Čeņ Junliņs atmasko ĶKP metodes, ar kurām tā kontrolē ārzemēs dzīvojošo ķīniešu kopienas un iefiltrējas sabiedrībā

2007. gada 6. jūnijā preses konferencē Kanādas parlamentā bijušais ķīniešu diplomāts no Ķīnas vēstniecības Sidnejā atmaskoja Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) metodes, ar kurām tā kontrolē Ķīnas kopienas un plašsaziņas līdzekļus ārpus Ķīnas, lai iefiltrētos Rietumu sabiedrībā un ar Ķīnas vēstniecību un konsulātu palīdzību ietekmētu ķīniešu kopienas. Viņš arī apsprieda metodes, ar kurām ĶKP iebiedē un ievilina Rietumu politiķus piedalīties Faluņgun un citu disidentu vajāšanā.

Čeņ Junliņs atmasko ĶKP metodes, ar kurām tā kontrolē ārzemēs dzīvojošo ķīniešu kopienas un iefiltrējas sabiedrībā

Čeņ kungs norādīja, ka Ķīniešu Asociāciju federācija, Ķīniešu Organizāciju savienība, Miermīlīgās atkalapvienošanās asociācija un citas ķīniešu asociācijas patiesībā izveidoja un kontrolēja ĶKP amatpersonas.

Deivids Harisa kungs, Kanādas Demokrātijas koalīcijas Nacionālās drošības padomes loceklis, analizē ķīniešu ārvalstu izlūkošanas ietekmi uz Kanādas sabiedrību

1. maijā Džims Džuds, Kanādas drošības izlūkdienesta direktors (KDID), paziņoja Senāta komitejai, ka aptuveni piecpadsmit valstis ir nosūtījušas izlūkdienesta aģentus uz Kanādu. Viņš netieši atzina, ka vislielākais aģentu skaits nāk no Ķīnas un ka puse no KDID pūlēm ir vērsta uz darbu ar ķīniešu aģentiem. Devids Harisa kungs, Kanādas Demokrātijas koalīcijas Nacionālās drošības padomes loceklis un bijušais KDID Stratēģiskās plānošanas priekšnieks, analizēja ķīniešu izlūkdienesta ietekmi uz Kanādas sabiedrību no trīs dažādiem līmeņiem.

ĶKP uzskata Faluņgun par vissvarīgāko jautājumu

Čeņ kungs intervijā sacīja, ka Ķīnas vēstniecībās un konsulātos ir politiskās nodaļas, kas novēro un apspiež ārvalstu disidentu organizācijas, ieskaitot Faluņgun, Taivānas aktīvistus, demokrātiskos disidentus, kā arī Tibetas un Sjiņdzjanas aktīvistus.

Preses konferencē Čeņ kungs sacīja: „Ķīniešu diplomāti patiesībā ir iekšzemes politikas paplašinājums. Šobrīd ĶKP darbība galvenokārt vērsta uz Faluņgun, jo ir ārkārtīgi daudz praktizētāju, kuri savas ticības dēļ rīkojas vienprātīgi.” ĶKP tērē 60 % no saviem centieniem, lai tiktu galā ar Faluņgun, un ir pat izveidojusi speciālu grupu vēstniecībās un konsulātos, lai vajātu Faluņgun.

Čeņ kungs uzrādīja dokumentu no Sidnejas galvenā konsulāta, kas datēts ar 2001. gada 7. februāri, ar virsrakstu „Uzdevums īpašajai grupai pret Faluņgun”. Grupa sastāvēja no katras nodaļas vadītājiem, ieskaitot politiskās izmeklēšanas, kultūras, vīzu, Ķīnas pavalstnieku ārzemēs un izglītības nodaļu. Tajā bija konkrēti uzdevumi un norādījumi par sadarbību Faluņgun apspiešanai. Viņš norādīja, ka grupas vadītājs bija vēstnieks vai galvenais konsuls.

Ķīniešu kopienu un plašsaziņas līdzekļu izmantošana

Preses konferencē Čeņ kungs sacīja: „Kanādā ir organizācija ar nosaukumu Kanādas ķīniešu nacionālais kongress, KĶNK, kas ir Ķīnas izlūkdienesta darbības aizsegstruktūras virsotne. Turklāt lielāko daļu ķīniešu studentu asociācijas, kas atrodas Austrālijā, ASV un Kanādā, ir izveidojusi Ķīniešu Izglītības nodaļa, un tās finansējusi Ķīniešu ārzemju misija.”

Attiecībā uz ārzemju ķīniešu plašsaziņas līdzekļiem Čeņ kungs sacīja: „Visu caurskatošā kontrole pār ķīniešu plašsaziņas līdzekļiem ir diezgan nopietna uz spēcīga. Plašsaziņas līdzekļi tiek atbalstīti ar tiešiem ieguldījumiem un savstarpēju sadarbību, piemēram, Austrālijas „Sindao dienas laikraksts”.”

Čeņ kungs par piemēru minēja, kā 2001. gada aprīlī aptuveni 40 vietējo ķīniešu kopienu organizācijas iesniedza petīciju toreizējam Kanādas premjerministram Džinam Čretjenam un Ārlietu ministram Džonam Manlejam, lai nomelnotu Faluņgun, un apgalvoja, ka Faluņgun ir sabojājis Ķīnas-Kanādas abpusējās attiecībās. ĶKP nosūtīja informāciju uz vēstniecībām un konsulātiem katrā valstī, sakot, ka Ķīnas vēstniecība un konsulāts Kanādā ir labi pastrādājis un citiem būtu no viņiem jāmācās.

Sabiedrības politiķu ietekmēšana dažādos veidos, ieskaitot seksuālo šantāžu

Harisa kungs intervijā sacīja: „Ķīna ir pazīstama kā ārvalstu izlūkdienesta agresors, jo tā ir policejiska valsts, un tādēļ mēs zinām, ka tā īsteno plaša mēroga iefiltrēšanos Kanādā un ārzemēs. Iefiltrēšanās centieni ir vērsti uz vairāku mērķu sasniegšanu, to skaitā valsts politikas ietekmēšanu, izmantojot kompromisus, parastās ietekmes operācijas un propagandu, kā arī dažas vēl netīrākas metodes; kā mēs zinām, kompromiss var novest pie tā, ka tiks uzstādīti noteikumi, kas saistīti ar seksuālajām attiecībām, un citi nosacījumi.”

Čeņ kungs minēja piemēru, kā tika šantažēts Austrālijas Parlamenta loceklis, kurš savas vizītes laikā Ķīnā bija stājies sakaros ar meiteni, kas bija jaunāka par 16 gadiem. Viņš tika nekavējoties ieslodzīts un pēc pārkāpuma fiksēšanas atbrīvots, nepaziņojot par notikušo atklātībai. Vēlāk viņš patiesībā smagi strādāja un uzstājās TV un sabiedriskos pasākumos par labu Ķīnas valdībai. Čeņ kungs, atbildot uz žurnālista jautājumiem, sacīja: „Kad svarīgas delegācijas dodas uz Ķīnu, viņus ļoti stingri novēro un, ja nepieciešams, ĶKP izliks dažādus slazdus, neatkarīgi no tā, vai delegācija ir no Austrālijas vai no Kanādas.”

Harisa kungs par šo jautājumu sacīja: „Ķīnā un dažās citās totalitārajās valstīs, seksa slazda metodoloģija ir ārkārtīgi attīstīta un tiek ļoti efektīvi izmantota. Rezultātā ir svarīgi atcerēties, ka lielākās viesnīcas Ķīnā, īpaši tās, kur viesojas Rietumu amatpersonas, pieder Tautas atbrīvošanas armijai. Šajās viesnīcās tiek izmantotas noklausīšanās ierīces tik plaši un efektīvi, ka pirms dažiem gadiem starp Rietumu uzņēmēju un Ķīnu notika strīds par līguma noteikumiem. Viņš neapzinājās, ka līgumā bija iekļauta saistība ievilkt visos viesnīcas numuros vadus, kas paredzēti noklausīšanās ierīcēm un sakariem. Tas ir diezgan nepiedienīgi gan no valsts drošības viedokļa, gan arī no to cilvēku viedokļa, kas ierodas vizītē Ķīnā. Atcerieties, ka brīdī, kad jūs esat visintīmākajā situācijā viesnīcas numurā Ķīnā, jūs piedalāties šovbiznesā.”

Ķīnas agresīvā izlūkošana aktīvi pārkāpj Kanādas suverenitāti

Harisa kungs ir izmeklējis Ķīnas izlūkdienesta ietekmi uz Kanādu. Viņš sacīja: „Jebkura veida nelabvēlīga darbība liecina par Kanādas suverenitātes, mūsu pašnoteikšanās un nemazākā mērā arī mūsu krimināllikumu un citu likumu pārkāpšanu. Pārkāpumi ir nonākuši līdz tādai pakāpei, ka rodas risks, ka Kanādas likumi nevar pilnībā valdīt pār šo valsti, un tā ir dziļa jurisdikcijas un [valsts] neatkarības problēma.”

Harisa kungs turpināja: „Tas nozīmē arī to, ka mūsu pilsoņu konstitucionālo tiesību izteiksmē tie kanādieši, jo īpaši ķīniešu tautības kanādieši, kurus ir iebaidījusi no ārzemēm nākusī ietekme, kas izdarīta pēc ĶKP pavēles, nevar izmantot visas savas tiesības saskaņā ar mūsu Konstitūciju, un tā ir pilnīgi nepieņemama situācija.

Bez tam, pastāv, protams, arī ekonomiskie apsvērumi un citi jautājumi, kas saistīti ar valsts veselības pamatiem. Mēs zinām, ka Ķīna īsteno agresīvu spiegošanu, kas ir konkurētspējīga ar ārvalstu izlūkdienestiem. Tas rada risku, ka tiek nodarīts kaitējums valsts ekonomiskajai labklājībai, apdraudot tirdzniecības un citus noslēpumus un slepenu informāciju, kā arī kopumā grauj mūsu konkurētspējīgo pozīciju pasaulē.”

Maija sākumā lielākie plašsaziņas līdzekļi, ieskaitot Canadian Press, The Toronto Star un The Globe and Mail, publicēja ziņojumus par ārvalstu izlūkošanu. The Globe and Mail ziņoja: „KDID direktors atteicās norādīt jebkādu noteiktu ārvalstu spiegu avotu. Viņš sacīja: „Es nenosaukšu konkrētas valstis. Iespējams, ir 15 valstis, kas varētu mūs interesēt šajā sakarā.” Taču Kolins Kenejs, Valsts Drošības un aizsardzības senāta komitejas priekšsēdētājs, sacīja, ka diez vai būtu nevietā norādīt uz Ķīnu, kad oficiālajos paziņojumos ir minēts par „agresīvu” spiegošanas programmu, ko Kanādā īsteno Ķīna.”

The Toronto Star savā ziņojumā norādīja, ka Ķīnas ierēdnis, kas meklē patvērumu Austrālijā, apgalvoja, ka Ķīnai ir vairāki tūkstoši spiegu un aģentu Kanādā, kas izvietoti galvenokārt Vankuverā un Toronto.

Čeņ kungs šoreiz uz Kanādu atveda vairākus dokumentus, ko viņš bija paņēmis līdzi no Ķīnas vēstniecības Austrālijā. Šie dokumenti, ieskaitot tos, kas attiecas uz Faluņgun un demokrātijas disidentu vajāšanu un Austrālijas Tibetas padomes novērošanu, iepriekš nav bijuši publiski atklāti.