Tiecoties pēc komforta un atpūtas neko nesasniegsi

Likuma labošanas periods tuvojas noslēguma stadijai, bet daudzi Dafa praktizētāji atpaliek, jo tiecas pēc komforta un atpūtas. Redzot šos skolniekus, Skolotājam daudzreiz ir ritējušas asaras, jo Skolotājs vērtē mūs augstāk, nekā mēs vērtējam paši sevi.

Tiekšanās pēc komforta un atpūtas vājina vēlmi būt uzcītīgam, liek pamazām zaudēt modrību līdzīgi zīdtārpiņam, kurš nograuž lapas, lai veidotu kokonu, kurā noslēpties no visiem. Tāpēc, līdzko tāda pieķeršanās izpaužas uz āru, ir jārīkojas, kamēr vēl nav par vēlu.

Esmu ievērojis, ka daudzi praktizētāji nejūt to, ka ir jāsteidzas. Daudzi dodas atvaļinājumā un uzvedas tā, it kā vēlētos tikai baudīt dzīvi. Viņi tērē daudz laika iepērkoties un labiekārtojot savas mājas. Es ievēroju, ka citos izplatījumos vecie spēki šīs pieķeršanās pastiprina. Daži praktizētāji, kuru pieķeršanās komfortam ir kļuvusi spēcīgāka, nepieceļas, lai katru rītu izpildītu vingrojumus, bet ja pieceļas, tad pēc vingrojumu izpildīšanas bieži vien liekas atkal gulēt.

Citi vēl joprojām ir ļoti pieķērušies garšīgam ēdienam un daudz laika tērē dažādu izmeklētu ēdienu pagatavošanai, apgalvojot, ka rīkojas atbilstoši cilvēku sabiedrības normām. Taču viņi nesaprot, ka centīgi praktizētāji taupa laiku un dodoties izpildīt Dafa lietas, ņem līdzi vienkāršas maizītes un nedaudz ūdens.

Kad es strādāju informatīvo materiālu izgatavošanas centrā, tad, lai ietaupītu laiku un naudu, ēdu ātri pagatavojamās nūdeles ar mērci. Protams, mums jārūpējas par ģimenes locekļiem, kuri nepraktizē, taču mums ir jāatceras, ka nedrīkst pārspīlēt.

Kad viss beigsies, pienāks tiesas diena. Katrs praktizētājs stāsies uz ceļiem Galvenā Budas priekšā un visiem nāksies atskaitīties par izdarīto. Vai viņš ir darījis visu iespējamo? Vai pilnībā nodevās savam pienākumam? Vai centīgi virzījās uz priekšu? Vai necentās maldināt Galveno Budu? Vai izpildīja savus solījumus?

Ceru, ka nevienam nebūs jānožēlo tas, ka ir velti tērējis laiku. Es ieraudzīju, ka dažu komfortā un atpūtā iegrimušu praktizētāju ķermeņi citā izplatījumā jau gaida iznīcināšanu ellē. Tas ir skumjš un nopietns jautājums.

Tiecoties pēc komforta un atpūtas, neko nesasniegsi. Karalis Džou tiecās pēc komforta un atpūtas, nododamies seksuālām izklaidēm un vīnam, bet gala rezultātā zaudēja savu valsti un sadega ellē.

Dundzjin periodā Dzjindžou galvenais pārvaldnieks bija Cao Kans. Kad viņš tika nosūtīts uz Guandžou, lai nostiprinātu savu gribasspēku un mazinātu tieksmi pēc komforta un atpūtas, viņš cauru dienu pārnēsāja ķieģeļus. Vēlāk viņš kļuva par augsta ranga valsts amatpersonu Čanša provincē (līdzvērtīgs hercogam) un baudīja labklājību.

Mēs pilnveidojamies un nemeklējam laimi. Mēs vēlamies sasniegt Pilnību sev un mūžīgu dzīvi savām dzīvajām būtnēm. Kā Likuma Labošanas perioda Dafa skolniekiem, mums nebūs citas iespējas, ja nespēsim sekmīgi pabeigt pilnveidošanos, nemaz jau nerunājot par pasaulīgajiem labumiem.

Dafa praktizētāji ar atvērtu Debesu aci ieraudzīja fināla ainu: centīgie Dafa praktizētāji devās ar Skolotāju mājup. Tie, kuri nespēja sasniegt Apgaismību, tika iznīcināti kopā ar veco zemi, vecajiem spēkiem un dzīvajām būtnēm, kuras nevarēja tikt izglābtas.

Lūdzu, atbalstīsim un iedrošināsim viens otru, un būsim uzcītīgi Likuma Labošanas perioda Dafa skolnieki!

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/7/2/1876p.html