Sargieties no pieķeršanās komfortam

Bieži vien pieķeršanās komfortam ir dziļi slēpta un to ir grūti atklāt. Pamazām tā var iznīcināt praktizētāja gribu katrā dzīves jomā. Kā jaunā Faluņ Dafa praktizētāja, kura uzsākusi praktizēt 2012. gadā, es vēlētos padalīties savā ierobežotajā izpratnē par šo jautājumu.

Es neesmu no tiem cilvēkiem, kam raksturīga noturība un neatlaidība. Man ir ļoti grūti būt uzcītīgai. Sākusi pilnveidoties, es sapratu, ka mans neatlaidības trūkums izriet no pieķeršanās komfortam.

Sākot praktizēšanu, es biju ļoti saviļņota. Kad vairāk nekā 20 dienas pēc kārtas biju izpildījusi vingrojumus, man apziņā pazibēja doma: „Es nekad neesmu izrādījusi tādu neatlaidību. Vai spēšu palikt tāda arī turpmāk?”

Jau nākamajā dienā es izlaidu vingrojumu izpildi. Atsākt ikdienas vingrinājumu izpildi izrādījās ļoti grūti, šķita, ka kāds spēks neļauj man to darīt. Pat ļoti cenšoties, es nespēju izpildīt vingrojumus vairāk par divām dienām pēc kārtas.

Atbildot uz jautājumiem Guandžou pilsētā, Skolotājs teica:

„Daži cilvēki praktizē, bet dara to neregulāri, viņi nedara to nopietni, necenšas atbilst mūsu Sjiņsjin prasībām. Šie cilvēki nav skolnieki, kas pilnveidojas Faluņ Dafa, tāpēc ar viņiem var atgadīties dažādas lietas”. (Dižā Faluņ Likuma izskaidrojums.)

Izskatījās, ka es nespēju izpildīt vingrojumus pat reizi pa reizei. Es zināju, ka tas nav pareizi, bet neredzēju no šīs situācijas nekādu izeju. Tomēr es joprojām uzskatīju sevi par praktizētāju, jo sekojot Likuma principiem paaugstināju savu Sjiņsjin.

Kādu nakti redzēju sapnī, ka biju stingra kā tērauds, un ļaunie spēki man neko nevarēja nodarīt, bet tad es pēkšņi pacēlu kreklu un atklāju viņiem savu krūšu kurvi. Šajā brīdī ļaunuma spēki nopriecājās. Es neizpratu, ka tas bija mājiens par veco spēku plānu izmantot manu vājumu (ķīniešiem ir teiciens „mīkstās ribas”).

Vienā no nākamajiem rītiem piecēlos ap pulksten 8.00 no rīta. Redzot, cik mīļš miegā izskatās mans dēls, man gribējās viņu apskaut un pagulēt blakus. Kolīdz es to izdarīju, izdzirdu balsi: „Neej gulēt. Tu nedrīksti iet gulēt.”

Es tam nepievērsu nekādu uzmanību, un apskāvusi dēlu, turpināju gulēt. Šķita, ka ļaunie spēki uztvēra to kā aicinājumu, jo tajā vakarā es ar mokām spēju noturēt vaļā acis, lai gan gulētiešanas laiks vēl nebija pienācis.

Tas mani satrauca. Es sāku piespiest sevi celties pulksten 3:50 no rīta, lai pievienotos kolektīvajai vingrojumu izpildei, līdz būšu pieradusi gulēt trīs ar pusi stundas. Piektā vingrojuma izpildīšanas laikā es bieži iesnaudos, bet pēc vingrojumu izpildes devos gulēt pa īstam.

Rezultātā, katru dienu es izpildīju tikai četrus vingrinājumus un pēc tam atkal liekoties gulēt, vēl vairāk pastiprināju savu pieķeršanos komfortam. Pat tad, kad sapnī Skolotājs man deva mājienu par to, ka mašīnai traucoties pārāk ātri, riepas nodilst, es joprojām nesapratu. Es gribēju pārvarēt vēlmi nosnausties, bet tomēr katru dienu pēc četru vingrinājumu izpildīšanas, likos atpakaļ gultā. Savukārt pieķeršanās komfortam kļuva vēl stiprāka.

Neskatoties uz to, ka es lasīju praktizētāju pieredzes, kurās tie brīdināja rītos pēc vingrinājumu izpildes vairs neiet gulēt, es domāju, ka man ir paveicies, jo nekas nopietns ar mani nav noticis. Galu galā, tas kļuva par ieradumu. Arī tad, kad nejutos pārāk nogurusi, es vienalga iemigu, un divas stundas paskrēja ātri.

Ar laiku kļuva vēl sliktāk. Jo vairāk es gulēju, jo vairāk nogurusi jutos. Es zināju, ka man ir jāmaina situācija, bet nespēju sevi kontrolēt. Tiklīdz jutos nogurusi es aizmigu. Es izslēdzu modinātāju un turpināju gulēt. Galu galā, es vairs nevarēju piecelties uz rīta vingrošanu.

Es noslīgu uz ceļiem Skolotāja portreta priekšā un solījos novērst pieķeršanos komfortam. Diemžēl problēma turpināja pastāvēt, un šī situācija atkārtojās atkal un atkal.

Man bija tāds kauns, ka es vairs neuzdrošinājos skatīties uz Skolotāja portretu vai apmeklēt Minhuei interneta mājaslapu.

Es domāju: „Kāpēc man tas sagādā tik lielas grūtības, kamēr mani draugi praktizētāji dara to bez piepūles katru dienu? Vai tiešām es neatbilstu prasībām? Vai man vajadzētu pārtraukt praktizēšanu? Vai man vēl būs nākotne, ja es atkāpšos? Ja es atkāpšos, iekritīšu ļaunuma slazdā un iepriecināšu to.”

Es nolēmu turpināt pilnveidošanās ceļu, neskatoties uz visiem saviem trūkumiem. Neviens, izņemot Skolotāju, nezināja, cik smagi man nācās cīnīties ar pieķeršanos komfortam.

Kādu rītu es atkal visiem spēkiem centos izkāpt no gultas, bet ķermenis šķita smags kā akmens, es jutos tā, it kā būtu pielīmēta pie gultas. Nodomāju, ka, redzot mani tādu, Skolotājs droši vien ir ļoti sarūgtināts.

Tas pēkšņi es ieraudzīju Skolotāja seju, kurā bija žēlsirdīgs un mierīgs smaids. Es zināju, ka Skolotājs parādījās, lai mani atbalstītu! Asaras ritēja man pār vaigiem. Mūsu žēlsirdīgais Skolotājs novērsa manu karmu un cieta par mani. Viņš rūpējas par visiem, un pat par tādiem nolaidīgiem praktizētājiem, kā es! Kā es varu pievilt Skolotāju un nebūt uzcītīga?

Reiz naktī, kad biju ļoti nogurusi cīnoties ar savu pieķeršanos komfortam, es sāku raudāt un nodomāju: „Es pilnveidojos viena. Es vairs nespēju izturēt. Cik tas būtu lieliski, ja blakus būtu kāds praktizētājs, kurš varētu palīdzēt.”

Nākamajā dienā es iepazinos ar kādu praktizētāju. Viņa bija tik jauka kā lotosa zieds. Lai gan mums bija maz laika, lai parunātos, es uzzināju, ka arī viņa ir praktizētāja. Paldies, Skolotāj, ka devāt man spēku, lai es varētu turpināt savu pilnveidošanās ceļu.

Taču pēc kāda laika, slinkums uzsāka jaunu uzbrukuma vilni, un kad es vīlos sevī vēl vairāk, izdzirdēju balsi: „Katra iespēja tiek dota tikai vienu reizi!” Tā bija Skolotāja balss! Skolotājs zināja manas domas par padošanos vēl pirms tās bija materializējušās. Šie vārdi mainīja manas domas.

Likās, ka ir divas „es”. Viena vēlējās mācīties Likumu, izpildīt vingrinājumus, raidīt Taisnās domas un apliecināt Likumu. Otra izniekoja savu laiku, neļāva man vingrot, piespieda gulēt un aizmirst par to svarīgo, kas bija jādara.

Likās, ka man galvā uzvilkta liela un smaga ķivere, un acis lipa ciet. Es turpināju pieņemties svarā un sapņos tiku pakļauta iekāres dēmona traucējumiem, kas norādīja uz to, ka pieķeršanās komfortam ir mani nopietni iespaidojusi.

Reiz izlasīju kāda praktizētāja pieredzi Minhuei interneta mājaslapā, un pēkšņi sapratu, cik svēta ir pilnveidošanās. Kad saņēmu Likumu, es zināju, ka man ir ārkārtīgi paveicies, kā gan man varēja ienākt prātā doma to pamest? Asaras ritēja man pār vaigiem.

Skolotāja žēlsirdības spēks izkausē visu nepareizo. Es raudāju un no visas sirds teicu: „Skolotāj, es Jums sekošu!” Es jutu, ka atkal esmu atgriezusies uz pilnveidošanās ceļa.

Es mācījos Likumu no galvas, raidīju Taisnās domas, pieliku visas savas pūles, lai izpildītu vingrinājumus un noliedzu jebkuras negatīvās domas, kas radās manā apziņā. Es sev vaicāju: „Kāpēc nebiju izturējusies pret pilnveidošanos nopietni? Tas taču ir mans solījums! Kāpēc es izdabāju savām vēlmēm un tiecos pēc komforta?

Kā Dafa skolniece, kaujā starp labo un ļauno, esmu priekšējās līnijās. Ja nebūšu uzmanīga, ļaunums izmantos manus trūkumus. Tas var atnest nepatikšanas vai traģēdiju. Kā es varēju būt tik bezrūpīga? Tas nozīmēja būt bezatbildīgai pret savām dzīvajām būtnēm un sevi pašu.

Kanonā „Likuma labošanas perioda Dafa skolnieki” Skolotājs teica:

„Pilnveidošanās un Likuma izlabošana ir nopietnas lietas. Tas vai jūs spējat novērtēt šo laiku, patiesībā ir jautājums, vai jūs spējat būt atbildīgi paši pret sevi. Šis laika periods nebūs ilgs, taču tas spēj izkaldināt diženu Apgaismoto, Budu, Daosu, dažādu līmeņu dievu un pat dažādu līmeņu valdnieku diženumu un tikumu. Tāpat tas var vienā mirklī sagraut ļoti augstu līmeni sasniegušu praktizētāju, kurš kļuvis mazāk prasīgs pats pret sevi. Skolnieki! Esiet centīgi! Jūsu Likuma apliecināšanas procesā tiek attīstītas vislieliskākās un brīnišķīgākās lietas. Jūsu solījums kļūs par jūsu nākotnes apliecinājumu.” („Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II”)

Atskatoties atpakaļ, es sapratu, ka pati to neapzinoties, biju iekļuvusi nepatikšanās. Es atstāju visu nejaušības ziņā un neuztvēru pilnveidošanos nopietni. Mana domāšana ļāva pieaugt tieksmei komforta un mans slinkums pieauga.

Šķietami nevainīgā snauda kļuva par manas lejupslīdes sākumu. Ir paruna: „Neliela sūce var nogremdēt kuģi.”

Radās izpratne, ka pieķeršanās komfortam ir paslēpta zem daudzām citām cilvēciskām vēlmēm, tādām kā iekāre, vēlme pēc labas pārtikas, miega, laimes, sasniegumiem, vēlmes parādīt sevi labvēlīgā gaismā, apliecināt sevi u.t.t.

Tiekšanās pēc mīlestības, draudzības un bagātības arī ir saistīta ar komforta meklējumiem.
Mēs jūtamies labi, kad mums ir silti aukstā laikā, un vēsi karstās dienās. Pret kaut ko atbalstīties ir ērtāk, nekā stāvēt. Vizināties ar auto ir daudz ērtāk, nekā iet kājām.

Pat mācoties Likumu, mēs meklējam ērtāku sēdēšanas pozu. Pieķeršanās komfortam pastāv katrā mazākajā detaļā. Visa pasaule ir vieta, kur cilvēki meklē komfortu. Kāda ilūzija! Jo vairāk mēs cenšamies iegūt komfortu, jo dziļāk iekrītam slazdā, un jo grūtāk no tā izrauties.

Faluņ Dafa praktizētāji pilnveidojas šajā pasaulē, un ik mirkli mūsu miesa tiek pakļauta šai tieksmei pēc komforta. Tā caurstrāvo it visu, tāpēc ir grūti atklājama. Tas var mūs „iznīcināt”, pirms mēs to sapratīsim.

Jo brīvāka ir mūsu apkārtējā vide, jo vairāk mēs sliecamies pieķerties komfortam. Es jūtu, ka pārbaudījumi kļūst aizvien smagāki, jo mūsu pilnveidošanās tuvojas noslēguma posmam. Mums jāsaglabā modrība attiecībā uz pieķeršanos komfortam un tās sekām. Neatkarīgi no tā, cik gadus mēs pilnveidojamies, ja mēs nebūsim modri, joprojām pastāv risks, ka mūsu pūles būs veltīgas.

Kanonā „Likuma labošanas perioda Dafa skolnieki” Skolotājs teica:

„Ja jums vēl joprojām nav skaidrs, kas ir Likuma izlabošanas perioda skolnieks, tad jūs nevarēsiet izkļūt no pašreizējām likstām, un cilvēciskās tieksmes pēc komforta iespaidā nonāksiet pie ķecerīgas izpratnes. Skolotāja sirds vienmēr sāp par tiem, kas ir nokrituši, un lielāko daļu no viņiem ir izpostījusi tieši šī pieķeršanās.” („Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II”)

Noslēgumā aicinu vienam otru atbalstīt, lai saglabātu uzcītību.

Vēl gribētos citēt dažas rindkopas no Skolotāja Likuma lekcijām:

„Mācoties Likumu jūs aizmiegat, lasot arī aizmiegat, vingrojumu laikā arī aizmiegat. Jūs pat nespējat pārvarēt šīs paša sākotnējā perioda lietas. Vajadzīgs taču gribasspēks! Jūs jau zināt, ka pilnveidošanās procesā ne tikai tie visi faktori, kas veido cilvēku, mēģinās traucēt jums pārsniegt cilvēku, jums traucēs it viss, kas veido cilvēcisko vidi jums apkārt. Jums ir jāizlaužas cauri visiem šķēršļiem un jāpārvar visu veidu pārbaudījumi. Visvairāk šie pārbaudījumi izpaužas tā, ka viņi jums rada ciešanas...” (Likuma mācīšana konsultantu Likuma konferencē Čančuņas pilsētā)

„Patiesībā, cilvēku sabiedrības principi ir pretēji Visuma principiem. Pār cilvēkiem nāk nelaimes un ir ciešanas tādēļ, lai viņi varētu atmaksāt par savu karmu, un tādā veidā varētu gūt laimi nākotnē. Tādējādi praktizētājam jāpilnveidojas atbilstoši patiesiem principiem. Ejot caur grūtībām un ciešanām, rodas lieliska iespēja likvidēt karmu, attīrīties no grēkiem, attīrīt ķermeni, paaugstināt savu domāšanas sfēru un paaugstināt līmeni, tā ir ļoti laba lieta – tas ir patiess Taisna Likuma princips”. (Kanons „Jo tuvāk beigām, jo uzcītīgākiem jums jābūt” no grāmatas „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība III”)

„Kā dzīvā būtne tu esi atnācis uz šo zemi šai lietai. Kā tas var būt, ka tu nevirzies uz priekšu centīgi un esi atslābinājies? Iepriekšnolemtība nevar atkārtoties neskaitāmi daudz reižu! Neskatoties uz to, cik ilgi tas viss ir bijis, viss bija tikai sagatavošanās šim brīdim. Jums ir jābūt stipriem, panesot ciešanas un dzēšot karmu. Tu esi atnācis šurp caur ciešanām. Taču tagad tu vairs nevirzies uz priekšu tik centīgi. Vai tev par to nav kauns? Šis solis ir kritiski svarīgs. Ja jūs nespēsiet virzīties uz priekšu centīgi, tad visam beigas. Vai tad visa tava dzīve nav bijusi domāta tieši šim brīdim?” (Likuma izklāsts Pasaules Faluņ Dafa dienā)

„Kamdēļ kāda dzīve ir izgājusi cauri vēstures gaitai līdz šai dienai? Tikai šim acumirklim. Garajā vēstures plūdumā tas ir tikai mirklis. Neesi tik pasīvs, saņem sevi rokās. Tu esi cilvēks, kas pilnveidojas. Visas dzīvās būtnes gaida, lai tu tās glābtu!” (Likuma izklāsts Pasaules Faluņ Dafa dienā)

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/9/17/3303p.htm