Šveice: Bijušā Vaņdzja darba nometnes ieslodzītā Lu Šipina stāsta savu stāstu ANO Ženēvā

No 2008. gada 3. līdz 20. jūnijam Ženēvā notika ANO Cilvēktiesību padomes 8. sēde. Dažādas cilvēktiesību organizācijas no visas pasaules ziņoja par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas eksistē dažādās vietās pasaulē. Tā kā Ķīnas komunistiskā režīma vajāšanas pret Faluņgun praktizētājiem jau ilgu laiku ir bijis svarīgs jautājums ANO cilvēktiesību organizācijām, Lu Šipinas kundze, Faluņgun praktizētāja, kura pārcietusi nežēlīgu spīdzināšanu Heilundzjanas provinces Harbiņas pilsētas Vaņdzja piespiedu darba nometnē, bija uzaicināta uz sēdi liecināt par Faluņgun vajāšanu.

Lu kundze agrāk strādāja Harbiņas vispārējās farmācijas fabrikā par eksporta menedžeri; taču viņa tika četras reize pēc kārtas arestēta, jo viņa neatlaidīgi turpināja pilnveidoties Faluņgun praksē un skaidrot faktus ķīniešiem. Viņa tika uz divdesmit mēnešiem ieslodzīta bēdīgi slavenajā Vaņdzja piespiedu darba nometnē, kas atrodas Harbiņas pilsētā, kur viņa pārcieta dažādas nežēlīgas fiziskas un psiholoģiskas spīdzināšanas. Pēc atlaišanas no darba viņai nebija citas izvēles, kā vien pamest savu ģimeni un meklēt pagaidu darbu citās vietās. Par laimi Lu izdevās izbēgt no Ķīnas, un 2007. gadā viņa ieradās brīvajā sabiedrībā.

Vajāšana, ko pārcieta Lu, tika uzskaitīta ANO 2002. gada ziņojumā par cilvēktiesību pārkāpumiem. Sēdes laikā ANO Cilvēktiesību padomes ierēdņi bija priecīgi, ka Lu izdevies izbēgt no Ķīnas. Tas ir rets gadījums, kad upuris, kura vajāšanas lieta iekļauta ANO cilvēktiesību vajāšanas ziņojumā, sniedz liecību ANO Cilvēktiesību padomes sēdē. Tas pierādīja panākumus, ko viņi ir sasnieguši. Daži ANO ierēdņi sīkāk iztaujāja Lu par vajāšanām, kas saistītas ar rajoniem, kas atrodas viņu uzraudzībā.

Ļoti daudz Faluņgun praktizētāju tikuši vajāti līdz nāvei

Lu sniedza liecību ANO ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par patvaļīgi izpildīto nāves sodu izmeklēšanu. Viņa sacīja: „Lai arī Ķīnas tiesas nekad nav piespriedušas nāves sodu Faluņgun praktizētājiem, liels skaits Faluņgun praktizētāju cietumos, piespiedu darba nometnēs, ieslodzījuma centros un pat smadzeņu skalošanas centros un sabiedriskās drošības birojos tikuši vajāti līdz nāvei. Publicētais [bojā gājušo] skaits ir tikai neliela daļa no tā.”

Vismaz trīs draugi-praktizētāji, kas bija atradušies viņai līdzās, tika vajāti līdz nāvei, ieskaitot Van Hunganu, Li Veņžuju un Jiņ Aņbaņu. Viņi visi bija augsti izglītoti inteliģenti cilveki, un kad viņi tika nomocīti līdz nāvei, viņi bija tikai nedaudz vairāk kā 30 gadus veci. Van Hungans tika nosists līdz nāvei 24 stundu laikā pēc tam, kad viņu arestēja policija, un sabiedriskās drošības birojs vēl aizvien nav devis Van ģimenei nekādu saprātīgu paskaidrojumu par viņa nāvi.

Li Veņžuis, kurš bija ieguvis maģistra grādu Harbiņas rūpniecības universitātē, strādāja par civildienesta ierēdni. Pekinas Meņtougou policijas iecirknī policisti sita viņu līdz tāda pakāpei, ka viņa galva bija nopietni deformēta, taču kā izrādījās, policisti pasludināja, ka Li izdarījis pašnāvību. Viņa 11 gadus vecā meita palika bez tēva. Kad viņa ģimenes locekļi pieprasīja viņa mirstīgās atliekas, viņi ieraudzīja Li briesmīgo izskatu un vēlējās apelēt augstākās iestādēs, taču policisti piedraudēja, ka, ja viņi apelēs, tad visa ģimene tiks uzskatīta par anti-revolucionārajiem noziedzniekiem. Ģimenei neatlika nekas cits, kā padoties. Visa ģimene bija tik ļoti satriekta, ka kopš tā brīža viņa meita visu dienu bija neparasti klusa.

Jiņ Aņbaņa, kura universitātē strādāja par likumu un tiesību lektori, tika daudzas reizes pakļauta vajāšanai un ieslodzīta bēdīgi slavenajā Džanliņdzi piespiedu darba nometnē. 2006. gada pavasarī 36 gadus vecā Jiņ tika vajāta līdz nāvei Cjicjihaer pilsētas Tailai cietumā. Atceroties tās dienas, kad viņa praktizēja Faluņgun vingrojumus, mācījās, dalījās pilnveidošanās pieredzē ar viņiem un meklēja sevi attiecīgās nepilnības, kad negaidīti izraisījās konflikti, Lu nespēja savaldīt asaras. ANO ierēdnis bija tika aizkustināts, ka nolika pildspalvu, ko turēja rokās.

Katra Faluņgun praktizētāja brīvība ir pārkāpta

Ierēdnis, kurš bija atbildīgs par „vārda brīvību”, bija gados jauns vīrietis. Lu Šipina viņam sīki pastāstīja par to, kā Ķīnas režīma tieslietu sistēmā cilvēkiem ir aizliegts teikt patiesību, piespiežot cilvēkus melot, un par sistemātisku smadzeņu skalošanu, izmantojot nežēlīgu spīdzināšanu un visa veida līdzekļus, lai piespiestu cilvēkus atteikties no savas ticības. Piemēram, darba nometnē viņi vispirms izmanto vardarbību, lai piespiestu tevi padoties, pēc tam piespiež skatīties videoierakstus, kas nomelno Faluņgun un tā dibinātāju, un pēc tam liek tev teikt melus. Kamēr vien tev ir savas domas, kamēr tu vēlies brīvi izteikties vai arī vienkārši vēlies klusēt, tev nākas saskarties ar nežēlīgu spīdzināšanu. To noklausījies, ierēdnis bija satriekts un dziļi apbēdināts un turpināja uzdot jautājumus, ātri izdarot pierakstus.

Ķīnas komunistiskais režīms ignorē tiesisko kārtību attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem

ANO ierēdne bija ieinteresēta uzzināt par Ķīnas režīma tiesisko kārtību. Lu Šipina viņai liecināja, ka Ķīnas režīma pārvaldē esošajā piespiedu darba sistēmā nepastāv nekādas tiesiskās kārtības. Ikviens no sabiedriskās drošības biroja vai Ofisa 610 [1], kas veic manipulācijas „aiz muguras”, var nolemt ieslodzīt Faluņgun praktizētājus piespiedu darba nometnēs, un neviens nepaziņo tev tavas tiesības, un neviens advokāts neuzdrošinās tevi aizstāvēt. Turklāt viņi var viegli ieslodzīt praktizētājus uz 15 dienām, klasificējot to kā „administratīvo ieslodzījumu”. Ieslodzījuma laikā nav atļauts sazvanīties ar ģimenes locekļiem, taču ģimenes locekļiem liek samaksāt par pārtikas izdevumiem ieslodzījuma periodā. Daudzi praktizētāji tiek ilgstoši turēti ieslodzījuma centros, līdz viņus pārved uz piespiedu darba nometnēm. Piespiedu darba nometnēs praktizētājiem, kamēr viņi nav pārveidojušies, nav atļauts satikties ar ģimenes locekļiem. Ja tiek veikta kāda medicīniskā pārbaude vai tā dēvētā dzīves apstākļu „uzlabošana”, praktizētājiem, gan piespiedu darba nometnēs, gan ieslodzījuma centros par to jāmaksā no savas kabatas.

Nežēlīgā spīdzināšana noved pie ilgstoši paliekoša baiļu efekta

Ierēdņiem, kuri atbildīgi par „nežēlīgās spīdzināšanas” jautājumiem, Lu Šipinas kundze aprakstīja spīdzināšanas metodes, kuras viņa bija personīgi pieredzējusi: sišana ar elektrošoka stekiem, piekāršana, fiziskie sodi, ilgstošs ieslodzījums vieninieka kamerā, sēdēšana uz dzelzs sola, nežēlīga sišana, vārdiska aizskaršana, spīdzināšana ar augsta decibela skaņu, vardarbīga piespiedu barošana, sala izciešana, aizliegums izmantot tualeti u.t.t. Ķīnā pārciesto astoņus gadus ilgo vajāšanu rezultātā viņa pat tagad nevar atbrīvoties no baiļu ēnas. Pat šodien šajā brīvajā vidē viņa jūtas nervozi, kad kāds pieklauvē pie durvīm. Viņa sacīja, ka tas ir palikušais efekts no laikiem, kad viņai pakaļ dzinās policija un viņa dzīvoja īrētā dzīvoklī, tādēļ, ka tāda „sarkanā terora” ietekmē bija iespējams, ka policisti varētu pieklauvēt pie durvīm jebkurā brīdī.

Faluņgun praktizētāju vajāšana var iespaidot visus Ķīnas iedzīvotājus

Runājot ar ANO ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par „reliģiju vajāšanu”, „verdzību”, „sieviešu vajāšanu” un lietām, kas saistītas ar cilvēkiem, kuri palikuši bez pajumtes, Lu, pamatojoties uz ciešanām, ko viņa personīgi piedzīvojusi Ķīnā, liecināja ANO par deviņus gadus ilgajām vajāšanām pret lielu daudzumu nevainīgu un labestīgu Faluņgun praktizētāju. Šīs vajāšanas kopš paša sākuma nekad nav mazinājušās. Desmitiem tūkstoši praktizētāju tikuši ieslodzīti, simtiem tūkstoši ģimeņu cietušas no vajāšanas, un vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar taisnu ticību tiek pakļauti vajāšanai.

Nobeigumā Lu aicināja ANO cilvēktiesību ierēdņus palīdzēt izglābt Ķīnā vajātos Faluņgun praktizētājus, jo pēdējo deviņu gadu laikā nakti un dienu viņi ik brīdi saskaras ar dzīvības un nāves situāciju.

Paskaidrojumi:

1. "Ofiss 610" - organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai. Tai piešķirta neierobežota vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī, kā arī visās citās politiskās un tieslietu sistēmās.