Čehija: Čehijas vicepremjers pauž savu satraukumu par cilvēktiesību situāciju Ķīnā

„Cilvēktiesību lāpas stafete”, ko organizē KFVI (Koalīcija Faluņgun vajāšanas izmeklēšanai Ķīnā), lai pievērstu visas pasaules uzmanību cilvēktiesību situācijai Ķīnā, pēc viesošanās Berlīnē un Minhenē, 2007. gada 5. septembrī ieradās Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Lāpas stafete ir saņēmusi plašu atbalstu no Čehijas politiķu aprindām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī no sporta un izklaides sfēras pārstāvjiem. Ķīnas pilsoņu cilvēktiesību problēma, jo īpaši nevainīgo Faluņgun praktizētāju vajāšana, piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību.

Čehijas valdības amatpersonas, to skaitā vicepremjers Martins Bersika kungs, kurš ieņem arī vides aizsardzības ministra amatu, ārlietu ministrs Karels Švarcenberga kungs un aizsardzības ministre Vlasta Parkanovas kundze pauda savu atbalstu, personīgi piedaloties mītiņā, vai uzrakstot atklātu vēstuli. Bijušais prezidents Havela kungs, kurš ir vairākas reizes nominēts Nobela Miera prēmijai, uzrakstīja vēstuli, lai atbalstītu pasākumu. Bijušais iekšlietu ministrs Jans Rumla kungs, kurš pašreiz ieņem Čehijas Olimpiskās uzraudzības komitejas priekšsēdētāja amatu, piedalījās Prāgas Vecajā laukumā (Staromestke namesti) rīkotajā pasākumā.

Mītiņu sponsorēja pilsētas pašvaldība. Prāgas mērs Pavels Bema kungs bija viens no pasākuma organizētājiem.

Čehijas vicepremjers un vides aizsardzības ministrs Martins Bursika kungs (trešais no labās), Parlamenta locekle Katerina Žaka (otrā no labās) un Parlamenta loceklis Mareks Benda (pirmais no labās) skriešus ienesa Lāpu Prāgas Vecajā laukumā un kopīgi nodeva to septiņus gadus vecajai meitenei Čeņ Fadu	Eva Kacanu kundze, 2004. gada Atēnu Paralimpisko spēļu sudraba medaļas laureāte lodes grūšanā, atbalsta Cilvēktiesību lāpas stafeti

Pulksten 4.30 pēcpusdienā Bursika kungs, Bendas kungs un Žaka kundze pie „7. novembra Samta revolūcijas pieminekļa” pārņēma Cilvēktiesību lāpu no Apvienotās Karalistes Faluņgun praktizētājas Dzjan Sjiņsja kundzes, kura personīgi cietusi no Ķīnas komunistiskā režīma vajāšanas Ķīnā. Turot rokās lāpu, viņi ieskrēja Vecajā laukumā un nodeva to septiņus gadus vecajai Čeņ Fadu. Neilgi pēc Čeņ piedzimšanas, viņas tēvu Ķīnā vajāja līdz nāvei par to, ka viņš praktizēja Faluņgun.

„Samta revolūcija” ir demokrātiskā revolūcija, kas notika 1989. gada novembrī bijušajā Čehoslovākijā un bija vērsta pret komunistiskās partijas ļauno valdību. Tajā laikā aptuveni 100 000 cilvēku katru dienu devās gājienos pa Prāgas ielām, pieprasot izbeigt komunistiskās partijas ļauno valdīšanu. Revolūcija gāza Čehoslovākijas komunistisko režīmu, kā rezultātā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 40 gadu ilgās komunistiskās valdīšanas. Komunistiskā partija vēlēšanās zaudēja. Havela kungs, ievērojamais rakstnieks, kurš cieta no komunistu vajāšanas, vadīja pilsoņu forumu un tika ievēlēts par prezidentu. Tā kā politiskās varas pārņemšana notika bez plaša mēroga vardarbības pielietošanas, tā noritēja gludi kā samts, un vēlāk tika nosaukta par „Samta revolūciju”. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad Austrumeiropas valstīs viens pēc otra sabruka komunistiskie režīmi, nevienā no šīm valstīm ne reizi neizcēlās plaša mēroga vardarbīgs konflikts, gluži tāpat kā Čehoslovākijas „Samta revolūcijas” laikā.

Pašreizējā Čehijas valdība ir otrā demokrātiskā valdība, ko ievēlējuši Čehijas iedzīvotāji pēc komunistiskā režīma sabrukšanas. Līdzīgi kā tas bija pirmās demokrātiskās valdības laikā, vairums no otrās valdības augsta līmeņa amatpersonām arī reiz bija cietušas no komunistiskās partijas vajāšanas. Daudzi no viņiem bija spiesti doties bēgļu gaitās, lai izvairītos no vajāšanas. Tādēļ viņi ļoti labi zina par komunistiskās partijas izdarīto cilvēktiesību pārkāpumu smagumu. Lāpas stafetes rīkošanai pie „7. novembra Samta revolūcijas pieminekļa” bija īpaša nozīme.

Vecajā laukumā notikušajā pasākumā izplatītajos materiālos angļu un čehu valodā bija citēti prezidenta Havela vārdi: „Es atbalstu Cilvēktiesību lāpas stafeti, jo es uzskatu, ka tā ir pasaules cerība. Ķīna ir centusies slēpt tās cilvēktiesību pārkāpumus, izmantojot gigantiskus kapitālieguldījumus un milzīgus sagatavošanās projektus Olimpiskajām spēlēm. Ķīnas režīms nespēj materializēt savu solījumu uzlabot cilvēktiesību stāvokli Ķīnā. Tas ir ļoti svarīgi tagad likt Ķīnai pildīt savu solījumu.”

Daudzi garāmgājēji bija tūristi no Ķīnas. Van kundze, kura bija ieradusies no Berlīnes, lai piedalītos pasākumā, apmēram pusstundu runāja ar divdesmit cilvēku lielu ķīniešu tūristu grupu. Viņa izskaidroja grupai patiesību par Faluņgun vajāšanu, par grāmatu „Deviņi komentāri par komunistisko partiju” un 25 miljoniem ķīniešu, kas izstājušies no ĶKP. Kāds vīrietis no šīs grupas neteica ne vārda līdz brīdim, kad viņš jau taisījās iet projām. Viņš it kā neviļus pajautāja: „Kā es varu izstāties no partijas?” Van kundze atbildēja: „Izdomājiet sev pseidonīmu un paziņojiet par savu lēmumu laikraksta „The Epoch Times” interneta mājas lapā. Ja jums nav iebildumu, es varu aizpildīt izstāšanās anketu jūsu vietā, izmantojot pseidonīmu „Žeņ Pinaņ” (ķīniešu valodā tas ir homonīms vārdiem „cilvēki ir drošībā”).” Vīrietis jau bija atgājis vairākus soļus sāņus, taču, pagriezis galvu pret praktizētāju, par apstiprinājumu viegli pamāja un tad steigšus aizgāja. Bija skaidrs, ka viņš vēlējās izstāties no Ķīnas komunistiskās partijas, taču nevēlējās, lai to redzētu citi tās pašas grupas tūristi. Tādēļ viņš pauda savu nodomu neuzkrītoši, lai nepievērstu citu uzmanību.

Vairāki čehu Olimpisko medaļu ieguvēji un ievērojamas personas no kino filmu veidotāju aprindām arī piedalījās mītiņā. Ķīnas cilvēktiesību apelācijas atbalstam tika rīkots koncerts, kurā uzstājās vairāk nekā desmit grupu. Koncerts sākās pēcpusdienā un piesaistīja daudzus vietējos čehus un tūristus no visas pasaules.

6.00 vakarā pasākums tuvojās savam noslēgumam. Lukas Polerta kungs, 1992. gada Barselonas Olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs un 1996. gada Atlantas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs kanoe airēšanā, sāka skrējienu, turot rokā lāpu. Vairākiem čehu Olimpiskajiem medaļniekiem piedaloties stafetes skrējienā, Cilvēktiesību lāpa tika nesta gar Komunisma upuru memoriālu, Čehijas parlamentu, Prāgas pili (Prezidenta mītni) līdz Ķīnas vēstniecībai Prāgā. Sveču liesmām spīdot nakts tumsā, cilvēki pieminēja Faluņgun praktizētājus, ko līdz nāvei vajājis Ķīnas komunistiskais režīms.

Piemiņas vakara noslēgumā vairāki garo distanču maratonskrējēji uzsāka nakts skrējienu, gatavojoties veikt 230 kilometrus, lai 6. septembrī Lāpa ierastos Čehijas otrajā lielākajā pilsētā Brno. Pirmos trīsdesmit kilometrus veica čehu leģendārais garo distanču maratonskrējējs Miloš Skorpila kungs. Pārējo ceļa posmu veica Čehijas 100 km garo distanču maratonskrējējs Jiri Krejci kungs.

Pēc Brno Cilvēktiesību lāpa tiks nesta uz Slovākiju un vēlāk uz citām valstīm centrālajā un Austrumeiropā. Saskaņā ar KFVI Ziemeļamerikas nodaļas pārstāvja Kevina Jana kunga teikto, Cilvēktiesību lāpas stafetē piedalās 150 pilsētas 35 valstīs. Ķīnas cilvēktiesību problēmas, jo īpaši vajāšana, no kā cieš Faluņgun praktizētāji, saņems vēl plašāku starptautiskās sabiedrības uzmanību.