktizētājiem un nesot režīmam astronomisku peļņu.

Pat pēc tam, kad Dzjans devās pensijā, piespiedu orgānu izņemšana turpinājās, par tās upuriem ir kļuvuši uiguri un pat Ķīnas iedzīvotāji, īpaši vidusskolēni un koledžu studenti. Līdzīgi kā "Nulles kovida" politikas gadījumā, arī Faluņgun praktizētāju pilnīgas iznīcināšanas politika tiek izplatīta visā sabiedrībā.

Katru reizi, kad ĶKP uzsāk politisku kampaņu, tā vēršas pret kādu noteiktu grupu un mudina pārējo valsti uzbrukt šim mērķim. Galu galā neviens ķīnietis netiks saudzēts. Sākot ar plūdu un sausuma upuriem, ko izraisīja ĶKP postošā politika, līdz zīdaiņiem, kas nomira, dzerot ar melamīnu sajauktu pienu, visas šīs traģēdijas sakņojas Dzjana nežēlības un negodīguma mantojumā.

Dzjans ir miris. Ķīniešu tautai ir pienācis laiks sākt runāt un atgūt savas dievu iedvesmotās Ķīnas civilizācijas 5000 gadus seno, patieso mantojumu un pamosties no komunisma murga.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/12/8/205091.html