Žēlsirdības spēks

Mēs gatavojāmies pārdot biļetes uz 2008./2009. gada „Divine Performing Arts” izrādēm. Es atbraucu uz Ņujorku, lai palīdzētu pārdot biļetes un cītīgi pie tā strādātu, gluži tāpat, kā es to darīju Taivānā. Es dalīju cilvēkiem, kuri sēdēja man pretī metro, patiesību skaidrojošos materiālus par Faluņgun un nežēlīgajām vajāšanām, „Divine Performing Arts” izrādēm, NTD TV konkursu sērijām un citus materiālus.

Taču, laikam ritot, diemžēl es kļuvu mazāk čakla, uzcītīga un centīga, līdz visbeidzot šī gada vidū es pilnībā pārstāju [patiesības skaidrošanu] , kamēr es vēl biju Ņujorkā. Dažreiz es sev jautāju: „Kas notika?” un „Kādēļ es pēkšņi beidzu būt daļa no šiem centieniem?” Ieskatoties sevī, es sapratu, ka tā ir pieķeršanās bailēm, kas noveda mani līdz šim sastingumam.

Kādu dienu PureInsight.org interneta mājas lapā es lasīju stāstu ar nosaukumu „Meklējot Skolotāju”. Autors stāstīja mums par Skolotāju. Skolotājs runāja ar kādu cilvēku vilcienā astoņas stundas, lai sniegtu viņam glābiņu. Cik Skolotājs bija žēlsirdīgs! Es izjutu dziļu nožēlu par savu uzvedību.

Es sapratu, ka man pietrūkst žēlsirdības. Ja es par vissvarīgāko uzskatīšu dzīvo būtņu glābšanu, tad es ne no kā nebaidīšos. Man nebūs sajūta, ka mani varētu apmulsināt tas, ka cilvēki atteiksies no materiāliem.

Kādu dienu, braucot metro, man pretī apsēdās kāds cilvēks, kurš izskatījās pēc dienvidāfrikāņa. Es domāju, ka viņu neinteresēs „Divine Performing Arts”. Tad es atcerējos, ka man nevajadzētu spriest par cilvēku pēc viņa apģērba, un nolēmu pasniegt viņam bukletu. Tā kā es ilgu laiku nebiju metro dalījusi nekādus materiālus, šis nelielais uzdevums šķita tik pat grūts, kā pirmā reize, kad es pa telefonu skaidroju patiesību Ķīnas iedzīvotājiem. Es atgādināju sev, ka manas bailes ir mana nepietiekamā žēlsirdība dzīvo būtņu glābšanai. Kad es beidzot pārvarēju savas bailes, man parādījās žēlsirdība, un es sacīju „Labdien” un iedevu viņam manu pirmo 2009. gada [„Divine Performing Arts”] izrādes bukletu. Šis cilvēks uzmanīgi izlasīja bukletu. Es domāju, ka Skolotājs mani iedrošināja. Pēc tam es parādīju viņam „Divine Performing Arts” fotogrāfiju grāmatu. Viņu apbūra skaistās fotogrāfijas, un pirms izkāpšanas no metro viņš pajautāja man, kur var iegādāties biļetes. Tā kā manas angļu valodas zināšanas nav pārāk labas, es sacīju, lai viņš piezvana uz biļešu iegādes „karsto līniju”.

Varbūt dēļ šī vienkāršā „Labdien” un mūsu sarunas vēl viens cilvēks šogad noskatīsies „Divine Performing Arts” izrādi. Es zinu, ka Skolotājs mani iedrošināja. Es esmu patiešām pateicīga Skolotājam.

Es ceru, ka citi praktizētāji, kuri vilcinās iesaistīties biļešu pārdošanā, varēs atklāt, ka viņiem pietrūkst žēlsirdības. Izprotot savas nepilnības, viņi uzveiks savas bailes un būs daļa no šiem dižajiem Likuma Izlabošanas centieniem.