Faluņgun praktizētāji 38 valstīs nesen iesniedza savām valdībām sarakstus ar aptuveni 9300 visu līmeņu "ofisa 610" darbinieku vārdiem. Praktizētāji prasa, lai valdības sodītu šos cilvēktiesību pārkāpējus, kā arī viņu ģimenes locekļus, liedzot viņiem ieceļot valstī un iesaldējot viņu aktīvus.
2020. gada decembra sākumā praktizētāji jau bija iesnieguši saīsinātu sarakstu 29 valstu valdībām, pieprasot piemērot sankcijas. Šoreiz saraksti tika iesniegti vēl deviņās valstīs. Starp šīm 38 valstīm ir visas "Piecu acu alianses" dalībvalstis, 25 valstis no Eiropas Savienības (ES) un astoņas valstis no citiem reģioniem. "Piecu acu alianses" dalībvalstis ir ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Austrālija un Jaunzēlande. 25 Eiropas Savienības valstis ir Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Pārējās astoņas valstis ir Argentīna, Dienvidkoreja, Japāna, Izraēla, Lihtenšteina, Meksika, Norvēģija un Šveice.
"Ofiss 610" tika izveidots 1999. gada 10. jūnijā pēc tam, kad bijušais Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līderis Dzjan Dzemiņs pavēlēja uzsākt Faluņgun vajāšanu visas valsts mērogā. "Ofiss 610" ir ārpus likuma ietvariem pastāvoša institūcija, kas ciešā sadarbībā ar Politiski-juridisko lietu komiteju mobilizē visas valsts aparāta struktūras, lai apspiestu Faluņgun. Pie tām pieder milicija, prokuratūra, tiesas, armija, bruņotā milicija, izlūkdienesti, ārlietu departaments, izglītības sistēma, plašsaziņas līdzekļi, veselības aprūpe un citas struktūras. Jo īpaši pēc tam, kad Dzjans izdeva rīkojumu "sagraut praktizētāju reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt viņus fiziski", "ofisa 610" sistēma ir plānojusi, īstenojusi un mudinājusi gandrīz visus citus resorus, kā arī organizācijas piedalīties vajāšanā.
Papildus centrālā līmeņa "ofisam 610", šai aģentūrai ir nodaļas gandrīz visās Ķīnas pilsētās, apgabalos, administratīvajos centros un ciematos. Tās pastāv arī valsts uzņēmumos un lielās korporācijās. Pēdējā 21 gada laikā, kopš vajāšanu sākuma 1999. gadā, apspiešanas dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 4000 Faluņgun praktizētāji. Vēl lielāks skaits praktizētāju tikuši aizturēti, ieslodzīti un spīdzināti. Turklāt daudzi praktizētāji ir cietuši no psihiatriskas un seksuālas vardarbības, bet citi pat kļuvuši par orgānu piespiedu izņemšanas upuriem.
Daudzi Faluņgun sekotāji ir zaudējuši fizisko brīvību, tikuši sakropļoti vai kļuvuši par invalīdiem, kā arī pārdzīvojuši neizsakāmas garīgas ciešanas. Ļoti cietuši ir arī praktizētāju tuvinieki, kuri saskaras ar diskrimināciju mācību iestādēs, darba vietās un sabiedrībā. Vajāšanu dēļ daudzu praktizētāju ģimenes ir tikušas sagrautas. Par šīm traģēdijām lielā mērā ir atbildīgs "ofiss 610".
Jaunākajā sarakstā ir iekļautas aptuveni 9300 personas, sākot no centrālās valdības līdz pat provinces un pilsētas līmeņa nodaļu darbiniekiem. Starp viņiem ir arī "ofisa 610" darbinieki skolās un citās organizācijās.
Centrālās valdības amatpersonu vidū ir: Dzjan Dzemiņs, Dzen Cjinhuns, Li Laņcjins, Luo Gaņs, Din Guaņgeņs, Dzja Čuņvans, Liu Dzjins, Dzja Cjinliņs, Vu Guaņdžens, Liu Juņšaņs, Men Dzjaņdžu un citi.
Provinces līmeņa valdības amatpersonu vidū ir: Du Libiņs (Pekina), Je Luhua (Šanhaja), Ten Dzjiņžaņs (Tiaņdzjiņa), Čeņ Mins (Čuncjina), Džan Džunjujs (Liaonina), Li Guanhujs (Dzjiliņa), Guo Jaņs (Heilundzjana), Van Lišaņs (Hebeja), Liņ Sjutins (Šaņduna), Dzja Juečens (Sičuaņa), Džan Šencjiņs (Guanduna), Dzjiņ Sjubiņs (Hubeja), Čeņ Šuliņs (Hunaņa), Vu Sjiņčens (Šaaņsji) un citi.
Pilsētas līmeņa valdības amatpersonas: Džan Čanšuņs (Šeņjana, Liaoninas province), Čeņ Fučuņs (Dzjiliņa, Dzjiliņas province), Sjui Juidzjuņ (Veifana, Šaņdunas province), Li Kuņsjue (Čendu, Sičuaņas provincē), Džan Džaņdzjan (Tanšaņa, Hebejas province), Li Sjaošens (Guandžou, Guandunas province), Tao Deliņs (Vuhaņa, Hubejas provincēe un Sji Dzjuņmins (Baodzji Šaaņsji provincē).
Pilsētas un apriņķa līmeņa valdības amatpersonas: Džao Dzjaņs (Liņcjuaņas apgabals, Aņhujas province), Liņ Sjaosjaņs (Sjapu apgabals, Fudzjaņas province), Džao Žunseņs (Dasjiņas apgabals, Guansji Džuanu autonomais reģions), Džao Cjinguo (Dzji apgabals, Tiaņdzjiņas pilsēta), Džou Ke (Tunnaņas apgabals, Čuncjinas pilsēta), Jan Cjinšaņs (Niudzjinas ciems, Juņnaņas province) un Jan Sjaofens (Čaojangou ciems, Heilundzjanas province).
Amatpersonas no attāliem reģioniem: Džu Dedžuns (Bidzje, Guidžou province), Čeņ Peifeņs (Čusjuna, Juņnaņas province), Suņ Dzungujs (Haiduna, Cjinhajas province), Men Joudžu (Dzjiņčana, Gaņsu province) un Li Dežuns (Gujuaņa, Ninsjas Hueju autonomais reģions).
Amatpersonas mazākumtautību etniskajās grupās: Van Dzjihuns (Aksu, Siņdzjanas province), Cižeņ Duodzji (Lhasa, Tibeta) un Lian Dzjuņfens (Bajannura, Iekšējā Mongolija).
Dažādos līmeņos aptverot visu Ķīnas teritoriju, šīs amatpersonas ir izveidojušas gigantisku tīmekli un pēdējā 21 gada laikā vadījušas smagas vajāšanas. Taču viņu noziegumi nepaliks nepamanīti. Pēc tam, kad 2016. gadā ASV tika pieņemts Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības akts, aptuveni 27 valstis, tostarp Kanāda, un daudzas Eiropas Savienības valstis ir pieņēmušas vai plāno pieņemt līdzīgus tiesību aktus, lai sauktu pie atbildības šos cilvēktiesību pārkāpējus visā pasaulē.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/3/5/191258.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...