Zviedrija: Cilvēktiesību lāpa nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā

2007. gada 14. oktobrī, pulksten 1.30 pēcpusdienā pēc Eiropas, laika Cilvēktiesību lāpa ieradās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Kopš 9. augusta, kad KFVI (Koalīcija Faluņgun vajāšanas izmeklēšanai) uzsāka Cilvēktiesību lāpas stafeti, Stokholma ir 22. pilsēta, kas uzņem Cilvēktiesību lāpu. 7. oktobrī Lāpa sasniedza savu pirmo pieturvietu Zviedrijā – Malmo pilsētu, 8. oktobrī – Gēteburgu, un 13. oktobrī Lāpa tika nodota Norvēģijas pilsētai Oslo. 14. oktobrī, pulksten 1.30, Lāpa ieradās Stokholmas Olimpiskajā stadionā, kur notika 1912. gada Olimpiskās spēles un kur atrodas Zviedrijas Olimpiskā komiteja.

Zviedru stafešu skrējējs Per-Arne Brjesons skrēja stafetes priekšgalā un nesa Lāpu caur Stokholmai. Stafetes dalībnieku grupa noskrēja aptuveni vienu jūdzi caur pilsētas centra dzīvākajām ielām un pulksten 2.00 ieradās Karaliskajā dārzā, kur notika Cilvēktiesību lāpas stafetes ceremonija. Pasākumu atbalstīt bija ieradušies sešdesmit mākslinieki, un viņi sniedza brīnišķīgus priekšnesumus vairāk nekā divu stundu garumā.

Populārā zviedru rokgrupa „Paņgu”, kuras nosaukums aizgūts no ķīniešu mīta, nodziedāja divas dziesmas – „Cilvēktiesību lāpa” un „Atriebība par cilvēkiem”, pietuvinot pasākumu tā kulminācijai.

Kad Cilvēktiesību lāpas stafetes dalībnieki ieradās mītiņa norises vietā, skatītāji sirsnīgi aplaudēja un sveica skrējējus. Pēc tam uz skatuves dejotāju grupa izpildīja elegantu deju, ļaujot cilvēkiem izjust svētās lāpas cēlumu Grieķijas Olimpa kalnā.

Mītiņā runas teica Zviedrijas Tautas partijas Ārlietu ministrijas pārstāve Brigita Olsone, Parlamenta loceklis, kristīgo demokrātu pārstāvis, Lenarts Sakredeus un politiķi no Tautas partijas un Zaļās partijas. Mītiņā ar runu uzstājās arī Organizācijas ACĶ (Atbalsts cilvēktiesībām Ķīnā) prezidente Petra Lindberga. Viņi kritizēja Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) diktatūru un tirāniju un sacīja, ka ĶKP mērķis rīkot Olimpiskās spēles ir tāds pats, kā 1936. gada Berlīnes Olimpisko spēļu rīkotājiem nacistiskajā Vācijā. Viņi uzslavēja miermīlīgo Cilvēktiesību lāpas stafeti un tās nozīmību.

Slēpotājs Torgnijs Mogrens (1988. gada Olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs, Pasaules čempions 1987., 1989., 1991. un 1993. gadā) un riteņbraucējs Mihels Lafis (1988. gada Seulas Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs) teica runu, kurā pauda savu stingro atbalstu Vispasaules cilvēktiesību lāpas stafetei un satraukumu par cilvēktiesību situāciju Ķīnā. Piedaloties šajā stafetē, viņi cer veicināt cilvēktiesību situācijas uzlabošanos Ķīnā.

Dzjaņhui Li kungs no Norvēģijas atmaskoja ĶKP nežēlīgo vajāšanu un piespiedu smadzeņu skalošanu Faluņgun praktizētājiem, pastāstot savu pieredzi. Viņš bija uz četriem gadiem ieslodzīts piespiedu darba nometnē tādēļ, ka viņš praktizē Faluņgun, un tajā laika posmā viņam bija jāstrādā 17 stundas diennaktī. Viņš aicināja cilvēkus visā pasaulē pievērst uzmanību šiem noziegumiem pret cilvēci un kopīgiem spēkiem apturēt šīs vajāšanas.

Deivids Kilgora kungs no Kanādas, KFVI loceklis un bijušais Kanādas Valsts sekretārs, sacīja: „Es esmu priecīgs būt kopā ar jums, mūsu Cilvēktiesību lāpa ir atstājusi milzīgu iespaidu: izdarītā spiediena rezultātā Ķīnas medicīnas iestāžu amatpersonas 5. oktobrī deva piekrišanu, ka cietumniekiem vai citiem ieslodzītajiem netiks izņemti orgāni, izņemot gadījumus, kad orgāni būs vajadzīgi viņu radiniekiem. Šī vienošanās tika panākta Pasaules ārstu asociācijas ikgadējā ģenerālajā asamblejā, kas notika Kopenhāgenā.”

„Pēc tam, kad tika sagrauts Berlīnes mūris starp Austrumu un Rietumu Vāciju, tur tika uzstādīts piemineklis, uz kura rakstīti apmēram šādi vārdi: kad nacisti nogalināja komunistus, es neteicu „nē", jo es neesmu komunists; kad nacisti nogalināja kristiešus, es neteicu „nē", jo es neesmu kristietis; kad nacisti nogalināja ebrejus, es neiestājos pret to, jo neesmu ebrejs; kad nāvējošais nazis ir tēmēts uz mani, neviens nenostāsies pret to, jo viņi visi jau ir nogalināti. Šie vārdi mani aizkustināja, un šāda ir situācija Ķīnā.”

„Es esmu bijis vairāk nekā četrdesmit pasaules valstīs, un šī ir otrā reize, kad esmu Zviedrijā. Es runāšos par Faluņgun praktizētājiem: kā vairums no jums [klātesošajiem], es neesmu praktizētājs, bet es jūtos lepns, ka varu darīt visu, kas ir manos spēkos, lai viņiem palīdzētu.”

4.00 pēcpusdienā pasākuma vadītājs paziņoja: „Cilvēktiesību lāpas stafete Zviedrijā ir beigusies, Lāpa ir apspīdējusi mūsu sejas un padarījusi gaišākas mūsu sirdis. Tā arī nes cerību ķīniešu tautai. Ķīnieši atmostas – pēdējo trīs gadu laikā 27 miljoni cilvēku ir izstājušies no ĶKP.” Lāpa tiks nodota tālāk, lai apspīdētu visus pasaules nostūrus. Lāpas nesējs Per-Arne Brjessons nodeva Lāpu Annei, kas nesīs to uz nākamo pieturvietu – Helsinkiem, Somijā.