Kādā attālā ciematā Dzjiliņas provincē ir tilts, kuru sauc par „Faluņgun tiltu”. Šādi tas tika nosaukts par godu šī ciemata Faluņgun praktizētājiem, kas brīvprātīgi to pārbūvēja. Daudzi cilvēki no tuvējiem ciematiem par to zina.
2011. gadā tiltu, kas atrodas uz ciemata galvenā ceļa, sabojāja plūdi. Automašīnas ar grūtībām tika tam pāri. Skolas autobuss, kas katru dienu veda uz skolu 40 dažāda vecuma bērnus, nespēja tikt pāri tiltam. Skolēniem katru dienu vajadzēja kāpt laukā no autobusa un palīdzēt to stumt pāri bojātajam tiltam.
Tilts tādā stāvoklī stāvēja vairāk nekā mēnesi. Neviens par to nerūpējās. Šķērsojot šo tiltu, tika sabojātas vairākas automašīnas.
To redzot, vietējie Faluņgun praktizētāji nolēma salabot tiltu. Viņi bija septiņi, tostarp piecas sievietes. Vecākais no viņiem bija septiņdesmit gadus vecs. Visi vienojās par šo brīvprātīgo iniciatīvu salabot tiltu, un nākamajā dienā viņi sāka strādāt. Vispirms vajadzēja izjaukt sabojātās cementa konstrukcijas un atvest jaunas, kā arī atvest smiltis un oļus.
Trešajā dienā viņiem pievienojās pieci ciemata iedzīvotāji un palīdzēja novākt atkritumus un ierakt cementa caurules. Praktizētāji par savu naudu iznomāja kravas mašīnu, lai atvestu smiltis, un nopirka cementa caurules. Tilts tika labi saremontēts, un kopējās izmaksas sastādīja 700 juaņu (apmēram 110 ASV dolāri).
Garāmbraucošie automašīnu vadītāji un pasažieri jautāja, kurš sedzis ar tilta remontu saistītās izmaksas. Ciema iedzīvotāji teica, ka par to samaksājuši Faluņgun praktizētāji. Viens no viņiem teica: „Faluņgun ir pārsteidzošs! Praktizētāji samaksāja par tilta remontu! Mums visiem vajadzētu novērtēt Faluņgun.”
To dzirdot, cilvēki bija aizkustināti. Kāds teica: „Faluņgun ir brīnišķīgs. Paldies jums par tilta remontu. Jūs smagi strādājāt. Vietējās amatpersonas par šo tiltu nerūpējās, lai gan tas ir viņu pienākums.”
Dienā, kad remonts tika pabeigts, pulksten 15.00 ciematā atgriezās skolas autobuss. Vadītājs bija sajūsmā un izkāpa no autobusa. Viņš jautāja: „Cik izmaksāja remonts? Es par to visu samaksāšu.” Faluņgun praktizētāji atteicās no viņa piedāvājuma.
Vadītājs teica: „Es devos uz ciemata pārvaldi un lūdzu izglītības nodaļas vadību salabot tiltu. Viņi man teica, lai vēršos pie ciemata administrācijas. Es jautāju ciemata vadībai, bet viņš neko nedarīja. Es uztraucos par šo tiltu tik ļoti, ka nevarēju aizmigt. Tagad jūs to salabojāt. Es to ļoti novērtēju, un tagad man par to vairs nav jāuztraucas.”
Ciema iedzīvotāji šo tiltu sauc par „Faluņgun tiltu”, un arī citās pilsētās un ciemos cilvēki to tā sauc.
Remonts tika veikts pirms pieciem gadiem. Tilts ir palicis neskarts, lai gan ceļu abās tā pusēs vairākkārt sabojājuši plūdi.
Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2017/1/8/161058.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.