Trīs pārpildītas izrādes Polijā

2009. gada 28. martā, sestdien, Ņujorkas „Divine Performing Arts” (DPA, jeb Šeņjuņ) sniedza divas izrādes Vroclavā, Polijā. Lai arī tā bija pirmā reize, kad DPA viesojās Polijā, trīs izrādes 27. un 28. martā piesaistīja visu sabiedrības slāņu pārstāvjus, ieskaitot parlamenta locekļus, vicemērus, profesorus, ievērojamus māksliniekus, firmu direktorus, kā arī ķīniešus. Visus dziļi aizkustināja Šeņjuņ mākslas tīrā labestība un tīrais skaistums. Līdzīgi kā pirmajās divās izrādēs sestdienas vakara izrāde bija pilnībā izpārdota.

Teātra darbinieki un daudzi skatītāji komentēja, ka tas ir komercijas un kultūras brīnums, kad austrumu izrāde, kuras tēma ir tradicionālās ķīniešu kultūras atdzīvināšana, iegūst šādu popularitāti pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Tas parādīja, ka Šeņjuņ ir dārgums, kuru augstu vērtē visa cilvēce.

Polijas Valsts bankas vadītājs: patika miera un kustību kombinācija

Dzjerzi Pruski kungs, Polijas Valsts bankas vadītājs, kopā ar savu sievu Zolantu bija atnācis uz 28. marta vakara izrādi. Starpbrīdī viņi sacīja, ka izrāde ir neparasti un interesanti kultūras svētki.

Zolanta ir Valsts bankas auditēšanas vadītāja. Viņa sacīja: „Reti var redzēt izrādi, kas ir tik saturiski bagāta. Dabiski, tā izraisīja lielu interesi. Priekš mums Šeņjuņ bija interesanti kultūras svētki. Mēs vienmēr esam gribējuši redzēt, kāda ir klasiskā ķīniešu deja.”

„Mūzika bija ļoti interesanta, salda un plūstoša. Mēs nebijām gaidījuši, ka dejā var tik viegli apvienot iekšējo mieru ar kustībām. Tas pats bija ar mūziku. Tā sniedza jums kustības sajūtu, taču tajā pašā laikā mieru. Mums tā ļoti patika.”

Polijas finansu smagsvars, Pruski kungs, deva priekšroku klusēšanai. Viņš sacīja, ka nevēlas sniegt interviju, taču smaidot sacīja: „Es domāju tāpat, kā mana sieva. Es pilnībā piekritu tam, ko viņa sacīja.”

Poļu augstmanis: „Es no visas sirds apbrīnoju DPA.”

28. marta vakara izrādes starpbrīdī uzmanību piesaistīja kāds gados vecs kungs, kuram acīs bija asaras. Pēc izjautāšanas noskaidrojās, ka kungs, kura asaras bija izraisījis priekšnesums „Mēs ejam ceļu uz Debesīm, neskatoties uz vajāšanām”, bija Dzabielo kungs, poļu augstmanis, kurš šajā pasaulē ir daudz ko pieredzējis.

Dzabielo kungs ir pavadījis lielāko daļu savas dzīves, cīnoties pret tirāniju. Kad nacisti okupēja Poliju 2. Pasaules kara laikā, viņš bija „AK”, slavenas pagrīdes anti-nacistu organizācijas, biedrs. Vēlāk, kad Polijā pie varas nāca komunisti, viņš pievienojās anti-komunistu organizācijai „Solidarnosc”. Savas pagātnes dēļ viņš pievērsa īpašu uzmanību priekšnesumam, kas attēloja Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) represijas pret Faluņgun. Viņš sacīja: „Es ilgi domāju par to priekšnesumu. Ķīnieši ļoti cieš. Šaubu nav, ka nāks normāls sabiedrības stāvoklis, kā citās valstīs pasaulē. Totalitārā valdība ir sveša ķīniešu kultūrai. Es patiesi ceru, ka ķīnieši varēs baudīt brīvību un demokrātiju. Ar demokrātisku valsts iekārtu Ķīna kļūs par pasaules līderi.”

Piedzīvojis totalitāro komunistu režīmu, viņš „cer, ka Ķīnā kļūs aizvien labāk un labāk, gluži kā Polijā. Situācija Polijā reiz bija ļoti līdzīga tai, kāda ir Ķīnā”.

Saskaņā ar Dzabielo kunga vārdiem, viņš ir viens no nedaudzajiem augstmaņiem Vorclavā, kuri ir radniecīgi Poniatovski ģimenei, vienai no trim visslavenākajām aristokrātu ģimenēm Polijā. Būdams arhitekts pēc profesijas, viņš izteica savu apbrīnu DPA. „Skaidrs, ka izrāde bija lieliska! Krāsas bija tik skaistas. Es nezināju, ka Ķīnai ir tik attīstīta kultūra. Es apbrīnoju izrādi no visas sirds, un man tā ārkārtīgi patika.”

Viņš sacīja, ka, lai arī viņš pilnībā nesaprot austrumu kultūru, viņu tā ļoti sajūsmina, nevis tāpēc kā tā ir populāra, bet tādēļ, ka tā ir vieta, ko apdzīvo skaisti cilvēki. Viņš piebilda: „Es esmu lasījis, ka ķīniešu kultūra ir ļoti unikāla. Mēs visi nākam no turienes.”

Beigās viņš pieminēja senu pareģojumu: „Kad nāks ķīnieši, tas nesīs mums labu.” Dzabielo kungs izteica cerību, ka tas piepildīsies.

Poļu tenors: iekaisis kakls brīnumainā kārtā tika izārstēts izrādes laikā

„Man ir palaimējies redzēt tik perfektu izrādi. Dejas bija brīnišķīgas. Visi dziedātāji bija apbrīnojami,” noskatījies DPA trešo izrādi Vroclavā, reportierim priecīgi sacīja tenors Andrzejs M. Jurkievics.

Jurkievica kungs, būdams pacilātā garastāvoklī, turpināja atraisīties: „Tas bija izcils tenors, baritons un soprano. Es apbrīnoju viņus, jo īpaši tenoru, jo es pats esmu tenors. Dziedāšana bija skaļa un spēcīga no sākuma līdz beigām. Tā bija ļoti profesionāla.”

Jurkievica kungs nosauca divus savus mīļākos instrumentus – suona orķestrī un erhu.

Viņš sacīja: „Nākošgad es uzaicināšu visus, kurus es pazīstu, lai vēl vairāk cilvēku noskatās izrādi.”

„Piecus tūkstošus gadu senā ķīniešu kultūra ir tā vērta, lai mēs par to uzzinātu. DPA izrādē bija iekļautas daudzas leģendas un etniskās dejas no dažādiem reģioniem.”

Viņš arī priecīgi sacīja: „Iespējams, tas bija liktenis, ka no ceturtdienas man bija kakla iekaisums, kas teātrī brīnumainā kārtā izzuda. Es agrāk neko tādu nebiju pieredzējis.”

Jurkievica kungs noslēgumā sacīja: „Es novēlu DPA veiksmīgu turneju pa Eiropu. Ja viņi atcerēsies Poliju, es ceru, ka viņi vēlreiz apciemos mūsu valsti. Es vēlu viņiem panākumus. Ceru, ka tā nebūs viņu pēdējā reize Polijā.”

Baletdejotāja: izrāde bija perfekta

„Man ļoti patika izrāde. Man tā šķita perfekta. Kā baletdejotāja es ļoti labi zinu, ka māksliniekiem ir lieliska meistarība un izsmalcinātas kustības. DPA priekš mani bija perfekts,” reportierim priecīgi sacīja Ikego, japāņu izcelsmes baletdejotāja, kura dejo no astoņu gadu vecuma.

Noskatījusies 28. marta dienas izrādi, Ikego kundze nevarēja vien sagaidīt, lai dalītos savā priekā. Intervijas laikā viņa atkal un atkal uzsvēra to, cik izrāde bija perfekta.

Ikego kundze sacīja, ka viņa zināja dažus ķīniešu stāstus, kā, piemēram, stāstu par Pērtiķu karali, kas viņai ļoti patika. Viņa sacīja: „Viņu meistarība bija lieliska. Kā baletdejotāja es zinu, cik grūtas ir kustības. Taču viņi izpildīja tās tik skaisti, kas arī ir iemesls, kādēļ man tā tik ļoti patika.”

Ikego kundze arī sacīja, ka viņa pastāstīs saviem draugiem, ka, atnākot uz izrādi, viņi redzēs, cik tā ir perfekta.

Ķīniešu tautības skatītāji: tā ir tradicionālās kultūras būtība

Brīnišķīgā izrāde aizkustināja ne tikai poļu skatītājus, bet arī ķīniešus. Van kungs (pseidonīms), kurš dzīvo Polijā jau vairāk nekā gadu, dalījās savos iespaidos: „Sajūta bija lieliska. Man vislabāk patika klasiskās dejas. Etniskās dejas arī bija labas. Pēc tam es nedaudz izjutu nostaļģiju. Laikā, kad kultūras tiek globalizētas, manuprāt, ir svarīgi katrai tautai uzzināt vairāk par viņu pašu tradicionālo kultūru, kas nevar būt atmesta. Tradicionālā kultūra ir svarīga. Tādēļ es mīlu Šeņjuņ.”

Van kungs uzsvēra: „Tradicionālajā kultūrā ir garīgais elements, kas atrodas viņpus materiālajai virspusei. „Divine Performing Arts” (tulkojumā - Dievišķā izpildītājmāksla) nozīmē, ka jūs tajā varat redzēt dievišķo burvību, kas ir tradicionālās kultūras būtība.”

Huan kundze (pseidonīms), kura nesen ieradās Polijā, lai apciemotu savus radiniekus, sacīja: „Man ir paveicies, ka varu noskatīties šādu ķīniešu izrādi. Tā bija lieliska. DPA augstā līmenī prezentēja Ķīnas piectūkstoš gadus seno vēsturi. Mēs nevaram redzēt šādus priekšnesumus kontinentālajā Ķīnā. Ķīniešu Jaunā gada Gala (ko uzved ĶKP) ir pilns ar partijas reklāmu.”

„Man ļoti patika Pērtiķu karalis un priekšnesums, kurā tika stāstīts stāsts par mūku Dzji Gun. Tie bija saturiski ļoti bagāti. DPA izrādei ir ļoti augsta kultūras un garīga vērtība,” sacīja Huan kundze.