Gados veco Faluņgun praktizētāju pašaizliedzība, nogādājot patiesību skaidrojošos materiālus lauku rajonos

Uz rietumiem no Laņdžou pilsētas, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, ir augsti kalni un dziļas ielejas. Sakari un transports tur ir stipri apgrūtināti. Vējainā laikā gaiss ir pilns ar smiltīm un netīrumiem. Lietainā laikā ceļi kļūst slideni un dubļaini. Stipru lietus gāžu laikā dažreiz notiek plūdi un kalnu nogruvumi.

Tur dzīvo divas gados vecas praktizētājas, kuras abas ir vairāk nekā 60 gadus vecas. Kopš 2004. gada augusta viņas katru nedēļu dodas uz kalnu ciematiem, nogādājot tur patiesību skaidrojošus materiālus, lai glābtu cilvēkus. Viņas turpina to darīt gan brīvdienās, gan sliktos laika apstākļos. Ja kādu nedēļu gadās izlaist, tad nākamajā nedēļā viņas piegādā materiālus uz ciematiem divreiz.

Saka, ka „vieglāk ir uzkāpt kalnā, nekā no tā nokāpt”. Es viņām jautāju: „Vai jums kādreiz ir bail? Ja nu jūs nokrītat no kalna? Ja nu jums pakaļ sāk dzīties suņi un sakož jūs? Ja nu jūs nomaldāties, vai kāds ziņo par jums policijai?” Viņas iesmējās un teica: „Skolotāja aizsardzībā un sekojot Fa [1], mums ne no kā nav bail; cilvēku glābšana ir steidzama lieta!” Viņas arī man pastāstīja dažus aizkustinošus atgadījumus, kurus es pierakstīju un vēlos dalīties tajos ar draugiem praktizētājiem.

Ciemati Ķīnas ziemeļrietumu daļā ir izkaisīti; tie atrodas diezgan tālu viens no otra. Pa šaurajiem un netīrajiem kalnu ceļiem ir ļoti grūti iet, tādēļ divām gados vecajām praktizētājām tik ilgstošu laika periodu katru nedēļu doties uz ciematiem ir ļoti grūta misija. Dažreiz viņu kājas un pēdas iekaist, sāp un pietūkst no iešanas šādos apstākļos. Viņas sev sacīja: „Kājas un pēdas, lūdzu, palīdziet mums izdarīt visu, kas ir mūsu spēkos pēc iespējas labāk. Mēs glābjam cilvēkus, tā ir vissvētākā lieta.” Pēc tam viņu kājas un pēdas pārstāja sāpēt.

Dažreiz viņas satika cilvēkus, kuri uzbruka viņām un lādēja viņas. Savā sirdī viņas Skolotājam sacīja: „Šie cilvēki mūs lamā un atdod mums savu De [2], taču mums nevajag viņu De, mēs gribam, lai viņi saprastu patiesību un būtu glābti. Tā ir mūsu patiesā cerība.” Pēc šīm domām vide ap viņām mainījās, un cilvēki pārstāja viņas lamāt. Kad praktizētājas deva viņiem informatīvos materiālus un skaidroja patiesību, viņi bija ļoti uzņēmīgi pret to.

Reiz, kādā lietainā dienā, kad viņas bija beigušas izplatīt materiālus, ceļš tika applūdināts. Viņas nevarēja to šķērsot un bija pilnīgi izmirkušas, izsalkušas un nosalušas. Satumsa. Tajā brīdī piebrauca traktors no fermas. Traktora vadītājs viņām uzsauca: „Neaizejiet. Es piebraukšu pie jums un aizvedīšu jūs.” Viņas jutās pateicīgas un zināja, ka viņām palīdzēja Skolotājs.

Kādu citu reizi viņas paņēma sev līdzi vienu no saviem mazdēliem, lai viņš palīdzētu viņām nogādāt materiālus. Atpakaļceļā viņi nomaldījās un devās nepareizā virzienā. Brīdī, kad viņas apjukumā nezināja uz kuru pusi doties, nez no kurienes parādījās mazs zēns. Zēns sacīja: „Vecmāmiņas, sekojiet man.” Skolotāja aizsardzība palīdzēja viņām izkļūt no šīs grūtās situācijas. Pateicoties šim atgadījumam, viņas atrada jaunu vietu, kur izplatīt materiālus.

Es piedāvāju šīm praktizētājām: „Jūs abas esat gados vecas. Lai nākamreiz materiālus uz šiem ciematiem dodas izplatīt mūsu praktizētāji, kuri ir gados jaunāki.” Viņas sacīja: „ Mēs nevaram tā darīt. Mūsu dzīves mums devis Dafa. Likuma apstiprināšana ir mūsu misija un pienākums. Tie ciematu iedzīvotāji un zemnieki ir ļoti nabadzīgi, un viņu dzīves apstākļi ir ļoti grūti. Lauku rajonos nepieciešams liels daudzums patiesību skaidrojošo materiālu. Kad gados vecs gans paņēma mūsu materiālus, viņš nekavējoties apsēdās zemē un sāka tos lasīt. Viņš bija tik ļoti tajos iedziļinājies, ka pat aizmirsa par savām aitām. Citā gadījumā cilvēks, kurš nesa dārzeņus, paņēma mūsu materiālus, kuri bija nolikti uz koka. Viņš pakāra savu dārzeņu grozu kokā, pēc tam stāvēja un lasīja materiālus.

Pagājušajā nedēļā, kad mēs bijām beigušas izplatīt materiālus ciematā un grasījāmies doties prom, no fermas pie mums lielā ātrumā brauca traktors, lai mūs panāktu. Uz ceļa sacēlās putekļi, un mēs nevarējām skaidri saredzēt, kas bija pie stūres, un domājām, ka tas varētu būt Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) ierēdnis. Mēs nekavējoties apstājāmies ceļa malā un sākām raidīt Taisnās domas. Kad traktors piebrauca pie mums, mēs ieraudzījām, ka tas bija fermeris. Viņš paskatījās uz mums un sacīja: „Lūdzu, iedodiet man vēl jūsu labās lietas.” Mēs nezinājām, kādi ir viņa nolūki, tādēļ jautājām viņam, ko viņš bija domājis ar „labajām lietām”. Fermeris teica: „ Es izlasīju jūsu atnestos materiālus. Tie ir ļoti labi, taču man to ir maz.” To izdzirdējušas, mēs iedevām viņam papildus materiālus. Viena no mums skaidroja viņam patiesību, kamēr otra tai laikā raidīja Taisnās domas. Drīz pēc tam fermeris izdarīja „Trīs izstāšanās”, lai izstātos no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām.” Gados vecās praktizētājas piebilda: „Parasti, katru nedēļu visi mūsu materiāli tiek izdalīti cilvēkiem. ĶKP kadri ciematos parasti ir korumpēti un ļoti rupji. Šie fermeri dzīvo ļoti grūtā situācijā. Viņi tiecas uzzināt patiesību.”

Šīs divas gados vecās praktizētājas nav ieguvušas labu izglītību, un, iespējams, viņas nemāk skaisti runāt, taču viņas pieliek visas pūles, lai izplatītu patiesību skaidrojošos materiālus un glābtu cilvēkus. Es ceru, ka gados jaunākie praktizētāji uzņemsies atbildību par patiesības izplatīšanu tajos attālajos rajonos un palīdzēs lielam skaitam cilvēku uzzināt patiesību un būt glābtiem.

Dzirdot stāstus par šo gados veco praktizētāju darbiem, es ieraudzīju savus trūkumus pilnveidošanās ceļā. Iespējams, viņām nav iespaidīgu sasniegumu vai drosmīgu vārdu, taču tas, ko viņas kā praktizētājas visu šo gadu garumā pieticīgi dara ir pietiekami diži, lai izraisītu mūsos cieņu.

Paskaidrojumi:

1. „Fa”: tulkojumā no ķīniešu valodas - „Likums”, Faluņgun mācība
2. „De”: tulkojumā no ķīniešu valodas - „tikums”, „tikumība”

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200906/6662.html