Sveicināti, godāto Skolotāj un draugi praktizētāji!
Esmu no Lielbritānijas. Es saņēmu Likumu 1996. gadā Ķīnā.
Pēdējo 10 gadu laikā dažās Eiropas valstīs esmu veidojusi reportāžas par Shen Yun izrādēm. Pēc tam, kad līdz 2016. gada beigām Shen Yun kolektīvs palielinājās līdz 5 trupām, es sāku piedalīties reportāžu veidošanā no Ziemeļamerikas. Pēc tam mana darba slodze ik gadu palielinājās. Esmu bijusi daudzās lielās pilsētās Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Meksikā, Izraēlā un dažās Eiropas valstīs.
Kopš Shen Yun pasaules turnejas pirmās dienas pagājušā gada 12. decembrī līdz pēdējai izrādei 12. maijā, man bija vajadzīgs gandrīz pusgadu ilgs dalības laiks, lai sagatavotu vairāk nekā 100 reportāžas, un visa komanda uzrakstītu vairāk nekā 600 rakstus.
Būdama Shen Yun reportiere, es biju uz vietas, esot lieciniece šiem vērtīgajiem vēstures brīžiem, it īpaši dažās lielās pilsētās visā pasaulē. Es personīgi esmu pieredzējusi dzīvo būtņu pateicību pēc tam, kad tās ir ieguvušas glābiņu, redzējusi viņu godu, izpildot savu zvērestu, uzklausījusi un nodevusi tālāk viņu sirsnīgos vārdus. Tā bija vērtīga iespēja, ko Skolotājs bija devis visām būtnēm un sekotājiem. Paldies, Jums, Skolotāj!
Gribas stiprināšana
Gadu gaitā ļaunums ir radījis dažādus traucējumus, kas neļāva man veidot reportāžas, piemēram, sliktus laika apstākļus, transporta haosu, aizturēšanu muitā, iestrēgšanu liftā un pat vienu lidmašīnu, kurai pēc pacelšanās bija jānolaižas dzinēja problēmu dēļ.
Mani ceļojumi Rietumu puslodē bija ļoti darbietilpīgi. Lai izvairītos no satiksmes sastrēgumiem, reizēm vajadzēja braukt uz teātri jau no rīta, un pēc izrādes beigām, kad sasniedzu vietu, kur biju apmetusies, atkal jau bija rīts. Tas bija tad, kad sāku rakstīt rakstus, visas intervijas vajadzēja uzspodrināt un publicēt, bija jāsazinās ar biroja komandu un galveno redaktoru. Vairumā gadījumu bija jāuzraksta arī galvenais virsraksts.
Iepriekš minētās grūtības, apvienojumā ar reportiera darba spriedzi, kā arī citas prasības un spiediens padarīja šo darbu šķietami sarežģītu.
Tomēr iepriekš minētās problēmas šajos gados man nešķita svarīgākais jautājums. Svarīgākie bija dažādie Sjiņsjin pārbaudījumi, ar kuriem saskāros darbā. Tāpēc, ka: "Tikai tad, kad tiek izciesti dvēseles pārbaudījumi, var patiešām paaugstināties līmenis." (Džuaņ Faluņ, Ceturtā lekcija)
Kāds man jautāja – vai mēnešiem ilgā braukāšana, lai veidotu ziņojumus, mani ļoti nogurdina? Godīgi sakot, negulēšana un strādāšana vēlu naktīs, apgrūtinošie ceļojumi nebija pārāk nogurdinoši, drīzāk tās bija visas šīs pieķeršanās un cilvēka sirdis, ko es nebiju likvidējusi – tās bija lietas, kuras man likās ļoti nogurdinošas. Šī noturīgā un neizlabotā cilvēka sirds patiešām bija ļoti reāla matērija citās dimensijās. Tā izdarīja uz praktizētājiem lielu garīgu spiedienu, liekot tiem justies nogurušiem, neefektīviem un nespējīgiem gūt panākumus.
Kad Shen Yun pagājušajā gadā sāka savu ceļojumu, es vilcinājos visu to neērtību dēļ, ar kurām nāksies sastapties izbraukumā. Strādāt mājās būtu daudz ērtāk. Kamēr mācījos Fa, Skolotājs mani atmodināja, un es atcerējos Skolotāja vārdus: "Tev sirdī ir daudz pieķeršanos, kuras nepieciešams izskaust. Dodies klejot pa pasauli!" (Džuaņ Faluņ, Astotā lekcija)
Šī gada brauciens uz Parīzi man bija ļoti auglīgs, draugi praktizētāji atkal atklāti norādīja, ka man ir liela tieksme cīnīties. Tas mani ir mocījis jau daudzus gadus. Es ļoti labi sapratu, ka tas viss nāk no skaudības un pieķeršanās sev, tie bija dziļi iesakņojušies veco spēku pūstošie faktori, kas joprojām darbojās manā dimensijā, un no tā radās dažādas neapmierinātības un šķēršļi manā dzīvē un darbā.
Es jau agrāk zināju par šīm pieķeršanām, un centos tās pārvarēt, bet man nekad nav bijusi tik dziļa izpratne kā, piemēram, Parīzē, kad es nolēmu patiesi atbrīvoties no šīs pieķeršanās. Tajā dienā sajutu caurejas simptomus, bet pirms tam man nekad nebija bijušas vēdersāpes. Es zinu, ka tas bija Skolotājs, kas attīrīja manu ķermeni.
Pārraut traucējumus, mainot uzskatus
Lielās pilsētās bija daudz augstāko sabiedrības slāņu cilvēku, kas nāca skatīties izrādi; daudziem no viņiem ir ekonomiskas vai politiskas attiecības ar Ķīnas komunistiem. Es personīgi sapratu, ka interviju ar viņiem atļāva Skolotājs, lai dotu viņiem iespēju, lai viņi varētu apliecināt Dafa un apliecināt sevi kritiskā vēstures brīdī. Kā reportieris, kas atrodas priekšējās rindās, es patiešām jūtu, cik grūti ir glābt cilvēkus, kamēr vecie spēki "sagrābj cilvēkus".
Intervijas laikā kādā Amerikas pilsētā ļaunums izraisīja traucējumus ārpusē pie teātra. Daži sponsori pasākuma norises vietā nesniedza intervijas vai neatklāja savus vārdus. Tajā laikā mēs patiešām varējām sajust, ka notiek cīņa starp taisno un ļauno. Kāda praktizētāja, kas strādāja aizkulisēs teica, ka viņa arī jutusi spriedzi atmosfērā, kad bijusi Apvienotajā Karalistē. Pierakstot tekstu, viņas pirksti bijuši stīvi un nepaklausīgi. Sāpes skāra visu apakšdelmu, traucējumi bija milzīgi. Abiem reportieriem traucēja arī slimības karma. Vienam cilvēkam sākās problēmas ar muguru, bet otrs varēja uzrakstīt rakstu, tikai ļoti lēnā tempā.
Vērts pieminēt, ka Itālijas 2018. gada Shen Yun veicināšanā notika liels izrāviens. Turklāt, organizatori piešķīra lielu nozīmi reportāžām un uzaicināja daudzas VIP personas. Izrādes laikā notika kaut kādi traucējumi – vai nu reportierim bija problēmas viesnīcā, vai arī viņš iekāpa nepareizajā vilcienā. Bija acīmredzams, ka ļaunums Eiropā vēl aizvien izraisa tā dēvētos šķēršļus savā pirmsnāves cīņā. Dienā, pirms es devos uz Romu, Lielbritānijā notika retums – pamatīgs sniegputenis. Ilgu laiku biju iestrēgusi ledū un sniegā, nebija lidostas autobusa, un taksometri neuzdrošinājās braukt. Beidzot es tiku līdz lidostai. Vēlāk mums teica, ka mūsu reportāžu no Romas esot uzslavējis Skolotājs.
Tā kā mūsu intervijas ļoti atšķiras no citu parasto plašsaziņas līdzekļu reportāžām, iespējams, ka daži interviju sniedzēji varēja būt ietekmējušies no ļaunuma, un varēja rasties arī citas situācijas. Pēdējos gados ĶKP fotografēja arī mūsu reportierus, tāpēc man zemapziņā vienmēr bija doma, ka jāsargā sava personīgā informācija. Es vienmēr centos jautāt skatītājiem par viņiem un reti teicu citam cilvēkam kaut ko par sevi.
Šogad Lielbritānijā žēlsirdīgais Skolotājs teica, ka šis Dafa ir pats taisnākais (nav precīzi vārdi). Pēkšņi jutos atvieglota, domādama: ja es uztraukšos, ka skatītāju ir ietekmējis ļaunums, vai tad tas nebūs saskaņā ar veco spēku plāniem? Tas, ko mēs darām, ir vistaisnākā lieta. Kā mums var nebūt cienīgas pieejas? Es jutu, ka Skolotājs manis dēļ ir daudz ko uzņēmies uz sevi. Daudzas ar pašaizsardzību saistītas lietas jau bija nokārtotas. Mana sirds uzreiz kļuva gaišāka ar taisnāku pārliecību; viss mans ķermenis sajuta gaismu.
Šogad kaut kādu iemeslu dēļ Apvienotajā Karalistē bija tikai viens Epoch Times reportieris, kurš ziņoja par izrādēm. Ieraugot, ka viens cilvēks ir rakstījis reportāžas par 20 vai 30 izrādēm, praktizētājs man teica: "Cik gan liels spiediens tev ir jāizjūt!" Bet, godīgi sakot, toreiz es nejutu pārāk lielu spiedienu, jo Skolotājs teica: "Bailes – tā arī ir pieķeršanās." (Džuaņ Faluņ, Sestā lekcija)
Fa iegaumēšana no galvas
2017. gada pavasarī nolēmu pamēģināt iegaumēt no galvas "Džuaņ Faluņ". Ilgu laiku, vismaz 5 stundas dienā, pavadīju to atkārtojot, un dažreiz pat 7 vai 8 stundas dienā. Pēc pusotra gada, ap 2018. gada oktobri, es varētu sasniegt ātrumu 10 lapas dienā. Kad mans stāvoklis bija labs, es vienā mēnesī varēju iegaumēt visu grāmatu.
Iegaumēšanas procesā es izpratu daudzus Fa principus un guvu lielu labumu. Piemēram, stāsts par Budu Šakjamuni, kas lika saviem mācekļiem iztīrīt vannu – es dziļi sapratu, ka man jātic Fa un Skolotājam.
Kad atkārtoju no galvas vietu: "ļaudis pievērš lielu uzmanību tikai praksei, bet ignorē pilnveidošanos" (Džuaņ Faluņ, Pirmā lekcija), es vienmēr to pārvērtu par "ļaudis pievērš lielu uzmanību tikai pilnveidošanai, bet ignorē praksi." Es uzreiz sajutu un sapratu –Skolotājs man norādīja, ka vingrojumus es neizpildu pietiekami daudz.
Veidojot reportāžu kādā valstī man bija konflikts ar citu praktizētāju. Virspusēji izskatījās tā, it kā otra puse man radītu šķēršļus, kas noveda pie dažām grūtībām manā darbā (kuras es beidzot pārvarēju). Atgriezusies mājās, es joprojām biju sašutusi, un stāstīju savam vīram, kā tas otrs praktizētājs rīkojās. Skolotājs izmantoja viņa muti, lai man atgādinātu: "Ei, tu aizbrauci tur praktizēt un pilnveidoties, nevis vienkārši darīt lietas."
Es joprojām nebiju atbrīvojusies no pieķeršanās tieksmei cīnīties. Kad todien lasīju grāmatu, Skolotājs teica: "Katru reizi, tiklīdz cilvēks iemieg, kāds noteikti ierodas, lai pacīnītos ar viņu, un tādēļ viņš visu nakti nav gulējis." (Džuaņ Faluņ, Sestā lekcija) Patiešām, uz virsmas citi tevi uzskata par vainīgu, bet tas ir tāpēc, ka tev sirdī joprojām ir tieksme būt pretrunā ar viņiem.
Es personīgi izpratu, ka Fa iegaumēšana arī ir pilnveidošanās process. Sākumā, kad apsēdos, lai iegaumētu Fa, sākās neskaitāmi traucējumi. Šajā laikā man vajadzēja izrauties no pieķeršanās būt nepacietīgai, pārāk dedzīgai pret to, ko daru, no pieķeršanās aizņemtības sajūtai un tam, ka man nav brīva laika un pieķeršanās šiem dažādajiem traucējumiem.
Kad es vairākas reizes atkal un atkal atkārtoju Fa, es sajutu, ka Fa, ko man bija izdevies iegaumēt agrāk, jau bija aizmirsies, un es pat iekritu tādā kā izmisumā. Kad es varēšu to visu atcerēties? Bet, kad sāku atkārtot: "Vieni ar roku vai plaukstu sit pa koku, citi – pa akmeni: "bum-bum,"" (Džuaņ Faluņ, Sestā lekcija) es pēkšņi sapratu, ka iegaumēšana ir kā ciešanas cilvēku pasaulē. Pēc tam, kad liku savām smadzeņu šūnām visu to atcerēties, es spēju likt arvien vairākām un vairākām sava ķermeņa daļām pilnībā asimilēties ar Fa un galu galā asimilēt visu sevi.
Šā gada janvārī, veidojot reportāžas ASV, man katru dienu vajadzēja nodarboties ar visādām lietām, bieži vien braukājot starp teātriem, viesnīcām un lidostām. Mana sirds nebija mierīga, mans laiks bija pilnībā saplānots, man reti bija laiks pašai sev, tāpēc bija grūti iegaumēt un es nespēju koncentrēties, tamdēļ pārslēdzos uz Fa lasīšanu. Bet, kad februārī atgriezos mājās, es uzreiz sapratu, ka tas ir jauns izaicinājums. Agrāk mājās bija ļoti kluss, tāpēc es varēju iegaumēt Fa, tomēr sarežģītā atmosfērā man joprojām vajadzētu būt neatlaidīgai un iegaumēt Fa, man vajadzētu pārvarēt šos šķēršļus.
Marta ceļojuma laikā viena no draugiem praktizētājiem, kas palīdzēja ar transkribēšanu, pievienojās man Likuma iegaumēšanā. Mēs abas ikdienas ziņojām viena otrai par panākumiem iegaumēšanas procesā. Kādu dienu praktizēja teica, ka viņa esot saskārusies ar garu fragmentu un ilgu laiku nespējusi to labi iegaumēt, katrā atkārtošanas reizē izlaižot vai pievienojot vārdus, sajaucot teikumus. Īsāk sakot, viņa nespēja to pilnībā atkārtot.
Viņa teica, ja nebūtu vajadzējis vakarā par to ziņot man, viņa gandrīz būtu padevusies. Galu galā viņa izlauzās cauri šiem traucējumiem un iegaumēja no galvas divas lappuses. Es arī teicu, ka viņa mani ir pamudinājusi. Ja man nebūtu vajadzējis ziņot viņai, es arī būtu padevusies. Šajā laikā mēs sapratām Skolotāja vārdos izteikto principu "Salīdzini mācoties, salīdzini pilnveidojoties." (Patiesa pilnveidošanās, Hun Jiņ)
Skolotāja smaids ir mana vienīgā vēlēšanās
Agrāk es biju atslābinājusies savā darbā pie reportāžu veidošanas un pat šaubījos par šo darbu. Patiesībā es atklāju, ka daudzi žurnālisti cīnījās ar līdzīgām situācijām. Tie, kas iznāca, bija pārvarējuši savas grūtības.
Piemēram, žurnālistam jābūt cilvēkam, kurš ir ļoti ziņkārīgs un prot runāt, bet es tāda nebiju. Man parasti patika klusēt vai palikt stūrī, kur citi mani nepamanīja.
Intervējot teātrī, apkārtējā publika var vērot reportieri. Reportieris stāv zem prožektoriem, tāpēc man bija vajadzīgs ilgs laiks, lai pārvarētu šo psiholoģisko šķērsli, ņemot intervijas teātrī.
Piemēram, mūsu Shen Yun reportāžām bija salīdzinoši zems klikšķu skaits. Parasti es redakcijas nodaļā rediģēju starptautiskās ziņas. Klikšķu skaits nozīmē naudas pelnīšanu plašsaziņas līdzeklim, tāpēc es jau sen pievēršu lielu uzmanību klikšķu skaitam.
Kādu dienu viens draugs praktizētājs no transkribēšanas komandas man atgādināja, ka "augstākā dimensijā var būt augsts klikšķu skaits!" Patiešām. Pēkšņi sapratu, ka man trūkst izpratnes spējas! Intervējamo cilvēku pasauļu dzīvās būtnes, iespējams, sacenšas savā starpā, lai to izlasītu. Ja viņu valdniekam un viņu karalim būs laba attieksme pret Dafa, cik priecīgas būs šīs dzīvās būtnes!
Vēl svarīgāk, šīs reportāžas pieprasīja Skolotājs. Pat ja visā Visumā tikai Skolotājs viens tās lasītu, tas būtu jādara ar vislielāko centību! Tieši tāpat kā dziesmā "Skolotāja smaids ir mana vienīgā vēlēšanās” (Master's Smile Is My Only Wish). Es jutu, ka mana izpratnes spēja patiešām ir slikta.
Tajā dienā es izlasīju rakstu Minghui.org tīmekļa vietnē. Tas man atgādināja – kad Skolotājs mācīja Fa Ķīnā, viņš lūdza katram skolniekam uzrakstīt pieredzes rakstu, un tad Skolotājs izlasīja tos vienu pēc otra. Es nodomāju, ka Shen Yun noskatīšanās ir tāpat kā deviņu dienu lekciju apmeklēšana tajā gadā. Vai tad tās intervijas, ko mēs ņēmām, nebija tās pašas pieredzes, ar kurām dalījās šie skatītāji?
Tā kā plašsaziņas līdzekļu reportieri uz teātri devās pirms izrādes sākuma, mēs bieži sastapāmies ar Shen Yun dejotājiem, kas cītīgi trenējās. Agrāk es domāju, ka viņi jau ir tik prasmīgi. Patiesībā tik prasmīgi, ka viņiem nevajadzētu vairs tik smagi strādāt, tomēr, brīdī pirms pirmizrādes, mēs dažkārt redzējām, kā dejotāji turpina pilnveidot prasmes.
Skolotājs lūdza, lai mēs mācāmies no Shen Yun. Cik gan mērķtiecīgi bija dejotāji, un cik nevainojama bija viņu sadarbība. Mums līdz tam vēl ir ļoti tālu.
Tas ir viss, ko šobrīd varu iedomāties, un es ar to visu dalos, lai pamudinātu jūs.
Paldies, jums, Skolotāj, paldies, draugi praktizētāji!
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...