Reiz bija kāds sevi pilnveidojošs cilvēks, kurš daudzus gadus pilnveidojās templī, un viņš bija ļoti patiess sevis pilnveidošanā. Kādu dienu viņš atklāja, ka viņam ir parādījušies sirmi mati un ka viņš kļūst vecāks. Tāpēc viņš sāka apšaubīt savu pilnveidošanos un savu Skolotāju. Kaut arī viņš neizteica savas šaubas, viņš vairs nebija tik centīgs kā agrāk, un meditācijas laikā divkāršo kāju sakrustošanu nomainīja ar vienkāršo sakrustošanu.
Kādu dienu, kad viņš meditēja, atnāca viņa Skolotājs un viņam teica: „Vai tu vari noslaucīt spoguli, kas ir pie sienas?”
Viņš izlikās, ka nav dzirdējis Skolotāju vārdus.
Viņa Skolotājs vēlreiz sacīja, jau skaļāk: „Vai tu vari tagad noslaucīt spoguli, kas ir pie sienas?”
Neredzot citu iespēju, viņš lēnām piecēlās, lai noslaucītu spoguli. Pārklāts ar biezu putekļu kārtu, spogulis neko neatspoguļoja.
Kad viņš noslaucīja daļu no spoguļa, viņš spogulī ieraudzīja savu atspulgu. Taču atspulgā viņš bija jauns un skaists, tērpies zeltītā budista mūka tērpā.
Viņš saprata sava Skolotāja teikto, un sāka uzcītīgi pilnveidoties.
Augstāk pierakstītais stāsts ir tas, ko es kādu dienu redzēju Taisno domu raidīšanas laikā. Es nezinu šī stāsta laiku un vietu, bet tas, ka man ļāva to redzēt noteikti nav nejauši. Es ceru, ka mēs, Likuma Izlabošanas perioda Dafa skolnieki, kopā virzīsimies uz priekšu uzcītīgā sevis pilnveidošanā.
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/201003/7167.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...