Praktizētāji ar nelokāmu ticību Skolotājam un Fa iziet no milicijas iecirkņa pēc desmit minūtēm

2011. gadā, naktī uz 15. jūliju, es un vēl viens praktizētājs devāmies izlīmēt patiesību skaidrojošus plakātus. Mēs pārvietojāmies ar motorizētu trīsriteni, un pa ceļam izlīmējām plakātus. Mēs vēlējāmies izvietot tos iepretī ieslodzījumu centram un milicijas iecirknim, kā arī gar visu ceļu līdz dzelzceļa stacijai, bet atpakaļceļā pielīmēt tos pie apgaismes stabiem ielas otrā pusē. Bija jau pāri pusnaktij, augstu debesīs spoži spīdēja pilns mēness un arī spuldzes ielas abās pusēs bija ļoti spožas. Mēs bijām tik ļoti pievērsušies plakātu līmēšanai, ka neievērojām tuvojamies divas milicijas mašīnas. Mašīnas apstājās mums blakus. No tām izkāpa kādi seši vai septiņi miliči un nedodot iespēju bilst ne vārda, satvēra mūs un iegrūda atsevišķās mašīnās. Mūs aizveda uz milicijas iecirkni. Pamatojoties uz mūsu Likuma izpratni, mēs jau no paša sākuma ar viņiem nesadarbojāmies. Tajā pašā laikā mēs raidījām taisnās domas, lai likvidētu aiz milicijas darbiniekiem stāvošās ļaunās būtnes un elementus. Tāpat mēs arī lūdzām Skolotāja aizsardzību.

Milicijas iecirknī mūs ieslēdza katru savā telpā. Patruļas vadītājs piezvanīja dežūrdaļas priekšniekam. Neatkarīgi no tā, ko viņi no mums pieprasīja, mēs ar viņiem nesadarbojāmies. Mēs tikai raidījām taisnās domas un lūdzām Skolotāja aizsardzību. Mūsu taisno domu laukā viņi nespēja mūs vajāt. Pāris miliči piedāvāja gados vecākajam praktizētājam ūdens pudeli, bet divi citi teica: „Nesatraucieties, mēs jūs drīz atlaidīsim.” Vēl viens milicijas darbinieks teica: „Ja mēs jūs ieslodzīsim, rīt informācija par šo gadījumu parādīsies internetā.” Dažas minūtes vēlāk virsnieks, kurš acīmredzot bija priekšnieks, teica: „Ņemiet savas mantas un ejiet. Tikai nelīmējiet vairāk plakātus.” Kad mēs bijām gatavi iet ārā viņi mums atgādināja: „Lūdzu, nerakstiet par to, kas šonakt notika un nepublicējiet to.” Milicijas iecirknī mēs atradāmies mazāk nekā 10 minūtes un pēc tam tikām atbrīvoti. Miliči mums atdeva ne tikai atlikušos 12 plakātus, bet mēs dabūjām atpakaļ arī savu transportlīdzekli, līmes pudeli un otas. Trīs miliči pieklājīgi izvadīja mūs no iecirkņa. Mēs viņiem pateicāmies. Tad sēdāmies uz sava trīsriteņa un devāmies mājās.

Viss šis incidents – sākot ar kliedzienu: „Aizvediet viņus uz milicijas iecirkni,” līdz brīdim, kad mēs pēc desmit milicijas iecirknī pavadītām minūtēm devāmies uz mājām, beidzās tik ātri tikai pateicoties Skolotāja žēlsirdīgajai aizsardzībai. Kā praktizētāji mēs rīkojāmies atbilstoši Likuma prasībām, Skolotājs mūs vēroja un aizsargāja ik minūti. Tikai tad, kad mums ir stingra ticība Skolotājam un Likumam, kad mēs labi un pareizi ejam savu pilnveidošanās ceļu, mēs pilnībā spējam novērst ļaunās vajāšanas.

Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2012/2/26/131766p.html