Leģendas vēsta, ka Mēnesi ir radījuši cilvēki

Mēnesi būvēja 82 tūkstoši ģimeņu

Cilvēces vēstures gaitā izplatījušās daudzas ar Mēnesi saistītas leģendas. Senās Tanu dinastijas laika grāmatā "Joujan dzadzu"* rakstīts: "Veņdzuna valdīšanas laikā (809.–840. g.) Van Sjucajs ar jaunāko brāli Džen Žeņbeņu bija devušies uz Sunšaņa kalnu, bet pa ceļam apmaldījušies. Ceļinieki jautāja ceļu kādam zemas kārtas cilvēkam, kurš atpūtās ceļmalā. Pie viena viņi painteresējās, no kurienes ir šis vīrs. Cilvēks smejoties atbildēja:"Vai godātajiem kungiem zināms, ka Mēness sastāv no septiņiem dārgumiem**? Mēness līdzinās blāvai bumbai. Tā virsma atstaro Saules gaismu. To būvēja 82 tūkstoši ģimeņu, un es esmu viens no viņiem."

Vīrs parādīja brāļiem ceļu, bet pēc tam nozuda skatienam.

Leģenda vēsta, ka Mēness pats neizstaro gaismu, bet tikai atstaro Saules gaismu. No kurienes Tanu dinastijas laikā, pirms 1100 gadiem, ļaudis varēja par to zināt?

Foto:pixabay/C00

Iepriekšējā dzīvē mūks bija piedalījies Mēness būvniecībā

Kāds vecs ķīniešu mūks-vientuļnieks stāstīja par savu iepriekšējo dzīvi pirms simtiem miljonu gadu. Cilvēces civilizācija toreiz bijusi augsti attīstīta. Visās pasaules malās bijušas lielas pilsētas ar ļoti augstām celtnēm, pa gaisu peldējuši gigantiski gaisa kuģi ar tūkstošiem pasažieru tajos.

Pateicoties tam, ka zinātne un tehnika tolaik bija ļoti attīstītas, ļaudis sākuši domāt par debesu ķermeņa radīšanu, kas varētu apgaismot Zemi naktī. Pēc tam, kad bija izvirzīta šī šķietami neiedomājamā ideja, to atbalstīja visu sabiedrības slāņu ļaudis. Tādēļ šī milzu projekta īstenošanai mobilizējās visa cilvēce. Vecais mūks tolaik strādājis par inženieri un arī piedalījies Mēness celtniecībā.

Viņš pastāstīja, ka Mēness kodolā izvietots liels skaits precīzu zobratu, mehānismu, barošanas iekārtu un citu ierīču. Telpā starp kodolu un Mēness apvalku nekā nav. Ārējais slānis – tā ir aizsargkārta no metāla plāksnes vairāku kilometru biezumā.

Pēc vairākiem gadiem nepārtraukta darba cilvēce beidzot pabeidza būvniecību. Redzamo Zemes pavadoņa virspusi nopulēja, lai tā naktī atstarotu uz Zemi Saules gaismu. Lai Mēness spīdētu nepārtraukti, tā griešanās ātrumu aprēķināja tā, lai nopulētā virsma vienmēr būtu pavērsta pret Zemi.

Visa pasaule dedzīgi un svinīgi atzīmēja dienu, kad tika pabeigta Mēness būvniecība. Mēness celtnieki kļuva par viscienījamāko tā laika ļaužu grupu, un viņus cildināja vēl ilgus gadus.

Vecais mūks ar nopūtu atzīmēja, – diemžēl, līdz ar attīstību, cilvēce arvien vairāk pakļāvās savām vēlmēm un iegribām, kas noveda pie morāles pagrimuma.

Augstais civilizācijas attīstības līmenis izraisīja materiālo resursu trūkumu, kā arī ekoloģiskas problēmas. Galu galā, cilvēce tika pakļauta graujošai katastrofai, nopietni cieta arī Zeme. Viss atgriezies pie pirmatnējiem laikiem, un attīstība sākusies no jauna, bet stāsts par Mēnesi pārvērties pasakā.

Mūsdienu zinātnieki atrod dažus apstiprinājumus tam, ka Mēness ir radīts mākslīgi

1. Mēness diametrs ir 1/395 no Saules diametra, bet attālums no Mēness līdz Saulei – 1/395 no attāluma starp Zemi un Sauli. Tādēļ, skatoties no Zemes, Saule un Mēnes izskatās vienlīdz lieli. Astronomijā šāda parādība nav raksturīga, un līdz šodienai nav atklāts otrs līdzīgs fenomens.

2. Mēness vienmēr ir pavērsts pret Zemi ar vienu un to pašu pusi. Turklāt, pavadoņa otra puse stipri atšķiras no redzamās daļas savas nelīdzenās virsmas dēļ. Ja Mēness ir dabisks Saules sistēmas ķermenis, tad tam tā nevajadzētu būt.

3. Dabisko pavadoņu orbītas ir eliptiskas, bet Mēness orbīta ir vairāk apaļa (tās rādiuss ir 380 000 km).

4. Mēness ir dobs. Kopš 1969. gada ASV sūtījusi uz pavadoni kosmiskos kuģus zinātniskās ekspedīcijās. Tā virspusē uzstādīja seismogrāfus. Viena no piefiksētajām mēnesstrīcēm turpinājās vairāk nekā 55 minūtes. Vāji satricinājumi pamazām pārauga spēcīgos. To maksimālā intensitāte ilga apmēram 8 minūtes, pēc tam amplitūda pamazām kļuva vājāka, līdz norima pavisam.

Mēnesstrīci pavadīja nepārtraukta skaļa dunoņa.

"Mēness skanēja gluži kā zvans," tā savā ziņojumā NASA 2006. gadā paziņoja Klaivs R. Nīls***.

Tādēļ pastāv iespēja, ka Mēness iekšienē atrodas dobs metāla apvalks, kura korpusu klāj irdens, 16 līdz 32 km biezs slānis.

Šie fakti rāda, ka Mēnesi pagātnē varēja radīt cilvēki, bet zinātne to vēl nav apstiprinājusi.
_____________

* Joujan dzadzu — Tanu dinastijas laika leģendu un teiksmu krājums.

** Mēness sastāv no septiņiem dārgumiem: zelta, sudraba, lazurīta, tridaknu (tropos dzīvojošu, lielu jūras divvāku gliemju suga) čaulas, ahāta, pērlēm, stikla.

*** Klaivs R. Nīls – Notrdamas universitātes (ASV) ģeoloģijas zinātņu profesors.

Avots: https://www.epochtimes.ru/lunu-sozdali-lyudi-glasyat-legendy-99049756/