Esmu atradis dzīves jēgu

Labdien, Skolotāj!
Sveicināti, draugi praktizētāji,

Esmu dzimis 1999. gada martā, un tagad esmu 18 gadus vecs.

Dafa es saņēmu un pieņēmu pakāpeniski. Par to es biju dzirdējis no savas mātes, kura tolaik mācījās vingrojumus kopā ar sievieti praktizētāju Méry-sur-Oise parkā. Šis parks ir ļoti zaļš, un tā ir patīkama vieta, kur sākt šādu praksi. Mana māte uzzināja par Dafa no sava drauga, un tas viņu ļoti ieinteresēja. Kad viņa izlasīja grāmatu „Džuaņ Faluņ”, viņa bija ļoti aizkustināta un teica, ka ir atradusi atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Viņa pat šķita laimīgāka. Kādu dienu viņa ierosināja, lai es viņiem pievienojos. Sākumā es nedaudz vilcinājos, jo man tas bija kas nezināms. Bet, tā kā arī mans draugs vēlējās mums pievienoties, es piekritu, un mēs visi aizgājām. Tas bija 2014. gadā.

Mēs devāmies uz parku, un es sāku praktizēt, taču nejutu neko īpašu. Tomēr sieviete, kas mūs mācīja, izrādīja lielu labvēlību. Pagāja gads, līdz es pabeidzu lasīt „Džuaņ Faluņ”. Pirms izlasīju grāmatu, es nekam neticēju – man bija tikai neskaidra cerība, ka dievi pastāv. Tradicionālās reliģijas mani neuzrunāja. Kad es pabeidzu lasīt, es centos piespiest sevi domāt, ka viss, kas tur ir teikts, bija taisnība. Es nebiju pilnīgi pārliecināts, bet bija dīvaini, ka es gribēju sevi piespiest tam noticēt. Es domāju, ka man ir vajadzīgs kāds laiks, lai to visu apgūtu un pieņemtu, taču es priecājos par jaunu skatījumu uz dzīvi.

Pagāja vēl viens gads, pienāca 2016. gads. Kādu dienu, neatceros kā, es dzirdēju par to, ko viņi sauc par „Likuma izlabošanu”. Es īsti nezināju, kas tas bija, tāpēc pārbaudīju Minghui.org mājaslapā. Un tad es biju satriekts. Es sapratu, ka citas dzīvās būtnes ir atkarīgas no mums, un ka praktizētājam vajag skaidrot patiesību un darīt trīs lietas, lai glābtu dzīvās būtnes. Tas nāca kā satricinājums. Kas notiek? Es jutos tā, it kā būtu uzzinājis pārāk daudz ne tikai par situāciju pasaulē, bet arī par situāciju debesīs! Es nezināju, vai man tam visam vajadzētu ticēt. Un tad es sev teicu: „Mirkli padomā. Ja tas viss ir taisnība, un tu neko neesi darījis, vai tu nejutīsies briesmīgi?”

Likuma izklāstā „Kas ir Dafa sekotājs?” Skolotājs teica: „Katra dzīve, katrs cilvēks nav vienkāršs. Aiz tiem Visumā atrodas milzīga dzīvo būtņu grupa, kurus viņi pārstāv. Kad viens cilvēks tiek izglābts, tas nozīmē, ka visas dzīvās būtnes, kas stāv aiz viņa, kuras viņš pārstāv, nākotnē saņems glābiņu. [Es to saku] tamdēļ, ka uz šīs zemes absolūtais vairākums cilvēku, mūsdienu cilvēku, ir debesu valdnieki, kas nonāca lejā uz Zemi un pārdzima šeit kā cilvēki.”

Tieši tajā brīdī, divus gadus pēc Fa saņemšanas, es nolēmu centīgi veikt trīs lietas un izskaust savas pieķeršanās.

Personiski man labākais veids, kā skaidrot patiesību, ir atstāt informatīvos materiālus pastkastēs. Es jutos tā, it kā ar visiem cilvēkiem, kas dzīvo turpat netālu, man būtu cieša radniecība, it kā mēs būtu bijuši ģimenes locekļi kādā citā dzīvē. Gandrīz katru nedēļas nogali un skolu brīvlaikos es cēlos rītausmā un atstāju informatīvos materiālus cilvēku pastkastēs. Sākumā man negribējās, ka cilvēki mani redz, un tāpēc es cēlos tik agri, dažreiz pirms pulksten pieciem, kad vēl bija piķa melna tumsa. Mani vecāki bija ar to apmierināti. Kad es gāju, spīdēja tikai laternas, bet mani nebiedēja šīs pastaigas naktī vienatnē. Man aiz muguras bija 10 gadus ilga karatē kaujas mākslu pieredze, un jebkurā gadījumā tas bija ļoti patīkami, ka mani ieskauj nakts miers, un mani vēro tikai zvaigžņotās debesis. Tāpēc man tas patika, bet es jutu, ka ar to nav pietiekami: man ir jāatlaiž savas bailes, ka mani varētu ieraudzīt.

Tāpēc es sāku izdalīt informatīvos materiālus cilvēkiem uz ielas. Sākumā tas bija diezgan grūti. Es negribēju, lai cilvēki ar mani sarunātos vai uzdotu jautājumus, es vēl nebiju tam gatavs. Tad es vēl maz zināju par situāciju Ķīnā, un pārstāstīt to, kas bija aprakstīts informatīvajos materiālos, bija pāri manām prasmēm. Viss, ko es gribēju, bija glābt cilvēkus, un es zināju, ka informatīvie materiāli to spēj izdarīt. Bet runāt tajā laikā bija pārāk grūti. Lai nu kā, patiesības skaidrošanas laikā mani neviens nekad netraucēja, un es domāju, ka mans smaids pa visu seju tiešām palīdzēja.

Es arī mēģināju skaidrot patiesību īsas prezentācijas veidā savai 11. klasei un arī saviem skolotājiem. Informatīvos materiālus es biežāk atstāju pastkastītēs, nekā devu tos cilvēkiem rokās. Kad mācījos 12. klasē, es skolas bibliotēkā redzamā vietā atstāju kaudzi informatīvo materiālu, cerot, ka kāds tos apskatīs. Es nevarēju piespiest sevi iedot informatīvos materiālus tieši rokās. Šogad, salīdzinājumā ar citiem studentiem, mans nodarbību grafiks bija vislabākais; man nebija daudz stundu, un es uzskatu, ka to noorganizēja Skolotājs, lai man būtu laiks iziet un izplatīt informatīvos materiālus stundu starplaikos.

Es piedalījos franču Minghui 2017. gada vasaras nometnē, un tur satikos ar lieliskiem cilvēkiem. Tas man palīdzēja justies mazāk izolētam, jo pirms tam es nezināju, ka Francijā ir tik daudz praktizētāju. Pirmo reizi mēs skaidrojām patiesību tirgus laukumā, un man rādās iespēja par šo tēmu diskutēt un atbildēt uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem.

Es vēlos pabeigt ar jautru stāstu. Es mēģināju iegaumēt „Luņjui”, un tādēļ kādu brīdi izgāju pastaigāties. Kad saule sāka rietēt, es paskatījos uz debesīm un ieraudzīju mākoni pacelta īkšķa formā. Es to uztvēru kā personisku pamudinājumu. Tas darīja mani priecīgu.

Paldies jums, Skolotāj, paldies, jums praktizētāji.

Avots: http://www.clearharmony.net/articles/a112236-I-have-found-meaning-in-life.html