Vēlēšanās piepildījusies: Skolās tiek izplatīts Dafa

Es uzzināju par Dafa 2003. gadā, taču sāku praktizēt 2005. gadā. Es vienmēr jūtu nožēlu par to, ka zaudēju šos divus gadus, tāpēc es cenšos būt ļoti uzcītīgs un uztveru katru dienu kā pēdējo, nelaižot garām nevienu iespēju. Kopš tā laika, es esmu bijis iesaistīts dažādos projektos, taču viena vēlēšanās bija palikusi neizpildīta.

Pirms dažiem gadiem Minghuei interneta mājaslapā es izlasīju rakstu, kuru bija uzrakstījusi praktizētāja no Austrālijas. Rakstā bija stāstīts par Dafa izplatīšanu Indijas skolās. Rakstam bija pievienotas fotogrāfijas, kurās bija redzams, kā Indijas lauku rajonos praktizētāji māca vingrinājumus simtiem bērnu. Tas patiešām mani iespaidoja. Kopš tā laika es par to bieži domāju un vēlējos paveikt to pašu savā valstī.

Šī gada sākumā, kad mūsu valstī ieradās viena ķīniešu praktizētāja, lai palīdzētu vietējo pasākumu organizēšanā, es sajutu, ka Skolotājs virza mūs to beidzot izdarīt. Mēs nodibinājām nevalstisku organizāciju. Es sagatavoju īpašu vēstuli, kuru pa pastu izsūtīt uz sākumskolām. Pirms sākt to darīt, es iepazīstināju ar savu plānu savu draugu (nepraktizētāju), kurš ir skolas direktors.

Viņš jau zināja par vajāšanām, un apmeklējot Ķīnu, bija personīgi saskāries ar ļaunās partijas augstprātību. Tomēr viņš juta, ka Ķīnas vēstniecība varētu radīt traucējumus, un ieteica man vispirms sazināties ar Izglītības ministriju. Sadarbības ar ministriju meklēšana nebija tas, par ko es sākotnēji biju domājis. Ministrija ir tik lēna un birokrātiska. Taču mans draugs juta, ka skolu direktoriem varētu rasties nepatikšanas, ja mums nebūs atļaujas. Tas bija šķērslis un man vajadzēja ielūkoties sevī.

Ļoti drīz es sāku domāt: „Tas, ko mēs darām, ir pats labākais. Mēs glābjam cilvēkus un tie, kuri spēs mums palīdzēt, saņems svētību. Vienīgais, kas stāv mums ceļā, tās ir mūsu pieķeršanās, tāpēc atbrīvosimies no tām.”

Saglabājot Taisnas domas, mēs nosūtījām vēstules, un pēc pāris dienām dažas skolas ar mums sazinājās. Pirmā skola atradās valsts dienvidos, kur atradās liels ķīniešu tirgus, tāpēc mums būtu iespēja iedrošināt ķīniešus izstāties no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām un tajā pašā laikā apmeklēt skolu.

Vēstule saturēja pamatinformāciju par Dafa un labumu, kuru šī prakse dod veselībai. Vēstulē mēs uzaicinājām skolotājus un skolēnus iepazīties ar Dafa. Taču šajā pirmajā skolā uz nodarbībām ieradās tikai skolotāji, kurus atveda skolas direktore. Tāpēc mēs apmācījām tikai 12 skolotājas. Pēc apmācības mēs dalījāmies ar viņām savā Dafa pilnveidošanās pieredzē, un pēc tam izskaidrojām viņām patiesību. Man vienmēr ir bijis grūti skaidrot faktus vairāk nekā vienam cilvēkam, bet divpadsmit sievietes klausījās ļoti uzmanīgi. Šķiet, ka direktore juta atvieglojumu – viņa jau zināja par vajāšanām, taču agrāk nespēja nostāties neviena pusē. Es biju priecīgs, ka mēs viņai palīdzējām.

Nedēļu vēlāk mūs uzaicināja vadīt nodarbības divās skolās valsts ziemeļos. Tā kā mēs nezinājām, kas apmeklēs nodarbības, mēs bijām ļoti pārsteigti, kad ieraudzījām visu, desmit gadus vecu bērnu, klasi. Bērni bija ļoti uzmanīgi, ļoti pacietīgi un ļoti priecīgi, kad satika ķīniešu praktizētāju. Pēc nodarbības bērni gribēja, lai praktizētāja viņiem par atmiņu uzrakstītu viņu vārdus ķīniešu valodā.

Ar laiku visās skolās tas kļuva par tradīciju, kā arī dažu ķīniešu vārdu iemācīšana skolēniem, tostarp „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs” un „Īstenība Labestība Pacietība”. Bija patīkami dzirdēt, kā tik daudzi skolnieki kopā atkārtoja: „Faluņ Dafa ir brīnišķīgs”, tas bija labākais atalgojums mūsu pūlēm.

Viena skola atradās laukos, vienā no nomaļākajām valsts daļām. Visi skolnieki sapulcējās skolas sporta zālē, viņu bija vairāk nekā simts. Mums pievienojās arī skolas direktore. Pēc tam, kad mums bija iespēja parunāt ar direktori, mēs ieraudzījām, ka viņa bija ļoti interesanta kundze. Viņa neticēja Darvina evolūcijas teorijai, lai gan bija spiesta to mācīt saviem skolniekiem. Kaut gan viņa nebija reliģioza, viņa ticēja augstākām būtnēm un augstākai kārtībai. Viņa pastāstīja mums atgadījumu par to, kā viņas meita baznīcā levitēja un par pieredzi, kā būt nesavtīgam cilvēkam.

Mēs izmantojām šo iespēju, lai pastāstītu viņai savu izpratni par Dafa, ka Visums savā būtībā ir labs un ka tādi bija arī cilvēki, kad tie tika radīti. Mēs paskaidrojām viņai, kas ir „Īstenība Labestība Pacietība” un redzējām, ka viņas acis iemirdzējās. „Ak, es domāju, ka tas bija iepriekš paredzēts!” viņa saviļņota teica. „Jūs to nedarāt sevis dēļ, jūs atbraucāt mūsu dēļ. Esmu jums ļoti pateicīga.”

Palielinoties cilvēku skaitam, kas piedalījās apmācībās, mēs pamanījām, ka mūzika nodarbību laikā nav pietiekami skaļa. Reiz, kad es mājās meditēju manā apziņā parādījās doma: „Ar baterijām darbināms pastiprinātājs”. Beidzis praktizēt, es atvēru Googles meklētāju, ierakstīju tur šos vārdus un saņēmu mūzikas aprīkojuma veikala adresi. Tāpēc mēs devāmies uz turieni un nopirkām skaļruņus. Ar šiem skaļruņiem, mēs varējām mācīt vingrinājumus arī uz ielas.

Šis mājiens, kurš uzvedināja mūs uz domām par skaļruņiem, nebija vienīgais, kurš ļāva mums šajā procesā kaut ko izprast. Divi līdzīgi atgadījumi notika divās dažādās vidusskolās. Mūsu programma bija vērsta uz pamatskolām un lauku rajoniem, kur cilvēkiem ir mazas iespējas uzzināt par Dafa. Pieturoties pie aizspriedumiem, ka vecāko klašu skolnieki nav tik pacietīgi un viņus ir grūti kontrolēt, es apzināti izvairījos sūtīt uzaicinājumus uz vidusskolām. Bet pēc tam, es savā darbā satiku vidusskolas pasniedzēju. Pēc tam, kad es pieminēju mūsu programmu, viņa apsolīja parunāt par to ar savu direktoru. Nākamajā dienā mūs uzaicināja vidusskolā novadīt divas nodarbības, kur sniedzām vietējam televīzijas kanālam īsu interviju. Pretēji gaidītajam, bērni bija diezgan disciplinēti un ievēroja kārtību. Pirmo nodarbību apmeklēja apmēram 30 skolnieki. Bet kad izplatījās informācija par to, ka skolā iepazīstina ar Faluņ Dafa, uz nākamo nodarbību, kas notika stundu vēlāk, atnāca apmēram 150 jauniešu. Šķita, ka būs grūti uzturēt kārtību tik daudzu skolnieku vidū, bet tiklīdz sāka skanēt Faluņ Dafa mūzika, viņi visi uzvedās kā īsti Dafa skolnieki.

Pēc kāda laika ķīniešu praktizētājai bija jāaizbrauc no valsts. Tā kā bērnu vidū viņa bija ļoti populāra, kādā brīdī es sāku raizēties, ka tas varētu traucēt projektam. Taču pēc tam es atcerējos, ka „pilnveidošanās ir atkarīga no skolnieka, bet Gun ir atkarīgs no skolotāja”. Tie neesam mēs kas to visu dara, tad par ko gan būtu jāuztraucas?

Četru mēnešu laikā mēs novadījām nodarbības divpadsmit skolās, un ar Faluņ Dafa iepazinās vairāk nekā 800 skolnieku un skolotāju no nelielām pilsētām un lauku rajoniem visā valstī.

Katrā nodarbībā mēs ievērojām īpašus bērnus, ļoti koncentrētus un mierīgus, ļoti tīrus, kuri praktizēja tā, it kā viņi jau agrāk būtu pazīstami ar Faluņ Dafa. Pēc katras nodarbības viņi pienāca klāt un jautāja: „Kad mēs atkal to darīsim?”, un interesējās, kur viņi var pieteikties Faluņ Dafa nodarbībām. Katram tādam bērnam mēs iedevām disku ar vingrojumu apmācību un pastāstījām viņiem, ka esam uzdāvinājuši skolas bibliotēkai Faluņ Dafa grāmatas.

Lai izveidotu skolā patstāvīgu prakses grupu, būtu labi, ja kādam skolotājam būtu vēlēšanās ar to nodarboties. Es ceru, ka nākotnē tas tiks atrisināts. Mēs plānojam turpināt mūsu programmu un centīsimies dažās skolās izveidot patstāvīgas prakses grupas.

Tagad, kad es domāju par to visu, man nav skaidrs, kāpēc mēs to visu nedarījām jau agrāk, un kāpēc mēs regulāri neesam mācījuši bērnus visās valstīs. Mūsu Skolotājs „Likuma mācīšana 20. gadadienā” teica: „Jūs arī ieraudzījāt, ka ļaunumam vairs nepietiek spēka virzīties uz priekšu. Naidīgā vide, kuru vecie spēki izmanto, lai pārbaudītu Dafa skolniekus, kā arī apstākļi, kuros jūs glābjat dzīvās būtnes, atrodoties ļaunuma spiediena ietekmē, pakāpeniski iet mazumā. Tas ir tādēļ, ka ļaunuma jau vairs nepietiek, lai to izmantotu.” (neoficiāls tulkojums).

Iespējams, ka tuvākajā nākotnē skolās praktizēs Faluņ Dafa un tā būs daļa no izglītības programmas. Uz to laiku, tie, kuri ir tikuši izglābti, izveidos ceļu Dafa izplatīšanai nākotnē.

Paldies cienījamo Skolotāj par to, ka piepildījāt manu vēlēšanos.