Pirms 12 gadiem līdz nāvei nomocītās Guaņ Ge māte iesniedz prasības pieteikumu pret bijušo diktatoru Dzjan Dzemiņu

„Es skumu pēc savas meitas ik dienu un nakti, kad par savu ticību Faluņgun viņa tika ieslodzīta darba nometnē. Bet es biju pilnīgi satriekta, kad 2003. gada 4. jūnijā no piespiedu darba nometnes man piezvanīja un paziņoja par viņas nāvi,” rakstīja Guaņ Ge māte Hu Huajunas kundze.

Guaņ Ge kundze bija ieslodzīta Henaņas provinces Džendžou pilsētas Šibalihe piespiedu darba nometnē.

Nesen Liaoninas provinces Šeņjanas pilsētas iedzīvotāja Hu kundze iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret bijušo Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vadītāju Dzjan Dzemiņu, kurš 1999. gadā uzsāka Faluņgun vajāšanu. Viņa aicina Augstāko Tautas prokuratūru un Augstāko Tautas tiesu saukt Dzjanu pie atbildības par ļaunprātīgu varas izmantošanu, uzsākot Faluņgun vajāšanu Ķīnā, kas pirms 12 gadiem noveda viņas meitu nāvē.

Hu kundze rakstīja: „Es devos uz Džendžou pilsētas Otro slimnīcu un ieraudzīju savas meitas mirstīgās atliekas. Uz ķermeņa bija daudzas griezumu rētas un zilumi. Viņas acis bija atvērtas, ap muti bija asinis. Uz galvas bija liels puns un daudz rētu.”

Guaņ Ge.

„Kad apbedīšanas birojā uzvilku viņai jaunas drēbes, es ievēroju uz viņas galvas lielu punu un dziļu iedobi. Arī ausis bija ļoti stipri traumētas un deformētas. No kreisās rokas bija izrauts neliels miesas gabals, bet uz kakla aizmugurē bija liels puns. Muguras lejasdaļā bija redzama trīs centimetru gara violeta rēta, bet visa kreisā kāja bija klāta ar zilumiem. Plaukstas bija sažņaugtas dūrēs. Manuprāt, visas pazīmes liecināja par to, ka piespiedu darba nometnē manu meitu nežēlīgi spīdzināja.

Kad mēs centāmies nofotografēt viņas ķermeni, klātesošie miliči izrāva man no rokām fotoaparātu un vairs to neatdeva. Tie steidzīgi kremēja viņas ķermeni bez visu attiecīgo procedūru ievērošanas.”

Hu kundze pastāstīja par savu meitu; „Mana meita piedzima 1967. gadā Šeņjanā, Liaoninas provincē. Viņa absolvēja Dzjiliņas Universitātes juridisko fakultāti. Pēc tam, kad 1994. gadā meita sāka praktizēt Faluņgun, viņa izveseļojās un kļuva labsirdīgāka. Viņa vienmēr bija gatava palīdzēt citiem.

1998. gadā viņa apprecējās ar Gen Sa, kurš studēja Pekinā. Kad 1999. gadā Dzjan Dzemiņs uzsāka Faluņgun vajāšanu, mana meita kopā ar citiem praktizētājiem devās uz Tiaņaņmeņas laukumu, lai apelētu par tiesībām praktizēt Faluņgun.

1999. gada 24. decembrī viņa kopā ar dažiem citiem praktizētājiem Pekinas Botāniskajā dārzā izpildīja Faluņgun vingrojumus. Milicija viņus arestēja, un Guaņ Ge mēnesi tika turēta ieslodzījumā.

2000. gadā viņas vīrs Gen Sa absolvēja universitāti. Viņam teica: „Jūs vēlaties saņemt filozofijas doktora grādu vai nodarboties ar Faluņgun?” Viņš atbildēja: „Es vēlos nodarboties ar Faluņgun.” Rezultātā viņš neieguva grādu apliecinošo dokumentu, un viņam aizliedz izbraukt uz ārzemēm. Tā kā citu iespēju nebija, viņš atgriezās Henaņas koledžā, kuru bija absolvējis iepriekš. Abi dzīvesbiedri iekārtojās tur darbā un labi strādāja.

2001. gada 29. maija vakarā Guaņ Ge arestēja Henaņas provinces Sjiņsjanas milicija. Tajā laikā, kad viņa atradās ieslodzījumu centrā, nomira viņas tēvs, taču viņai tā arī neatļāva piedalīties tēva bērēs.

2001. gada septembrī Guaņ Ge ieslodzīja Šibalihe piespiedu darba nometnē uz trim gadiem. Tur viņu pakļāva dažādām spīdzināšanas metodēm, tostarp divas reizes spīdzināšanai, kuru sauc par „sasiešanu ar virvēm” – ap kaklu ļoti cieši apsietu tievu virvi piesien rokām, kas sasietas aiz muguras, pakāpeniski palielinot spiedienu.

Spīdzināšanas metode „sasiešana ar virvēm”.

Reiz meita pa telefonu man pastāstīja, ka nometnes uzraugi ieslēguši astoņus pārliecinātus Faluņgun praktizētājus, lai piespiestu viņus atteikties no savas pārliecības. Katru no viņiem uzraudzīja trīs narkomāni. Praktizētājiem nebija ļauts runāt. Var tikai iedomāties, cik tas bija mokoši un briesmīgi. Neskatoties uz spīdzināšanām un spiedienu, Guaņ Ge nekad nešaubījās par savu ticību.”

Situācijas vēsture

1999. gadā Ķīnas komunistiskās partijas vadītājs Dzjan Dzemiņs, ignorējot citu Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļu viedokli, uzsāka nežēlīgu Faluņgun vajāšanu.

1999. gada 10. jūnijā tiešā viņa vadībā Ķīnas komunistiskā partija izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu drošības orgānu „ofiss 610”. Īstenojot Dzjana direktīvu „nomelnot [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski”, šīs organizācijas pilnvaras pārsniedz milicijas spēku un tiesu sistēmas pilnvaras.

Tiek lēsts, ka šo 16 gadu ilgo vajāšanu laikā bojā gājuši tūkstošiem Faluņgun praktizētāju. Vēl lielāks skaits praktizētāju tikuši spīdzināti savas ticības dēļ un nogalināti orgānu dēļ, kuri pēc tam neētiskas peļņas gūšanas nolūkos tiek pārdoti transplantācijas vajadzībām. Tieši Dzjan Dzemiņs ir atbildīgs par šo nežēlīgo vajāšanu uzsākšanu un turpināšanu.

Tagad Ķīnas likumdošana atļauj pilsoņiem būt prasītājiem krimināllietās, un daudzi praktizētāji izmanto šīs tiesības, iesniedzot tiesā prasības pret bijušo diktatoru.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/9/13/152517.html