Lietuva: Cilvēktiesību lāpa iemirdzas Kauņā

Koalīcijas Faluņgun vajāšanas izmeklēšanai (KFVI) iniciētā Vispasaules cilvēktiesību lāpas stafete 2007. gada 24. septembrī nonāca Lietuvā.

Kad Cilvēktiesību lāpa ieradās Lietuvas vecpilsētā Kauņā, dažu vietējo cilvēktiesību organizāciju pārstāvji sapulcējās pie Vienības laukuma pilsētas centrā, lai sagaidītu Lāpu. Divas lietuvietes tautas tērpos un cilvēktiesību organizāciju pārstāvji pavadīja Cilvēktiesību lāpas nesējus līdz Valsts neatkarības piemineklim, lai pieminekļa priekšā iedegtu Cilvēktiesību lāpu.

Cilvēktiesību lāpas nesēji iet caur Kauņas centru


Cilvēktiesību lāpas iedegšana Valsts Neatkarības pieminekļa priekšā

Lietuvas Politieslodzīto un izsūtīto apvienības prezidente Jurate Marcinrevicienes kundze sacīja: “1941. gada jūnijā es tiku izsūtīta uz koncentrācijas nometni, jo mani vecāki bija skolotāji. Tikai trešā daļa no tur izsūtītajiem izdzīvoja. Tajā laikā Padomju savienība nosūtīja lielu skaitu lietuviešu inteliģentu un sabiedrības elites pārstāvju uz Padomju savienības koncentrācijas nometnēm Tālo Austrumu rajonā, ar nolūku sagraut lietuviešu tautas garu. Mēs saprotam un atbalstam tos, kuri tiek vajāti Ķīnā.”

Marija Salcmane, pēc izcelsmes poliete, sacīja, ka, ņemot vērā faktu, ka poļu komunisti nogalināja trīs miljonus cilvēku miera laikā, viņa cer, ka ķīnieši spēs atbrīvoties no komunisma. Viņa piebilda: ”Es ceru, ka visi ķīnieši būs tik pat drosmīgi, kā tie 27 miljoni cilvēku, kas jau izstājušies no Ķīnas komunistiskās partijas un ar to saistītajām organizācijām, lai palīdzētu izbeigt Ķīnas komunistiskā režīma vajāšanu pret Faluņgun un sirdsapziņas gūstekņiem.”

Lietuvas Sajudis cilvēktiesību organizācijas prezidents Zigmas Kazlauskas uzdāvināja KFVI Lietuvas nacionālo karogu un rupjmaizi kā apliecinājumu ievērojamo viesu patiesai sagaidīšanai.

Kazlauskas kungs sacīja: “Rupjmaizes dāvināšana ir mūsu sena tradīcija, tas ir spēka simbols, ko pasniedz viesiem no tālienes. Tas ir tas, kas mums jādara kā namatēviem, un mēs nostāsimies jums līdzās jūsu cīņā par cilvēktiesībām.”

Kauņa, kas ir pirmā Cilvēktiesību lāpas stafetes pieturvieta Lietuvā, pirms Padomju savienības okupācijas bija Lietuvas galvaspilsēta. Lai varētu īstenot turpmāku lietuviešu apspiešanu, 1940. gada 11. jūlijā padomju slepenie aģenti nogalināja vairāk nekā 2000 Lietuvas kultūras, preses un politisko aprindu elites pārstāvjus. Tas notika tikai aptuveni mēnesi pēc tam, kad Padomju Sarkanā armija bija okupējusi trīs Baltijas valstis 1940. gada jūnijā.

Tikai viena gada laikā komunistiskā partija cietumos ieslodzīja apmēram 12 000 lietuviešu, un aptuveni 5000 no viņiem tika nogalināti. Laikā no 1941. gada 14. līdz 21. jūnijam, kad Vācijas karaspēks padzina Padomju Sarkano armiju no Lietuvas, aptuveni 40 000 lietuviešu, kuriem nepatika komunistiskā partja, tika izsūtīti uz Sibīriju.

Komunistiskās partijas tirāniskās valdīšanas piecdesmit gadu laikā Kauņā tika iznīcināts liels skaits pilsoņu industriju un seno kultūras celtņu.

Trīs Baltijas valstis nekad nepārstāja cīņu par brīvību un cīņu pret komunistiskās partijas tirānisko varu. 1989. gada 23. augustā trijās valstīs sākās masveida demonstrācija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot vairāk nekā 600 km garu cilvēku ķēdi caur Lietuvai, Igaunijai un Latvijai. Cilvēku skaits, kas piedalījās demonstrācijā, sasniedza apmēram 40% no triju valstu iedzīvotājiem, kas parādīja visai pasaulei viņu nelokāmo lēmumu izbeigt komunistisko režīmu.

Sešpadsmit gadus pēc lietuviešu tautas atbrīvošanās no komunistu tirāniskās varas, Cilvēktiesību lāpa tika nodota Lietuvai un 24. septembra vakarā tā nonāca Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Kopš 9. augusta, kad Cilvēktiesību lāpa tika iedegta Grieķijā, tā šķērsojusi Vāciju, Čehiju, Rumāniju, Austriju, Slovākiju, Šveici un Franciju. Ir ieplānots, ka viena gada Cilvēktiesību lāpas ceļš ies caur 150 pilsētām 37 valstīs.