Tas nav darbs, bet pilnveidošanās

Mani sauc Vana, un es esmu praktizētāja no Zviedrijas. Es ierados Zviedrijā no Pekinas 1991. gadā. 1994. gadā es piedalījos Skolotāja lasīto lekciju 10 dienu kursos Dzjinaņā, un kopš tā brīža uzsāku savu patieso ceļojumu. Es izpratu patieso iemeslu, kādēļ esmu atbraukusi uz Zviedriju. Zviedru tauta ir ļoti cieši saistīta ar Dafa. 1995. gadā Skolotājs pats personīgi atbrauca uz Zviedriju, lai iepazīstinātu ar Dafa un novadītu kursus. Iespējams, ka tieši tāpēc, ka es saņēmu Likumu agrāk, es kļuvu par kontaktpersonu, kā arī par koordinatori Zviedrijā. Man tā kļuva par ļoti labu pilnveidošanās iespēju.

Izturēties pret draugiem praktizētājiem ar labestību

Man ļoti patīk darīt Dafa lietas. Taču, kad to sakrājās par daudz, es sāku uztraukties, mana attieksme pasliktinājās, un es kļuvu ļoti stingra pret citiem. No otras puses, es ļoti skaidri atceros, – kad Skolotājs atbrauca izplatīt Likumu Zviedrijā, viņš bija ļoti pacietīgs, kad lasīja lekcijas, mācīja vingrojumus un atbildēja uz Rietumu cilvēku jautājumiem.

Reiz Skolotājs pasauca mani malā un ļoti nopietni teica: „Tie visi ir tās pašas, tavas skolas sekotāji. Daži no viņiem pilnveidojas labāk nekā tu. Tev jāizturas pret viņiem ļoti labi. Citādi tu to nožēlosi pat pēc simts gadiem.” Dzirdot šos Skolotāja vārdus, es ļoti nokaunējos. Es biju aizņemta tikai ar darbiem un biju pilnībā ignorējusi savu attieksmi. Tas mani ļoti aizkustināja. Es ļoti novērtēju Skolotāja savlaicīgo brīdinājumu. Daudzus gadus vēlāk, kad es sāku izturēties pret draugiem praktizētājiem ļoti neiecietīgi, es drīz vien to ļoti nožēloju. Skolotāja balss bieži atbalsojās manā sirdī.

Rakstā „Nevis darbs, bet pilnveidošanās prakse” no grāmatas „Faluņ Dafa uzcītīgas pilnveidošanās būtība” Skolotājs atzīmē: „Faluņ Dafa ir pilnveidošanās prakse, tas nav darbs. Visi mūsu [brīvprātīgie] darbinieki, pirmkārt, ir cilvēki ar augstu Sjiņsjin, kas patiesi pilnveidojas, viņi ir Sjiņsjin pilnveidošanas paraugs. Mums nav vajadzīgi tādi vadītāji, kā starp parastiem cilvēkiem.”

Bieži vien es veidoju sarakstus ar Dafa darbiem, kas jāpadara, jo tādejādi cerēju izdarīt mazliet vairāk un mazliet labāk. Lai gan tas viss bija priekš Dafa, es bieži to darīju ar parasta cilvēka domāšanu un daudziem parasto cilvēku priekšstatiem.

Es atcerējos, ka tai laikā, kad ļaunā Ķīnas komunistiskā partija ( ĶKP) uzsāka Faluņgun vajāšanas, es nezināju, kā kaut ko darīt kopā ar Rietumu draugiem -praktizētājiem. Reiz kāds zviedru praktizētājs jautāja man: „Kāpēc jūs nevarat apsēsties kopā ar mums un padalīties izpratnē, piemēram, sešas stundas, un tad mēs varētu to izdarīt kopā? Vai tad tādējādi mēs nevaram sasniegt labākus rezultātus?” Es vispirms pārjautāju: „Sešas stundas? Tas ir ļoti ilgs laiks!” Tomēr vēlāk es par to padomāju un jutu, ka tas ir saprātīgi, un tāpēc nolēmu pamēģināt. Pakāpeniski es izpratu: kad es kaut ko daru, es akcentēju gala rezultātu, taču nepievēršu uzmanību pašam procesam. Taču, vai tad darīšanas process patiesībā nav pilnveidošanās? Šī procesa laikā es ieraudzīju, cik nenovērtējami ir draugi praktizētāji un ieraudzīju savas nepilnības. Man bija vajadzīgs ļoti ilgs laiks, līdz es izveidoju paradumu dalīties pieredzē un izpratnē ar saviem draugiem – Rietumu praktizētājiem, kā arī kopā strādāt, pilnveidoties un paaugstināties. Laiku pa laikam es atcerējos Skolotāja vārdus no dzejoļa „Patiesa pilnveidošanās”:

„Mācoties Likumu, saņem Likumu,
Salīdzini mācoties, salīdzini pilnveidojoties,
Ikkatru lietu un rīcību izvērtē,
To sasniedzot, ir pilnveidošanās.”

(dzeju krājums "Hun Jiņ").

Cilvēku glābšana ir Dafa sekotāju atbildība

Kopš 1999. gada 30. jūlija esmu atbildīga par saziņu ar Zviedrijas Ārlietu ministriju. Mēs kontaktējamies ar viņiem pēdējos 18 gadus. Šajā laika periodā vairākkārt mainījušies viņu darbinieki. Visi jaunie darbinieki nemainīgi uzdod vienu jautājumu: „Kas ir Faluņgun? Kāpēc ĶKP vajā Faluņgun?” Atceros, ka dažus pirmos gadus es turpināju kontaktēties ar kādu diplomāti. Es stāstīju viņai par savu personīgo pieredzi un par to, ko biju redzējusi un dzirdējusi. Viņa ļoti uzmanīgi klausījās, un bija aizkustināta līdz asarām. Tomēr pat pēc daudzus gadus ilgas patiesības skaidrošanas nebija acīmredzamu rezultātu. Līdzko runa nonāca līdz cilvēktiesībām, Zviedrijas valdība joprojām uzstāja uz dialogu ar ĶKP „aiz slēgtām durvīm”. Es sāku sūdzēties par viņiem. Reiz viņa man piezvanīja un teica: „Es gatavojos mainīt darbavietu, un pāriet uz darbu vēstniecībā citā valstī. Es jūtos tik bezspēcīga savās iespējās risināt cilvēktiesību jautājumu Ķīnā. Vai ir jau kādas ziņas par Jui Čansjiņu (Dafa sekotāju no Pekinas)?” Es sapratu, ka viņa ļoti labi zina patiesību par Dafa, taču neko daudz nespēj palīdzēt. Es redzēju, ka viņa jūtas vainīga. Es sapratu, ka man nebija taisnība. Es esmu praktizētāja, un mana misija ir glābt dzīvās būtnes. Kā es varu vainot cilvēkus, kurus mēs vēlamies glābt? Lietas netika paveiktas labi, un tā bija mana atbildība, nevis viņas.

Skolotājs mums teica: „Kā Dafa sekotājiem, jums nav nekāda iemesla, lai neizpildītu savu misiju.” Skolotājs arī teica: „Cik milzīga ir atbildība, kuru tu nes! Tu nekad neapdomā jautājumus saskaņā ar pamatlīniju, ka tu glāb dzīvās būtnes, bet vienmēr apdomā ar cilvēciskām vēlmēm! Tiklīdz saskarsies ar konkrētiem jautājumiem, tā parādīsies cilvēciskās vēlmes! Tiklīdz saskarsies ar konkrētām lietām, tā cilvēciskās vēlmes atgriezīsies virspusē!” („Likuma izklāsts 2016. gada Fa konferencē Ņujorkā”)

Glābt dzīvās būtnes ir Dafa sekotāju atbildība. Tas, ko spēj darīt parasts cilvēks, ir paust savu attieksmi. Mūsu taisnais prāts var palīdzēt viņiem atbrīvoties no dažādām šaubām, kā arī iedvesmot viņu labās domas un taisnīguma jūtas, lai viņi varētu droši spert soli uz priekšu, aizstāvot Faluņgun.

2002. gadā mēs ielūdzām Zviedrijas vicepremjeri piedalīties mūsu mītiņā parlamenta ēkas priekšā. Sākumā viņa piekrita parakstīt petīciju. Pēc tam, kad viņa atnāca pie mums uz mītiņu, viņa uzņēmās iniciatīvu un runāja mikrofonā. Viņa ļoti pozitīvi mūs atbalstīja.

Ikgadējā grāmatu izstāde Gēteborgā mums ir laba iespēja skaidrot patiesību politiķiem. Katru gadu Zviedrijas parlamentam šeit ir izstāžu stends. Katras 2-3 stundas nāk jauns parlamenta loceklis no cita reģiona, lai tiktos un runātu ar sabiedrības pārstāvjiem. Pēdējos 10 gadus esmu bijusi viņu pastāvīgais viesis. Daudzi no maniem kontaktiem ar parlamentāriešiem izveidojās tieši šeit. Katru reizi, pirms es gāju tur, es pārbaudīju sarakstu un noskaidroju, kurš tur būs konkrētajā dienā. Pēc tam es pārskatīju viņu CV un izlēmu, ar kuru man ir jāparunā. Reiz, ierodoties grāmatu izstādē, pirmais, ko es sastapu, bija parlamentārietis, ar kuru parunāt gribēju visvairāk. Viņš jau zināja patiesību par Dafa un bija noskatījies dokumentālo filmu par orgānu izņemšanu. Viņš arī bija piedalījies agrīnajā kustībā par grozījumu veikšanu likumdošanā. Tomēr es joprojām jutu, ka viņam ir jāuzzina vēl vairāk par Faluņgun. Viņš bija ieradies stundu ātrāk. Viņš ļoti priecājās redzēt mani. Viņš vēlējās uzzināt ko vairāk par Faluņgun. Viņš uzdeva daudz jautājumu, un mēs bez apstājas norunājām vairāk par stundu. Vēlāk, kad viņš sniedza interviju Zviedrijas TV jautājumā par piespiedu orgānu izņemšanu Faluņgun praktizētājiem, viņš tiešām ļoti labi runāja, un es priecājos par to, ka viņš ir tik labi sevi pozicionējis.

Atbrīvoties no pieķeršanās bailēm

Parastos apstākļos man nav bailes skaidrot patiesību parlamenta locekļiem. Taču reiz es satikos ar ietekmīgu, gados vecu parlamenta locekli ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi. Manā sirdī iezagās nelielas bailes. Divas reizes nogāju viņam garām, taču man pietrūka drosmes pieiet viņam klāt. Es jau grasījos padoties. Tieši tajā brīdī es saskrējos ar citu draugu–praktizētāju un jautāju viņai, vai viņa vēlētos kopā ar mani iet skaidrot patiesību šim parlamenta loceklim. Parasti tā biju es, kas viņu uzmundrināja, taču šajā dienā viņa piekrita bez šaubīšanās. Beigu beigās mums ar šo parlamentārieti sanāca ļoti laba saruna. Viņa nopietnā seja kļuva priecīga, un noslēgumā viņš bija ļoti pateicīgs.

Es bieži vien labāk izvēlos skaidrot patiesību cilvēkiem, kuri man patīk, un tiem, ar kuriem varu viegli tikt galā. Taču šī doma varēja nobloķēt daudzus, kuriem ir jābūt izglābtiem, un daudzi cilvēki zaudētu iespēju tikt glābti. Skolotājs mums teica: „Tu glāb tos, kas tev patīk, bet neglāb tos, kas nepatīk, kā gan iespējams glābt visas dzīvās būtnes?” Skolotājs arī teica: „Kā gan šīs cilvēciskās vēlmes un bailes var iekustināt Gun?” („Likuma izklāsts 2016. gada Fa konferencē Ņujorkā”)

Es no sirds pateicos Skolotājam par draugiem praktizētājiem, kurus viņš sūta man palīdzēt, kad es baidos.

Pacietības atgūšana pilnveidojoties

Uzzinājuši patiesību, daži parlamentārieši ātri vien sāka rīkoties lai mūs atbalstītu. Citi parlamentārieši ļoti labi zina patiesību, un es esmu skaidrojusi viņiem patiesību kopā ar citiem draugiem praktizētājiem. Tomēr daudzu gadu laikā viņi nav spēruši soli uz priekšu, lai atbalstītu mūs. Sirdī man krājās rūgtums pret viņiem. Mācoties Likumu, esmu izpratusi, ka, skaidrojot patiesību un glābjot cilvēkus, manai sirdij ir jābūt tīrai un skaidrai. Mums ir jābūt patiesi labiem pret citiem un nav jātiecas pēc rezultātiem. Turklāt parasto cilvēku domas ir ļoti nestabilas un no visām pusēm viegli iespaidojamas. Kad mūsu sirdis ir nemierīgas un mūsu taisnās domas nav stingras, mēs varam tiešā veidā viņus ietekmēt. Apspriežot to ar citiem draugiem praktizētājiem, mums izdevās sakārtot mūsu domas un ar taisnajām domām atbalstīt parlamentāriešus. Turpmākā viņu rīcība, atbalsot mūs, bija taisna. Ķīnas vēstniecības un konsulāta radītie traucējumi panāca, ka viņi atbalstīja mūs vēl apņēmīgāk.

Klausīties ar sirdi

Pirmajās dienās, kad es tikko kā biju uzsākusi patiesības skaidrošanu, mana uzmanība galvenokārt tika pievērsta tam, ko es vēlos viņiem pastāstīt, un es nepievērsu lielu uzmanību tam, lai ieklausītos citos. Reizēm es pat pārtraucu sarunu biedru. Es nekoncentrējos uz to, lai klausītos, ko citi saka. Tāda pati situācija bija, kad man bija darīšana ar draugiem praktizētājiem. Es vairāk runāju, nekā klausījos, un gandrīz nekad ar sirdi neieklausījos citos.

Kādu dienu mana meita atsūtīja man īsziņu un jautāja par ķīniešu vārda „klausīties 聴” nozīmi. Es redzēju, ka vārds „klausīties 聴” ir tik līdzīgs vārdam „tikums 德”. Tradicionālajā ķīniešu hieroglifā, kurš apzīmē vārdu „klausīties” tiek izmantots ne tikai vārds „ausis”, bet arī vārds „sirds” (jo tradicionālajā ķīniešu hieroglifā „klausīties 聴” ir hieroglifs „auss 耳” un ir hieroglifs „sirds 心”). Un tas ir saistīts ar tikumu. Vienkāršotajam ķīniešu hieroglifam „klausīties 听”, nav nepieciešamas ausis vai sirds. Tam vajag tikai muti, un tam nav nekāda tikuma (jo tajā ir hieroglifs „mute 口”).

Tagad es nonācu pie izpratnes, ka, „lai spētu klausīties”, ir jāpilnveidojas, un tam ir nepieciešams, lai cilvēks atlaistu sevi. Es uzaugu partijas kultūras vidē, kas vienmēr mudināja uzstāt uz savu viedokli. Es nebiju iemācījusies klausīties citos, nemaz jau nerunājot par to, kā klausīties ar sirdi. Ja es vēlos glābt cilvēkus, man ir jāpilnveidojas, jāatmet visa partijas kultūra un ir jāatsakās no sava ego. Pamazām es pamanīju, ka atrast cilvēka gaišo pusi būtu vieglāk, ja es klausītos ar savu sirdi. Man būtu vieglāk atrast īsto sākuma punktu patiesības skaidrošanai. Tikai darot lietas šādā veidā, es varētu izskaidrot patiesību no pareizā skatupunkta, kā arī sasniegt vajadzīgo rezultātu.

Vairāk nekā 10 gadus es skaidroju patiesību valdībai. Tomēr es nepieliku visas savas pūles, un man bija pārāk liela pieķeršanās bailēm. Tāpēc patiesības skaidrošanas process virzās ļoti lēni un ir ļoti tālu no tā, ko prasa Skolotājs. Es jūtu, ka vislielākais šķērslis sevis pilnveidošanā ir cilvēciskās domas. Patiesības skaidrošana valdībai ir process, kurā tiek atmestas dažādas cilvēciskās pieķeršanās, tostarp arī bailes, pieķeršanās gala rezultātam, ieradums neielikt darbā visu savu sirdi utt. Un tas ir arī process, lai pieliekot vairāk pūļu, iegūtu patiesu, labestīgu un skaidru sirdi.

Skolotājs jau ir izveidojis ceļu. Man ir jānovieto savs Sjiņsjin pareizajā vietā. Tikai labi sevi pilnveidojot, es spēšu izglābt vairāk dzīvo būtņu.

Paldies, Jums, Skolotāj! Paldies, Jums, draugi praktizētāji!

Avots: http://www.clearharmony.net/articles/a112229-It-Is-not-work-but-cultivation.html