Ķīnas videonovērošanas mākslīgā intelekta eksports apdraud pasauli

Ķīna būvē lielāko novērošanas sistēmu pasaulē komplektā ar miljoniem kameru, kas izvietotas visā valstī, sejas atpazīšanas sistēmām, kas spēj identificēt cilvēkus pēc viņu etniskās piederības, lietotnēm, kas izseko pilsoņu aktivitātes tiešsaistē, cenzūras sistēmu, kas automātiski nosaka tos, kuri izsakās pret valdību, un virkni citu represīvu tehnoloģiju. Potenciāls drauds mieram pasaulē, ir tas, ka Ķīna šīs tehnoloģijas neizmanto tikai savā valstī, bet eksportē arī uz citām valstīm, būtībā padarot komunistisku valsti par tehnoautoritārisma veicinātāju visā pasaulē.

Ķīna eksportē videonovērošanas mākslīgo intelektu (MI) uz ārzemēm. (Attēls: pixabay/ CC0 1.0)

Iedzīvotāju skaits, kas pārsniedz 1 miljardu cilvēku, nozīmē, ka Ķīnas uzņēmumi, kas nodarbojas ar novērošanas sistēmu izveidi, var apgādāt savu MI ar milzīgām datu kopām, kas padara uzraudzības tehnoloģijas vēl efektīvākas un precīzākas. Tas Ķīnas uzņēmumiem dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem no citām valstīm, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks, un kuru valdības, turklāt, stingri ievēro privātuma aizsardzības noteikumus. Tomēr MI sistēmu izstrāde prasa milzīgas investīcijas. Un labākais veids, kā atgūt ieguldījumus un gūt peļņu, ir pārdot MI risinājumus jauniem klientiem. Tas ir tas, kas stimulē Ķīnas videonovērošanas MI tehnoloģiju eksportu visā pasaulē.

Āzija, Āfrika un Latīņamerika

Ziņojumā, ko pagājušajā gadā publicēja ideju laboratorija Carnegie Endowment for International Peace, norādīts, ka Ķīna pārdod videonovērošanas MI tehnoloģijas aptuveni 63 valstīm, no kurām 36 ir parakstījušas līgumus Pekinas iniciatīvas "Viena josta, viens ceļš" (BRI) ietvaros. Uzņēmumu, kas nodarbojas ar videonovērošanas MI tehnoloģiju izplatīšanu, galvenais mērķis ir Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstis.

Malaizijas valdība ir uzdevusi Ķīnas jaunuzņēmumam Yitu izveidot sejas atpazīšanas sistēmu Kualalumpuras policijas vajadzībām. Mongolijā visās galvaspilsētas ielās izvietotas Ķīnas novērošanas kameras. Serbijā Huawei veido "drošu pilsētu" ar sejas atpazīšanas sistēmām, lai nodrošinātu ķīniešu tūristu drošību.

Etiopijā Ķīna uzbūvēja bezvadu tīklu, kuram slepeni var piekļūt valdība. (Attēls: Pixabay / CC0 1.0)

Pirms vairākiem gadiem Ķīnas uzņēmums ZTE izveidoja Etiopijā bezvadu tīklu ar slepenu pieeju valdībai, kas ļāva tai noklausīties pilsoņu sarunas. Pēc tam, kad tika pārtverti vairāku disidentu telefona zvani, viņi tika arestēti un brutāli nopratināti. Tādas Āfrikas valstis, kā Maurīcija, Uganda un Kenija, seko šim modelim un ievieš šādas novērošanas sistēmas savās lielākajās pilsētās.

Latīņamerikas valstis – Bolīvija, Venecuēla un Ekvadora slēdz līgumus ar Ķīnas uzņēmumiem, lai izveidotu valsts mēroga novērošanas un izsekošanas sistēmas. Tās ir tās pašas tehnoloģijas, kuras tika attīstītas pēc to pastāvīgas izmantošanas pret etniskajām minoritātēm, piemēram, tibetiešiem, uiguriem, kazahiem utt.

Eiropa

Saskaņā ar Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta datiem – Ķīnas uzņēmumi piedalās viedo pilsētu projektu konkursos pat Eiropas valstīs. Eksperti brīdina – dot Ķīnas uzņēmumiem piekļuves tiesības savu pilsoņu datiem, būtībā nozīmē atļaut piekļūt tiem arī komunistiskajai valdībai.

"Domāju – dažreiz pastāv pieņēmums "ir labi, ka mēs ieviešam šo tehnoloģiju, mēs to neizmantosim negatīviem mērķiem, mēs to izmantojam, lai sniegtu pakalpojumus vai arī mēs to izmantojam tādā veidā, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, sociāli pieņemamu mūsu sabiedrībā"... Bet patiesībā (mēs) nevaram būt droši par to, jo būtība ne vienmēr ir tajā, kā tehnoloģija tiek izmantota, bet gan tajā – kam ir piekļuve tās savāktajiem datiem... ja tas ir Ķīnas uzņēmums, kā piemēram, Huawei, un šie ... dati nonāk Ķīnā, tad partija tos var izmantot kā vien vēlas," CNBC televīzijas kanālam teica ASPI Kibernoziegumu centra analītiķe Samanta Hofmane.

Eiropas valstīs Ķīnas uzņēmumi piedāvā viedo pilsētu projektus. (Attēls: Pixabay / CC0 1.0)

Atšķirībā no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, Eiropas Savienība ir ekonomiska lielvara, kuru nevar iebiedēt. Patiesībā šeit arvien biežāk izskan aicinājums ierobežot Ķīnas uzņēmumu piekļuvi Eiropas pilsoņu datiem. Savukārt Pekina orientējas uz finansiāli neaizsargātām valstīm Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, piedāvājot tām iegādāties novērošanas sistēmas uz parāda. Un, kad šīs valstis nespēj atmaksāt parādu, Pekina atvieglo aizdevuma nosacījumus, vienlaikus uzstājot uz piekļuvi pilsoņu datiem.

Avots: https://visiontimes.com/2020/10/16/chinas-export-of-ai-surveillance-worldwide-is-dangerous.html