Ķīnas valdības apgabala līmeņa ierēdņa pilnveidošanās stāsts

Redakcijas piezīme: Dzjans Guobo, bijušais apgabala līmeņa valdības ierēdnis, stāsta par savu pieredzi pirms un pēc pilnveidošanās saskaņā ar Faluņ Dafa, un par to, kā viņš no korumpēta ierēdņa kļuva par godīgu un krietnu cilvēku, iemantojot kolēģu, vadītāju un ciema iedzīvotāju, kam viņš palīdzēja, cieņu. Tomēr, kopš komunistiskais režīms sāka apspiest šo garīgo praksi, Dzjans tika atlaists no darba, arestēts, ieslodzīts, notiesāts un nežēlīgi spīdzināts par savu ticību Faluņ Dafa. Turpinājumā viņa stāsts:

Mani sauc Dzjans Guobo. Esmu dzimis 1963. gada martā Veihajas pilsētā Šaņdunas provincē. Agrāk es biju korumpēts Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) ierēdnis, bet pārtapu par cilvēku, kurš vairs nepieņem kukuļus un strādā, lai risinātu reālas problēmas, ar kurām saskaras mana apgabala iedzīvotāji. Agrāk man bija daudz veselības problēmu, un es jutu bezcerību, taču tagad esmu atveseļojies no tām visām. Agrāk man pašlabums bija svarīgāks par visu un es darīju visu, kas ienāca prātā, lai tiktu uz priekšu, bet tagad esmu kļuvis par apdomīgu un godīgu cilvēku.

Par to visu man jāpateicas Faluņ Dafa. Mans pilnveidošanās ceļš ne vienmēr ir bijis viegls, taču nav tādas dienas, kad es nejūtos ārkārtīgi laimīgs par to, ka man ir paveicies pilnveidoties Dafa jau vairāk nekā 20 gadus.

Korumpēts ĶKP ierēdnis

Pēc koledžas beigšanas man piedāvāja ļoti kāroto darbu Veifanas pilsētas Politiski-juridisko lietu komitejā, un es kļuvu par novada līmeņa ĶKP amatpersonu.

Kad es, būdams jaunietis, pirmo reizi pievienojos Politiski-juridisko lietu komitejai, man bija lielas cerības uz nākotni. Tāpat kā daudzi mani vienaudži, arī es vēlējos darīt labu un būt noderīgs sabiedrībai. Tomēr, ņemot vērā to, ka maldināšana, ļaunums un cīņa ir komunisma DNS pamatā, ĶKP valda korupcija. Pat būdams zemākā līmeņa ierēdnis apgabala līmenī, es nespēju pretoties kārdinājumam pēc slavas un naudas, un pamazām pieradu pie šīs ļoti toksiskās vides.

Nododot savu sirdsapziņu, es izmantoju savu amatu, lai gūtu privilēģijas un priekšrocības. Es izmantoju pazīšanos un viltīgus līdzekļus, lai palīdzētu ikvienam, kas nāca pie manis ar dārgām dāvanām vai kukuļiem iegūt darbu vai noslēgt biznesa darījumus caur sētas durvīm. Pamazām atbrīvojos no sirdsapziņas pārmetumiem un pieņēmu kukuļos tik lielas naudas summas, par kurām agrāk pat sapņos nebiju sapņojis.

Kopš sāku pilnveidoties Faluņ Dafa, esmu atdevis lielāko daļu dāvanu un naudas, ko pieņēmu, un ziedoju to, ko nevarēju atdot.

Acīmredzot es biju kļuvis slavens korumpēto partijas amatpersonu vidū. Pēkšņi es kļuvu par "jauno spīdekli", kuram bija spējas, kurš prata izmantot savus sakarus un nebaidījās izspēlēt savas kārtis, lai "noslēgtu darījumus". Mani pieņēma kā "kluba" biedru, un daži augstākstāvoši ierēdņi man uzticēja svarīgus uzdevumus.

Tagad, kad viesojos dzimtajā pilsētā, mani kaitināja vecāko radinieku komentāri, ka esmu "godīgs un laipns", kas agrāk mani būtu iepriecinājis. Es jutos aizvainots, jo šādas piezīmes man nozīmēja to, ka mani sauc par nekompetentu.

Vienā ciemošanās reizē, tante, kuru nebiju redzējusi vairākus gadus, bija tik priecīga mani redzēt, ka skaļi paziņoja: "Šis ir mans mīļākais brāļadēls. Kopš bērnības viņš ir bijis godīgs, maigs un strādīgs..." Es neslēpu savu aizkaitinājumu un nepacietīgi viņu pārtraucu: "Tante, nerunā vairs par mani tādas lietas. Toreiz es biju jauns, un tagad vairs neesmu tik naivs un nožēlojams."

Pārsteigtajai un apjukušajai tantei nebija ko teikt. Viņa nezināja, ka viņas mīļotais brāļadēls vairs nav tas zēns, ar kuru viņa vienmēr bija lepojusies – labsirdīgs, kautrīgs, kurš nekad nebūtu teicis melus. Tagad viņš bija kļuvis nežēlīgs, korumpēts un nekautrējās melot.

Pārmaiņas, kas notika ar mani, piesaistīja cilvēkus, kuri gribēja mani izmantot, bet tie, kas pieturējās pie augstām morāles vērtībām, attālinājās, jo viņi vairs nejuta, ka esmu viņu draudzības cienīgs. Bet man bija vienalga, kamēr vien es dabūju to to, ko vēlējos.

Veselības pasliktināšanās

Visums ir taisnīgs, un "ko tu sēsi, to pļausi". Tā kā es ignorēju savu sirdsapziņu un biju aizņemts, pilnveidojot savu korupcijas un blēdības mākslu, debesis tam pielika punktu. Es sabruku. Man palika 30 gadu, un pirms tam man bija diezgan laba veselība, bet tad es pēkšņi saslimu.

Tas viss notika 1994. gada marta pēcpusdienā. Kad pēc darba devos pēc dēla, pēkšņi sacēlās vējš. Šķērsojot tiltu uz velosipēda, es sajutu aukstumu visā ķermenī un tādu vājumu, ka nācās apstāties. Nokāpu no velosipēda, lai atpūstos. "Ar mani kaut kas nav kārtībā," es nodomāju, un mani pārņēma nelāga sajūta.

Nākamajā rītā es izlaidu brokastis un devos uz slimnīcu, lai veiktu asins analīzes. Drīz vien pienāca rezultāti, kas mani psiholoģiski pilnībā sagrāva. Jutos kā zibens spērienu saņēmis – man bija hepatīts un ciroze. Es vienkārši nespēju tam noticēt.

Mana slimība kā melni mākoņi gūlās pār ģimeni. Man neredzot, sieva pastāvīgi raudāja. Sievastēvs ar mani runāja divas reizes un ieteica man paņemt atvaļinājumu, bet es atteicos.

Patiesība ir tāda, ka es nebiju gatavs atlaist to, ko biju "sasniedzis". Es vienkārši negribēju pazust no tā "ietekmes loka", kur bija tik daudz naudas, ko nopelnīt un tik daudz labuma ko gūt. Tomēr sliktās veselības dēļ es nevarēju pat strādāt, nemaz nerunājot par to, ka es nevarēju izmantot šos sakarus un sniegt personīgus pakalpojumus apmaiņā pret kukuļiem. Es vairs nevarēju izbaudīt smalkas maltītes, dzērienus, azartspēles un izklaides.

Mans straujais dzīvesveids apstājās, jo veselība strauji pasliktinājās. Dažu nedēļu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas man vēderā jau bija vērojami šķidruma uzkrāšanās simptomi, ko izraisīja ciroze, par kuru mani brīdināja, ka tā var izraisīt vēzi. Man bija nefrīts – nieru iekaisums – un augsts urīnvielas līmenis asinīs. Es izjutu galvas pietūkumu un reiboņus, kas reizēm bija tik nepanesami, ka nācās izbāzt galvu pa logu, lai gūtu atvieglojumu.

Man bija arī hemoroīdi, kas asiņoja gandrīz katru reizi, kad devos uz tualeti. Vienkāršais uzdevums aiziet uz tualeti man kļuva par tik lielu izaicinājumu, ka pēc tam man vajadzēja atpūsties, atbalstoties pret sienu, lai atgūtos. Es bieži jutu spiedienu krūtīs, un man bija apgrūtināta elpošana, ko es skaidroju ar plaušu slimību ģimenes anamnēzē, kas prasīja vairāku manu radinieku dzīvības. Man sāpēja locītavas, pleci bija stīvi, un, kad ārā bija vējš, asaroja acis.

Tobrīd biju tikai 31 gadu vecs, bet es cietu no vairāk nekā desmit slimībām. Uz sejas un rokām parādījās vecuma plankumi. Viens, monētas lielumā, bija uz deniņiem, kas ir raksturīgi cilvēkiem vecumā no 70 līdz 80 gadiem.

Saskaņā ar ķīniešu medicīnu aknām piemīt jan daba, bet nierēm – jiņ. Tās ir pilnīgi pretējas. Ja ir slims tikai viens no šiem dzīvībai svarīgajiem orgāniem, to būtu vieglāk ārstēt, un iespēja izveseļoties palielinātos. Bet, ja ir problēmas ar abiem orgāniem, kā tas bija manā gadījumā, viena orgāna ārstēšana varētu kaitēt otram un otrādi. Ķīniešu medicīnā to sauc par "sekundāro vēzi", kas nozīmē, ka to nav iespējams izārstēt.

Ģimene vērsās gan pie ķīniešu, gan pie rietumu medicīnas speciālistiem, taču ārsti nevarēja palīdzēt. Es pat izmēģināju tautas līdzekļus, bet nekas nedarbojās. Mēs iztērējām daudz naudas, bet mana veselība tikai pasliktinājās.

Kādu rītu sapratu, ka miršu. Kad pacēlu segu, lai izkāptu no gultas, es biju satriekts, ieraugot segas iekšpusē dzeltenu plankumu mana ķermeņa formā. Tas radās no tā, ka naktī es stipri svīdu. Tajā laikā mans ķermenis un seja bija stipri pietūkuši. Es izskatījos dzeltens un slims, un pat mani sviedri bija dzelteni.

Kādu brīdi stāvēju un vienkārši nespēju pieņemt faktu, ka aknu problēma ir kļuvusi tik nopietna. Manas dienas bija skaitītas, un mana dzīve slīdēja prom. Iekritu depresijā un naktīs nevarēju gulēt. Jutos tā, it kā čūska būtu apēdusi manu sirdi, es pastāvīgi baidījos un jutu lielas garīgas mokas. Bieži domāju par savām bērēm un nevarēju izmest šo sāpīgo domu no savas galvas.

Manam tēvam, kuram tobrīd bija 57 gadi, tika diagnosticēts plaušu vēzis.

Dafa dāvā man jaunu dzīvi

Kādu nakti 1995. gadā, guļot savā gultā, pilnīgā izmisumā, es domāju par to, cik īsa ir mana dzīve. Es domāju par daudzajiem šķēršļiem, kas man bija jāpārvar, lai iegūtu amatu Politiski-juridisko lietu komitejā. Es domāju par savu neseno paaugstinājumu direktora vietnieka amatā. Mana karjera bija tikko sākusies – man bija iespēja pakāpties pa karjeras kāpnēm, lai godinātu savus senčus, un tagad esmu kļuvis nekam nederīgs.

Es cietu no slimībām, kuras tiek uzskatītas par neārstējamām, tostarp no infekcijas slimības, kuras dēļ cilvēki baidījās atrasties manā tuvumā. Turklāt, arī tēvam tika diagnosticēta neārstējama slimība, un viņš bija kritiskā stāvoklī. Nelaime nekad nenāk viena. Vai debesis patiešām centās izbeigt manu un mana tēva dzīvi?

Jo vairāk es par to domāju, jo depresīvāks kļuvu. Es apsēdos, paņēmu grāmatu no naktsskapīša un sāku šķirstīt lapas. Grāmatas nosaukums bija Faluņgun. Kaimiņš, kurš bija milicis, man to atnesa nedēļu iepriekš. Viņš teica: "Šī ir brīnišķīga grāmata. Tev vajadzētu to izlasīt." Mani neinteresēja nekādas cjigun grāmatas, bet negribēju viņu aizvainot, tāpēc paņēmu grāmatu un noliku uz naktsgaldiņa.

Es jau sen biju vīlies cjigun praksēs. Biju izmēģinājis vairākas prakses, iztērējus daudz naudas par dažādām grāmatām un kādu laiku praktizēju, taču neviens cjigun veids man nepalīdzēja uzlabot veselību – tā vietā man kļuva vēl sliktāk. Vēlāk es sapratu, ka prakses, ko biju praktizējis iepriekš, bija viltus cjigun.

Šī grāmata nedēļu nogulēja uz mana naktsskapīša, un es tai nepieskāros. Tomēr tajā vakarā, kad es to paņēmu rokās un pavirši pāršķirstīju lapaspuses, manu uzmanību piesaistīja kāds fragments:

"Cilvēkam nav viegli atnākt un nodzīvot mūžu. Daži cilvēki dzīvo savai patmīlībai – tas nekādā ziņā nav nekas vērtīgs, un ir arī ārkārtīgi nogurdinoši Ķīnā mēdz teikt: "Atkāpies soli, un tavā priekšā pavērsies plašas jūras un bezgalīgas debesis. Sastopoties ar nepatikšanām, atkāpies soli, un viss tev izskatīsies pavisam citāds."(Faluņgun III. nodaļa)

Šie vārdi uzrunāja tieši manu sirdi un satricināja visu ķermeni. Es nekavējoties apsēdos un turpināju lasīt. Jau kopš bērnības man ir bijušas līdzīgas domas, bet nekad neesmu spējis tās ietērpt vārdos. Reizēm man izdevās nodot vispārējo ideju, bet citi reti kad mani saprata – viņi uztvēra to, kā attaisnojumu manai nekompetencei. Tomēr Skolotāja vārdi lika man sajust, ka beidzot esmu atradis kādu, kas mani saprot.

Ātri pāršķirstīju grāmatu un meklēju vingrojumu instrukcijas. Tiklīdz es tās atradu, izlēcu no gultas un izmēģināju dažas stiepšanās kustības no pirmā vingrojuma "Buda izstiepj tūkstoš rokas". Cauri ķermenim izskrēja silta enerģijas strāva, un es uzreiz sajutu atvieglojumu no sāpēm un jutos lieliski. Es uzreiz sapratu: "Šī ir laba prakse. Es vēlos to iemācīties."

Vēl pirms brīža nomākts un vārgs, tagad es biju laimīgs kā bērns. Es uzvilku kreklu un uzsaucu savai sievai, kura bija virtuvē: "Šī prakse ir ļoti laba. Man tā ir jāmācās." Viņa bija pārsteigta, redzot mani tādu: "Paskaties, cik tu esi sajūsmināts. Iespējams, tā ir laba prakse. Kāpēc gan nepamēģināt?" Es devos pie kaimiņa uz mājām un teicu, ka vēlos praktizēt Faluņ Dafa.

Laiks bija ideāls – nākamajā dienā mūsu pilsētā bija jāsākas Skolotāja Li pirmajam videolekciju kursam. Nākamās divas nedēļas pusdienu pārtraukuma laikā es apmeklēju videolekcijas vietējā auditorijā. Kad skatījos Skolotāja videolekcijas, man reizēm palika tik auksti, ka es trīcēju, bet nākamajā mirklī man bija karsti un es stipri svīdu. Dažreiz es jutos miegains un dažreiz snaudu. Tad es pamodos, jutos nemierīgs un aizkaitināts.

Trīs dienas videolekciju laikā man bija slikta dūša un caureja. Tajā laikā es nezināju, ka šos simptomus izjutu tāpēc, ka Skolotājs attīrīja manu ķermeni. Lai gan nesapratu daudz ko no tā, par ko lekcijās runāja Skolotājs, man par pārsteigumu parādījās apetīte. Jau vairāk nekā divus gadus man nebija ēstgribas. Trešajā dienā pēc videolekcijas es devos uz tuvējo restorānu un pasūtīju lielu bļodu griķu nūdeļu – bija garšīgi.

Trīs mēnešu laikā pēc Faluņ Dafa praktizēšanas es atbrīvojos no visām slimībām, tostarp no aknu cirozes un nieru iekaisuma. Arī aknu slimības izraisītie simptomi, piemēram, pietūkums, apetītes zudums un vājums, izzuda. Pat testa rezultāts uz B hepatītu bija negatīvs. Pēdējo 20 gadu laikā neviena no šīm slimībām neatkārtojās, un 2019. gada jūnijā es pat saņēmu izziņu no apgabala līmeņa slimnīcas, ka man ir lieliska veselība. Pilnībā atguvis veselību, es aiz laimes biju septītajās debesīs. Priecīgs es no sirds kliedzu: "Skolotājs Li Hundži mani izglāba!"

Es jutos ļoti laimīgs, ka ar Dafa palīdzību esmu atradis patieso dzīves jēgu, un skaidri zināju, ka mans dzīves mērķis ir atgriezties pie savas patiesās būtības. Tumšā un bezcerīgā dzīve, ko es vadīju, pēkšņi atvērās spožai gaismai, un mani piepildīja dzīves enerģija. Budas bezgalīgās gaismas un labestības ieskauts, es biju pacilāts un pilns pateicības par Skolotāja bezgalīgo žēlsirdību. Es apsolīju nepalaist garām šo vienreizējo iespēju un uzcītīgi pilnveidoties.

Tēva brīnumainā atveseļošanās

Piedzīvojis Dafa brīnumaino dziedinošo spēku, es nevarēju vien sagaidīt, kad varēšu dalīties šajā brīnišķīgajā praksē ar savu ģimeni, īpaši ar tēvu. Toreiz tēvs bija ļoti slims, viņam bija plaušu vēzis pēdējā stadijā un viņš bija piesaistīts pie gultas. Viņš gandrīz neko neēda un tikai mocījās sāpēs, gaidot beigas. Ģimene bija ļoti satriekta, taču nācās samierināties ar realitāti – viņi jau gatavojās bērēm.

Pēc tam, kad iepazīstināju savus vecākus ar Dafa, viņi abi sāka praktizēt. 1995. gada jūlijā tēvs sāka praktizēt, un, kad es oktobrī viņu apciemoju, viņš jau bija pietiekami vesels, lai ražas novākšanas laikā strādātu uz lauka. Arī mana mamma, kurai bija 70 gadi, ātri atveseļojās no nieru slimības, ginekoloģiskiem traucējumiem un migrēnas, no kuras viņa cieta 30 gadus. Agrāk viņai bija arī stipras muguras sāpes, un viņa pat nevarēja pacelt vieglu priekšmetu. Pēc tam, kad viņa pievērsās Faluņ Dafa, viņa sāka strādāt uz lauka, neatpaliekot no jauniešiem.

Atveseļojusies no slimībām, mana māte bija enerģijas pilna un neticami stipra. Reiz viņa sūknēja ūdeni no akas, lai aplaistītu savu dārzeņu lauku. Nostrādājusi visu rītu un iztukšojusi divas akas, viņa nemaz nejutās nogurusi. Ciema iedzīvotāji runāja par to ar neticību: "Kā viņa varēja kļūt tik vesela un enerģiska? Viņa taču bija tik slima."

Vēl pārsteidzošāk bija tas, ka māte, kura nevienu dienu savā dzīvē nebija apmeklējusi skolu un pat nespēja atpazīt visus sava vārda burtus, gadu pēc tam, kad bija sākusi praktizēt, varēja brīvi lasīt grāmatu Džuaņ Faluņ. Šajā grāmatā ir vairāk nekā 160 000 rakstzīmju.

Brīnumus, kas notika ar maniem vecākiem, mūsdienu zinātne nevar izskaidrot, taču tie patiešām notika un ir reāli notikumi, kurus neviens nevar noliegt. Vai ar šiem faktiem nepietiek, lai pierādītu, ka Faluņ Dafa ir ekstraordināra zinātne?

Ievērot principu "Īstenība Labestība Pacietība", lai būtu labs cilvēks

Savā ikdienas dzīvē centos dzīvot saskaņā ar "Īstenības, Labestības un Pacietības" standartiem un pilnveidot savu morāli. Sevis pilnveidošanas procesā es strādāju pie tā, lai atbrīvotos no egoisma, sāncensības, slinkuma, ļaunajām domām un daudziem citiem sliktiem priekšstatiem. Mans mērķis bija kļūt nesavtīgam un vienmēr vispirms domāt par citu vajadzībām.

Es vairs necentos rūpīgi aprēķināt savus zaudējumus un ieguvumus, cīnīties par slavu un peļņu. Tā vietā es izturējos laipni un sirsnīgi pret citiem cilvēkiem un centos labi paveikt savu darbu. Es pārtraucu darīt lietas, kas neatbilst principam "Īstenība Labestība Pacietība". 1995. un 1996. gadā par savu darbu saņēmu lieliskas atsauksmes.

1997. gadā par savu darbu saņēmu visaugstāko novērtējumu. Pēc nolikuma un noteikumiem par tik augstu mana darba novērtējumu trīs gadus pēc kārtas man bija jāsaņem paaugstinājums. Tomēr, kad uzzināju, ka arī divi citi kolēģi ir saņēmuši augstu novērtējumu, un administrācijai bija grūti izlemt, kam piešķirt paaugstinājumu, jo bija noteikta kvota – divi cilvēki gadā, es teicu, lai to piešķir citiem. Pirms sāku pilnveidoties Dafa, es katru gadu cīnījos par paaugstinājumu, bet nekad to nesaņēmu, un tagad es labprātīgi no tā atteicos.

Lai gan 1997. gadā paaugstinājumu nesaņēmu, nākamajā gadā mani negaidīti paaugstināja amatā. Būdams jaunākais priekšnieka vietnieks un ar vismazāko darba pieredzi, biju patīkami pārsteigts, ka tiku paaugstināts amatā un kļuvu par vienu no retajām novada līmeņa amatpersonām, kas jaunākas par 35 gadiem, starp tūkstošiem dažādu valsts iestāžu darbinieku mūsu biroju kompleksā.

Es ieņēmu vadošu amatu komitejā un kopš 1996. gada piedalījos vairākās izmeklēšanās un zemāka līmeņa ierēdņu darbības izvērtēšanā. 1997. gada beigās es vadīju amatpersonu grupu, lai novērtētu septiņu reģionālās milicijas priekšnieku darbu. Daži mēģināja mums pasniegt dāvanas, bet es no tām atteicos.

Kad svētdien pabeidzām darbu pilsētā, milicijas priekšnieka šoferis mūs aizveda mājās. Mani aizveda uz mājām pēdējo. Kad izkāpu no mašīnas, viņš izņēma no automašīnas somu, nolika to pie manām durvīm, ielēca mašīnā un aizbrauca. Man nekas cits neatlika, kā ienest to iekšā. Tur es atradu cenaszīmi. Soma maksāja 1500 juaņas. Tā kā man nebija iespējas to atdot, es lūdzu sievai ziedot to Veifanas pilsētas projektam "Cerība".

1998. gada augustā es kopā ar četrām citām amatpersonām izmeklēju dažu apgabala līmeņa prokuroru un viņu priekšniecības darbību. Mūsu vadītājs bija pilsētas līmeņa valdības biroja direktors. Dodoties uz katru apgabalu un tiekoties ar vietējiem prokuroriem, es paskaidroju, kāpēc neņemu dāvanas, nelietoju alkoholu, un saruna vienmēr noveda pie manas ticības Faluņ Dafa.

Pēc 10 dienu kopīga darba izmeklēšanas grupas vadītājs man teica: "Es dzirdēju, ka jūs stāstāt cilvēkiem par Faluņ Dafa. Sākumā es domāju, ka tā ir lieliska prakse, bet tikai slimību ārstēšanai un fiziskās formas uzturēšanai. Es tam nepievērsu īpašu uzmanību. Tagad, kad ar jums strādāju jau vairāk nekā nedēļu, saprotu, ka šī prakse ir kas vairāk. Atturēties no alkohola ir grūti, bet tas ir paveicams, bet vispār nepieņemt nekādas dāvanas ir patiesi ievērojams sasniegums, īpaši mūsu darbā. Jā, ĶKP vadība katru dienu izkliedz saukļus, lai cīnītos pret kukuļņemšanu un korupciju, bet kurš to var patiesi sasniegt? Pat amatpersonas, kas šķiet godīgas, aiz slēgtām durvīm nespēj tam pretoties."

Viņš turpināja: "Esmu jūs vērojis pēdējo nedēļu – jums patiešām tas izdodas. Tas ir neticami. Jūs teicāt, ka Faluņgun ir sirds pilnveidošana, un no tā, ko esmu redzējis, es saprotu, ka Dafa patiešām var mainīt cilvēku iekšēji, savukārt ĶKP maina cilvēkus tikai virspusēji. Tā ir laba prakse."

Viņš pastāstīja, ka pārējā grupa pēc manas aiziešanas sapulcējās un nolēma mācīties no manis, Faluņgun praktizētāja, un vairs nepieņemt nekādas dāvanas. Viņš piebilda – ja nebūtu tik aizņemts ar darbu, viņš arī praktizētu Faluņgun. Tomēr viens no mūsu grupas ierēdņiem šī brauciena laikā pievērsās Faluņgun.

Es vienmēr priecājos sniegt palīdzīgu roku tiem, kam tā nepieciešama. No 1996. līdz 2000. gadam es vairākkārt ziedoju vairākus tūkstošus juaņu un anonīmi atbalstīju piecus nabadzīgus pamatskolas skolēnus Dzjinaņas pilsētā, Aņcju pilsētā un Liņcjujas apgabalā. Es ne tikai palīdzēju šiem bērniem finansiāli, bet arī rakstīju viņiem vēstules, mudinot viņus labi mācīties un būt labiem cilvēkiem.

Vairāk nekā 100 miljoni cilvēku visā valstī praktizēja Faluņgun un daudzi no viņiem ieņēma nozīmīgu lomu sabiedrībā

Pilnveidošanās saskaņā ar Dafa pārvērta mani par godīgu, laipnu un taisnīgu cilvēku. Tā kā pildot uzdevumus darbā, konsekventi noraidīju kukuļus un stingri turējos pie saviem principiem, izpelnījos dažu augstāka līmeņa amatpersonu atzinību, apbrīnu un uzticību.

Daži ĶKP Organizatoriskās nodaļas un Cilvēkresursu vadības nodaļas ierēdņi lūdza man Dafa grāmatas un Skolotāja Li Hundži lekciju videoierakstus. Daži man teica, ka vēlas praktizēt, bet citi lūdza materiālus saviem ģimenes locekļiem.

Pirms tiku paaugstināts par apgabala līmeņa amatpersonu, trīs gadus visā valstī partija apturēja amatpersonu paaugstināšanu amatā. Mūsu pilsētā neviens ierēdnis trīs gadus pēc kārtas nebija paaugstināts amatā apgabala līmenī. Es biju viens no pirmajiem pēc tam, kad tika atsākta paaugstināšana amatā.

Es nāku no zemnieku ģimenes un pēc koledžas beigšanas dabūju darbu pilsētā. Komitejā biju strādājis pavisam neilgu laiku, un man nebija ciešu sakaru ar pilsētas augsta ranga amatpersonām. Mana paaugstināšana pierādīja, ka galvenā sabiedrības daļa cienīja Dafa, un praktizētājiem tika uzticēti svarīgi amati valdības iestādēs.

Skolotājs Li Hundži teica:

"Pirms Faluņgun vajāšanas sākuma vairāk nekā puse Ķīnas pilsoņu no Ķīnas sabiedrības vidusšķiras augstākā slāņa bija pievērsušies Faluņgun. Pēc tam ļaunā partija piespieda šos cilvēkus, kas pieder pie Ķīnas galvenās sabiedrības daļas, pāriet uz pretējo pusi, un kopš tā laika ir izveidojusi korumpētu šķiru, kas kalpo par sabiedrības kodolu. Tādējādi Ķīnas sabiedrība ir kļuvusi neglābjami korumpēta." (Likuma izklāsts 2010. gada Fa konferencē Ņujorkā)

Cik man zināms, pirms toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs 1999. gadā uzsāka Faluņ Dafa vajāšanu, daudzas partijas amatpersonas, kas ieņēma galvenos amatus, patiešām praktizēja Dafa, lielākoties mājās, citiem par to nezinot. Desmitiem augstāko partijas amatpersonu man lūdza Skolotāja Li Hundži grāmatas, lekciju videoierakstu un vingrojumu mūzikas ierakstus. Viņu vidū bija milicijas pārvaldes priekšnieks, drošības pārvaldes priekšnieks, Politiski-juridisko lietu komitejas vadītāja vietnieks, kā arī cilvēki, kuri ieņēma vadošus amatus valdības iestādēs.

1999. gada martā mani apciemoja reģionālā līmeņa ierēdnis sava padotā pavadībā un jautāja par manu Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzi. Pēc tam, kad izstāstīju savu stāstu, viņš izrādīja interesi apgūt šo praksi un lūdza man Dafa grāmatas un Skolotāja lekciju videoierakstus. Ar šo praksi nodarbojās arī kāda pilsētas līmeņa aģentūras vadītāja. 1999. gada sākumā viņa uzaicināja mani ciemos un lūdza dalīties savā pilnveidošanās pieredzē. Bija vēl daudz apgabala un augstāka līmeņa amatpersonu, kas pilnveidojās Dafa.

Līdz 1999. gadam es tiku uzaicināts uz vairākām reģionālajām Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencēm un dalījos savā pilnveidošanās pieredzē ar partijas amatpersonām. 1997. gada oktobrī piedalījos nelielā konferencē, kas notika reģionālās Pastāvīgās komitejas konferenču zālē, un kurā piedalījās vairāk nekā desmit apgabala līmeņa partijas amatpersonu. Mēs ar četriem vietējiem praktizētājiem runājām par mūsu pilnveidošanos.

1998. gada decembrī es biju uzaicināts piedalīties vidēja lieluma Faluņ Dafa mācīšanās un pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē, kas notika provinces galvaspilsētā. Šajā konferencē uzstājās provinces teātra kolektīva direktors (šādi valstij vai armijai pakļauti kolektīvi parasti tika dibināti propagandas mērķiem), slavens rakstnieks, kurš strādāja valsts tiesu sistēmā, pieredzējis pētnieks, pieci vadības pārstāvji no liela valsts uzņēmuma un es. Pēc organizatoru teiktā, no vairāk nekā 400 apmeklētājiem vismaz 220 bija apgabala līmeņa amatpersonas.

1999. gada aprīlī mani uzaicināja dalīties savā pilnveidošanās pieredzē citā pilsētā. Šo Dafa konferenci apmeklēja aptuveni 7000 cilvēku un viņu vidū bija daudz partijas amatpersonu.

Kalnu iedzīvotāju pateicība

Es uz laiku atstāju Politiski-juridisko lietu komiteju un stājos Miaodzi partijas sekretāra amatā. Miaodzi ir Cjindžou pilsētas jurisdikcijā esoša pilsētiņa, kas atrodas apakšrajona līmenī. Mani arī norīkoja vadīt operatīvo grupu nabadzības mazināšanai, lai palīdzētu apkarot nabadzību mazā kalnu ciematā manā rajonā. Pusotru gadu cieši sadarbojos ar ciema iedzīvotājiem.

Lai gan manā rīcībā bija 100 000 juaņu no līdzekļiem nabadzības mazināšanai, es pats maksāju par savu ēdināšanu un mudināju arī citus ierēdņus darīt to pašu. Mēs paveicām pamatīgu darbu, palīdzot ciema iedzīvotājiem risināt reālas problēmas. Redzot, ka strādājam kopā ar viņiem un strādājam godprātīgi, ciema iedzīvotāji sāka izturēties pret mums kā pret saviem ģimenes locekļiem. Kad atgriezāmies no ķīniešu Jaunā gada brīvdienām, ciema priekšnieks, ierēdņi un ciema iedzīvotāji mūs sagaidīja ar salūtu.

Nepilnu sešu mēnešu laikā operatīvā grupa ciematā izbūvēja vairāk nekā 1000 metrus ceļa un ierīkoja sabiedrisko ūdensapgādes sistēmu, lai dzeramais ūdens būtu katrā mājsaimniecībā. Mēs arī īstenojām projektus, kas palīdzēja nabadzīgākajām ģimenēm palielināt ienākumus. Vietējā televīzija un laikraksts ziņoja par mūsu paveikto ciematā.

Lai uzvarētu gandrīz 100 000 juaņu vērtā ūdens sistēmas ierīkošanas projektā, būvnieks vienu vakaru nobrauca 85 kilometrus, lai mani apmeklētu, un atveda dārgu dāvanu. Es viņam teicu: "Salīdzinot visus pretendentus, mēs nolēmām izvēlēties jūsu uzņēmumu. Bet, lūdzu, ņemiet atpakaļ to, ko atvedāt." Priecīgs, ka ir uzvarējis konkursā īpašnieks man piedāvāja atlīdzību, bet es pieklājīgi atteicos. Pirms aizbraukšanas viņš man teica: "Es lūdzu draugam iegūt par jums vairāk informācijas, un viņš teica, ka jūs esat Faluņgun praktizētājs un neņemat kukuļus. Es viņam neticēju, bet tagad ticu."

Projekta gaitā es cieši sadarbojos ar šo būvnieku. Kad viss bija pabeigts, viņš visu klātesošo priekšā pacēla īkšķi uz augšu un teica: "Savā vairāk nekā 50 gadu ilgajā mūžā esmu strādājis ar daudziem valsts ierēdņiem, bet tu esi numur viens." Es pasmaidīju: "Paldies. Ja es nebūtu pilnveidojies Dafa, es tāds nebūtu."

Sākas vajāšana

1999. gada jūlijā ĶKP sāka Faluņgun vajāšanu, un visi valsts mediji apmeloja Dafa un Skolotāju. Es devos uz Pekinu, lai apelētu par savām tiesībām uz reliģijas brīvību un aicinātu centrālo valdību pārtraukt vajāšanu. Tiklīdz es atgriezos savā pilsētā, mani atstādināja no darba un izslēdza no nabadzības apkarošanas grupas.

1999. gada nogalē kādu vakaru, kad biju mājās, pēkšņi atskanēja telefona zvans – tas bija ciemata partijas sekretārs. Tiklīdz es pacēlu klausuli, viņš teica: "Sekretār Dzjan, ciema amatpersonas un es iesniegsim lūgumrakstu Politiski-juridisko lietu komitejai."

Es biju pārsteigts un pajautāju – kāpēc. Viņš teica: "Jūs pēkšņi pārtraucāt braukt uz ciematu, un mēs tikko uzzinājām, kas noticis. Mēs uzskatām, ka pret jums izturas netaisnīgi. Kur mūsdienās var atrast tik labus ierēdņus kā jūs? Jūs nepārkāpāt nevienu likumu un tikai sacījāt patiesību, kad iesniedzāt petīciju Pekinā, sakot centrālajai valdībai, ka Faluņgun ir labs. Kas tur slikts?" Tas nav godīgi, ka pret jums tā izturas."

Viņš turpināja: "Šodien mums bija sanāksme ciemata partijas komitejā. Pēc pārrunām nolēmām, ka visas ciema amatpersonas vērsīsies Politiski-juridisko lietu komitejā, lai pieprasītu atjaunot jūs amatā un ļaut atgriezties darbā. Mēs pastāstīsim vadībai par visu labo, ko esat izdarījis mūsu ciema labā, un darīsim viņiem zināmu, ka visi ciema iedzīvotāji raizējas par jums. Citi laiž laivu pa straumei, bet mēs esam kalnu ļaudis, un jūsu dēļ mēs stumsim laivu pret straumi."

Ciema sekretāru pārņēma emocijas. Es biju dziļi aizkustināts. Tomēr es uztraucos, ka viņi var nonākt nepatikšanās, un pārliecināju viņus nekur nebraukt. Es pateicos viņam un visiem pārējiem par labajām domām un atbalstu, un lūdzu nekur neiejaukties.

Pēdējo reizi ciematu apmeklēju 1999. gada beigās. Vairāki kolēģi mani pavadīja uz ciematu, lai paņemtu manas mantas, kuras biju atstājis, kad pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem mani atstādināja no darba. Ciema iedzīvotāji bija priecīgi mani redzēt.

Todien stipri sniga. Ciemata amatpersonas uzaicināja mūs uz pusdienām nelielā restorānā ciemata nomalē. Pēc pāris glāzēm ciema sekretārs ķērās pie karaokes automāta mikrofona un sāka dziedāt: "Sūtu savu karavīru ceļā. Klusums bez vārdiem, tikai asaras plūst. Es atkal dzirdu kamieļa zvaniņu..."

Pēc pusdienām mēs sakrāvām mantas un iekāpām mašīnā. Kad es nolaidu logu, lai pamātu ciema iedzīvotājiem, kas stāvēja sniegā, ciema sekretārs pienāca klāt un satvēra manu roku. Viņa seja bija asarās, bet viņš neko neteica. Auto sāka kustēties, viņš turējās pie manas rokas un skrēja līdzi braucošajai mašīnai. "Sargiet sevi, sekretār Dzjan," viņa vārdi atskanēja mums aiz muguras, kad mašīna ienira putenī.

Atlaists no darba un spīdzināts ticības dēļ

Faluņ Dafa ir garīga prāta un ķermeņa pilnveidošanas prakse, kurā vislielākā uzmanība tiek pievērsta morāles pilnveidošanai. Pieturoties Skolotāja mācītajiem principiem, es nepārtraukti asimilējos ar Visuma īpašību "Īstenība Labestība Pacietība" un nemitīgi pilnveidoju sevi. Es vienmēr strādāju pie tā, lai atbrīvotos no egoisma, alkatības, negodīguma, pieķeršanās un tieksmes pēc slavas un pašlabuma, slinkuma, sliktām domām un vardarbīgām tieksmēm. Īpaši cenšos vienmēr teikt patiesību, darīt savu darbu godprātīgi un būt patiess ikdienas dzīvē.

Tomēr komunistiskas iekārtas apstākļos nav viegli vienmēr teikt patiesību, īpaši, ja esi valsts amatpersona. Pirms kļuvu par Dafa praktizētāju, es biju pārņemts ar komunistiskās partijas ateisma ideoloģiju, revolūcijas teorijām un cīņas filozofiju. Es mācījos un apguvu melošanas un krāpšanas "mākslu". Tas bija ļoti svarīgi, lai izdzīvotu sistēmā, un bija kļuvis par ieradumu. Tiklīdz es atvēru muti, no tās izlidoja meli, man pat nepiepūloties. Meli ir Ķīnas komunistiskā režīma dzīvības avots, un partijā tie tiek dedzīgi praktizēti un rūpīgi aizsargāti no augšas līdz apakšai. Tā necieš cilvēkus, kas saka patiesību. Ja uzdrošināsieties teikt patiesību, jūs tiksiet vajāti, dažreiz pat līdz nāvei. Tomēr, kopš esmu sācis pilnveidoties Dafa, es vairs neesmu teicis nepatiesību.

Pirms kļuvu par Dafa praktizētāju, es vienmēr rūpējos par savām interesēm un izmantoju savu stāvokli un varu, lai "palīdzētu" citiem apmaiņā pret kukuļiem un pakalpojumiem. Darbā, lai gūtu nelielas priekšrocības un nelielu peļņu, es plānoju shēmas un izmantoju ļaunus trikus, lai atklāti un slepeni konkurētu un cīnītos ar citiem. Pēc tam, kad sāku praktizēt Faluņ Dafa, es ievēroju Īstenības, Labestības un Pacietības principus, paaugstināju savu morālo stāju un kļuvu par godīgu un priekšzīmīgu ierēdni, ko pazīst daudzi tiesībaizsardzības un tiesu sistēmas darbinieki.

Dzjana Dzemiņa skaudība un ĶKP maldinošā, ļaunā un vardarbīgā daba 1999. gadā faktiski izraisīja Faluņgun nežēlīgo vajāšanu. Kā cilvēks, kurš ir guvis tik daudz labuma no Dafa, pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā vienmēr esmu racionāli skaidrojis patiesību par šo garīgo praksi, neatkarīgi no tā, kur es atrados un cik grūti tas bija. Neraugoties uz spiedienu un kārdinājumiem, ar kuriem sastopos, es turu galvu augstu paceltu un izturos ar cieņu, jo pilnībā paļaujos uz savu ticību.

Es izmantoju savu personīgo pieredzi un juridiskās zināšanas, lai cilvēkiem, tostarp tiem, kas mani spīdzināja un slikti izturējās pret mani, teiktu: "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs. Faluņ Dafa ir dižens Fa ar bezgalīgi varenu spēku. Tas nav kults, kā to attēlo ĶKP propaganda. Faluņgun vajāšana ir nepareiza un pretlikumīga. Es nekad neatteikšos no Dafa."

Esmu piecas reizes devies uz Pekinu, lai iesniegtu petīciju centrālajai valdībai par manām tiesībām uz reliģisko brīvību un lai attīrītu Skolotāja un Dafa vārdu. Esmu arestēts 13 reizes, divas reizes notiesāts ar piespiedu darbu, ieslodzīts cietumā uz pieciem gadiem un no manis izspiesti vairāk nekā 30 000 juaņu naudā un vērtslietās. Esmu spīdzināts 77 nežēlīgos veidos, tostarp pakļauts elektrošoka steku triecieniem, pieslēgts pie dzelzs krēsla, pieslēgts ar rokudzelžiem pie nāves gultas, piesiets pie tīģera sola un piespiedu kārtā barots ar indi un asu čili eļļu. 39 reizes biju uz nāves sliekšņa. Tomēr es joprojām esmu es – neviens mani nevar mainīt.

Lai gan režīma izvērstās vajāšanas dēļ es pastāvīgi izjutu spiedienu, mana sirds vienmēr bija gaismas pilna, un nekādas fiziskas sāpes nespēja iedragāt manu garīgo mieru. Man apkārt esošie cilvēki, tostarp praktizētāji, diezgan bieži man ir jautājuši: "Vai jūs domājat, ka pilnveidošanās ir ciešanas?" Es vienmēr viņiem saku: "Es nevarētu būt laimīgāks. Kā es varu justies kā cietējs?

Es jūtos ārkārtīgi laimīgs par to, ka savos labākajos gados esmu ieguvis vērtīgāko no dārgumiem – Faluņ Dafa – un man ir vienreiz mūžā sastopamā iespēja pilnveidoties Dafa. Kopš dienas, kad sāku pilnveidoties, vienmēr esmu bijis pateicīgs un jūtos laimīgs, ka esmu kļuvis par visveiksmīgāko un laimīgāko būtni."

Sirsnīgs novēlējums citiem

Mana pilnveidošanās pieredze nevar atspoguļot pat vienu miljono daļu no Skolotāja Li Hundži un Faluņ Dafa bezgalīgā un varenā diženuma un tikuma. Daloties tajā, es ceru palīdzēt tiem, kas šo lasa, saprast, kas ir patiess praktizētājs, un tādējādi ieraudzīt ĶKP melus. Mana vislielākā un sirsnīgākā vēlēšanās ir, lai vēl vairāk cilvēku ieskatītos dziļi sevī un no jauna atklātu savu sirdsapziņu, atbrīvotos no negatīvajiem priekšstatiem un aizspriedumiem attiecībā uz Dafa un izvēlētos gaišu nākotni.

(Uzrakstīts 2020. gada 31. augustā. Vajāšanu rezultātā Dzjans Guobo nomira 2021. gada 29. aprīlī.)


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/10/6/196051.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.