Nepraktizētājs: Kurš spēj saglabāt skaidru sirdi, ciešot ilgstošas nelaimes un grūtības?

Cilvēki bieži saka, ka bērni ir tīri un naivi, jo viņiem nav nācies ciest grūtības, un viņi vēl nav iemācījušies raizēties. Bet vai mēs - pieaugušie, kuri piedzīvojuši daudzus laimes un ciešanu pilnus gadus, spējam saglabāt skaidru sirdi?

Nesen mūsu klasesbiedru salidojumā es satiku savu skolas biedru Li. Salīdzinot ar pārējiem, kuriem ir veiksmīga karjera un kuri ir aizņemti ar jaunu mašīnu un māju pirkšanu, Li dzīve ir bijusi smaga viņa ticības Faluņgun dēļ. 1999. gadā Li zaudēja ļoti labu darbu lielā valsts uzņēmumā Hunaņas provincē, kā arī pieklājīgu algu. 2000. gadā viņam nelikumīgi piesprieda ieslodzījumu piespiedu darba nometnē tādēļ, ka viņš neatteicās no Faluņgun prakses. Viņa sieva tajā laikā gaidīja bērnu. 2002. gadā, kad Li tika atbrīvots, viņš varēja būt kopā ar ģimeni tikai dažus mēnešus, pirms policija arestēja viņa sievu, atstājot viņu rūpēties par divgadīgu bērnu. Viņa sieva saņēma bargu spriedumu tādēļ, ka centās izskaidrot cilvēkiem patiesību par Faluņgun. Viņa joprojām atrodas cietumā.

Tādas nelaimes jebkuram būtu grūti izturēt. Daži cilvēki uz visiem laikiem ieslīgtu depresijā un negribētu vairs dzīvot; pat stipri cilvēki kļūtu apātiski un nomākti. Man ir divi draugi, kuriem dzīvē gadījās lielas nepatikšanās. Viens kļuva kāršu spēlmanis, otrs alkoholiķis. Taču es pamanīju, ka visas nelaimes, ar kurām saskaries Li, nav novedušas viņu no ceļa. Gluži otrādi, mūs aizkustināja viņa sirdī dziļi iesakņojusies pārliecība un miers, kaut gan pēc mūsdienu mērauklām, viņš bija pats „nelaimīgākais” cilvēks absolventu salidojumā.

Dzimis ģimenē, kura pieder pie augstākajiem sabiedrības slāņiem, būdams cilvēks ar lielu pašcieņu, Li ir izturējis daudzus pārbaudījumus. Esot piespiedu darba nometnē un iznākot no turienes, viņa dzīve ir bijusi smaga, tā pavisam nelīdzinās viņa iepriekšējai dzīvei. Taču viņš ir iemācījies uztvert to pavisam mierīgi. Cik liels garīgais spēks viņam piemīt, ka viņš spēj visu saskatīt citā gaismā? Li nesūdzas un neko nenožēlo. Būdams vajāts ticības dēļ, viņš sacīja mums, ka nenožēlo savu izvēli. Sākumā mēs jutām viņam līdzi, taču beigu beigās bijām spiesti teikt: „Mēs tik tiešām apbrīnojam tavu attieksmi pret visu un tavu drosmi. Tavs domāšanas veids, salīdzinājumā ar mūsējo, ir pats stabilākais un veselīgākais.” Cilvēki, kam piemīt garīga ticība, patiesībā ir citādāki.

Li mums sacīja: „Jūs zināt, ka tas, ko jūs redzat manī, ir Īstenības Labestības un Pacietības spēka izpausme. Bez Faluņ Dafa principiem, bez izturības un racionalitātes, kuru man iemācīja Faluņ Dafa, es nespētu tā izturēties. Kaut arī man ir maz naudas, lai kas arī nenotiktu, lielākoties es spēju saglabāt mieru un žēlsirdību. Patiesībā, garīgi es esmu pa īstam laimīgs.”

Kopš mūsu tikšanās reizes ir pagājušas daudzas dienas, taču es nespēju aizmirst Li sirsnīgo smaidu. Es neizjūtu apbrīnu par pārējiem mūsu bagātajiem draugiem, taču dziļi apbrīnoju Li prātu un viņa attieksmi pret dzīvi. Esmu dziļāk sapratis, kāpēc tik daudzi cilvēki praktizē Faluņgun un kāpēc viņi neatsakās no savas ticības, pat saskaroties ar tik nežēlīgām Ķīnas komunistiskās partijas represijām.

Raksts angļu valodā pieejams: http://www.clearwisdom.net/emh/articles/2007/7/19/87818.html
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200709/4972.html