Li Haicjina kungs no Šaņdunas provinces Biņdžou pilsētas pakļauts vajāšanai ieslodzījumā, ļaunprātīgi izmantojot psihotropās zāles

Vārds: Li Haicjins
Dzimums: vīrietis
Vecums: nav zināms
Dzīvesvieta: nav zināma
Nodarbošanās: drošības dienesta darbinieks
Pēdējā aresta datums: 2004. gada 29. februāris
Pēdējā ieslodzījuma vieta: Veibei cietums
Pilsēta: Veifanas pilsēta
Province: Šaņdunas province
Pārciestās vajāšanas: aizturēšana, dzīvesvietas pārmeklēšana, izspiešana, fizisko kustību ierobežojumi, miega liegums, pratināšana, zāļu došana, sišana, piespiedu darbs, piespiedu injekcijas, ieslodzījums vieninieku kamerā

Faluņgun praktizētāju Li Haicjina kungu, Šaņdunas provinces Biņdžou pilsētas Medicīnas Institūta drošības dienesta darbinieku, 2004. gadā arestēja Ķīnas komunistiskās partijas miliči un nelikumīgi ieslodzīja viņu Biņčenas rajona aizturēšanas centrā un Biņdžou pilsētas Veibei cietumā. Miliči bieži pievienoja viņa ēdienam un dzērienam toksiskas vielas.

Li kungs agrāk cieta no daudzām slimībām. 1997. gadā viņš sāka praktizēt Faluņgun, un drīz vien izārstējās no visām savām kaitēm. 1999. gada jūlijā Dzjan Dzjemiņs (bijušais Ķīnas līderis un vajāšanu iniciators) uzsāka Faluņgun vajāšanas. Li kungs tika vairāk kārt arestēts un ieslodzīts cietumos un darba nometnēs par viņu ticību Faluņgun. Viņš tika atbrīvots no cietuma 2007. gadā un devās bēgļa gaitās.

Noziegumi Biņdžou pilsētas Biņčenas rajona aizturēšanas centrā

2004. gada 29. februārī apmēram divdesmit miliči no Biņdžou pilsētas Biņčenas rajona milicijas departamenta, kopā ar ierēdņiem no Li Haicjina kunga darbavietas Biņdžou Medicīnas institūtā, ielauzās Li Haicjina kunga mājās. Li kungs atteicās doties viņiem līdzi, un milicijas darbinieku grupa iecēla viņu milicijas automašīnā. Viņš izkliedza: „Faluņ Dafa Hao (Faluņ Dafa ir labs),” un viņam vairākas reizes izdevās izkļūt no automašīnas, taču viņš tika iegrūsts atpakaļ. Milicijas darbinieki pārmeklēja viņa dzīvesvietu un uzņēmumu un konfiscēja Faluņgun materiālus, kā arī datoru(s), printeri(us), kopētāju(s), skavotāju(s), izejvielas un materiālus datoram, kā arī ierakstīšanas iekārtas, kas viss kopā bija vairāk nekā 20 000 juaņu [1] vērts. Viņi arestēja arī viņa sievu. Li kungs tika nogādāts milicijas departamentā, pieslēgts pie metāla krēsla, un viņam neļāva gulēt. Viņu pratināja vairāk nekā trīs mēnešus.

No 2004. gada jūlija līdz 2004. gada decembrim, kamēr Li kungs bija ieslodzīts Biņčenas rajona aizturēšanas centrā, viņu vajāja centra uzraugi un ieslodzītie. Viņa vajāšanai tika izmantotas tādas metodes, kā slepena psihotropu zāļu piejaukšana ēdienam un ilgstoša nežēlīga sišana, līdz viņš zaudēja samaņu. Dažreiz cietuma darbinieki ņēma no viņa lielu daudzumu asiņu pēc tam, kad viņam ilgu laiku nebija dots ēst un dzert, un pēc tam deva viņam lielu daudzumu metamfetamīnu un nomierinošos līdzekļus. Viņi arī vairāk reizes mēģināja viņu nožņaugt.

Uzraugi slepeni un nepārtraukti lielos daudzumos deva viņam psihotropās zāles. Kādu rītu, apmēram pēc trīs mēnešiem, uzraugi, slepenie aģenti un ieslodzītie ievēroja, ka zāles sāk atstāt iespaidu uz Li kungu, un viņš sāka zaudēt samaņu. Viņi mēģināja viņu nogalināt, bet viņš pēkšņi atmodās, un plāns neizdevās. Naktī daži aģenti, kuri atradās vienā kamerā ar viņu, ievadīja viņam vēl zāles. Viņi ielēja zāles plastmasas acu pilienu pudelītēs un sacīja, ka medikamenti nepieciešami viņiem pašiem. Patiesībā viņi gulēja līdzās Li kungam un ievadīja viņam zāles, kamēr viņš gulēja. Kad Li kungs nākamajā rītā pamodās, viņa apziņa bija neskaidra. Aģents Liu lika vairākiem vīriem kamerā pacelt Li Haicjinu un mest viņu pret logu. Viņa galva ietriecās loga stiklā, un viņa ķermenis atsitās pret loga metāla rāmi un nokrita uz grīdas. Pirms viņš spēja piecelties, ļaundari aplenca viņu un nežēlīgi viņam uzbruka, spārdot un mīdot viņu kājām, līdz viņš zaudēja samaņu.

Pēc mirkļa Li kungs pēkšņi atguva samaņu un iesaucās: „Ko jūs darāt? Kāpēc jūs mani sitat?” Viņš ar grūtībām piecēlās kājās, pats būdams pārsteigts par savu spēku. Ļaundari, kuri bija viņu aplenkuši, bija satriekti par viņa pēkšņo spēku un atkāpās dažus soļus atpakaļ. Viņš nesita pretī, bet tikai atspiedās pret sienu, jo vēl joprojām jutās šausmīgi no zāļu iedarbības.

Piepeši ar lielu troksni atsprāga durvis, un ienāca četri uzraugi, to skaitā Cju. Divi no viņiem ar dūrēm sāka spēcīgi sist Li kungam pa vēderu, un pārējie divi belza viņam pa krūtīm un sāniem, kamēr viņš atkal zaudēja samaņu. Viņi pieķēdēja viņu pie „nāves gultas” [2] un uzlēja viņam uz pieres sarkanu krāsu, un nepatiesi apgalvoja, ka viņš ir mēģinājis bēgt un izdarīt pašnāvību, un sacīja, ka viņš ir miris šajā procesā.

Pēc trīs stundām Li kungs atguva samaņu. To izdzirdot, aizturēšanas centra vadītājs Hu paņēma lielu gumijas rungu un ar rupju spēku iesita Li kungam ar to pa galvu. Vardarbība turpinājās, līdz Li kungs pārtrauca kliegt un zaudēja samaņu. Hu vēl kādu laiku turpināja viņu sist, pēc tam lamājoties atgriezās savā birojā. Li kunga galva bija stipri uztūkusi no sitieniem, bet viņš tomēr atguva samaņu. Viņš nevarēja atvērt acis, un viņam bija grūti elpot. Pēc nedēļas viņš lēnām sāka atgūt savas gara spējas, un viens no ieslodzītajiem viņam jautāja: „Vai tu gribi ēst?” Viņš atbildēja: „Jā.” Viņš bija bez samaņas vairāk nekā mēnesi, un šajā laikā uzraugi nedeva viņam ne grauda rīsu, ne piles ūdens. Pēc tam viens no ieslodzītajiem atnesa viņam pusi bļodas pupiņu biezpiena ar gaļu un divus tvaicētus pīrāgus. Tā kā aizturēšanas iestādes netiek apgādātas ar ātri pagatavojamā ēdiena plastmasas traukiem, tad pārtika acīmredzot nāca no uzraugiem. Viņš bija izsalcis un ātri sāka ēst. Pirms viņš paspēja apēst pirmo pīrāgu, viņš zaudēja samaņu, iespējams tādēļ, ka pārtikai bija pievienots pārmērīgi liels daudzums zāļu.

Dažas dienas vēlāk Li kungs atguva samaņu un jautāja: „Kas notika? Es vēlos padzerties.” Uzraugi viņam atteica, un pēc dažām minūtēm viņš atkal zaudēja samaņu. Uzraugi sacīja: „Viņš ir slims, vediet viņu uz slimnīcu, lai viņam izdara injekciju.” Viņš tika aiznests uz slimnīcu, taču medicīnas darbinieki, pirms darīt kaut ko citu, vispirms paņēma no viņa asinis.

Kāds liecinieks dzirdēja uzraugu sakām, ka kāda augstu stāvoša amatpersona bija vēlējusies saņemt Li Haicjina asinis kā dāvanu. Ārsts vispirms pārbaudīja viņa asinis un teica: „Oho! Šo asiņu kvalitāte ir brīnišķīga!”

Pēc tam, kad viņi bija paņēmuši kādu daudzumu Li kunga asiņu, viņi izdarīja viņam infūziju ar nezināmām zālēm. Ārsts, kurš nesen bija pārcelts darbā uz aizturēšanas centru, bija acīmredzami nobijies un drebēja, veicot infūziju. Uzraugi redzēja ārstu un pieskrēja pie Li Haicjina un nostājās viņam aiz muguras. Divas minūtes pēc infūzijas Li Haicjins sabruka un zaudēja samaņu.

Li kungs atguva samaņu pēc dažām dienām. Trīs vai četras dienas vēlāk aizturēšanas centra darbinieki izdarīja viņam vēl vienu lielu infūziju. Viņam parādījās mirstoša cilvēka simptomi. Uzraugi nosūtīja viņa ģimenei vairākus paziņojumus par viņa nāvi un nepatiesi apgalvoja, ka viņš miris no bada streika. Kad viņa ģimene ieradās aizturēšanas centrā pēc viņa ķermeņa, Biņčenas rajona milicijas departamenta darbinieki sacīja: „Šeit nav neviena, kura vārds būtu Li Haicjins.” Patiesībā Li kungs bija atguvis samaņu. Viņš nebija miris, neskatoties uz to, ko viņam bija izdarījuši ļaundari. Bija tā, it kā dievišķās būtnes rūpētos par viņu.

Kad gaisa temperatūra aizturēšanas centrā nokritās līdz - 18ºC, uzraugi izģērba Li kungu kailu un piesēja pie „nāves gultas”. Viņi lēja viņam virsū ūdeni un piespiedu kārtā iebaroja viņam zāles. Tas katru dienu izraisīja viņam caureju, un viņam parādījās nesaturēšana. Kopš tās reizes, kad viņš ēda aizdomīgo pārtiku, uzraugi vairs nedeva viņam ne ēdienu, ne dzērienu. Kopš tām spīdzināšanas dienām, lai arī Li kungs bija dzīvs, viņš dienu un nakti gulēja letarģiskajā miegā.

Kādu nakti, kad visi citi jau gulēja, daži slepenie aģenti un uzraugi mēģināja nosmacēt Li kungu, aizspiežot ar savām rokām viņa degunu un muti. Viņi turēja savas rokas tik ilgi, kamēr viņš beidza pretoties. Viņi palaida rokas vaļā tikai tad, kad bija pārliecināti, ka Li kungs ir miris. Brīnumainā kārtā tai brīdī, kad viņi noņēma savas rokas no Li Haicjina sejas, viņa krūtis un vēders nodrebēja tā, it kā viņam būtu izdarīts trieciens ar defibrillatoru [3]. Viņa sirds atkal sāka pukstēt, un viņš sāka elpot. Viņš atvēra acis un skatījās uz ļaundariem, kuru sejas no bailēm kļuva līķa bālumā. Viņi mēģināja aizbēgt, bet nevarēja, jo kameras durvis bija aizslēgtas.

Pirms šī incidenta Li Haicjina kungs bija stāstījis cilvēkiem kamerā par Faluņgun brīnumiem, un viņš arī bija izskaidrojis faktus slepenajiem aģentiem, taču viņi atteicās viņam ticēt, lai arī viņš vairākas reizes bija atgriezies no nāves sliekšņa. Viņi uzstāja, ka tas bija tāpēc, ka viņš ir ļoti dzīvīgs, bet šajā reizē viņus pārņēma bijība.

Li kungs bieži gulēja miegā un dažreiz pamodās, taču lielā nespēka dēļ atkal aizmiga. Vēlāk viņi atkal mēģināja viņu nosmacēt un nogalināt, aizsedzot viņa seju daudz ilgāk nekā iepriekšējā reizē. Arī šajā reizē notika tāds pats brīnums. Pēc tam galvenais ļaundaris mēģināt to izdarīt atkal un pavēlēja pārējiem: „Ietiniet viņu segā un smacējiet viņu.” Taču neviens neuzdrošinājās to atkal darīt. Vēlāk katru reizi, kad Li kungs atguva samaņu, uzraugi smidzināja zāles viņa nāsīs, liekot viņam pēc dažām sekundēm atkal zaudēt samaņu. Uzraugi turpināja to darīt, vēloties visu laiku paturēt viņu bezsamaņā un letarģiskā miegā.

Kādu dienu, kad Li kungs pamodās, viņš palūdza pārtiku un ūdeni. Tā vietā, lai smidzinātu viņam zāles, viņi atnesa no sava biroja lielu metāla bļodu un teica: „Šeit ir ūdens.” Viņš bija ļoti izslāpis, jo daudzas dienas nebija dzēris ūdeni, bet tomēr izdzīvoja, kas samulsināja uzraugus un slepenos aģentus. Viņš ātri izdzēra visu bļodu, bet tikai pēc tam saprata, ka tas nebija ūdens, bet petroleja, kurai bija pielietas nezināmas zāles. Viņš iekrita atpakaļ dziļā bezsamaņā. Tajā naktī atnāca pieci cilvēki baltos halātos un ielika viņu līķu maisā. Brīdī, kad viņi gribēja aizvilkt maisa rāvējslēdzēju, Li Haicjins piecēlās sēdus, paskatījās uz viņiem un jautāja: „Ko jūs darāt?” Viņi bija pārbijušies un aizbēga. Pēc dažām minūtēm viņš paģība un šoreiz nepamodās līdz pat 2004. gada 18. decembrim, kad uzraugi viņam dūra ar adatu. Viņš pamodās un ēda, un dzēra, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš bija tikai nedaudz vārgs. Uzraugi pie sevis murmināja: „Tas ir dēļ tā Gun!” Viņi neuzdrošinājās pieminēt vārdu „Faluņgun”.

Noziegumi Veibei cietumā

2004. gada 20. decembrī Li Haicjina kungs tika pārvests uz Veibei cietuma piespiedu darba nometnes 5. nodaļu, kur viņam 16 stundas dienā lika strādāt piespiedu darbu. Viņš pastāstīja ieslodzītajiem un uzraugiem par vajāšanām Biņčenas apgabala aizturēšanas centrā, kā arī speciāli Veibei cietuma Izmeklēšanas nodaļai atklāja vajāšanas, kurām viņš tika pakļauts. Tā rezultātā, sākot no 2007. gada februāra līdz 2007. gada 5. novembrim, kad viņu atbrīvoja no cietuma, darba nometnes darbinieki pret viņu ļaunprātīgi un nežēlīgi izturējās.

Pirms 2007. gada Ķīniešu Jauna gada uzraugi lika viņam ar otu rakstīt ķīniešu hieroglifus „laime”, un viņš uzrakstīja tos daudz. Pēc tam, kad viņš bija pabeidzis rakstīt, ieslodzītais, kurš bija atbildīgs par darbu (slepenais aģents), iedeva viņam to, ko viņš nosauca par „tēju”. Nedaudz padzēries, Li Haicjins nodomāja, ka šķidrums ir rūgts, un no uzraugu biroja devās atpakaļ uz kameru. Taču šķidrumam bija pievienots liels daudzums metamfetamīna un psihotropo zāļu, kuru bija pietiekami, lai izraisītu garīgus traucējumus.

Uzraugi bija plānojuši, ka zāļu efekta rezultātā viņš varētu zaudēt prātu un ciest no garīga sabrukuma, lai viņi varētu viņu nošaut, apgalvojot, ka viņš ir mēģinājis bēgt no cietuma. 90 procentos no iepriekš notikušajiem bēgšanas gadījumiem ieslodzītajiem slepeni bija iedotas psihotropās zāles, un pēc tam, kad viņi izmisīgi mēģināja aizbēgt, uzraugi ar nolūku viņus noslepkavoja.

Pamostoties nākamajā rītā, Li kungs rīkojās pilnīgi normāli, tikai jutās nedaudz apreibis. Slepenais aģents, kurš iedeva viņam šķidrumu, arī teica viņam, lai viņš skrien šurp un turp, mēģinot likt viņam mežonīgi skriet, bet viņš nepakļāvās. Pēc tam cietuma uzraugi lika viņam doties uz biroju rakstīt hieroglifus. Šajā reizē viņi saindēja otu un ātri devās prom, lai paši izvairītos no saindēšanās. Tai laikā, kad indei vajadzēja sākt iedarboties, slepenie aģenti, uzraugi, nometnes rūpnīcas priekšnieks un politiskās nodaļas vadītājs lika Li kungam pielikt svētku plakātus pie cietuma galvenajiem vārtiem un norīkoja divus spēcīgus ieslodzītos „palīdzēt” viņam. taču viņa uzvedība bija pilnīgi normāla. Viņi pievienoja vēl lielāku nomierinošu līdzekļu un nervu sistēmu graujošu zāļu daudzumu viņa pusdienu ēdienā un dzērienā. Pēc pusdienām viņš kļuva nedaudz dīvains, viņš runāja skaļā balsī, it kā viņš teiktu runu.

Uzraugi aizveda viņu uz savu biroju, un tur viņš zaudēja samaņu. Kad viņš pamodās, viņš atradās slimnīcā, kur astoņi cilvēki žņaudza viņa kaklu un spieda ciet degunu un muti, lai nosmacētu viņu. Uzraugi pasauca apmēram 15 cilvēkus, lai noturētu viņu pie zemes, taču viņi to nevarēja izdarīt, lai gan pielika visus savus spēkus. Li kungs sāka dziedāt un stāstīt par to, kāpēc Dzjan Dzjemiņa grupa uzsāka Faluņgun vajāšanas, kas lika dažiem cilvēkiem notikuma vietā iesmieties.

Uzraugi izdarīja Li kungam injekciju un ieslodzīja viņu vieninieku kamerā, kur viņi nežēlīgi sita viņam pa galvu ar resnu koka nūju, līdz viņiem šķita, ka viņš ir miris. Viņi nekad necentās viņu glābt, taču viņš vienmēr atveseļojās pats. Uzraugi izdarīja viņam injekcijas katrreiz, kad viņš pamodās, kas noveda viņu atpakaļ bezsamaņas stāvoklī, vai izraisīja nenormālu psihisko stāvokli. Kad viņš atkal izskatījās miris, ieslodzītie aiznesa viņu uz uzraugu biroju, bet uzraugi lika viņiem atstāt viņu ārpusē, zem gaiteņa dzegas. Kad viņš pamodās, viņu atkal ienesa atpakaļ kamerā. Cietumā pret viņu ļaunprātīgi izturējās un mocīja līdz pat 2007. gada 5. novembrim, kad viņš tika atbrīvots no cietuma.

Paskaidrojumi:

1. „Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.

2. Spīdzināšanas metode „nāves gulta”: praktizētājs ir piesiets pie gultas tā, ka viņa rokas tiek pieslēgtas ar roku dzelžiem pie gultas galvgaļa stieņiem un kājas sasietas ar neilona virvi. Virve pēc tam tiek aptīta ap praktizētāja ķermeni un gultu no viņa kājām līdz krūtīm. Virve tiek aptīta tik cieši, ka praktizētājam ir grūti elpot, un viņš beigās zaudē samaņu.

3. Medicīnas aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.