Mana pilnveidošanās pieredze

Sveicināti, Skolotāj,
Sveicināti, draugi praktizētāji,

Mani sauc Dāvids, esmu 23 gadus vecs praktizētājs no Itālijas. Es saņēmu Likumu 2014. gada jūnijā, lasot grāmatu “Džuaņ Faluņ”. Izlasot Pirmo lekciju, es sevī sapratu, ka esmu atradis to, ko meklēju. Uz daudziem jautājumiem, par kuriem domāju iepriekšējos gados: “Kas es esmu? Kāds ir mans mērķis? No kurienes esmu atnācis? Kas ir patiesība?” acumirklī tika atbildēts. Dzīves jēga vairs nebija noslēpums – es biju šeit, lai kļūtu par Faluņ Dafa praktizētāju.

Izprast pilnveidošanos

Sākotnēji mans pilnveidošanās ceļš bija diezgan vienkāršs: mana izpratne uzlabojās dienu no dienas pateicoties tam, ka katru dienu mācījos “Džuaņ Faluņ” un citus Fa izklāstus, un es varēju tikt galā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskāros, pareizā veidā, vai labāk teikt – tādā veidā, kā es tajā brīdī uzskatīju par atbilstošu principam “Īstenība Labestība Pacietība”. Dažus mēnešus pēc tam, kad saņēmu Likumu, es sāku saprast, ko nozīmē taisno domu raidīšana un patiesības skaidrošana. Es sāku piedalīties vietējos pasākumos Milānā. Drīzumā sākās Shen Yun veicināšana un no šā brīža es saskāros ar daudz sarežģītākiem fiziskiem un garīgiem izaicinājumiem, un guvu pieredzi, ka strādāt ar sevi nemaz nav tik vienkārši, kā es biju iedomājies.

Es redzēju, ka mans ego bija pretrunā beznosacījuma sadarbības principam un, ka manas parastā cilvēka pieķeršanās – tādas kā vēlme izrādīties, sevis apliecināšana, konkurence, slinkums un iekāre – bija tās, kuras man bija jāatmet, lai sniegtu konkrētu palīdzību Shen Yun izrādes veicināšanai. Dažreiz izpratne nāca caur Likuma mācīšanos, un reizēm Skolotājs deva man mājienus caur praktizētāju vārdiem vai parasto cilvēku reakciju. Bieži vien es varēju redzēt, ka tas, kas mani kaitināja, vai ko es pamanīju citos, ir saistīts ar kādu no manām pieķeršanām. Lai arī kam es pievērsu uzmanību, viss bija mājiens, pārbaudījums vai eksāmens, lai ļautu man likvidēt pieķeršanos.

Ego likvidēšana, lai apstiprinātu Fa

Strādājot kopā ar praktizētājiem dažādos pasākumos, es dziļi izpratu, ka sava ego klausīšana ir pretrunā ar Fa apstiprināšanas jēgu. Rīcība saskaņā ar personīgajām interesēm ir pretēja žēlsirdības būtībai; tas ir vecā Visuma princips un tas, kas man ir jālikvidē kā Faluņ Dafa praktizētājam.

Šajos pilnveidošanās gados es bieži pamanīju, ka pat mazākā mana doma ir saistīta ar sevis apliecināšanu. Kad es kādam jautāju, ko viņš domā par manu darbu, – es gaidu atzinību. Vai es dodu kādam padomu? Tas ir tāpēc, ka dziļi sirdī domāju, ka esmu labāks. Kā gan es varu būt derīgs dzīvo būtņu glābšanā, ja mana sirds nav vērsta uz citiem, bet gan uz sevis apliecināšanu? Es esmu ļoti pateicīgs Skolotājam, jo pilnveidošanās saskaņā ar Faluņ Dafa ļauj man noņemt slāni pēc slāņa no šīs pieķeršanās un šīs vielas, kas daļu no manis tur pa gabalu no Visuma patiesās dabas.

Atmest tiekšanos pēc baudas

Pilnveidošanās parasto cilvēku sabiedrībā ir diezgan sarežģīta, ir daudz traucējumu, un, ja jūs nevarat uzturēt labu pilnveidošanās stāvokli, tad tā ir viegli ietekmējama. Mēs dzīvojam iegremdēti emocijās un noteiktā līmenī tas ir nepieciešams, lai dzīvotu sabiedrībā; tomēr es saprotu, ka, neuztverot šo jautājumu nopietni, tas var radīt nopietnas sekas.

Es sevī sapratu, ka vairāk vai mazāk apzināta baudas meklēšana ir dziļi saistīta ar jūtām, par kurām Skolotājs runā “Džuaņ Faluņ” Ceturtajā lekcijā. Un tas liek man domāt par viņa dārgajiem vārdiem: “Ja neatmetīsi šīs jūtas, tad nespēsi pilnveidoties. Kad cilvēks no tām atbrīvosies, tad nekas viņu nespēs aizskart, un arī parasta cilvēka domas nespēs viņu izsist no līdzsvara. Šīs jūtas tiks aizstātas ar žēlsirdību, kas ir kaut kas daudz cildenāks. Protams, nav viegli uzreiz to visu atmest. Pilnveidošanās ir ilgstošs process, tas ir process, kurā pakāpeniski tiek atmestas pieķeršanās. Taču tev jābūt stingri prasīgam pret sevi.” (Džuaņ Faluņ, Ceturtā lekcija, Sjiņsjin paaugstināšana)

Kad es nevaru kontrolēt savu slinkumu, es pamanīju, ka ir vieglāk iekrist citās pieķeršanās, kas saistītas ar to, kas sabiedrībā tiek uzskatīts par patīkamu, kā piemēram, iekāre un ēdelība. Pat ja man nav spēju tās redzēt, es varu viņas sajust kā vielas, kas pielīp manam ķermenim un mēģina kontrolēt manu prātu un rīcību. Šīs trīs pieķeršanās pastiprina viena otru un darbojas kā šķērslis, lai es nespētu labi paveikt trīs lietas. Tāpēc es esmu gatavs racionāli risināt šo problēmu, raidot taisnās domas, kad vien nepieciešams.

Ikkatra doma nosaka mūsu nākotni

Nesen man bija dažas grūtības nelokāmi mācīties un praktizēt. Es ļāvu sev aizrauties ar dažiem ieradumiem, kādi man bija pirms praktizēšanas: es bieži internetā skatījos filmas un video, izniekoju savu laiku Facebook, nodevos pornogrāfijai, pavadīju laiku kopā ar saviem draugiem, tā vietā, lai mācītos. Es domāju, ka tas bija saistīts ar to, ka pilnveidoju dažas savas dziļākās daļas, un tādēļ tās izlabot un pilnveidot bija daudz sarežģītāk. Bet pēc tam es varēju ieraudzīt, ka šī pēdējā doma bija tikai iegansts, lai neuztvertu situāciju nopietni. Saskaroties ar pārbaudījumu, es nerīkojos atbilstoši praktizētāja standartam un ļāvu savām pieķeršanām pārņemt kontroli pār manu rīcību.

Vairāk mācoties Likumu, esmu pārskatījis savas domas un rīcību, un es ieraudzīju lielu trūkumu: es neuzskatīju sevi par Faluņ Dafa praktizētāju. Šī doma ir tā, kas veido atšķirību starp to, vai mēs varam vai nevaram pārvarēt grūtības mūsu pilnveidošanās ceļā. “Mēs uzskatām, ka labs vai slikts rezultāts ir atkarīgs tikai no vienas cilvēka domas. Dažādas domas var novest pie atšķirīgiem rezultātiem.” (Džuaņ Faluņ, Ceturtā lekcija, Sjiņsjin paaugstināšana)

Es sapratu, cik nopietna ir šī problēma, un pamanīju, ka mana rīcība lielākoties seko manām domām. Tādējādi, tas ir sākumpunkts, kas man jāizlabo: kad es pamanu, ka manā domāšanā ir trūkumi, tad tas ir tieši tas, kas man ir jāpilnveido. Ja man ir laiks skatīties filmu, kad es eju mājās, kāpēc es nevaru nedaudz vairāk izpildīt vingrojumus vai vairāk mācīties Grāmatu vai konferences? Jā, mēs dzīvojam parasto cilvēku sabiedrībā, un mums ir jāatbilst cilvēka dzīvesveidam, bet – manā izpratnē – tas nenozīmē, ka mēs varam laisties lejā un pieļaut, ka tiek ietekmēti mūsu uzvedības standarti. Esmu pārliecināts, ka laika gaitā, mainot šo domāšanas veidu, mana galvenā apziņa nonāks pie aizvien augstākas un augstākas izpratnes un tā rezultātā tiks glābts vairāk cilvēku.

Es esmu neaprakstāmi pateicīgs Skolotājam par to, ka parādīja man Ceļu, par Viņa milzīgo labestību un žēlsirdīgo glābšanu.

Draugi, praktizētāji, ja esat pamanījuši kaut ko, kas, jūsuprāt, neatbilst Fa, lūdzu labestīgi uz to norādiet.

Paldies, Skolotāj!
Paldies, draugi-praktizētāji!

Avots: http://www.clearharmony.net/articles/a112234-My-Cultivation-Experience-Sharing.html#.WfWFUXZx3cs