Divas sfēras: savtība un nesavtība

„Savtība” un „nesavtība” ir divas pilnīgi atšķirīgas sfēras. Tās ir dažādas: viena ir vecā Visuma īpašība, bet otra - jaunā Visuma īpašība. Likuma Izlabošanas periodā Skolotājs izmanto Īstenību-Labestību-Pacietību, dziļos un fundamentālos Visuma principus, lai izlabotu vecā Visuma „savtības” īpašību par jauno Visuma īpašību – „nesavtību”. Tādējādi tiek glābtas neskaitāmas dzīvās būtnes, un kosmiskie ķermeņi līmeni pēc līmeņa kļūst mūžīgi. Kā Dafa skolnieki mēs pārstāvam neskaitāmus kosmiskos ķermeņus, kas dabiski ir jaunā Visuma milzīgās sastāvdaļas, tādēļ, vai tad mūsu pilnveidošanās pamata izmainīšana nenosaka arī mūsu pašu kosmisko ķermeņu pārveidošanu, kā arī nevirza uz priekšu visa milzīgā Visuma pārveidošanas procesu no vecā uz jauno?

Ja pēc daudziem pilnveidošanās gadiem Dafa skolnieks joprojām uzskata par savas pilnveidošanās pamatu izkļūšanu no reinkarnāciju cikla un personīgās Pilnības sasniegšanu, kas ir savtīgs pamats, tad viņš var saskarties ar lielām grūtībām pilnveidošanās praksē. Viņš var kļūt neuzcītīgs un sastapties ar nepatikšanām un likstām. Tas ir tādēļ, ka vecie spēki vienmēr pārbauda Dafa skolniekus, radot likstas kā līdzekli, lai „palīdzētu” Skolotājam norūdīt Dafa skolniekus. Iemesls, kādēļ vecie spēki spēj radīt šādus šķēršļus, lai izolētu Dafa skolniekus, ir tas, ka mēs joprojām pieturamies pie tik daudziem savtīgiem priekšstatiem, un ir pat tādi, kas drīzāk iedzīs postā biedrus praktizētājus, lai tikai pasargātu sevi. Tas ir vislielākais egoisms, un tas arī ir vislielākais attaisnojums, ko veci spēki un „melnās rokas” izmanto, lai vajātu un pat nogalināt mūs.

Dēļ „savtības” cilvēkam nav drosmes ieskatīties sevī; dēļ „savtības” cilvēks neuzdrošinās ieskatīties sejā saviem trūkumiem un nepilnībām. Neatbrīvojoties no fundamentālā egoisma, pat ja viņš spēj darīt Dafa darbu, viņš to dara ar bailēm, ka nespēs sasniegt Pilnību, un, kavējoties pie raizēm par ieguvumu un zaudējumu, viņš maksimāli cenšas pasargāt sevi, tādejādi nespējot sasniegt svētuma stāvokli, un rezultāti dzīvo būtņu glābšanā dabiski nebūs ideāli. No otras puses, ja cilvēks ir spējīgs pilnveidoties, pamatojoties uz „nesavtību”, situācija būs pavisam citāda. Runājot par pieķeršanām, bailes liek cilvēkam darīt nepareizas lietas un pat var likt viņam nostāties pret Dafa; bailes ir nāves pārbaudījums sevi pilnveidojoša cilvēka ceļā uz Dievu. Neapmierinātība un dusmas ir skaudības rezultāts, kas noved pie ļaunām domām un nelaipnu izturēšanos pret biedriem praktizētājiem. Ja skaudība nav atmesta, tad viss, ko cilvēks sasniedzis sevis pilnveidošanā, ir ļoti trausls, tādēļ praktizētājam var neizdoties sasniegt Pilnību. Ja cilvēks var nostāties uz „nesavtības” pamata, tad viņam noteikti būs vieglāk atbrīvoties no bailēm un skaudības. Tas ir tāpēc, ka viņš aizstāv jaunā Visuma principus. „Nesavtība” ir jaunā Visuma īpašība, tāpēc nebūs grūti kaut ko darīt, ievērojot šos principus.

Patiesībā, visas sliktās domas sakņojas egoismā. Dafa skolniekiem jābūt pietiekami drosmīgiem, lai varētu atbrīvoties no egoisma, jo tas nav daļa no mums pašiem. Ja mēs vienmēr vispirms domāsim par citiem, tad vecajiem spēkiem nebūs attaisnojuma, lai mūs vajātu, vai radītu šķēršļus starp mums. Kad mēs visi sasniegsim šo standartu, mēs izveidosim vienotu ķermeni bez atstarpēm. Taisnie spēki Visumā kļūs aizvien spēcīgāki, dzīvo būtņu, kas var būt glābtas, būs aizvien vairāk, un Skolotāja Likuma Izlabošanas process virzīsies uz priekšu aizvien ātrāk. Jo vairāk savtības mēs atmetīsim, jo vairāk mēs domāsim par citiem. Patiešām domājot par dzīvajām būtnēm un jūtot atbildību par tām, mēs varēsim piedzīvot „nesavtības” prieku. Un tikai būdami „nesavtīgi”, mēs varēsim patiešām saprast Skolotāja un Dafa bezgalīgās žēlsirdības dziļo jēgu.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/201003/7143.html