Ķīniešu idioma: citēt klasiķus (引經據典)

Austrumu Haņu dinastijas laikā (25. g.- 220. g.) Veju valstī bija gubernators Sjuņ Šu. Viņš bija Sjuņdzi, jeb Sjuņu ģimenes pēctecis 11. paaudzē un tika uzskatīts par vienu no tā laika lielākajiem domātājiem.

Sjuņ Šu (83. g. - 149. g.) bija astoņi dēli, un visi bija ļoti labsirdīgi, talantīgi, izglītoti un drosmīgi, kuri bija pazīstami kā „Astoņi Sjuņ ģimenes drakoni”. Viņa sestais dēls Sjuņ Šuans (128. g. - 190. g.),iespējams, bija labākais no visiem.

Tāpat kā viņa brāļi, Sjuņ Šuans izrādījās talantīgs jauneklis. Viņam ļoti patika mācīties, un 12 gadu vecumā viņš jau viegli apguva tādas senās Ķīnas grāmatas kā „Konfūcija Luņjui” un „Pavasaru un rudeņu hronikas”.

166. gadā Sjuņ Šuans kļuva par galma ierēdni. Tie bija nemierīgi laiki, tāpēc dažus gadus vēlāk viņš pameta savu dzimto pilsētu un devās uz Ķīnas dienvidiem. Tur viņš pavadīja 10 gadus, veltot daudz laika grāmatu rakstīšanai.

Tajos laikos reti kurš uzvedās atbilstoši etiķetei un ētikai. Piemēram, cilvēki vairs neapraudāja savus mirušos vecākus un sievas, kā to noteica tradīcijas, vai arī patvaļīgi piešķīra saviem mirušajiem vecākiem un radiniekiem pēcnāves vārdus, ko drīkstēja darīt tikai oficiālā kārtībā.

Lai labotu šos nepareizos priekšstatus un uzvedību, Sjuņ Šuans sīki aprakstīja tradicionālās vērtības un etiķeti. Savos darbos viņš izmantoja daudzas atsauces un citātus no seno klasiķu darbiem.

Sjuņ Šuans Haņu dinastijas laikā rakstīja par tradicionālām vērtībām un etiķeti. Savās esejās viņš citēja klasiķus, cerot izlabot tā laika cilvēku nepareizos priekšstatus un uzvedību. (Ilustrācija: Sendija Džīna, Epoch Times).

Viņa darbs nesa augļus. Sjuņ Šuana esejas atstāja iespaidu uz cilvēku domāšanu un daļēji mainīja dažus tā laika nepareizos ieradumus.

Cilvēku atmiņā Sjuņ Šuans palika kā ievērojams Austrumu Haņu dinastijas perioda politiķis un vēsturnieks.

Vēlāk no stāsta par Sjuņ Šuanu, kas bija ierakstīts „Vēlīno Haņu dinastijas grāmatā” izveidojās idioma 引經據典 (yǐn jīng jù diǎn). Burtiski šī idioma tiek tulkota kā „citēt klasiķus, balstīties uz klasikas avotiem” un norāda uz vēlmi bagātīgi citēt autoritatīvus darbus.

Mūsdienās šī idioma tiek izmantota, aprakstot runas vai rakstus, kuros bagātīgi izmantoti citāti un atsauces uz autoritatīviem darbiem.

Piezīme:

„Vēlīnās Haņu dinastijas grāmata” (後漢書, Hòu Hàn Shū) ir klasisks darbs, kurā atainota Ķīnas vēsture. Hronikas lielāko daļu ir izveidojis Faņ Je (398. g.- 445. g.). Tajā aptverts Haņu dinastijas periods laikā no 6. g.-189. g.