Par zādzību manam dēlam 2000. gadā tika piespriests ieslodzījums piespiedu darba nometnē. Tā kā es mēģināju viņu aizstāvēt, mani uz gadu ieslodzīja Masaņdzja piespiedu darba nometnē. Tur es satiku Faluņ Dafa praktizētājus.
Masaņdzja nometnē uzraugi sita ieslodzītos, kad vien ienāca prātā. Viņi ņirgājās un bieži pazemoja tos. Ieslodzītie ienīda uzraugus un pie pirmās izdevības centās atriebties. Es sekoju šim piemēram.
Skandāli un kaušanās kļuva par manu ikdienu. Es domāju – ja nelamāšos un neterorizēšu citus, tad viņi ņirgāsies par mani. Mana fiziskā un garīgā veselība strauji pasliktinājās. Papildus savām esošajām slimībām es sāku ciest no galvassāpēm, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, apendicīta, olnīcu un olvadu iekaisuma.
Es biju tuvu nervu sabrukumam un negribēju dzīvot. Faluņ Dafa praktizētāja Meja (pseidonīms), ar kuru bijām ieslodzītas vienā kamerā, ievēroja, cik slikti es jūtos. Viņa man palīdzēja tikt galā ar ikdienas rūpēm un atbalstīja morāli. Viņa man stāstīja, kā savaldīties un paciest grūtības.
Viņa teica: "Pacietība nenozīmē, ka esi gļēvulis, tā ir stipras gribas izpausme. Pakāpjoties soli atpakaļ, atklāsi plašu jūru un bezgalīgas debesis." Viņa stāstīja stāstus, kas mani uzmundrināja.
Viņa lūdza, lai cenšos saprast citus un stāstīja, cik labs ir Faluņ Dafa. Pēc tam, kad uzzināju par Faluņ Dafa, mana veselība ievērojami uzlabojās. Dažas manas slimības izzuda un apkārtējie vairs nevarēja mani iebiedēt. Es vairs neienīdu citus cilvēkus un nevēlējos atriebties uzraugiem.
Es biju ļoti pateicīga Mejai par to, ka viņa man pastāstīja par Faluņ Dafa. Princips "Īstenība Labestība Pacietība" sildīja manu prātu un sirdi. Es vairs negribēju dzīvot kā agrāk – "aci pret aci, zobu pret zobu." Es sāku izturēties pret citiem laipni un iemācījos būt labs cilvēks, kā Meja man teica.
Reiz, kad ieslodzītās gatavojās atriebties uzraudzēm, es viņas no tā atrunāju.
Man jāmācās Faluņ Dafa, jo tā ir Tīrā Zeme
Par to, ka stāstīja citiem ieslodzītajiem par Faluņ Dafa, Meja tika sodīta. Visu ieslodzīto priekšā galvenais uzraugs divas reizes iesita viņai pa seju un pēc tam pakļāva elektrošoka steka triecieniem.
Mēs bijām pārbijušās, pagriezām muguras un aizspiedām ausis. Mēs neuzdrošinājāmies skatīties vai klausīties, un valdījāmies, lai nesāktu raudāt. Mūsu sirdis asiņoja. Meja tikai lūdza ieslodzītās būt labiem cilvēkiem, bet viņu par to spīdzināja. Tas mani atmodināja.
Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP) bija skalojusi mūsu smadzenes jau no mazotnes un lika mums domāt, ka ĶKP ir mūsu māte. Tagad es sapratu, ka ĶKP ir ļauna un Faluņ Dafa ir Tīrā Zeme.
Es nolēmu praktizēt Faluņ Dafa un kļūt par patiesi labu cilvēku.
Kļūt par labu cilvēku
Kad mani atbrīvoja no piespiedu darba nometnes, es vēlējos sameklēt Faluņ Dafa praktizētājus. Es domāju par Meju un gribēju uzzināt, kā viņai klājas.
Es atcerējos, ka Meja man teica, – grūtā brīdī es varu lūgt Faluņ Dafa Skolotāju man palīdzēt. Tāpēc savā sirdī lūdzu, lai Skolotājs Li palīdz man atrast grāmatu "Džuaņ Faluņ" un teicu Skolotājam, ka vēlos iemācīties Faluņ Dafa vingrojumus.
Drīz pēc tam radās iespēja atrast Faluņ Dafa praktizētāju Minu (vārds mainīts). Ar Skolotāja palīdzību es ieguvu grāmatu "Džuaņ Faluņ". Mājās es to lasīju katru dienu un izpildīju vingrojumus stāvus, cik vien labi tos spēju atcerēties, jo piespiedu darba nometnē nebiju iemācījusies piekto vingrojumu.
Es teicu Skolotājam: "Skolotāj, es gatavojos izpildīt piekto vingrojumu. Lūdzu, palīdziet man un stipriniet mani." Skolotājs sāka attīrīt manu ķermeni pat tad, ja es izpildīju vingrojumus nepareizi. Visas manas slimības pazuda.
No grāmatas es uzzināju par dzīves jēgu, kā man vajadzētu dzīvot un no kurienes cilvēki ir nākuši. Grāmatā es atradu atbildes uz visiem saviem jautājumiem.
Es stingri izlēmu dzīvot saskaņā ar "Īstenības Labestības Pacietības" principu. Nolēmu būt godīga, laipna, uzmanīga un iecietīga. Es kļuvu pašaizliedzīga. Nolēmu, ka pilnveidošos, līdz sasniegšu Pilnību.
Kļūstot par praktizētāju vajāšanu laikā
Lai gan es nolēmu būt stingra savā pārliecībā, es nezināju, kā rīkoties daudzās situācijās. Tas bija 2002. gads, un televīzija, radio un citi propagandas līdzekļi cēla neslavu Dafa. Es vairs nevarētu palikt mājās, jutu, ka man jāiet aizsargāt Likumu. Bet kā? To es nezināju.
Tāpēc devos satikt Minu, kurš man teica, ka praktizētājiem jāstāsta cilvēkiem patiesība par Dafa. Es viņam jautāju, kā apstiprināt Likumu, un viņš man iedeva dažus Faluņ Dafa materiālu eksemplārus. Es tos ātri izdalīju cilvēkiem.
Viņš neuzdrošinājās man dot daudz materiālu, jo baidījās, ka es, jauna praktizētāja, varētu iekļūt nepatikšanās. Bet man nebija baiļu un lūdzu viņu, lai iedod man vairāk materiālu.
Dažreiz es kopā ar viņu devos izkārt Dafa plakātus. Strādājot ar viņu, es iemācījos, kā stāstīt cilvēkiem par Likumu, kā pateikt taisnību par vajāšanu un kā konflikta laikā skatīties sevī.
Tagad Mins ir mans vīrs, un mēs mācāmies Likumu, praktizējam vingrojumus un veicam trīs lietas kopā. Abi mūsu bērni zina, ka Faluņ Dafa ir labs. Viņi ir izstājušies no ĶKP jaunatnes organizācijām.
Mūsu mājās notiek kolektīvas Likuma mācīšanās nodarbības un mūsu bērni mūs atbalsta. Pateicoties Faluņ Dafa, mūsu ģimene ir laimīga.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2018/3/18/169087.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...