Mans divus gadus ilgais Dafa pilnveidošanās ceļš

Labdien, Skolotāj, labdien, draugi praktizētāji.

Esmu praktizētājs no Beļģijas un Likumu saņēmu pirms diviem gadiem 2013. gadā. Man paveicās ar labu pilnveidošanās vidi, jo mans tēvs, māte un vecākā māsa arī praktizē Dafa.

Uzzinājis par Dafa, es jutu, ka tas ir labi, taču es neko daudz nedomāju par cilvēka ķermeni, dzīvību un Visumu un dzīvoju diezgan parastu dzīvi. Kad Likumu saņēma mani vecāki un māsa, man bija 16 gadi. Man patika pastaigāties ar draugiem, dzert, smēķēt, spēlēt videospēles – es dzīvoju diezgan parastu dzīvi, un nedomāju par pilnveidošanos vai arī par to, kāpēc esmu šeit.

Saņemot Likumu

Piepeši, kad man bija 20 gadi, man prātā sāka nākt domas par Faluņgun un dzīvi. Dziļi savā sirdī es jutu, ka man ir jāizlasa grāmata „Džuaņ Faluņ”. Es sāku vairāk runāt ar saviem vecākiem par Faluņ Dafa. Mēs kopā lasījām „Džuaņ Faluņ” un izpildījām vingrojumus, un piepeši es sapratu, ka daudzas lietas, kuras es izlasīju grāmatā, man šķiet pazīstamas. Dziļi sirdī es piepeši sapratu, kas ir pilnveidošanās, senatne, Visums un dzīves jēga.

Skolotājs atgādina 2014. gada Likuma izklāstā Pasaules Faluņ Dafa dienā: „Ir arī daži cilvēki, kuri caur Dafa ir uzzinājuši dažas patiesības; pirms tam viņiem nav bijis ne mazākais priekšstats par to, kas ir reliģija, ticība vai pilnveidošanās. Caur Dafa viņi ir uzzinājuši par Dieviem, Budām un pilnveidošanos. ”

Vienā no pirmajām reizēm, kad es meditēju pilnā lotosa pozā, es sajutu manā pierē gaismu, kura laistījās dažādās krāsās tā, kā par to Skolotājs runā audio lekcijās. Šī pārdabiskā pieredze atstāja uz mani dziļu iespaidu. Kopš šī brīža man vairs nebija tādu priekšstatu par dzīvi uz šīs planētas kā līdz šim. Es pārstāju apmeklēt ballītes, dzert, smēķēt, atteicos no daudzām tādām pieķeršanām. Es pat pārdevu savu televizoru un spēļu konsoli, pie kuras biju pavadījis daudz laika, pirms sāku praktizēt.

Tajā pašā nedēļā es vannas istabā gandrīz zaudēju samaņu. Man nācās uz brīdi atgulties, jo jutu, ka tūlīt zaudēšu samaņu, manā ķermenī bija jūtamas nepatīkamas sajūtas un es sāku nevaldāmi klepot. Likās it kā kaklā man būtu iestrēgusi lapsene. Es klepoju un klepoju, līdz atklepoju nedaudz asiņu, taču tajā brīdī es nebaidījos, un es jutu, ka tās visas ir labas lietas. Pēc tam es sajutu atvieglojumu un lielu enerģijas pieplūdumu visas dienas garumā.

Skolotājs grāmatā „Džuaņ Faluņ” 2. lekcijā saka: „Ja esi īstens Faluņ Dafa praktizētājs, ja spēj atmest savas pieķeršanās, tad no šā brīža tev sāksies reakcija. ”

Ir svarīgi kā Rietumu iedzīvotājam atrasties vietās, kuras apmeklē ķīniešu tūristi

Es nerunāju ķīniešu valodā, taču izmantoju audio ierīci ar patiesību skaidrojošu ierakstu un izplatu skrejlapas ķīniešu tūristiem. Reiz es atskaņoju ierakstu nelielai tūristu grupai. Vairākums no viņiem nobijās un ātri aizgāja, tikai kāds pavecāks cilvēks palika un noklausījās visu ierakstu par vajāšanām un orgānu izņemšanu. Noslēgumā viņš sirsnīgi man pateicās un acīs viņam bija asaras. Es padomāju, ka tas ir ļoti skumji, ka šos cilvēkus maldina viņu pašu valdība, un man bija patiešām spēcīga sajūta, ka ir nepieciešams šeit būt katru nedēļu, lai palīdzētu viņiem. Es vienojos ar savu darba devēju, un viņš man atļāva ņemt brīvdienu trešdienās un strādāt sestdienās līdz pusdienlaikam, un tā es varēju pievienoties taisno domu raidīšanai un vingrojumu izpildīšanai pie Ķīnas vēstniecības trešdienas rītā un izstāšanās no ĶKP centra aktivitātēm trešdienu un sestdienu pēcpusdienās.

Kādu dienu es kopā ar savu ķīniešu draugu praktizētāju sekoju kādai apmēram 10 cilvēku lielai ķīniešu tūristu grupai. Tā kā viņi bija ĶKP melu maldināti un baidījās, sākumā viņi bija diezgan negatīvi noskaņoti, taču mēs turpinājām atskaņot ierakstu, turpinājām viņiem sekot un koncentrējāmies uz taisno domu raidīšanu. Pakāpeniski viņi sāka mainīties un kļuva atvērtāki. Mēs sekojām viņiem līdz autobusam un ļāvām viņiem klausīties audio ierakstu apmēram 30 minūtes. Galu galā lielākā daļa no šīs grupas izstājās no partijas un pateicās mums. Visi šie gadījumi, kad guvām visai pozitīvu rezultātu, notika tad, ka mums izdevās savās sirdīs saglabāt labestību.

Diemžēl es vēl nespēju saglabāt žēlsirdīgu sirdi visu laiku. Pēdējā laikā es koncentrējos uz to, lai labestība būtu kā manā sirdī, tā arī prātā ne tikai pasākumu laikā, bet arī mājās, vai arī kad es runāju ar cilvēkiem savā darbavietā vai kaut kur citur. Es koncentrējos ne tikai uz vienkāršu sirds pilnveidošanu, bet gan uz plašas sirds pilnveidošanu.

Tāpat es gribu padalīties arī ar to, cik tas ir labi, ka es kā Rietumu iedzīvotājs varu būt tūrisma vietās, jo daudzi ķīniešu tūristi ir aizkustināti, kad viņi redz, kā Rietumu iedzīvotājs dala materiālus un atskaņo audioierakstus ar tik spēcīgiem, pozitīviem vārdiem par Faluņgun. Labi ir arī tas, ka mēs varam raidīt taisnās domas, kad ķīniešu praktizētāji runā ar viņiem un ļauj viņiem saprast, ka Rietumu iedzīvotāji arī praktizē Faluņgun.

Shen Yun veicināšana

Es jau biju redzējis Shen Yun uzvedumu pirms sāku pilnveidoties, tāpēc es biju priecīgs par iespēju palīdzēt Shen Yun, jo zināju, ka Shen Yun glābj cilvēkus, stāstot par Faluņgun, atjaunojot cilvēces morāles normas un atstājot cilvēcei patiesu kultūru. Mēs uzsākām veicināšanas pasākums dažus mēnešus pēc tam, kad es biju saņēmis Likumu, un tajā laikā es galvenokārt koncentrējos uz to, lai izliktu informatīvos bukletus pastkastītēs. Es izpratu, ka vēl svarīgāk ir labi iet savu personīgo pilnveidošanās ceļu un ticēt Skolotājam un Likumam. Sirdī es ļoti raizējos par cilvēkiem šajā pasaulē, kuri bija apmaldījušies un neapzināti cieta, kā es pats pirms pusgada, pirms saņēmu Likumu. Sakarā ar to, ka man bija labs pamats, pateicoties vingrojumu izpildīšanai, taisno domu raidīšanai un Likuma studēšanai no rītiem pirms veicināšanas pasākumu uzsākšanas, viss noritēja gludi. Man bija viegla sirds un līdz ar to parādījās arvien vairāk iespēju parunāt ar cilvēkiem, kad es braucu ar velosipēdu izplatīt materiālus. Daudzi cilvēki izteica pozitīvas atsauksmes.

Šogad Shen Yun veicināšanas pasākumu laikā es jutu, ka esmu labākā stāvoklī nekā Shen Yun veicināšanas laikā 2014. gadā. Es stipri izjutu, cik ir svarīgi nelikt sev kaut ko darīt piespiedu kārtā, un izjūtot jebkuras ciešanas, tādas kā nogurums no darba vai slikti laika apstākļi, censties turēt savas domas taisnas.

Tāpat man radās iespēja runāt ar lielu daudzumu cilvēku vairākos klubos un tirdzniecības centros.

Piemēram, pagājušajā nedēļā strādājot pie veicināšanas pasākumiem, man radās iespēja aizbraukt uz kādu klubu, lai pastāstītu par Shen Yun skaistumu. Es savlaicīgi izbraucu kopā ar citiem draugiem praktizētājiem, taču ceļā bija sastrēgums. Praktizētājs, kurš piebiedrojās man, teica, lai mēs turpinām saglabāt taisnas domas un cieši ticēt, ka Skolotājs dos iespēju šiem cilvēkiem uzzināt par Shen Yun. Pēc 5 minūtēm sastrēgums tika likvidēts. Mēs ieradāmies ar nelielu nokavēšanos, taču, kad mēs iegājām restorānā un uzsākām sarunu reģistratūrā, mums teica, ka kluba biedri vēl nav ieradušies. Viņi paši brīnījās, jo kluba biedri reti kad kavējās.

Man vēl ir daudz kas jāmācās, lai veicinātu Shen Yun, taču es gribu pateikties Skolotājam un draugiem praktizētājiem par pieredzi, kuru esmu guvis, palīdzot šajās aktivitātēs savā divus gadus ilgajā pilnveidošanās laikā.

Neatslābināt prasības pret sevi pat pēc tik noslogota perioda, kā Shen Yun veicināšana

Dažas dienas pēc tam, kad beidzās Shen Yun izrādes, mēs turpinājām savas akcijas pie Ķīnas vēstniecības, kuras mēs rīkojām katru trešdienu. Tajā dienā laiks bija tiešām briesmīgs, un mans tēvs, es un trīs citi praktizētāji, kuri parasti piedalījās, atnāca, lai skaidrotu patiesību un izpildītu vingrojumus. Tajā dienā es nevarēju noturēt savas domas stabilā stāvoklī. Laiks bija slapjš un auksts, un es sev jautāju, ko es patiesībā šeit daru: mēs tikko kā esam beiguši strādāt pie Shen Yun, man labāk vajadzēja palikt mājās, vai tā jau nav galējība? Neviens mūs šeit neredz, policija droši vien domā, ka mēs esam sajukuši prātā, sēžot šeit aukstumā un lietū. Dažas minūtes es patiešām izjutu dīvainu, mulsinošu sajūtu un tiešām neredzēju jēgu tam visam, ko mēs darījām, un ļāvu savam prātam klejot apkārt. Taču tad es atgrūdu to visu no sevis, un jau pēc dažām minūtēm šīs domas kļuva vājākas. Tajā dienā meditācijas laikā es patiešām izjutu kaut ko citu nekā parasti, jo bija patiešām auksti un viss bija netīrs un slapjš, taču piepeši es sajutu, ka sēžu ziedu pilnā parkā, sajutu siltumu, un apkārt man šajā brīnišķīgajā vietā ir daudz būtņu, es jutos ļoti komfortabli, pat rokas, kas sāpēja no aukstuma, vairs jau nesāpēja. Es patiešām negribēju atvērt acis un ieraudzīt šo netīro zemi un pasauli pēc meditācijas, taču mums bija jāturpina mūsu akcija. Es zinu, ka Skolotājs uzmundrināja mani, lai es vienkārši dotos tālāk un neatslābinātu prasības pret sevi un vienkārši pievienotos katrai aktivitātei, kurai vien varu, pat tad, kad man tas nepatīk. Turklāt policisti manam tēvam teica, ka viņi patiešām apbrīno to, kā mēs stāvam un sēžam tur tik ilgu laiku, un, ka mūsu mītiņi ir vismiermīlīgākie, kādos viņi jebkad ir dežūrējuši.

Daži beļģu praktizētāji organizēja internetā kopīgu vingrojumu izpildīšanu no rīta. Mēs izpildījām vingrojumus 2 stundas. Sākām pulksten 3.50 un beidzām pulksten 5.50, bet pēc tam braucām uz darbu. Es tā darīju vairākus mēnešus pēc kārtas. Taču pēdējā laikā es reizēm sāku kaut ko izlaist, izpildot tikai meditāciju vai stājas vingrojumus un mācoties Likumu pēc tam, kad esmu pabeidzis darbu. Es patiešām nožēloju to, ka esmu atslābinājies, jo vienmēr esmu darbā juties tik viegli, un mācīties Likumu pēc tam, kad biju pabeidzis darbu, bija tik viegli, it kā es sēdētu olas čaumalā. Tāpēc es gribu ar šo padalīties, lai atjaunotu savu rīta praksi un neturpinātu praktizēt tikai laiku pa laikam.

Es centīšos Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildīšanu padarīt par savu prioritāti. Man ir jāpārtrauc praktizēšana laiku pa laikam, un jāvelta savas brīvās dienas tam, lai pievienotos pārējiem, palīdzot vēl lielākam daudzumam cilvēku uzzināt patiesību un tikt glābtiem!

Dafa praktizētāji kontinentālajā Ķīnā pārdzīvo pašas nežēlīgākās vajāšanas. Tik nopietna ir šī lieta. Es tiešām nevaru pieļaut, ka komforts mani uzveic, pat ja man tas patīk.

Tā ir mana personīgā pieredze. Lūdzu, laipni norādiet, ja esmu pateicis kaut ko neatbilstošu.

Paldies Skolotāj, paldies draugi praktizētāji.