Čeņ Pinas kundzi, kura Hārvardas universitātē ieguvusi maģistra grādu, arestēja 2013. gada septembrī, tādēļ ka viņa praktizē Faluņgun. Vēlāk viņai piesprieda trīs gadus un trīs mēnešus ilgu cietumsodu. Ieslodzījumā viņai tika injicēti nezināmi preparāti, viņu pakļāva piespiedu barošanai un smadzeņu skalošanai.
Pēdējo reizi Čenas kundzi arestēja tikai 14 mēnešus pēc iepriekšējā aresta 2012. gada jūlijā – arī viņas ticības dēļ. Vīru piespieda šķirties no viņas.
Pēc atbrīvošanas Čenas kundze izstāstīja par to, ko viņa piedzīvoja cietumā.
Uz mani izdarīja spiedienu, lai es atteiktos no savas ticības
Pēc tam, kad 2013. gada septembrī es savā mājā Šanhajā tiku apcietināta, mani turēja Sjuihujas rajona aizturēšanas centrā Šanhajā, bet 2013. gada 25. novembrī pārveda uz Šanhajas sieviešu cietumu.
Tūlīt pēc uzņemšanas cietumā mani ievietoja vieninieku kamerā. Trim ieslodzītajām lika mani uzraudzīt. Katru dienu, kad es mēģināju izpildīt Faluņgun vingrojumus, ieslodzītās neļāva man to darīt, uzsēžoties man virsū. Vēlāk viņas ar siksnu piesēja manas rokas pie ķermeņa uz divām nedēļām.
Tā kā es nepiekritu atteikties no Faluņgun, man neļāva pirkt tādas lietas, kā tualetes papīru, ziepes, zobu pastu utt. Divus mēnešus man nebija iespējas iztīrīt zobus.
2015. gada martā mani pārcēla uz citu kameru. Piecas ieslodzītās, kas atradās kamerā ar mani, uzraudzīja katru manu kustību. Naktīs viņas neizslēdza gaismas un trokšņoja, lai neļautu man gulēt.
Cietuma uzraudze centās būt draudzīga un mēģināja pārliecināt mani atteikties no ticības Faluņgun. Viņa runāja par savu dzīvi un tad mēģināja pierādīt, kāpēc man vajadzētu atteikties no prakses. Es neļāvu sevi apmānīt un atteicos viņā klausīties.
Nezināmu preparātu injekcijas un piespiedu barošana
Kaut arī ar mani viss bija kārtībā, 2015. gada augustā mani nosūtīja uz cietuma slimnīcu, sakot, ka man it kā esot augsta temperatūra. Tur mani piesēja pie gultas un intravenozi ievadīja šķidrumus. Pa visu ķermeni man bija izsitumi, tādēļ ka man ilgu laiku netika ļauts mazgāties. Pēc septiņām spīdzināšanas nedēļām mani nosūtīja atpakaļ uz cietumu.
2015. gada 3. novembrī es pamanīju, ka manam dzeramajam ūdenim ir kaut kas pievienots. Pēc tā iedzeršanas man sākās dedzināšana kuņģī un caureja. Mani atkal nosūtīja uz cietuma slimnīcu un uz 35 dienām piesēja pie gultas.
2016. gada 25. februārī es uzsāku bada streiku, kurš ilga trīs ar pusi mēnešus. Visu šo laiku mani baroja piespiedu kārtā, un es zaudēju trešdaļu svara. Beigās es svēru aptuveni 44 kilogramus (esmu 170 cm gara). Manas kājas bija pietūkušas.
Reiz man divas dienas neļāva apmeklēt tualeti un es biju spiesta nokārtot dabiskās vajadzības biksēs.
Kad es atteicos ēst vai dzert dzērienus, kam bija pievienoti nezināmi preparāti, ieslodzītās baroja mani ar varu trīs līdz piecas reizes dienā. Katru reizi pēc tam man asiņoja mute un drēbes bija viscaur slapjas no sviedriem. Pēc tam biju spiesta šajās slapjās drēbēs visu dienu sēdēt uz maza ķeblīša.
Smadzeņu skalošana
2016. gadā es un citas ieslodzītās praktizētājas bijām spiestas apmeklēt smadzeņu skalošanas sesijas. No pulksten 7:30 rītā līdz pulksten 21:30 vakarā, vai pat vēl ilgāk, mums lika skatīties Faluņ Dafa apmelojošus video vai klausīties audio ierakstus.
Protestējot pret to, es visu dienu stāvēju kājās, kaut arī kājas pietūka. Reiz piecas uzraudzes un ieslodzītās iegrūda mani krēslā un turēja, lai es nevarētu piecelties.
Pirms mani atbrīvoja, es pavadīju cietumā 24 mēnešus.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2017/6/17/164299.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...