Jau vairākus mēnešus 58 gadus vecā, bijusī zinātniece Li Guicjiņa dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, bet domās viņa bieži vien atgriežas tajos laikos, kad kopā ar citiem praktizētājiem astoņvietīgā „busiņā” braukāja pa Harbinas ielām un zvanīja Ķīnas valsts drošības dienestu darbiniekiem, aicinot tos pārtraukt vajāt viņu domubiedrus.
Atrašanās nepārtrauktā kustībā bija šīs bīstamās nodarbes obligāts nosacījums. Ja viņi būtu stāvējuši uz vietas, Ķīnas komunistiskajai partijai nebūtu nekādu problēmu ar visuresošās novērošanas aparatūras palīdzību noteikt viņu atrašanās vietu un nosūtīt uz turieni sevišķo uzdevumu vienībai līdzīgu komandu.
Tādējādi Li kundze kopā ar vēl dažiem praktizētājiem – parasti trim vai četriem pensionāriem, kuri arī praktizēja ķīniešu garīgo disciplīnu Faluņgun – braukāja pa smilšainām ielām lielā rūpniecības pilsētā netālu no Sibīrijas, nepārtraukti zvanot amatpersonām.
Dažas no sazvanītajām amatpersonām atbildēja naidīgi, citas izrādīja vienaldzību. Bet daudzi pēc smagiem pūliņiem tomēr spēja pieņemt patiesību, ko nebija spējusi noslēpt pat gadiem ilga vardarbība.
1999. gada 20. jūlijā partija uzsāka Faluņgun vajāšanas kampaņu visas valsts mērogā. Tiek uzskatīts, ka miljoniem cilvēku tikuši ieslodzīti darba nometnēs, cietumos un nelikumīgos „smadzeņu skalošanas” centros, kur praktizētāji tiek spīdzināti, lai piespiestu viņus atteikties no savas ticības. Tāpat tiek uzskatīts, ka milzīgs, bet nezināms skaits cilvēku, ir tikuši nogalināti orgānu dēļ.
Un tam visam pretī stāties uzdrošinājās grupa neatlaidīgu meditētāju, līdzīgi Li Guicjiņai un viņas draugiem. Gadu gaitā viņi un daudzi citi Faluņgun praktizētāji Ķīnā ir izgudrojuši un īstenojuši praksē virkni atjautīgu metožu, lai tieši sazinātos ar amatpersonām, kuras saņēmušas rīkojumu viņus vajāt, atmaskotu apmelojumus pret Faluņgun, kā arī piedāvātu šiem sabiedriskās drošības aģentiem rīkoties savādāk – ignorēt šīs pavēles.
„Man jāstāsta patiesība”
Bijusī zinātniece no Heilundzjanas provinces Lauksaimniecības institūta Li Guicjiņa pirmo reizi sāka izpildīt plūstošās Faluņgun vingrojumu kustības 1995. gada pavasarī. Viņa saka, ka tas palīdzēja izārstēties no hroniska gastrīta un enterīta.
1999. gadā valdības veiktie aprēķini liecināja, ka Faluņgun valstī praktizē aptuveni 70 miljoni cilvēku, un tolaik šis skaitlis pārsniedza Ķīnas komunistiskās partijas biedru skaitu. Faluņgun informācijas avoti norāda, ka 1999. gadā praktizētāju skaits pārsniedza 100 miljonus.
Uzskatīdams šādu Faluņgun popularitāti par pilnīgi nepieņemamu, toreizējais partijas līderis Dzjan Dzemiņs izdeva rīkojumu pilnībā izskaust šo praksi.
Līdztekus vardarbībai pret praktizētājiem, režīms visas valsts mērogā izvērsa propagandas kampaņu un naida kurināšanu, cenšoties panākt Faluņgun grupas sociālu izolāciju. Lai piespiestu visus darbiniekus un studentus ziņot par tiem, kas praktizē Faluņgun, darba vietās un skolās varas pārstāvji organizēja speciālas izstruktāžas. Valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi fabricēja stāstus par Faluņgun praktizētāju vardarbību, psihisko nelīdzsvarotību un pašnāvībām, tostarp arī par inscenēto pašsadedzināšanās incidentu 2001. gadā.
Li Guicjiņa tika aizturēta trīs reizes, un 2002. gada oktobrī, pāraudzināšanas nolūkos, viņai piesprieda trīs gadu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē. Vienā no incidentiem, kad satracināts uzraugs viņu sita līdz bezsamaņai, viņa zaudēja trīs priekšzobus.
Li atbilde uz to visu ir vienkārša un skaidra: „Viņi liek mums melot, un teikt to, ko viņi grib, nevis patiesību. Bet man jārunā patiesība.”
Faluņgun praktizētāju zvani
Visā valstī brīvprātīgie, tādi paši kā Li, ir izmantojuši gan vienkāršus paņēmienus, gan augsto tehnoloģiju metodes, lai mazinātu pret Faluņgun vērstās politiskās kampaņas ietekmi. Sākot ar vienkāršām iniciatīvām, tādām kā plakātu izlīmēšana un informatīvo materiālu ievietošana velosipēdu groziņos, līdz pat programmatūru izstrādei, kas automātiski uzņem simtiem tālruņa numuru, vai nosūta vienu teksta ziņojumu pēc otra.
Šao Čanjuns, kurš ir trimdinieks Ņujorkā, izmanto augsto tehnoloģiju metodes. Tādi praktizētāji kā Šao, kas uzsākot praksi, studēja inženierzinātnes militārā universitātē, bet vēlāk lasīja lekcijas par programmatūru izstrādi, bieži vien izstrādā rīkus un paņēmienus, kurus izmanto gados vecāki praktizētāji, tādi kā Li Guicjiņa.
Pirmo reizi Šao saskārās ar Faluņgun 1994. gada vasarā. Šao sacīja, ka Faluņgun morālie principi – Īstenība, Labestība, Pacietība – viņu burtiski satriekuši. Viņš atceras: „Tas bija, kā atrast mājas savai dvēselei. Mans pasaules uzskats pilnībā mainījās.”
Pēc tam, kad 2005. gadā viņš bija izcietis divus gadus ilgo ieslodzījumu darba nometnē, Šao nodevās patiesības skaidrošanai – centās parādīt vienkāršajiem ķīniešiem un varas pārstāvjiem, ka Faluņgun nav nekāda ļaunprātīga, noslēpumaina organizācija, kā to apgalvo partija, bet vienkārši cilvēku kopa, kas atraduši dzīves jēgu dziļā garīgā praksē.
„Darba nometnē vairāki praktizētāji, kuri centās pateikt to, kas viņiem ir sirdī – ka Faluņ Dafa ir labs – dažu dienu laikā tika piekauti līdz nāvei,” saka Faluņgun praktizētājs Šao Čanjuns.
2013. gadā Šao uzzināja par telefona zvanu veikšanas iniciatīvu, kas bija aizsākusies pirms kādiem desmit gadiem, kad Faluņgun praktizētāji sāka zvanīt Ķīnas iedzīvotājiem, lai stāstītu viņiem patiesību par Faluņgun un nežēlīgo vajāšanu. 2004. gadā praktizētāji paplašināja savu vēstījumu un tuidan kustības (ķīnieši par izstāšanos no partijas) ietvaros mudināja pilsoņus izstāties no partijas.
„Kopš 1949. gada, kad komunisti sagrāba varu, viena pēc otra aizsākās traģēdiju, revolūciju un pēcrevolūcijas periodu desmitgades,” saka Šao. „Viņu dēļ 80 miljoni ķīniešu ir miruši nedabiskā nāvē.”
Tuidan kustība aicina ķīniešus morāli nostāties pret režīmu, izstājoties (bieži vien ar izdomātu vārdu) no Ķīnas komunistiskās partijas un ar to saistītajām komunistiskajām organizācijām – jaunatnes līgas un jauno pionieru organizācijas, kurā praktiski visi ķīniešu bērni ir spiesti iestāties jau pamatskolā.
Apvienojot centienus, Faluņgun praktizētāji izstrādāja programmatūru, kas automātiski uzņēma tālruņa numurus un nolasīja ierakstīto tekstu. Šī programmatūra deva iespēju klausītājam līnijas otrā galā atstāt savu atbildi un, nospiežot dažādus taustiņus, norādīt, ka viņš piekrīt izstāties no partijas, izmantojot pseidonīmu.
2014. gadā Šao uzlaboja šo patiesības skaidrošanas veidu, nodrošinot tam Pekinā – komunistiskajai valdībai pašā „degungalā” – maksimālu drošību un efektivitāti. Viņš iemācījās izmainīt IMEI numuru, kas identificē katru tālruni, un noskaidroja, kuras SIM kartes iegādāties ir visdrošāk, un kā tās iepirkt vairumā, jo drošības apsvērumu dēļ, tās bieži nākas mainīt.
 |
| 2017. gada 14. jūlijs. Flašinga, Ņujorka. Šao Čanjuns mudina ķīniešus izstāties no Ķīnas komunistiskās partijas. (Benjamin Chasteen/The Epoch Times) |
Pēc tam Šao pastāstīja par šo projektu citiem praktizētājiem Pekinā, tai skaitā arī tiem vecāka gadagājuma praktizētājiem, kuri turpināja braukāt pa pilsētu publiskos transportlīdzekļos, ikdienu sazvanot tūkstošiem ķīniešu.
Katru nakti Šao izgāja no mājas ar 14 telefona aparātiem, un ieslēdza tos tikai tad, kad bija tālu no mājām. Tad viņš ar velosipēdu braukāja pa pilsētu, kamēr aparāti automātiski sazvanīja cilvēkus un nolasīja viņiem no cenzūras brīvu informāciju, vai aicināja viņus izstāties no partijas. Pēc trim stundām Šao atslēdza visus telefona aparātus, izņēma no tiem baterijas un atgriezās mājās.
Bet 2013. gada decembrī, septiņsimts jūdžu attālumā, pensionēta zinātniece Li Guicjiņa sāka veikt telefona zvanus pēc tam, kad gados jaunāki praktizētāji – tehnoloģiju speciālisti – viņas reģionā bija izstrādājuši programmatūru, kas bija līdzīga tai, ko izstrādāja Šao Čanjuns Pekinā. Braukājot furgonā pa Harbinas pilsētas ielām, papildus diviem telefona aparātiem, kas automātiski veica zvanus, Li kundze zvanīja cilvēkiem arī pati.
Pēc dažiem mēnešiem, 2014. gada augustā, praktizētāji nolēma mēģināt zvanīt Ķīnas sabiedriskās drošības dienesta amatpersonām, lai aicinātu viņus pārstāt atbalstīt Ķīnas komunistiskā režīma īstenoto nevainīgu cilvēku vajāšanu.
Daudzas no sazvanītajām amatpersonām izteica draudus un lamāja Li, bet viņa izrādīja labestību, zinot, ka arī amatpersonas ir maldinājusi visaptverošā propaganda.
 |
| 2017. gada 14. jūlijs. Li Guicjiņa Rokfellera centrā Ņujorkā. (Benjamin Chasteen/The Epoch Times) |
Pēc tam, kad praktizētāji tika vajāti un ieslodzīti darba nometnēs un smadzeņu skalošanas centros, viņi uz kādu laiku pārstāja veikt tiešus telefona zvanus.
Tomēr pēc dažiem mēnešiem viņi mēģināja atkal, aicinot amatpersonas izstāties no partijas vai atbrīvot arestētos praktizētājus.
Li atceras: „Mēs izturējāmies pret viņiem, kā pret saviem tuviniekiem. Laika gaitā pat daudzi Ķīnas varas iestāžu pārstāvji piekrita izstāties no partijas ar izdomātu vārdu.”
Situācija mainās
Vajāšana Ķīnā joprojām turpinās. Saskaņā ar Minghui.org mājas lapā sniegtajām ziņām, laika posmā no šī gada janvāra līdz maijam cietumos ieslodzīti vismaz 392 praktizētāji.
Freedom House (cilvēktiesību organizācija, kuras mītne atrodas Vašingtonā) ziņo, ka neskatoties uz nepārtraukto risku tikt ieslodzītiem, spīdzinātiem un pat nogalinātiem, kontinentālajā Ķīnā no 7 – 10 miljoni iedzīvotāju turpina praktizēt Faluņgun. Faluņgun avoti liecina, ka šis skaitlis ir 20 – 40 miljoni.
Pateicoties konsekventiem un nelokāmiem centieniem atmaskot komunistiskā režīma būtību, Faluņgun praktizētājiem ir izdevies mainīt situāciju.
Vairāk nekā 278 miljoni ķīniešu ir izvēlējušies izstāties no Ķīnas komunistiskās partijas un ar to saistītajām organizācijām.
Arvien vairāk vietējo prokuratūru atsakās izskatīt Faluņgun praktizētāju lietas, norādot uz pierādījumu trūkumu. Minghui.org ziņo, ka laikā no janvāra līdz maijam vismaz 53 praktizētāji tikuši atbrīvoti bez apsūdzības izvirzīšanas no varas iestāžu puses.
Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina antikorupcijas kampaņas laikā ir kritušas daudzas amatpersonas, kas atbildīgas par represijām, tostarp bijušais drošības dienesta vadītājs Džou Junkans un bijušais „ofisa 610” (gestapo tipa organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai) vadītājs Li Dunšens.
Turklāt, kopš 2015. gada maija Ķīnas Augstākajā tiesā un prokuratūrā pret Dzjanu Dzemiņu ir iesniegtas aptuveni 210 000 kriminālsūdzības. Tās iesnieguši Faluņgun praktizētāji un citi cilvēki, kuri iebilst pret Dzjana izvērsto genocīdu.
Šao Čanjunam un Li Guicjiņai galu galā nācās aizbraukt no Ķīnas, lai paglābtos no vajāšanas, un tagad abi dzīvo Ņujorkā.
Li parasti stāv lielākajās tūrisma vietās, tādās kā Rokfellera centrs, kur runā ar tūristiem no Ķīnas, parādot viņiem, ka Faluņgun brīvi praktizē visās valstīs, izņemot tā dzimteni.
Šao pilnu darba dienu strādā „Izstāšanās no Ķīnas komunistiskās partijas palīdzības centrā” – nevalstiskā organizācijā, kuras darbības mērķis ir tāds pats, kāds bija Šao darbības mērķis Ķīnā – atmaskot nežēlīgo vajāšanu.
Avots: A Life Devoted to Truth Comes With Huge Risks in China
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...