Beļģija: Pirms ES–Ķīnas dialoga Eiropas Parlaments koncentrē uzmanību uz ĶKP cilvēktiesību pārkāpumiem

2007. gada 10. oktobrī, pirms ES-Ķīnas dialoga un pirms ĶKP 17. kongresa, Eiropas Parlamnetā notika preses konference par cilvēktiesībām un ticības brīvību Ķīnā. To vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Edvards MakMilans-Skota kungs. Tajā piedalījās arī starptautiskās organizācijas Cilvēktiesības bez robežām direktors Vilijs Fautrs, Eiropas Parlamenta loceklis, Tibetas daudzpartiju sistēmas priekšsēdētājs Tomas Mans un Eiropas Parlamenta loceklis Istvans Scents-Ivanjijs.

Eiropas Parlamenta loceklis uzsvēra, ka līdz Pekinas Olimpiskajām spēlēm atlikuši vairs tika desmit mēneši, taču Ķīnā vēl joprojām tiek vajātas daudzas grupas. MakMilans-Skots sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņš ir nosūtījis vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hansam-Gertam Poteringam, kurā viņš pieminēja nepārtrauktās vajāšanas, ko ĶKP vērsusi pret Faluņgun praktizētājiem un cilvēktiesību advokātu Gao Džišenu. Vēstulē, kas nosūtīta arī Starptautiskās krimināltiesas sekretāram, aprakstīti apstākļi, kādos viņi nonākuši vajāšanas rezultātā, kā arī pievienots ziņojums par aptuveni 3000 Faluņgun praktizētājiem, kas nomocīti līdz nāvei. Saskaņā ar Starptautiskās krimināltiesas ieteikumu Eiropas Parlamentam būtu jāiesniedz oficiāls dokuments, kas pamatotos uz Starptautisko Konvenciju par genocīdu.

ES-Ķīnas dialogs sākās 15. oktobrī Pekinā. MakMilana-Skota kungs izvirzīja ĶKP prasību atbrīvot visus Faluņgun praktizētājus pirms dialoga sākuma. ES izvirzīs šos jautājumus dialoga laikā ar Ķīnas pārstāvjiem.

Preses konferences laikā pa telefonu notika sazvanīšanās kontinentālās Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu Hu Dzja kungu. Viņš izteica savu viedokli par cilvēktiesībām Ķīnā un 2008. gada Olimpiskajām spēlēm, kā arī pavēstīja par cilvēktiesību advokāta Gao Džišena pašreizējo situāciju. Hu Dzja sacīja: „Mēs esam ļoti noraizējušies par vienkāršo pilsoņu cilvēktiesību situāciju, jo īpaši saistībā ar daudzajām, pēdējā laikā nepārtraukti notiekošām lietām. Mēs ceram atmaskot patiesību par to, kas notiek Ķīnā, un darīt to ar mūsu pašu spēkiem, un tajā pašā laikā ceram, ka starptautiskā sabiedrība pievērsīs vairāk uzmanības ļaunumam, kas paslēpies aiz Olimpisko spēļu sagatavošanas darbu fasādes.”

Preses konferences laikā tika sazvanīts vēl viens ķīniešu cilvēktiesību aktīvists Baiguan Li. Viņš sacīja, ka Olimpiskajām spēlēm vajadzētu būt miermīlīgai un draudzīgai cilvēku kopāsanākšanai, nevis izdevībai pārkāpt cilvēktiesības Ķīnā. Viņš izteica stingru prasību, ka Ķīnas valdībai patiešām būtu jāpieliek pūles, lai kļūtu par valsti, kas pamatojas uz konstitūciju un cieņu pret cilvēktiesībām.

Vilijs Fautrs, starptautiskās organizācijas Cilvēktiesības bez robežām direktors, nolasīja paziņojumu, kurā aicināja visu demokrātisko valstu vadītājus un politiķus nedoties uz Ķīnu un nepiedalīties Olimpiskajā spēlēs, jo Ķīnā cilvēki vēl joprojām cieš no vajāšanas, un desmitiem tūkstoši cilvēku tiek apspiesti viņu īstenās ticības dēļ. Fautra kungs sacīja, ka visai pasaulei vajadzētu pievērst uzmanību Ķīnas īstajai pusei.

(The Epoch Times)