Korumpētie ierēdņi iedzīvojas uz ieslodzīto Faluņgun praktizētāju vergu darba rēķina

Šidzjadžuanas Otrajā ieslodzījuma centrā, izmantojot noslēgtās vides priekšrocības, ieslodzītos ar draudu un spīdzināšanu palīdzību piespiež veikt vergu darbu. Daudzi aizturētie ir Faluņgun praktizētāji. Šajā rakstā aprakstīti tikai pārbaudīti fakti, kas atmasko šajā centrā izmantoto vergu darbu.

Šidzjadžuanas Otrais ieslodzījuma centrs.

Nelikumīgā peļņa, kas gūta slepeni izmantojot vergu darbu

Tāpat kā citās darba nometnēs, Šidzjadžuanas Otrā ieslodzījuma centra apsargi ir noslēguši līgumus par vienkāršu, bet ļoti darbietilpīgu, ar rokām izgatavojamu, lietu ražošanu. Tādēļ ieslodzītos piespiež izgatavot papīra un zīda ziedus, hermētiskus papīra maisiņus, pielīmējamas etiķetes un katalogus, viņiem liek iepakot irbulīšus un locīt foliju. Izmantojot ieslodzīto vergu darbu, šīs iestādes slepeni ir nopelnījušas daudz naudas.

Nesen ieslodzītos piespieda izgatavot auduma ziedus „Baodinas apbedīšanas piederumu” uzņēmumam, apstrādāt un iepakot maisiņos saldos ceptos kastaņus vairumtirdzniecībai Sjiņle pilsētā, izgatavot kārbas tortēm un pielīmēt etiķetes produktiem ar firmas zīmi „Tun Fu Vaņ Džou”. Maisiņus ceptajiem kastaņiem atveda no Hebejas provinces Sjiņle pilsētas kravas mašīnā (numura zīme - JiA WP267).

Šidzjadžuanas Otrajā ieslodzījuma centrā vergu darbā izgatavotie produkti

Katru dienu ieslodzītie vairāk nekā 14 stundas bija spiesti darīt smagu darbu. Piemēram, katram ieslodzītajam dienā bija jāizgatavo 10 000 auduma ziedu vai 3 600 kārbas tortēm.

Lai piespiestu ieslodzītos izpildīt darba normu, cietumsargi stimulēja ražošanu ar dažādām metodēm. Viņi rīkoja tā saucamās „darba sacensību” sesijas, kurās lamāja un sodīja tos, kas atpalika un pastāvīgi paaugstināja viņu darba slodzi. Tā kā prasības bija pārmērīgi augstas, ieslodzītajiem nācās strādāt no 6.00 līdz 20.00 ar ļoti īsiem ēdienreižu pārtraukumiem.

Ja kāds neizpildīja dienas normu, cietumsargi viņu lamāja, neatļāva lietot tualeti un dušu un neļāva tikties ar radiniekiem. Sliktās izturēšanās dēļ daudziem ieslodzītajiem kļuva slikti, bet cietumsargi iedeva viņiem zāles un lika atgriezties darbā. Viens no ieslodzītajiem teica: „Lai šeit izdzīvotu, jāiztur ekstremāli apstākļi.”

Ieslodzīto spīdzināšana

Cietumsargi bieži spīdzināja ieslodzītos, pieķēdējot tos pie kameras sienām piestiprinātajiem metāla plauktiem. Cilvēkus neatbrīvoja pat tad, ja bija ēdienreize vai viņam vajadzēja izmantot tualeti. Atrasties vienā stāvoklī vairākas dienas bija ļoti mokoši. Ieslodzītie nevarēja ne pagriezties, ne pārģērbties. Viņi pat nevarēja bez citu palīdzības nokārtot dabiskās vajadzības. Turklāt apsargi kamerās uzstādīja novērošanas kameras, tādējādi atņemot ieslodzītajiem cilvēka cieņu.

Apmēram 50 gadus vecā Dr. Li Huijuņa ir Hebejas Zinātņu un Tehnoloģiju universitātes mašīnbūves fakultātes docente. 2011. gada martā par ticību Faluņgun viņu arestēja un nosūtīja uz šo ieslodzījuma centru. Kad viņa atteicās veikt vergu darbu, viņu spīdzināja, uz vairākām dienām pieķēdējot pie metāla plaukta. Spīdzināšana metode bija ļoti cietsirdīga. Citi ieslodzītie jau no tāluma dzirdēja viņas kliedzienus.
Ilgstošās spīdzināšanas dēļ Dr. Li sākās nervu sabrukums, tomēr pēc cietuma vadības pavēles viņu joprojām turēja ieslodzījumā. Nesen viņu pārveda uz Hebejas provinces sieviešu cietumu.

Ieslodzītā Li Fenlaņa nevarēja strādāt slimības dēļ, tomēr apsargi turpināja viņu spīdzināt, apgalvojot, ka viņa tikai izliekas par slimu, tāpēc uz visu dienu ar roku dzelžiem pieslēdza pie metāla plaukta.
Baidoties no spīdzināšanas, ieslodzītie klausīja apsargu pavēlēm. No piespiedu darba daudziem ieslodzītajiem sāka deformēties rokas un pirksti. Ieslodzītie cieš no sāpēm muskuļos, mugurā un kaklā. No ilgas sēdēšanas uz maziem krēsliem, visiem ieslodzītajiem uz sēžamvietas lobās āda.

Faktu falsifikācija, lai slēptu piespiedu darba pastāvēšanu

Tas ir neiespējami, ka augstāk stāvošie pārvaldes orgāni neko nezināja par ieslodzījuma centrā notiekošajām spekulācijām ar vergu darbu. Ja kāds paziņoja par nometnes darbinieku nelikumīgo rīcību, viņi viltoja faktus, lai slēptu to, ka šeit pastāv vergu darba izmantošana.

2012. gada 25. februārī uz šo ieslodzījuma centru nosūtīja praktizētāju Suņ Tao kundzi, un viņu tur turēja vairāk nekā gadu. Agrāk viņa cieta no aknu slimības, un sākot praktizēt Faluņgun, viņa pilnībā izveseļojās. Atrodoties Šidzjadžuanas Otrajā ieslodzījuma centrā, viņa, baidoties no spīdzināšanas, bija spiesta intensīvi strādāt briesmīgos apstākļos, tāpēc sākās viņas slimības recidīvs.

Pēc tam Suņ kundze iesniedza sūdzību par ieslodzījuma centra apsargiem un ārstiem. Augstākstāvošām instancēm uz turieni bija jānosūta izmeklēšanas komisija. Tomēr cietuma vadībai par to paziņoja jau iepriekš, tāpēc apsargi paspēja paslēpt visus instrumentus un materiālus, kas liecināja par piespiedu darbu. Viņi pat nodrošināja ieslodzītajiem labu pārtiku un izlikās, ka rūpējas par Suņ, vaicājot viņai, vai ēdiens ir labs, un sakot, ka viņai vairs nav jāstrādā. Tomēr, līdzko pārbaude aizbrauca, ļaunprātības un vergu darbs turpinājās.

Vainīgo kontakttelefoni:

Šidzjadžuanas Otrais ieslodzījuma centrs: Van Šutins +86-311-87782024;
Partijas sekretāra vietnieks Van Jueduns: +86-311-87755213, +86-13931171888;
Šidzjadžuanas prokuratūras pie Šidzjadžuanas Otrā ieslodzījuma centra priekšnieks: +86-13700319115 (lai iegūtu vairāk informācijas par vainīgajiem, lūdzu skatīt sākotnējo rakstu ķīniešu valodā).

Raksts ķīniešu valodā: http://www.minghui.org/mh/articles/2013/6/13/-275289.html

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2013/7/5/140881p.html