Pilnveidoju sevi, strādājot Epoch Times

Esmu strādājusi Epoch Times gandrīz divus gadus, un šajā pēdējā pusgadā es strādāju pilnu slodzi. Esmu izgājusi cauri procesam, kad nezināju, ko darīt, līdz šim brīdim, kad zinu ko vairāk par to, kā veikt mārketingu un pārdošanu. Mēs organizējām Epoch Times forumu Stokholmā šī gada septembrī, un tas piesaistīja lielu vietējās ķīniešu kopienas un zviedru uzņēmumu uzmanību. Tas palīdzēja mums paplašināt mūsu perspektīvas Ziemeļeiropā nākotnē. Cilvēki, kas iesaistījās Epoch Times, ir nobrieduši, īpaši es pati. Agrāk, darot darbu, es biju pieradusi cerēt uz to, ka citi palīdzēs, vai arī ātri kļuvu īdzīga. Esmu mainījusi sevi un cenšos vairāk saprast citus, un esmu arī iemācījusies cienīt un augstu vērtēt viņu darbu. Šodien vēlos izmantot šo vērtīgo iespēju pastāstīt Skolotājam un draugiem praktizētājiem savu, pagājušā gada laikā gūto pilnveidošanās pieredzi.

Es sāku praktizēt 1998. gada martā. Savas pilnveidošanās sākuma stadijā es bieži mēdzu raudāt, tieši kā Skolotāja dzejā no krājuma Hun Jiņ:

„Cik ilgus gadus meklēju Skolotāju,
Kādu dienu satiku viņu.” („Iepriekšnolemta atgriešanās pie svētā sasnieguma”)

Sākoties vajāšanām, pienākuma sajūta pārtraukt vajāšanas mudināja mani iznākt uz priekšu, lai apliecinātu Likumu. Pēdējos 15 gadus esmu gājusi cauri nobriešanas procesam, apliecinot Likumu. No sākuma, kad biju ļoti kautrīga, līdz sarunām ar cilvēkiem uz ielām par Faluņgun, līdz politiķu intervēšanai NTDTV reportāžās un prezentāciju vadīšanai Shen Yun reklāmas kampaņā, kā arī iesaistoties tirgus attīstīšanā. Šī procesa laikā esmu atmetusi daudzas savas pieķeršanās.

Skatīties sevī

Es apmeklēju 2013. gada Ņujorkas pieredzes apmaiņas konferenci un noklausījos Skolotāja lekciju klātienē. Es spēcīgi izjutu Skolotāja diženo labestību. Caur asarām pie sevis teicu: „Skolotāj, šajā laika periodā, kad Likuma izlabošana tuvojoties beigām, man ir tikai divas vēlmes. Pirmā – palīdzēt Skolotājam izlabot Likumu. Otrā – labi sevi pilnveidot, lai izglābtu vairāk dzīvo būtņu.”

Atgriežoties Zviedrijā, es nolēmu pilnībā iesaistīties Epoch Times mārketinga darbā. Esmu nodzīvojusi Zviedrijā 30 gadus, es ļoti labi zinu vietējo kultūru, valodu un domāšanas veidu, un man ir daudzu gadu pieredze, strādājot dažāda veida darbu. Es domāju, ka plašsaziņas līdzekļi ir visefektīvākais veids, kā glābt cilvēkus. Es par to vairs nešaubos, kopš 2006. gadā sāku strādāt NTDTV.

No pieredzes, ko guvu apmācībās Epoch Times galvenajā birojā, NTDTV un parastu cilvēku uzņēmumos, es sapratu plānošanas svarīgumu. Tādēļ es izveidoju tirgus analīzes plānu iekšējai organizācijas struktūrai un produktu attīstībai Ziemeļeiropā un zviedru-ķīniešu sabiedrībā. Sagatavoju arī ilgtermiņa biznesa mērķus un īstermiņa budžeta projektu. Es iedevu plānu ķīniešu praktizētājam, kurš strādā Epoch Times. Atbildes reakcijā bija jūtams liels atbalsts. Tomēr pēc diviem mēnešiem es atklāju, ka es biju vienīgā, kas šo plānu īstenoja. Šī vilšanās mani pavadīja visu rudeni, jo mēs bijām pārāk tālu no tā, ko tiku plānojusi. Ziemeļeiropā neviens no mums nestrādāja Epoch Times uz pilnu slodzi. Mēs visi to darījām pēc mūsu parastā darba. Es esmu ieraudzījusi daudz problēmu, kas eksistē Epoch Times. Piemēram, avīzes tirāža ir maza, tās kvalitāti nepieciešams uzlabot, mums nebija zināma vietējo ķīniešu pirktspēja, un bija nepieciešams, lai praktizētāji atbalstītu avīzi.

Es centos dalīties ar draugiem praktizētājiem un vēlējos, lai ikviens no mums uzņemtos vairāk atbildības, tādējādi uzlabojot pārdošanu. Es ierosināju mācīties Likumu, tiekoties klātienē, lai palīdzētu uzlabot visu sistēmu. Bet, man par pārsteigumu, mēs nespējām vienoties par laiku, kad mācīties Likumu, jo visi bija pārāk aizņemti.

Es biju neziņā. Šķita, ka nav iespējams noorganizēt plaša mēroga Likuma mācīšanos; tad es domāju, kā noorganizēt to mazā grupā savā tuvākajā apkārtnē. Tuvākajā apkārtnē mēs esam trīs praktizētāji, ieskaitot mani. Vismaz mēs varētu veidot vienotu ķermeni. Bet pēc dažām mūsu tikšanās reizēm es izjutu bailes, jo skaidri saskatīju draugos praktizētājos partijas kultūru. Nokļūstot mājās, sāku skatīties sevī. Es atradu daudz netīru lietu arī uz sava ķermeņa. Piemēram, es biju aizspriedumaina un egocentriska, skatoties uz citiem no augšas. Es biju agresīva un skaudīga. Es domāju: kā gan mums var būt veiksmīga uzņēmējdarbība, ja es pati ne tuvu neesmu perfekta un grupa ir neapmierinošā stāvoklī? Es sūrojos pie sevis par savu pašas pilnveidošanos un par citiem, ka viņi ar mani nesadarbojas.

Tieši tad, kad jutos ļoti sarūgtināta, Skolotājs ļāva man saskatīt gaismu tuneļa galā. Katru reizi, kad man bija tikšanās parasto ļaužu uzņēmumos, es spēju sajust patiesības skaidrošanas efektivitāti, ko radīja mūsu plašsaziņas līdzekļi. Iedrošinājums un atbalsts, ko saņēmu no parastajiem cilvēkiem, lika man sajust viņu lielo vēlmi tapt glābtiem.

Darba apjoms un finansiālais ieguldījums, ko veltīju Epoch Times, padarīja manu vīru ļoti nomāktu. Un viņš bieži izteica par mani dzēlīgas piezīmes manu bērnu priekšā. Valodas par šķiršanos bija nonākušas pat līdz manai ģimenei Ķīnā. Es zināju, ka viņa aizvainojumu bija radījis mans sliktais pilnveidošanās stāvoklis. Kad kaut ko darīju, es centos viņu saprast un rēķināties ar viņu, bet neapmierinātība bija izsūkusi man daudz enerģijas, man vispār nebija nekādu spēku.

Tajā laikā daudz draugu praktizētāju domāja, ka nebija īstais laiks un apstākļi, lai mēs iesaistītos darbā Epoch Times uz pilnu slodzi. Daži praktizētāji skatījās uz citiem no augšas. Es nevēlējos dalīties ne ar vienu, lai šīs negatīvās emocijas netiktu veicinātas, un mans vīrs nespēja mani saprast. Es izjutu milzīgu vientulību. Bet es skaidri zināju, ka man bija sevi jāpilnveido. Es sāku atraidīt šo aizvainojumu. Kad vien radās kāda negatīva doma, es to atraidīju.

Beigu beigās es atradu savas pašas problēmas. Es spēju atteikties no šīs pasaules draudzības un mīlestības, es spēju atteikties arī no materiālām lietām. Bet es stipri dzinos pēc panākumiem un iedrošinājuma no citu cilvēku puses. Es ieraudzīju savu spēcīgo pieķeršanos mazvērtīgbas sajūtai un pašpaļāvības trūkumu, kas rosināja mani lūkoties uz āru. Es meklēju atbalstu un iedrošinājumu no cilvēkiem sev apkārt. Es vēlējos, kaut citi man pateiktu pareizos risinājumus. Šo pieķeršanos dēļ es pat neuzdrīkstējos uzņemties pienākumus; tās pat lika man skatīties ārpus sevis, atrast citu cilvēku pieķeršanās, un atrast nepilnības Epoch Times. Pašpaļāvības trūkums lika man arī tiekties pēc perfekcionisma, kad darīju kādas lietas. Es uztraucos, ja kaut kas nebija perfekti, un pat padevos, kad lietas nevedās labi. Visas šīs pieķeršanās bija, lai apstiprinātu manu nožēlojamo lepnuma sajūtu, lai es būtu atzīta un cienīta.

Es atradu savas problēmas, kas bija bijušas apslēptas gadiem ilgi. Es sapratu, ka slikto vidi bija radījušas manas pieķeršanās. Es atmetu savu aizvainojumu un prasības attiecībā uz vidi un draugiem praktizētājiem. Es lūdzu Skolotāja palīdzību, man bija nepieciešams palielināt pašpaļāvību. Ja vien es dzīvotu uz šīs pasaules tikai vienu dienu, pat ja šajā pasaulē būtu palikusi tikai es viena pati, man būtu jāseko Skolotājam un jādara tas, ko Skolotājs lūdz man darīt. Un tas, ko man nepieciešams izdarīt, ir izglābt vairāk cilvēku šī procesa laikā, kad notiek saplūšana ar Īstenības, Labestības, Pacietības principiem. Tas ir tas, ko es vēlos; tas tiešām ir tik vienkārši!

Pēc mēneša es jutos daudz atbrīvotāka. Es sāku koncentrēties uz to, kā savu darbu padarīt labāk un kā beigt žēloties, ja negāja labi. Tā vietā es iedrošināju sevi izdarīt labāk nākamajā reizē. Katru dienu pirms došanās ārā es pie sevis teicu: „Skolotāj, es tagad došos kā Jūsu sūtne, lai glābtu cilvēkus.”

Saplūst ar Likumu, organizējot Epoch Times forumu

Kopš novembra beigām šķietami nejauši divas juridiskās firmas vēlējās sadarboties ar Epoch Times, lai attīstītu Ķīnas tirgu. Pēc vairāk nekā viena mēneša tāda iespēja radās. Tā procesa laikā, kad iesaistījos Epoch Times darbā, es sāku saprast koordinatorus un citus praktizētājus, ieskaitot vispārēja rakstura un komercziņu rakstīšanu, pārdošanu, izplatīšanu, reklāmas dizainu un izkārtojumu. Kad es pati spēju pieņemt citu kļūdas, es jutu vienotā ķermeņa spēku, kas ļauj parastajiem cilvēkiem tapt glābtiem, un piedzīvoju arī pilnveidošanās burvību. Lai gan tas bija smags darbs, es jutos garā atbrīvota un izjutu pateicību, un vēroju savu attīstību.

Tad es dabiski sāku Epoch Times foruma plānošanu un sadarbojos ar citiem praktizētājiem vienotā ķermenī. Visa procesa laikā tas atspoguļoja Dafa skolnieku savstarpējās sadarbības visumā labos rezultātus. Es arī vēlējos izpētīt Dafa skolnieku plašsaziņas līdzekļu uzņēmējdarbības vadību. Mana personīgā pieredze ir apliecināt Likumu darbā, atspoguļojot tā cilvēka Sjiņsjin, kurš pilnveidojas, – it īpaši lūkojoties uz konfliktiem pozitīvi, attiecoties pret praktizētājiem ar iecietību un labestību. Skolotājs ir nobruģējis ceļu Dafa skolnieku plašsaziņas līdzekļiem, tagad laiks ir pagarināts, lai praktizētāji pilnveidotos un glābtu dzīvās būtnes. Ja vien mēs darām lietas no sirds, ceļš būs arvien platāks un platāks.

Katru reizi, tiekoties ar klientiem, es uzmanīgi uzklausīju klientu vajadzības un izmantoju ikvienu iespēju, lai pastāstītu viņiem patiesību tādā veidā, lai viņi varētu to saprast; ja apstākļi ļāva, es dziļi skaidroju patiesību no dažādiem skatupunktiem. Tādējādi būtībā katrs klients varēja gūt no manis ne tikai reklāmas pakalpojumu, bet arī izpratni par ķīniešu kultūru un pašreizējo Ķīnas stāvokli, un arī palīdzību saviem darbiniekiem vai nu viņu darba, vai personīgajos jautājumos. Neatkarīgi no tā, vai reklāmas līgums tika parakstīts vai atjaunots, mēs bijām kļuvuši draugi. Tam visam jātiek būvētam, balstoties uz viņu izpratni par patiesību un par atbalstu.

Nejauši aprīlī es palīdzēju kādam juristam sniegt semināru ķīniešiem. Vēlāk, pēc draugu praktizētāju ieteikuma, tas nonāca līdz semināram, ko vadīja Epoch Times, lai nodrošinātu ķīniešus ar imigrācijas informāciju un pakalpojumiem. Cik lielam jābūt šim pasākumam, kādam ieinteresējošam saturam tam būtu jābūt, uz kādu mērķauditoriju tam jābūt orientētam, uz kāda līmeņa klasi šim pasākumam jābūt pozicionētam – dažādiem cilvēkiem bija dažādas domas. Kādu dienu kāds rietumu praktizētājs teica, ka pasākumam, ko vada, Epoch Times noteikti būtu jābūt augstākajā līmenī! Es tam piekritu, un es cerēju, ka šis pasākums kļūs par iespēju sazināties ar ķīniešiem, saprast viņu vajadzības un pirktspēju. Tādējādi es sazinājos ar vienu no labākajām viesnīcām Stokholmā, un kontaktpersona bija tas pats cilvēks, ar kuru biju sazinājusies iepriekš, veicot reklāmas kampaņas Shen Yun un citos gadījumos. Pēc iekšējām diskusijām mēneša garumā viesnīca nolēma rīkoties un atlika uz vēlāku laiku atjaunošanas darbus, piešķirot mums telpas bez maksas. Bija jau jūnija vidus, es sāku plānot reklāmas pasākumus.

Lai izskaidrotu uzdevumus un iesaistītu vairāk cilvēku, es uzaicināju lielāko daļu mūsu vietējā Epoch Times darbinieku pie sevis uz mājām, lai mācītos Likumu un dalītos pieredzē. Šī bija mūsu vietējā Epoch Times pirmā tikšanās klātienē. Lai arī nevienam no mums nebija pieredzes, mēs visi jutām, ka šī bija iespēja paplašināt Epoch Times ietekmi un panākt mijiedarbību ar vietējiem ķīniešiem, un arī iespēja glābt cilvēkus, tādēļ mēs visi vienojāmies. Reklāma tika publicēta. Nākamajā nedēļā mēs turpinājām sarunas ar viesnīcu un noskaidrojām uzkodu izmaksas, pasūtījām uzkodas 100 cilvēkiem, un izmaksas bija vairāk nekā 1500 eiro. Lai arī mēs nolēmām izmantot ieņēmumus no ieejas biļetēm, lai segtu izmaksas, es skaidri izjutu spriedzi mūsu starpā, jo mēs nezinājām, vai galu galā ķīnieši apmeklēs pasākumu vai ne, un cik daudz cilvēku atnāks. Ja ierastos maz cilvēku, tad ne tikai netiktu segtas izmaksas, bet tas arī radītu kaitējumu Epoch Times reputācijai.

Tādēļ mums atkal bija diskusija par to, kāpēc mums būtu nepieciešams tik augstas klases pasākums. Es vēlreiz pastāstīju praktizētājiem savas zināšanas par vietējiem Rietumu tirgiem; šāds augstas klases pasākums ir pamats plašai tirgus darbībai nākotnē. Tajā laikā man bija tāda domāšana, ka nepieķēros savai idejai, tādēļ mans prāts bija ļoti mierīgs. Vēlāk daži praktizētāji pat vēlējās finansēt pasākumu. Mana sirds bija ļoti aizkustināta, es nodomāju, ka ir jāpieliek visas pūles, lai atgrieztu viņu sniegto atbalstu.

Man nebija nekādas pieredzes forumu un biznesa komunikāciju organizēšanā, bet es nepārtraukti mācījos plānošanas, mārketinga un problēmu risināšanas procesā, kā arī aplūkoju praktizētāju bažas un šaubas kā ierosmi, lai gūtu skaidrāku nostāju un padarītu pasākumu pilnīgāku. Kādu dienu, mācoties Likumu, es pēkšņi guvu izpratni, ka tagad laiks ir pagarināts, lai praktizētāji glābtu cilvēkus; to ir dāvājis Skolotājs, un domai par neveiksmi nevajadzētu pastāvēt. Kāds praktizētājs uztraucās, ka vidusmēra sabiedrības uzņēmumi varētu būt vīlušies, ja ķīnieši, kas apmeklēs pasākumu, nebūs pietiekami augstas klases. Es dalījos ar šo praktizētāju savās domās, ka, lai gan foruma mērķis ir nodibināt sakarus starp Rietumu un ķīniešu uzņēmumiem, tas patiesībā nebija mūsu mērķis. Ja tas būtu tikai tādēļ, lai nodrošinātu viņiem iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību un pelnīt naudu, tam nebūtu nozīmes pat tad, ja pasākums būtu lielāks. Mūsu mērķis bija glābt cilvēkus. Atrast ķīniešus, kurus bija plānots atrast, saprast viņus, būt viņiem noderīgiem, un meklēt sponsorus – tas viss bija tam, lai glābtu cilvēkus. Priekš Epoch Times šī forumu organizēšana nozīmēja glābt cilvēkus plašākā mērogā, tādēļ mums nebija nepieciešams par to pārāk uztraukties, bija vienkārši jācenšas atrast pareizos cilvēkus, un izdarīt labi to, kas mums bija darāms. Visa procesa laikā mēs viens otru uzmundrinājām, mūsu mērķi kļuva arvien skaidrāki, un mēs kļuvām arvien pārliecinātāki.

Apmēram mēnesi pirms foruma es sāku kļūt ļoti aizņemta, sākot no telpu apstiprināšanas, viesu ielūgšanas, mājaslapas izveidošanas līdz pat pārdošanai, tulkošanai, grafika izveidei, un pat kā izmantot pasākumu, lai bruģētu ceļu tirgus atvēršanai nākotnē utt., lai tiktu iesaistīta ikvienā sīkumā. Tamdēļ, ka man bija grūtības ievērot Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildi, es jutos ļoti nogurusi. Divas nedēļas pirms foruma mans dēls izjuta diskomfortu, viņam bija aizdomas, ka tie varētu būt diabēta simptomi. Mans vīrs žēlojās, ka es katru vakaru strādāju pārāk ilgi, neņemot vērā ģimeni un bērnu. Es zinu, ka katram ir ieplānots ceļš, un jebkas var notikt tad, kad ir pienācis laiks atmaksāt karmisko parādu! Es pastāstīju par to savam bērnam un iedrošināju viņu sākt praktizēt, bet efekts no tā nebija labs. Tad es pēkšņi sapratu: vai karmiskā parāda atmaksai ir jānotiek šādā veidā? Vai tam noteikti ir jānotiek brīdī tieši pirms foruma? To noteikti nav ieplānojis Skolotājs. Es sapratu, ka tas noteikti ir traucējums. Es nedrīkstu to atzīt! „Bērnam nav nekādu problēmu”– tā ir labākā doma, kāda man var būt priekš mana bērna. Mana sirds nomierinājās. Vēlāk slimnīcas izmeklējumu rezultāti uzrādīja, ka manam dēlam nebija nekādu problēmu.

Epoch Times foruma reklāmas aktivitātes saņēma atbalstu no Ziemeļvalstu Epoch Times. Praktizētāji, kuri stāsta patiesību tūristu apskates vietās, arī ieteica forumu tūristu gidiem, kurus viņi pazina, tādējādi Epoch Times pasākums kļuva par pasākumu, kurā varēja piedalīties visi vietējie ķīniešu praktizētāji. Trīs praktizētāji no zviedru Epoch Times arī aktīvi iesaistījās pārdošanas, sponsorēšanas un citos vadības darbos. Vienu mēnesi pēc Eiropas vasaras brīvdienām forums bija gatavs; bija reģistrējušies vairāk nekā 80 parasto cilvēku un uzņēmumu, un gandrīz 70% bija ķīnieši, izņemot tos Rietumu uzņēmumus, kurus bijām uzaicinājuši ar nolūku. Man vairs nebija nepieciešams veicināt praktizētāju entuziasmu, bet pēkšņi es izjutu spēku no tā, ka bijām apvienojuši savas sirdis. Burvību, kas rodas no ieskatīšanās sevī, var piedzīvot tikai cilvēki, kuri pilnveidojas!

Pirmā septembra svētdiena bija Epoch Times foruma diena. Es kā foruma vadītāja vēl steidzu pabeigt rakstīt runu naktī pirms foruma dienas. Foruma dienas rītā spīdēja saule. Dienām ilgi es līdz vēlai naktij paliku nomodā bez mazākā noguruma, es piešķīru sev 10 minūtes gardām brokastīm. Ar ķermeni un prātu, kas atbrīvoti no iekšienes uz āru, es bieži biju vienās asarās un spēcīgi izjutu, ka Skolotājs sekoja man līdzi. Es jutu, ka Skolotājs vadīja mani! Kad ierados Likuma mācīšanās vietā, praktizētāji izpildīja vingrojumus. Tā aina lika man sajust, ka Skolotājs ir virs mums, un arī praktizētāju tīrās domas par cilvēku glābšanu padarīja enerģijas lauku ļoti spēcīgu. Es vienās asarās pabeidzu pildīt vingrojumus kopā ar praktizētājiem. Tad es ātri īsumā pastāstīju dienas grafiku, mana sirds bija piepildīta ar pateicību praktizētājiem un Skolotājam, tādēļ nespēju valdīt asaras, kad runāju. Es teicu: „Šodien notika Epoch Times forums – pateicoties visu pūlēm, tas bija ļoti veiksmīgs, un šodien mēs kopā izgājām glābt cilvēkus, neatkarīgi no tā, cik varējām sasniegt, viss bija veiksmīgi!”

Tajā dienā praktizētāji uzņēmās katrs savu lomu un nemanāmi sadarbojās savos attiecīgajos pienākumos kā runātāji, izstādes palīgi, tulki, apkalpotāji un plašsaziņas līdzekļu reportieri visos pasākumu aspektos. Pasākumi bija plānoti uz četrām stundām, bet cilvēki sāka lēnām doties prom pēc piecām stundām. Daudzus ķīniešus Dafa praktizētāji šajā laukā bija dziļi aizkustinājuši, daži pat sarunas laikā bija vienās asarās. Rietumnieki arī bija lielā sajūsmā, viņi uzzināja ne tikai patiesību, bet sastapa arī daudzus ķīniešu uzņēmējus! Mēs visi izjutām milzīgo cilvēku glābšanas efektu, ko paveica praktizētāju kopīgie centieni. Faktiski Shen Yun mums ir radījis paraugu, nopietni vadot Dafa praktizētāju plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu soli pa solim. Mēs arī virzīsim mūsu plašsaziņas līdzekli plašā sabiedrībā un ļausim tam kļūt par atzītu un cienītu, spēcīgu plašsaziņas līdzekļu organizāciju. Tad mūsu plašsaziņas līdzekļu ietekme būs lielāka, vēstot patiesību, īstenojot Shen Yun reklāmas kampaņas un glābjot dzīvās būtnes.

Pēc foruma daudzi praktizētāji izteica uzslavas, ka Dafa sekotāji ir šīsdienas varoņi. Esmu no sirds pateicīga ikvienam viņa attiecīgajos pienākumos, kuri darīja visu iespējamo, lai sadarbotos savā starpā. Es dziļi izpratu, ka, vadot Dafa praktizētāju plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu, nav svarīgi, kurš ir koordinators un kurš tiek koordinēts. Būtībā mūs visus Skolotājs ir izvilcis no elles, neviens nav labāks par kādu citu, tas nav nejauši, ka kādam ir kādas noteiktas prasmes, ir pienākums tās izmantot, lai apliecinātu Likumu. Vissvarīgākā lieta patiešām ir nevis personīgās iemaņas, bet visaptveroša sadarbība! Ja sāksim paši ar sevi un darīsim labi tās lietas, kas mums jādara, palīdzot arī citiem to izdarīt labi kopā kā vienots ķermenis, tad kopējais ķermenis paaugstināsies Likumā. Veids kā vadīt Dafa praktizētāju plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu, ir kā spēlēt vadošo lomu mūsdienu sabiedrībā ar to enerģiju, ko vairo katra praktizētāja spēks, saplūstot ar „Īstenību Labestību Pacietību”.

Pirmais Epoch Times forums tika veiksmīgi noslēgts, neizmantojot ne centu no Dafa praktizētāju naudas. Tas atver jaunu tirgu un situāciju Epoch Times Zviedrijā, ienes jaunu dzīvīgumu Ziemeļvalstu tirgū. Skolotājs deva mums jaunas iespējas un izdevības. Kā tās aptvert un izveidot komandu, ir izaicinājums mūsu nākamajai pakāpei.

Visbeidzot es vēlos citēt Skolotāja Likumu no raksta „Kas ir Dafa sekotājs” kopējam praktizētāju uzmundrinājumam: „Jūs esat cilvēki, kas pilnveidojas. Es nerunāju par jūsu pagātni, par to, kas jūs kādreiz bijāt, vai kā jūs ārēji izskatāties. Es runāju par jūsu būtību un jūsu dzīves jēgu, par atbildību, ko nesat, un jūsu vēsturisko misiju. Tikai tā jūs esat īsteni Dafa sekotāji.”

Šīs ir manas pašas jaunākās pilnveidošanās pieredzes; ja kaut kas ir neatbilstoši, lūdzu norādīt uz to ar labestību.

Paldies, Skolotāj!
Paldies, draugi praktizētāji!