Starptautiskajā Sieviešu dienā mēs atceramies praktizētājas, kuras mirušas Ķīnas komunistiskās partijas vajāšanu rezultātā

1975. gadā Apvienotās Nācijas (AN) pasludināja 8. martu par „Starptautisko Sieviešu dienu”, lai veicinātu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. 1979. gadā AN pieņēma Konvenciju par visa veida sieviešu diskriminācijas novēršanu. 1980. gada 17. jūlijā Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) parakstīja šo konvenciju, lai arī ĶTR valdība neprātīgi pārkāpa tās principus.

Faluņgun sekotāji savā ikdienas dzīvē praktizē Īstenību-Labestību-Pacietību, taču Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) pēdējo deviņu gadu laikā turpina viņus nepārtraukti vajāt un spīdzināt. Kopš 1999. gada, kad sākās vajāšanas, Heilundzjanas provinces Dzjisji rajonā, Ķīnas Ziemeļaustrumos, daudzas sievietes ir mirušas vajāšanu rezultātā. Atcerēsimies šīs sievietes.

1. Bai Lisja kundze strādāja Dzjisji pilsētas Derīgo izrakteņu lietu administrācijā. 1997. gadā Bai kundzei tika atklāts krūšu vēzis, un pat pēc operācijas viņa nebija spējīga parūpēties par sevi. Taču pēc tam, kad viņa uzsāka praktizēt Faluņgun, viņa atveseļojās. Bai kundze divas reizes devās uz Pekinu, lai apelētu pret vajāšanām, un rezultātā 1999. gada decembrī viņa tika ieslodzīta Harbiņas piespiedu darba nometnē. Apsargi ziemas laikā piespieda viņu gulēt uz aukstas grīdas, ilgstoši stāvēt sniegā un stāvēt pie radiatoriem. Viņa arī tika ieslodzīta tualetē, pakārta gaisā un nežēlīgi sista. 2002. gada 28. februārī spīdzināšanas rezultātā Bai kundze nomira. Viņa bija 47 gadus veca.

2. Liu Guihua kundze bija dzimusi 1952. gadā. Viņa agrāk strādāja par skolotāju Džunsjiņas pamatskolā Junaņas ciematā, Dzjisji apgabalā. Liu kundze tika daudzas reizes ieslodzīta cietumā par to, ka viņa praktizēja Faluņgun. Cietumā apsargi spārdīja un sita viņu, pakāra viņu gaisā, sita viņai ar elektrošoka stekiem, sita viņu ar galvu pret sienu, izrāva viņai zobus ar knaiblēm, sasēja viņu ar virvi un neļāva viņai izmantot tualeti. Kamēr viņa atradās cietumā, policisti slepeni piesprieda viņai papildus sešus gadus ieslodzījuma cietumā. Spīdzināšanas rezultātā viņa bija novājējusi. 2002. gada 3. augustā Harbiņas 211. slimnīcā Liu kundze nomira.

3. Dzjan Žundžeņas kundze strādāja Dzjisji pilsētas ogļu mašinērijas fabrikā. Viņa sāka praktizēt Faluņgun 1999. gada maijā, un 2002. gada 15. oktobrī vajāšanu rezultātā viņa nomira. Tobrīd viņa bija 42 gadus veca. Viņas ķermenis bija klāts ar brūcēm no elektrošoka triecieniem un sitieniem, un viņai galvā bija caurums. 2002. gada 12. oktobrī provinces narkotiku rehabilitācijas centrs pastiprināja spīdzināšanu pret praktizētājiem, taču Dzjan kundze joprojām atteicās nodot savu ticību Faluņgun. 13. oktobrī apsargi ieslodzīja viņu kamerā ēkas pagrabā, kur bija atvērti visi logi un kur bija ļoti auksts. Viņa bija ģērbusies tikai šortos un t-kreklā. 2002. gada 15. oktobrī viņa tika nosista līdz nāvei.

4. Liu Guijinas kundze strādāja betona ražošanas fabrikā Mišaņas pilsētā. 2002. gadā policija arestēja viņu un ieslodzīja Mišaņas pilsētas aizturēšanas centrā. 2002. gada 24. oktobrī policisti viņu piespiedu kārtā baroja, kas noveda viņu līdz nāvei. 26. oktobrī aizturēšanas centra priekšnieks Ma Doušens un slimnīcas direktors Džao Šuguans viltoja Liu kundze miršanas apliecību, lai slēptu savus noziegumus, un steigšus kremēja viņas ķermeni. Liu kundze nomira 43 gadu vecumā.

5. Jan Hailinas kundze nomira, kad viņa bija 34 gadus veca. Viņa strādāja Dunhajas raktuvēs, kas atrodas Dzjisji pilsētas Čendzihe rajonā. Pēc tam, kad sākas vajāšanas, Jan kundze tika daudzas reizes arestēta un spīdzināta. 2003. gada 12. aprīlī Mišaņas pilsētas aizturēšanas centra apsargs Ma Baošens saķēra Jan kundzi, pacēla viņu gaisā un nometa uz zemes. No trieciena, ar kādu viņa atsitās pret zemi, viņa zaudēja samaņu. Tā vietā, lai sniegtu viņai medicīnisko palīdzību, apsargs ielika viņu slimnīcas saldētavā. Kad viņas ģimenes locekļi pēc desmit stundām ieradās slimnīcā, Jan kundze ķermenis vēl bija remdens. Viņa nomira 2003. gada 13. aprīlī.

6. Guo Meisunas kundze dzīvoja Dzjisji pilsētas Dzjiguaņas rajona elektrostacijas Dzjudunas mikrorajonā. Viņa sāka praktizēt Faluņgun 1998. gadā. Apsargi sieviešu cietumā nežēlīgi piespiedu kārtā baroja Guo kundzi, kas izraisīja strutošanu viņas plaušās un ko nebija iespējams izārstēt. Viņa nomira 2003. gada 8. maijā, divus mēnešus pēc atbrīvošanas no cietuma medicīniskās palīdzības saņemšanai. Viņa bija 38 gadus veca.

7. Džao Čeņjinas kundze nomira 2003. gada 10. maijā 54 gadu vecumā. Viņa bija ieslodzīta Dzjisji pilsētas 2. cietumā tikai 23 dienas, kad cietuma ārsts Van Lidzjuņs nomocīja viņu līdz nāvei. Kad Džao kundze lūdza, lai tiktu veikta līķa sekcija, tika atklāts, ka cietuma darbinieki jau ir izņēmuši viņas sirdi, liesu un aizkuņģa dziedzeri, neinformējot par to viņas ģimeni.

8. Džan Hunas kundze nomira 23 gadu vecumā. Viņa dzīvoja Mišaņas pilsētas Haitai administratīvajā centrā. Džan kundze sāka praktizēt Faluņgun 1997. gadā. 2000. gada 28. jūnijā Heitai administratīvā centra Politiskās un tieslietu komisijas sekretārs Van Džundzje un Du Junšaņs no politiskās drošības daļas arestēja viņu un ieslodzīja Mišaņas pilsētas 1. aizturēšanas centrā. Džan kundze bija tur ieslodzīta 72 dienas. Cietuma ārsts Cjiņ (vārds nav zināms) vairākas reizes iesita viņai pa galvu ar policistu steku, kā rezultātā viņa sāka vemt asinis. Viņa nomira 2004. gada 2. februārī.

9. Liu Jaņčeņas kundze no Dzjidunas apgabala sāka praktizēt Faluņgun 1995. gadā. Visas viņas slimības izzuda. 1999. gadā Liu kundze tika trīs reizes arestēta, un viņai lika samaksāt soda naudas par to, ka viņa stāstīja cilvēkiem patiesību par vajāšanām. Li Cjinhua no vietējas drošības brigādes sita un spārdīja viņu, kā rezultātā viņai ļoti paaugstinājās asinsspiediens. Apsargi aizveda viņu uz slimnīcu, ieslēgtu roku dzelžos un važās. Kad viņas asinsspiediens bija nostabilizējies, apsargi aizveda viņu atpakaļ uz aizturēšanas centru un turpināja spīdzināšanu. Viņa nomira 2004. gada 25. decembrī, būdama 43 gadus veca.

10. Gao Sjidžeņas kundze bija 65 gadus veca pensionēta Huliņas pilsētas Dunfanhunas mežu biroja darbiniece. Kad 1998. gadā viņa sāka praktizēt Faluņgun, visas viņas slimības izzuda. 2000. gada oktobrī Gao kundze devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai, un viņa tika arestēta un ieslodzīta, un viņai tika uzlikts naudas sods. Apsargi Čan Jadzjuņs un Ju Džaņhajs daudzas reizes viņu sita un uz nakti piesēja viņu pie dzelzs krēsla. 2003. gada oktobrī viņa tika atkal arestēta par skrejlapu izplatīšanu, kas saturēja informāciju par Faluņgun. Policisti noķēra viņu un sita tikmēr, kamēr viņa sabruka. Viņa daudzas reizes noģība, un 2005. gada 23. janvārī viņa nomira.

11. Jao Guosju kundze nomira 2005. gada 13. martā. Viņa strādāja par pārdevēju kādā firmā, kas Dzjisji pilsētā tirgoja cukuru un alkoholu. Pēc 1999. gada 20. jūlija viņa divas reizes devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai, un viņa tika uz diviem gadiem ieslodzīta Vaņdzja piespiedu darba nometnē Harbiņas pilsētā. Nometnē apsargi bieži skaloja viņai smadzenes, ieslodzīja viņu vieninieku kamerā, lika viņai ilgus periodus sēdēt uz dzelzs krēsla, sita viņu un injicēja viņai nezināmus medikamentus. Beigās viņa garīgi sabruka, viņa nolēca no mājas jumta un nomira.

12. Ši Gujinas kundze bija dzimusi 1957. gadā. Viņa strādāja par skolotāju Dzjisji pilsētas Huaņšaņas rajona Aņle pamatskolā. Pēc Faluņgun prakses uzsākšanas 1998. gada martā viņai izzuda kāju slimība un sāpes. 2005. gada 28. oktobrī Ši kundze devās apciemot savu radinieku. 30. oktobrī viņas ģimenes locekļiem tika paziņots, ka viņa atrodas policijas iecirknī bez samaņas. Slimnīcā viņa kļuva paralizēta un nomira 2006. gada 10. septembrī.

ĶKP apspiež Faluņgun Ķīnā jau gandrīz desmit gadus. Ir zināms, ka vajāšanu rezultātā ir mirušās 12 praktizētājas no Dzjisji rajona. Viņas ir tikai dažas no neskaitāmajiem praktizētājiem, kuri ir gājuši bojā, kopš sākās vajāšanas.

Starptautiskajā Sieviešu dienā, atceroties mūsu māsas, kuras ir mirušas, aizstāvot patiesību, mēs vēlamies izteikt satraukumu valdībām un organizācijām, kurām rūp cilvēktiesības. ĶKP ļaunprātīgi ignorē cilvēktiesības, un mēs nevaram pieļaut, ka turpinās šo universālo vērtību liegšana. Es ceru, ka cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, palīdzēs apturēt šīs nežēlīgās vajāšanas pret cilvēci, kas notiek Ķīnā.