Van Dzjipina kungs miris vajāšanu rezultātā Heilundzjanas provincē

39 gadus vecais Van Dzjipina kungs dzīvoja Heilundzjanas provinces Luobei apgabala 2. fermā. Viņš beidza Harbiņas pilsētas Medicīnas universitāti, un viņu pieņēma darbā Dzjamusi pilsētas 224. armijas slimnīca par anestezeologu. Pēc tam, kad 1999. gadā sākās vajāšanas, Van kungs bija spiests izciest smadzeņu skalošanu un ieslodzījumu cietumā un piespiedu darba nometnē. Viņš izcieta milzīgas fiziskas, psiholoģiskas un finansiālas grūtības. Kad viņa ģimene no viņa novērsās, viņam nebija, kur dzīvot, un viņš bija spiests klaiņot apkārt. 2009. gada 4. februārī viņš nomira.

Van Dzjipina kungs

Faluņgun praktizēšana

Kopš vidusskolas laikiem Van kungam bija tuberkuloze, un tā nebija pilnībā izārstēta. Medikamentu izraisīto blakusefektu rezultātā viņam parādījās lēna uztvere un izkrita mati. Viņš bija nodarbojies ar cjigun, taču tas nebija diez ko efektīvi. Viņš pabeidza Harbiņas Medicīnas universitāti un strādāja 224. armijas slimnīcā (Šeņjanas provinces armijas reģionā). 1996. gada septembrī viņš sāka praktizēt Faluņgun, un viņa dvēsele un ķermenis tika attīrīts. Viņš nekad nepieņēma nekādu aplokšņu naudu no pacientiem un pieklājīgi atteicās no daudziem uzaicinājumiem uz vakariņām, kas bija domāti kā kukulis. Viņam vairākus gadus pēc kārtas tika piešķirts labākā darbinieka apbalvojums, un visi slimnīcas darbinieki viņu pazina kā labu cilvēku.

Nežēlīga izturēšanās armijas sistēmā

Vajāšanu sākumā 224. slimnīca, piedraudot ar ieslodzījumu armijas cietumā un neiedomājamu spīdzināšanu, lika visiem Faluņgun praktizētājiem uzrakstīt garantijas paziņojumu ar solījumu atteikties no savas ticības. Intensīvā spiediena ietekmē Van kungs padevās pret savu gribu. Faluņgun prakse bija devusi viņam labumu, un pēc tam, kad viņš piekrita atteikties no prakses, viņš jutās ļoti pazemots un bija nožēlas pilns. 2001. gadā slimnīcas direktors Liu Jinšaņs piespieda visus slimnīcā strādājošos praktizētājus atkal uzrakstīt garantijas paziņojumus, kas atkal nodarīja ļoti lielu kaitējumu Van kunga sirdsapziņai.

2001. gada janvārī tika inscenēts „Pašsadedzināšanās incidents Tiaņaņmeņ laukumā” [1], kas maldināja daudzus ķīniešus. Van kungs informēja cilvēkus par Faluņgun īsto būtību, taču slimnīcas vadība ziņoja par viņu augstākstāvošām personām, mudinot viņus mēģināt viņu „pārveidot” [2]. Viņi sacīja: „Ja Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) neļauj tev praktizēt, tad tev jābeidz to darīt, karavīrs izpilda pavēles. Ja tu atteiksies padoties, mēs ieslodzīsim tevi Šeņjanas armijas reģiona cietumā, un tevi var tur nogalināt, utt.” Van kungs joprojām atteicās padoties, lai arī viņi apgalvoja, ka tā izdarot būs garantēta viņa drošība.

2001. gada jūlijā Van kungs tika uz mēnesi ieslodzīts 545. armijas noliktavā Dzjamusi pilsētā, taču viņš vēl aizvien atteicās piekāpties. Taču, kad tika uzsāktas sarunas par viņa ieslodzīšanu Šeņjanas pilsētas armijas reģiona cietumā, viņš sajuta draudus savai dzīvībai, tādēļ uzrakstīja garantijas paziņojumu, un viņam lika to publiski nolasīt visas slimnīcas darbinieku priekšā. Tas smagi ievainoja viņa dvēseli un izmainīja viņa sirdsapziņu.

2003. gadā slimnīca piespieda Van kungu iesniegt atlūgumu, lai arī slimnīcā strādāja tikai daži anesteziologi. Van kungs runāja ar slimnīcas vadību un pieprasīja, lai viņi izņem no viņa personīgās lietas paziņojumus, kurus viņu piespieda uzrakstīt. Viņš norādīja, ka nav godīgi piespiest viņu iesniegt atlūgumu, un ka tās ir vajāšanas, kas vērstas pret cilvēktiesībām un ticības brīvību. Viņš atteicās parakstīt atlūguma dokumentus.

224. slimnīca klaji pārkāpa viņa pamattiesības un deva rīkojumu biroja darbiniekam Li Sji uzrakstīt atlūguma dokumentus, nepaziņot par to Van kungam, un pēc tam nosūtīja viņa personīgo lietu Dzjamusi pilsētas vietējai valdībai. Viņi arī ieturēja Van kunga profesionālo sertifikātu.

Šajā laikā augsta ranga slimnīcu pārvaldes ierēdņi ieradās 224. slimnīcā, lai pārbaudītu darba norisi. Van kungs vērsās pie viņiem ar apelāciju, taču veltīgi.

2004. gada 29. septembrī Van kungs un viņa sieva Džao Veņliņas kundze devās atpakaļ uz savu dzimto pilsētu, Vutunhe fermu, lai izplatītu skrejlapas, kurās tika atmaskota Faluņgun vajāšana, taču viņus abus arestēja. Džao kundze tika ieslodzīta Baocjuaņlinas aizturēšanas centrā, bet Van kungam atbrauca pakaļ 224. slimnīcas darbinieki, un viņš tika ieslodzīts informācijas centrā. Viņa dzīvoklī atkal tika veikta kratīšana, un Van kungs uzsāka bada streiku, lai protestētu. Nodaļas direktors, ārsts Liu Jinšaņs, ar četru vai piecu kareivju palīdzību piespieda viņu pie zemes un ar varu injicēja viņam miega zāles, pēc tam viņam veica injekciju anesteziologs Haņ Jušens. Viņi arī brutāli piespiedu kārtā baroja Van kungu. Viņam parādījās augsts asins spiediens (200/140), un viņa dzīvība bija briesmās. Liu žņaudza Van kungu līdz viņš gandrīz nosmaka, pēc tam atlaida viņu un atkal žņaudza. Liu aizskāra Van kungu, sakot: „Tu domā, ka tu esi kāda svarīga persona?”

Uzreiz pēc piespiedu barošanas Šeņjanas armijas reģiona Faluņgun vajāšanas biroja priekšnieks un 224. slimnīcas drošības biroja vadītājs Cju Juaņli ieradās, lai uzdotu jautājumus. Van kungs bija ļoti vājš, un viņš varēja vienīgi gulēt gultā. Viņi lika Van kungam nostāties uz grīdas. Divi cilvēki grūstīja viņu uz priekšu un atpakaļ, divas reizes iesita viņam pa sejas kreiso pusi, un viņš nokrita uz gultas. Viņi draudēja, ka sitīs viņu, līdz viņš kļūs par invalīdu, uz ko Van kungs norādīja, ka cilvēku sišana ir pretlikumīga. Viņi uzreiz sāka runāt kā bandīti, sakot: „Kurš tevi sit? Mēs neesam redzējuši nekādu sišanu.”

2004. gada 9. oktobra rītā Van kungam izdevās aizbēgt no slimnīcas, lai izvairītos no tālākas spīdzināšanas. Armijā radās satraukums. Viņi mēģināja viņu atrast, taču neuzdrošinājās teikt, ka viņš ir Faluņgun praktizētājs, tādēļ sacīja cilvēkiem, ka viņi meklē zagli. Viņi pat izsludināja 50 000 juaņas [3] lielu atlīdzību. Dzjamusi pilsētā uz lielākajiem krustojumiem tika izveidoti ceļu aizšķērsojumi, lai viņu atrastu, un atlīdzības nauda tika palielināta līdz 100 000 juaņu.

Lai atrastu Van Dzjipiņa kungu, Dzjamusi pilsētā tika arestēti vairāk nekā desmit praktizētāji, un daudzi no viņiem tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm. Lai notvertu viņu, 224. slimnīca iztērēja vairākus simtus tūkstošu juaņu. Viņi pārmeklēja daudzas mājas slimnīcas tuvumā, novēroja viņa vecāku un viņa sievas vecāku māju, un izsekoja daudzus praktizētājus, kuriem iepriekš bija kontakts ar Van kungu. Policija un armijas amatpersonas draudēja piespriest Van kunga sievai divus gadus ilgu ieslodzījumu cietumā, bet vēlāk atbrīvoja viņu un cieši viņu novēroja, piespiežot viņu palīdzēt viņiem atrast viņas vīru.

2004. gada 22. oktobrī Van Dzjipina kungs tika arestēts un nogādāts Šeņjanas armijas reģionā. Viņš bija visu laiku saslēgts rokas dzelžos, un viņam neļāva izmantot tualeti. Viņam tika piespriesti trīs gadi piespiedu darba, un līdz 2005. gada janvārim viņš bija ieslodzīts Liaņcjiņbu aizturēšanas centrā Šeņjanas armijas reģionā. Pēc tam viņš tika pārvests uz Loģistikas departamenta aizturēšanas centru, kur viņš atradās līdz 2006. gada augustam, bet vēlāk nogādāts atpakaļ Liaņcjiņbu aizturēšanas centrā, kur viņš bija ieslodzīts līdz 2006. gada decembrim.

Ieslodzījuma laikā daudzi cilvēki nāca, lai izdarītu spiedienu uz Van kungu un piespiestu viņu pieņemt smadzeņu skalošanu, un viņi rakstīja ziņojumus, nomelnojot Faluņgun un tā dibinātāju. „Ofiss 610” [4] un armija nosūtīja savus darbiniekus, lai pārbaudītu, vai viņš ir „pārveidots” ar smadzeņu skalošanu. Viņš visu laiku bija izbadējies, un izskatījās, ka viņam ir augsts asins spiediens, nieru nespēja un urēmija. 2006. gada decembrī pirms viņa ieslodzījuma termiņa beigām Van kungs tika atbrīvots. Viņš bija ļoti novārdzis un gandrīz pilnībā zaudējis redzi. Viņš tika piespiests iesniegt atlūgumu, un armija ar varu atņēma viņam viņa īrēto māju.

Van kunga ģimene savas drošības dēļ spiesta viņu vajāt un neatzīt viņu

Pirms sākās vajāšanas, Van kungs un viņa sieva bija ļoti tuvi, un Faluņgun prakse viņiem abiem bija devusi labumu. Taču lielā spiediena rezultātā Van kunga sieva atteicās no pilnveidošanās un tika piespiesta palīdzēt policijai vajāt viņu. Kad viņš bija ieslodzīts Šeņjanas armijas reģionā, viņa sieva izšķīrās no viņa, kas palielināja viņa emocionālo slogu.

Van kunga vecākā māsa bija viņa labākais draugs. Viņa sāka pilnveidoties, kad redzēja, kā Van kungs izmainījās pēc Faluņgun prakses uzsākšanas. Taču, kad viņš bija ieslodzīts Šeņjanas armijas reģionā, viņa atteicās no pilnveidošanās un kopā ar savu vīru devās uz Šeņjanas pilsētu, un mēģināja piespiest arī viņu atteikties no pilnveidošanās. Lai izdarītu spiedienu uz Van kungu, viņa arī meloja Van kungam savā vēstulē, sakot, ka viņu vecāki mirst.

Pēc atbrīvošanas Van kunga veselības stāvoklis bija ļoti vājš. Viņš nevarēja strādāt. Viņš iedeva saviem vecākiem un draugiem dažas 2008. gada ķīniešu Jaunā gada divrindes (ar kurām izrotāt mājas durvis), kurās bija pieminēts Faluņgun, un par viņu tika ziņots policijai, un viņš tika terorizēts. Policija arī izsekoja viņa telefona zvanus. 2008. gada Olimpisko spēļu laikā policija terorizēja viņa vecākus viņu mājās. Gados vecais pāris bija nobijies, ka policija atkal arestēs viņu dēlu. Viņi neuzdrošinājās ļaut viņam nākt viņus apciemot, pat ne 2009. gada ķīniešu Jaunā gada laikā.

ĶKP spiediena rezultātā Van Dzjipina kungs bija spiests vienatnē klaiņot apkārt ārpus pilsētas bez darba un kontaktiem ar ģimeni. Garīgā, fiziskā un finansiālā stresa dēļ viņš nomira vienatnē 2009. gada 4. februārī, būdams 39 gadus vecs. Viņa vecāki vēl joprojām nezina par viņa nāvi.

Paskaidrojumi:

1. „Pašsadedzināšanās incidents Tiaņaņmeņ laukumā”: incidents Tiaņaņmeņ laukumā, kas notika 2001. gadā, kura laikā četri cilvēki aizdedzināja sevi, un Ķīnas komunistiskā partija apgalvoja, ka šie cilvēki ir Faluņgun praktizētāji, taču incidenta video ieraksta analīzes rezultātā tika pierādīts, ka šie apgalvojumi ir nepatiesi.

2. „Pārveidot vai transformēt” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun. (Varianti: „pārveidot”, „transformēt”, „pārveidots”, „pārveidošana”, „transformēts” un „transformēšana”.)

3. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.

4. "Ofiss 610" – organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai. Tai ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī, kā arī visās citās politiskajās un juridiskajās sistēmās.