2008. gada Olimpisko spēļu laikā mani un manu vīru apcietināja, bet es vienmēr turēju prātā Skolotāja Li Hundži mācību un pilnībā noliedzu vajāšanu.
Izglābta no darba nometnes
Pēc desmit dienām manu vīru atbrīvoja pret drošības naudu. Man piesprieda gadu un deviņus mēnešus ilgu ieslodzījumu par nevēlēšanos atteikties no Faluņ Dafa. Es tiku nogādāta Dzjiņaņas sieviešu piespiedu darba nometnē, kur mani spīdzināja un pakļāva smadzeņu skalošanai, līdz es biju spiesta parakstīt trīs paziņojumus par atteikšanos no Dafa.
Es atcerējos, ko teica Skolotājs Li:
"Lai kāda arī nebūtu situācija, nevajag sadarboties ar ļaunuma prasībām, pavēlēm vai musinājumiem." ("Dafa sekotāju taisnajām domām piemīt spēks" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II" )
Domāju: "Princips "Īstenība Labestība Pacietība" ir dziļi iesakņojies manā sirdī, un es nekad nepadošos." Manas ticības un apņēmības dēļ es tiku vajāta vēl vairāk.
Spīdzināšana un veselības problēmas
Es biju spiesta sēdēt uz maza ķeblīša, un man vispār nebija atļauts kustēties. Es nezinu, cik dienas biju spiesta tur sēdēt, bet āda uz sēžamvietas sāka plaisāt un nepārtraukti strutoja. Katru dienu es biju spiesta uz tā sēdēt, un tas bija ārkārtīgi sāpīgi.
Vēlāk man lika šūt mīkstās rotaļlietas. Citas ieslodzītās deva man grūti izgatavojamus priekšmetus, lai pašas varētu savlaicīgi pabeigt savu normu. Es šuvu vairāk nekā desmit stundas, bet normu nevarēju izpildīt. Strādājot, es domāju: "Tikai Skolotājs izlemj, kad es atgriezīšos mājās."
Kādu dienu darba nometnē notika sapulce. Sievietei, kas sēdēja man blakus, es pastāstīju par Dafa un vajāšanu. Es viņai teicu – ja viņa atkārtos "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs" un "Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīga," viņa tiks svētīta. Kāda ieslodzītā dzirdēja mūsu sarunu un paziņoja uzraugam, kurš saniknots sāka mani lamāt.
Vajāšanas un spīdzināšanas dēļ mana veselība krasi pasliktinājās, un drīz vien es zaudēju 50 mārciņas svara. Izmeklēšanas laikā ārsts man diagnosticēja ļaundabīgu limfomu, fibroīdus un žultspūšļa polipus. Drīz vien uz kakla parādījās puni, un es vairs nevarēju pagriezt galvu.
Audzēji sāka parādīties arī uz vēdera un kājām. Pēdas kļuva smagas un pietūkušas, bet zem mēlēs izveidojās ciets, apaļš puns, kura dēļ runāt bija gandrīz neiespējami. Uzraugi redzēja, ka vēža šūnas ir izplatījušās pa visu manu ķermeni, tāpēc, lai izvairītos no atbildības, mani atbrīvoja no darba nometnes. Es zināju, ka mani no turienes izglāba Skolotājs.
Atkal arestēta
Pēc atbrīvošanas mēs ar vīru mācījāmies Likumu, raidījām taisnās domas un katru dienu stāstījām cilvēkiem patiesību par vajāšanu. Pakāpeniski mana kakls atguva kustīgumu, un puni no sejas pazuda. Audzēji uz vēdera samazinājās, un puns zem mēles kļuva mazs un ciets, un pats izkrita. Es zināju, ka tā ir tikai ilūzija, un ka Skolotājs radīja visus šos simptomus, lai es tiktu atbrīvota. Man nav vārdu, ar kuriem izteikt pateicību Skolotājam!
2012. gada martā es ar kādu citu praktizētāju izplatīju Dafa informatīvos materiālus un atkal tiku arestēta. Mani nosūtīja uz Dzjinaņas sieviešu piespiedu darba nometni. Ceļā es atcerējos Skolotāja vārdus:
"Autobuss nobraucis tūkstošiem jūdžu
Dievišķā gaisma no ārpuses to sargā
Kas ir tie, kas tajā brauc
Viesizrāžu turnejā cilvēkus glābt"
("Viesizrāžu turnejā" no "Hun Jiņ III")
Kad ierados man tika veikta medicīniskā pārbaude. Ārste jautāja par manu veselību, un es aprakstīju savu veselības stāvokli laikā, kad tiku vajāta darba nometnē. Viņa atrada manus dokumentus, izskatījās ļoti pārsteigta un jautāja, kā es tik ātri atveseļojos.
Es atbildēju: "Es atveseļojos, kad atsāku ikdienas izpildīt Faluņ Dafa vingrojumus. Neesmu lietojusi nekādus medikamentus un neapmeklēju ārstu." Ārste iesaucās: "Kāds brīnums ir Faluņ Dafa!"
Viņa pārbaudīja manu kaklu un vēderu, tad iečukstēja man ausī, ka man nav nekādas slimības. Viņa pagriezās un teica uzraugam, kurš mani gaidīja: "Mēs viņu kategoriski nepieņemsim. Viņa ir ļoti slima un atgriezīsies mājās, lai nekavējoties saņemtu medicīnisku palīdzību."
Ar asarām acīs es teicu Skolotājam: "Paldies, Skolotāj. Jūs mani atkal esat aizsargājis." Skolotāja aizsardzībā es droši atgriezos mājās.
Mūsu māja atdzimst
Mūsu reiz pārtikusī ģimene bija nokļuvusi finansiālajās grūtībās un vajāšanu dēļ piedzīvoja postu. Vedekla bija ļoti nobijies un ar mūsu mazbērnu atgriezās savu vecāku mājās. Viņas vecāki atbrauca ar furgonu un paņēma atpakaļ viņas pūru. Lai kā es centos visu izskaidrot, viņas māte neklausījās un dusmīga aizgāja.
Mans vīrs tika atbrīvots pirms ķīniešu Jaunā gada. Kad viņš ieraudzīja mūsu tukšo māju, viņš kļuva skumjš un teica: "Toties tagad šeit ir ļoti kluss."
Vedeklas vecāki atbrauca uz mūsu māju un sāka kliegt: "Ko jūs esat nodarījuši ģimenei? Jūs turaties pie Faluņ Dafa, neraizējaties par mūsu meitu un pametat novārtā savas mājas.” Viņi bija ļoti aizkaitināti. Es zināju, ka tas bija tāpēc, ka nebija pielikts pietiekami daudz pūļu, lai izskaidrotu viņiem patiesību, un arī tāpēc, ka viņi joprojām bija saindēti ar Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) izplatīto melīgo propagandu.
Es mierīgi teicu: "Mans brāli un māsa, lūdzu, nomierinieties un padomājiet par to, kā uzlabojās mūsu veselība, pēc tam, kad sākām praktizēt Faluņ Dafa. Mēs neesam darījuši neko sliktu un praktizējam "Īstenību Labestību Pacietību". Kopš jūsu meita atnāca dzīvot pie mums, mēs vienmēr esam pret viņu labi izturējāmies. Bet ĶKP mūs atkal un atkal arestē."
"Miljoniem praktizētāju tika piespriests piespiedu darbs un tūkstoši tiek vajāti līdz nāvei. Daži ir pat nogalināti viņu orgānu dēļ. Tikai ĶKP vajā Faluņ Dafa un rada traģēdiju praktizētājiem un viņu ģimenēm. Mēs ticam Dafa un Skolotājam Li. Bez Skolotāja aizsardzības mēs nebūtu pārdzīvojuši šo vajāšanu. Mēs vienkārši vēlamies, lai mums būtu mūsu ticība, mūsu ģimene un mūsu mājas."
Klausīdamies manī, viņi nomierinājās. Mēs atvedām atpakaļ mājās vedeklu un mums bija vienkāršas ķīniešu Jaungada svinības. Lai gan mums bija tikai tvaicētas maizītes un marinēti dārzeņi, mēs nejutām, ka dzīve būtu rūgta. Mums ir Likums, un mēs uzskatām, ka mēs esam bagātākie cilvēki pasaulē!
Vajāšanu dēļ es daudzus gadus nebiju apmeklējis savu 90 gadus veco māti. Ieraudzījusi mani, viņa iešņukstētās un teica: "Tu esi tik tieva! Nāc un paliec pie mums, nebrauc vairs projām."
Mans brālis un svaine uzklausīja manu stāstu un arī lūdza mani palikt pie viņiem. Brālis ir diezgan bagāts un nopirka man lielu daudzumu dārgu uztura bagātinātāju. Es viņam teicu: "Tu esi ļoti laipns, bet man tas nav vajadzīgs. Es ļoti labi atgūšos bez uztura bagātinātājiem. Manam organismam nekā netrūkst." Viņš sadusmojās, bet piedāvāja man naudu, kuru es arī nepieņēmu.
Lai gan mani vajāja daudzus gadus, Skolotāja aizsardzībā es šo ceļu nogāju soli pa solim. Tagad mūsu māja atkal ir dzīvības pilna. Mēs ar vedeklu rūpējamies par mājas darbiem un bērnu, kamēr mans vīrs un dēls strādā un pelna iztiku.
Es esmu izpratusi, ka tik ilgi, kamēr mūsu sirdī ir žēlsirdīgais Skolotājs un varenais Dafa, mēs varam izturēt jebkuru pārbaudījumu vai nelaimi, lai cik liela tā būtu.
Paldies, Skolotāj, par žēlsirdīgo glābšanu!
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2019/1/6/174537.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.