Ķīniešu idioma: pirmā kaujas bungu signāla laikā armijas kaujas gars ir visaugstākais

Ķīniešu idioma 鼓作氣 (yì gǔ zuò qì) tulkojumā nozīmē „pirmā kaujas bungu signāla laikā armijas kaujas gars ir visaugstākais”. Tā radusies no stāsta par Lu valsts karavadoņa izvēlēto kaujas stratēģiju Pavasaru un Rudeņu periodā (770. – 476. g.p.m.ē.).

Tajā laikā Cjiņu valsts bija viena no spēcīgākajām valstīm, un Cjiņu armijas uzbrukums Lu valstij ļoti satrauca Lu valdnieku. Lai izstrādātu kaujas taktiku ar daudz pārāko Cjiņu armiju, viņš steidzami atsauca pie sevis kara padomnieku Cao Guju.

Abu valstu armijas satikās kaujas laukā.

Pirms kaujas Cjiņu armijas bundzinieki sāka rībināt bungas, un Lu valdnieks jau bija gatavs dot pavēli sākt uzbrukumu, taču Cao viņu apturēja: „Vēl ir par agru, mūsu laiks vēl nav pienācis.”

Cao aizveda valdnieku uz augstieni, no kurienes viņi varēja vērot Cjiņu armijas darbības. Viņi redzēja, ka Cjiņu bundzinieki enerģiski sita kaujas bungas, lai paceltu savu karavīru kaujas garu. Pēc kāda laika atkal kļuva dzirdama Cjiņu armijas kaujas bungu rīboņa.

Lu valdnieks atkal gribēja dot pavēli doties uzbrukumā, bet Cao viņu apturēja, sakot, ka viņiem ir jāpagaida piemērotāks brīdis. Lu armija nekustējās no vietas.

Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem piespiest Lu armiju sākt kauju, Cjiņu kareivju kaujas gars ievērojami kritās. Karavīri pārkārtojās un sāka rībināt bungas trešo reizi.

Kad pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem Cjiņu armijas karavīriem, kuri bija noguruši un vīlušies, tā arī neizdevās sākt kauju, viņi apsēdās atpūsties.

„Tagad ir īstais laiks!” teica Cao savam valdniekam, un tas tūlīt pat deva pavēli Lu armijai dot pirmo bungu signālu un sākt uzbrukumu. Lu armijas karavīri bezbailīgi metās kaujā un galu galā uzvarēja.

Lu armija bezbailīgi metas kaujā. Ilustrācija: Mei Hsu/Epoch Times

Vēlāk Lu valsts valdnieks jautāja Cao, kāpēc viņš neļāva Lu armijai sākt uzbrukumu līdz pat trešajam ienaidnieka bungu signālam.

Cao atbildēja: „Lai uzvarētu kaujā, ļoti svarīgs ir karavīru kaujas gars. Pirmais bungu signāls uzmundrināja pretinieka kaujas garu, otrā signāla laikā tas jau sāka kristies. Kad kaujas bungas deva trešo signālu, Cjiņu armijas kaujas gars bija izsīcis pavisam, bet mums tā bija pārpārēm.”

Mēs sākām rībināt savas kaujas bungas tikai pēc trijiem Cjiņu armijas mēģinājumiem uzsākt kauju. Tas bija brīdis, kad Cjiņu armijas karavīru kaujas gars bija jau ļoti zems, bet mūsu tieši otrādi – bija ļoti augsts. Tāpēc mēs varējām turpināt uzbrukumu līdz pašai uzvarai un sakāvām ienaidnieku.”

Šis stāsts ir nācis no grāmatas „Dzuo Džuaņ” (左传zuǒzhuàn), kuru 389. g.p.m.ē. sarakstīja Dzuo Cjumiņs. Burtiski idioma tiek tulkota kā „pirmā kaujas bungu signāla laikā armijas kaujas gars ir visaugstākais.” Tāpat tā tiek tulkota arī kā „turpināt uzbrukt līdz pašai uzvarai” un nozīmē „ar degsmi ķerties pie lietas” vai „izdarīt kaut ko vienā elpas vilcienā”.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a113476-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Araliksiz-Sonuna-Kadar-Devam-Etmek.html