Iekāres pārbaudījuma izturēšana

Es praktizēju Faluņ Dafa jau vairāk nekā deviņus gadus, un esmu guvis daudz labuma un pieredzējis daudz brīnišķīgu lietu. Bet iekāres pārbaudījumu man joprojām ir bijis grūti izturēt.

Pēdējos gados, pirms sāku praktizēt, mans tikumības līmenis šajā jautājumā bija ļoti zems. Reiz mani sapnī pat brīdināja izvēlēties citu ceļu, nevis apmierināt savu tieksmi pēc netīrām lietām, bet tajā laikā es nespēju tām pretoties.

Pēc tam, kad es sāku mācīties un praktizēt Faluņ Dafa, es sajutu tīrību, šķīstumu un gaismu. Taču mani priekšstati joprojām bija izkropļoti. Vienkārši mans sākotnējais saviļņojums par to, ka esmu atklājis Likumu, tos nomaskēja. Atskatoties atpakaļ, es redzu, ka Skolotājs man deva laiku to saprast.

Lai gan es to nesapratu, iekāre mani joprojām ļoti stipri kontrolēja. Tās izpausmes kļuva arvien sliktākas un sliktākas. Galu galā, es pilnībā nokritu šajā jautājumā un atļāvos skatīties netīras lietas. Katru reizi kļūdoties, es jutu dziļu nožēlu, apsolījos to vairs nedarīt, bet pēc pāris nedēļām darīju to atkal. Es nesapratu, kas ar mani notiek, un kāpēc es biju tik vājš un nespēju kontrolēt savu apziņu. Ar laiku es pārstāju dot solījumus un vienkārši centos uzvesties labāk. Taču, lai cik stipri es centos, efekts bija īslaicīgs. Es jutos pilns ar karmu un sliktām lietām, kas situāciju padarīja vēl ļaunāku, vēl vairāk nekontrolējamu. Tas turpinājās daudzus gadus.

Galu galā es sāku to kontrolēt arvien labāk, taču bija vēl daudz trūkumu, kurus es nespēju atklāt, un laiku pa laikam man atkal radās traucējumi. Es varēju izturēt pārbaudījumu ar sievu un uztvēru to viegli. Bet kad paliku viens, spiediens bija milzīgs, un es nespēju no tā izvairīties. Dziļā miegā es nespēju to izturēt, bet pusmiegā varēju. Es brīnījos, kāpēc mana apziņa vienā situācijā varēja būt stipra, bet citā vāja.

Es apzinājos vēl vienu problēmu. Man bija izveidojies ieradums, paliekot vienam, atslābināt savu galveno apziņu un ļauties egoismam. Kad apkārt bija citi cilvēki, es visiem spēkiem centos rīkoties kā Dafa skolnieks, bet paliekot viens, es pilnībā atslābināju prasības pret sevi. Šinī jautājumā es sāku iegaumēt Likumu no „Džuaņ Faluņ”. Tas palīdzēja, bet joprojām nebija pietiekami, jo es nespēju būt pietiekoši centīgs, lai iegaumētu visu nodaļu. Es sapratu, ka mani kontrolē vēlmes arī citās dzīves jomās.

Neskatoties uz to, es atkal un atkal pārlasīju nodaļu, un viena frāze man uzrunāja īpaši:

„....tās visas ir jūtas, parastie cilvēki dzīvo tieši šo jūtu dēļ.”(„Džuaņ Faluņ”, sestā lekcija)

Es sapratu, ka visu dzīvi esmu dzīvojis, lai apmierinātu savas jūtas. Mana ēdienkarte pilnībā pamatojās uz jūtām. Es ēdu tikai to, kas man garšoja, piemēram, maizi, šokolādi, kafijas, čipsus, saldumus, gaļu, tēju un tamlīdzīgi. Es lutināju sevi ar ēdienu. Es pieņēmos svarā, zaudēju matus un izskatījos briesmīgi. Lietas, ko es darīju savā dzīvē, arī bija balstītas uz vēlmēm. Es biju pašnodarbināta persona un izvēlējos tikai to darbu, kas atbilda manām vēlmēm un godkārei. Vairākus gadus tas manai ģimenei radīja daudz grūtību. Es vienmēr uzstāju uz to, ka visam jābūt tā, kā es to vēlos, un gandrīz vienmēr biju sliktā garastāvoklī.

Visas šīs lietas noveda pie tā, ka es piecus gadus nespēju mierīgi mācīties Likumu, jo tās radīja spēcīgu domu karmu. Tā kā es ļāvu šiem priekšstatiem valdīt pār sevi, tad nespēju vairs kontrolēt savu apziņu.

Tiklīdz es sāku koriģēt savu ēdienkarti un savus priekšstatus, domu karma samazinājās, un es spēju kļūt mierīgāks. Es patiešām domāju, ka esmu pārvarējis šo šķērsli. Šķita, ka iekāres jautājums mani vairs netraucēja, un es spēju raudzīties uz citiem ar žēlsirdību.

Tomēr pēc kāda laika es atkal sajutu spiedienu. Es zināju, ka ļaunums cenšas mani kontrolēt, un nolēmu tam pretoties. Tomēr tajā brīdī, kad paliku viens, es acumirklī atgriezos agrākajā stāvoklī. Mana apziņa kļuva vāja un neskaidra, un es sevi vairs nekontrolēju. Pēc tam es saņēmos un mēģināju vēlreiz.

Pēc pāris nedēļām viss atkārtojās. Es paredzēju, ka palikšu viens, un biju pārliecināts, ka uz mani tiks izdarīts milzīgs spiediens. Manas Taisnās domas uzreiz pazuda, taču es jau spēju nedaudz pretoties šim spiedienam. Apmēram piecas minūtes es staigāju uz priekšu un atpakaļ, cenšoties atbrīvoties no šī ieraduma. Beidzot ar lielām pūlēm, es spēju atbrīvoties no ieraduma vienatnē atslābināt kontroli pār apziņu.

Tomēr tās vēl nebija beigas. Pēc kāda laika šī situācija atkārtojās vēlreiz. Šajā reizē es biju daudz pārliecinātāks, jo zināju, ka spēju atbrīvoties no šī ieraduma. Tomēr pēc mēģinājuma tam pretoties, es netiku galā un padevos. Tas turpinājās divas dienas. Es nevarēju saprast, kāpēc daru to, ko nevēlos, bet jutu, ka man nebija ne izvēles, ne kontroles.

Otrajā dienā, kad iekāres dēmons man nikni uzbruka, es iesaucos: „Nē! Tas neesmu es! Es nevēlos tāds būt!” Es uzreiz sajutu, kā kaut kas pameta manas smadzenes, un mana galvenā apziņa atgriezās, lai pilnībā kontrolētu manu prātu.

Tajā mirklī es sapratu, ka vairākus gadus ļāvu savu apziņu kontrolēt citai būtnei. Es pasīvi cietu un pat pasīvi pretojos tai, taču šī pretestība vienlaikus atzina arī šo „neizbēgamo” rezultātu. Es varēju redzēt, ka tiklīdz šī būtne deva pavēli, es tai sekoju, un tiklīdz iekāres dēmons man uzbruka, es jutu, ka man nav citas izvēles, kā vien to apmierināt. Pirms tam es nekad nezināju, kā pašam atbrīvoties no šī stāvokļa. Manas Taisnās domas nebija pietiekoši spēcīgas.

Es zināju, ka Skolotājs izcieš par mani karmu, bet atrodoties nelaimē, es nespēju saprast, kāpēc Skolotājs neiejaucas. Tagad es zinu. Tas bija tāpēc, ka es ļāvu tai būtnei kontrolēt savu apziņu, it kā tā būtu es.

Nesen, mācoties Likumu, es nolēmu sameklēt rakstus, kurā Skolotājs ir runājis par šo jautājumu. Grāmatā „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II” ir kanons „Izskaust dēmoniskās īpašības”, kurš ļoti precīzi rezumē manu pasīvo attieksmi pret iekāres jautājumu, un dažām negatīvām lietām mūsdienu sabiedrībā. Tā kā šīs lietas ļaunā partija neizmato tieši, es nedomāju, ka tās citās dimensijās ir jāattīra. Praktizēšanas sākumā es šīs lietas pat uzskatīju par labām, jo tās ir lietas, ar kurām cilvēki vēlas nodarboties.

Tā kā šīs būtnes slēpās manā laukā vairākus gadus, man neizdevās gūt panākumus. Iznīcināšanas draudu priekšā šīs būtnes darīja visu iespējamo, lai liekot man paklupt, pagarinātu savu dzīvi. Turklāt, tās iznīcināja citas būtnes manās dimensijās. Es piedāvāju būtnēm, kuras man traucēja, Skolotāja žēlsirdīgo risinājumu, ja tās pārtrauks man traucēt, pretējā gadījumā es tās iznīcināšu.

Es sajutu, ka esmu pārrāvis galveno līmeni. Es turpināšu iegaumēt Skolotāja Likumu par šo jautājumu un centīšos būt godīgs visos savas pilnveidošanās aspektos.

Mans līmenis ir ierobežots, tāpēc, lūdzu, norādiet uz nepilnībām.

Paldies, Skolotāj! Paldies, draugi praktizētāji!

Heši.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/5/31/1447p.html