FDIC: 10 svarīgākās lietas, kas jums būtu jāzina par Pekinas Olimpiskajām spēlēm un Faluņgun

1. Kļuvis zināms, ka Ķīnas Olimpiskās komitejas prezidents ir atbildīgs par spīdzināšanām
2. Gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, Ķīnas drošības dienests devis rīkojumu izdarīt „smagu triecienu” pret Faluņgun
3. Faluņgun praktizētāji ieslodzījumā tiek nogalināti vēl ātrāk un vēl biežāk nekā iepriekš
4. Tūkstošiem Faluņgun praktizētāji visā Ķīnā tikuši arestēti, „gatavojoties“ Olimpiskajām spēlēm
5. Faluņgun praktizētājiem oficiāli aizliegts apmeklēt Olimpiskās spēles viņu reliģiskās ticības dēļ, kas tieši pārkāpj Olimpisko hartu
6. Faluņgun nekad nav aicinājis boikotēt Olimpiskās spēles
7. Olimpisko spēļu norises vietu rajonu “tīrīšanā” bija iekļauti tur dzīvojošo Faluņgun praktizētāju aresti
8. Neskatoties uz šķietami daudz brīvākajiem noteikumiem ārzemju žurnālistiem, Faluņgun paliek tabu
9. Simtiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju Olimpiskās spēles piedzīvos darba nometnēs, kur viņi bieži tiek spīdzināti
10. Lielākajai daļai ķīniešu nekas nav zināms par iepriekšminēto, jo neatkarīgā informācija par Faluņgun Ķīnā joprojām tiek bloķēta

1. Kļuvis zināms, ka Ķīnas Olimpiskās komitejas prezidents ir atbildīgs par spīdzināšanām

2004. gadā ASV Federālā tiesa atklāja, ka Pekinas Olimpisko spēļu Organizācijas komitejas vadītājs Liu Cji ir atbildīgs par Faluņgun praktizētāju spīdzināšanu laikā, kad viņš no 1999. līdz 2002. gadam ieņēma Pekinas mēra amatu. 2008. gada aprīļa Izmeklēšanas ziņojuma centra paziņojumā par šo lietu teikts:

„Saskaņā ar daudzajiem tieslietu ekspertu slēdzieniem, Sanfrancisko (ASV) apgabala tiesa 2004. gadā noteica, ka Liu Cji ir atbildīgs par divu Ķīnas pilsoņu nelikumīgu ieslodzīšanu un spīdzināšanu, kā arī par seksuālu uzmākšanos Francijas pilsonei [kura tobrīd atradās] Ķīnā.”

Prasītāji, kurus tiesā pārstāvēja Taisnības un atbildības centrs, sniedza liecības par to, ka Liu, būdams [Pekinas] mērs, nosūtīja drošības dienestu darbiniekus nežēlīgi apspiest Faluņgun. Turklāt policisti Pekinā pēc viņa rīkojuma pakļāva prasītājus un citus Faluņgun praktizētājus nežēlīgai piekaušanai, seksuālai vardarbībai un spīdzināšanai ar „elektrošoku caur ķermenī iedurtām adatām”.

Plašāka informācija: http://centerforinvestigativereporting.org/node/3625
Lietas kopsavilkums un attiecīgie juridiskie dokumenti: http://www.cja.org/cases/liuqi.shtml

2. Gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, Ķīnas drošības dienests devis rīkojumu izdarīt „spēcīgu triecienu” pret Faluņgun

Saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas „Amnesty International” sniegtajām ziņām, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, bijušais Sabiedriskās drošības ministrs Džou Junkans izdeva sekojošu rīkojumu attiecībā uz „veiksmīgu komunistiskās partijas 17. kongresa [kas notika 2007. gada oktobrī] un Pekinas Olimpisko spēļu norisi”:

„Mums jāizdara spēcīgs trieciens pa naidīgajiem spēkiem mājās un ārzemēs, tādiem kā etniskie separātisti... un „ķecerīgajām organizācijām” kā Faluņgun.”

Skatīt: http://asiapacific.amnesty.org/library/Index/ENGASA170522007?open&of=ENG-2S2

3. Faluņgun praktizētāji ieslodzījumā tiek nogalināti vēl ātrāk un vēl biežāk nekā iepriekš

2008. gada pirmajos trijos mēnešos Faluņ Dafa Informācijas centrs (FDIC) ir dokumentējis sešus Faluņgun praktizētāju nāves gadījumus, kas notikuši tikai pēc 16 arestā pavadītām dienām, un dažos gadījumos tikai dažu stundu laikā. Ja salīdzina ar 2007. gadu, tad tik pat daudz praktizētāju pēc tik īsa ieslodzījumā pavadīta laika mira visa gada laikā. Vairākos pēdējos gadījumos mirušo Faluņgun praktizētāju ģimenes locekļiem izdevās apskatīt viņu ķermeņus pirms kremēšanas, un viņi pamanīja spīdzināšanas pazīmes, to skaitā žņaugšanas un elektrošoka steku sitienu pēdas.

Viens no sabiedrībā pazīstamākajiem upuriem bija 42 gadus vecais mūziķis Ju Džou kungs, kurš šā gada janvāra beigās, atgriežoties mājās no savas grupas koncerta, tika arestēts kopā ar savu sievu Sju Na kundzi. Vienpadsmit dienas pēc viņa aresta varas iestādes paziņoja viņa tuviniekiem, ka viņiem jāierodas Cjinhe ātrās medicīniskās palīdzības centrā, kur radinieki ieraudzīja Ju Džou jau mirušu. Pirms ieslodzījuma viņam bija laba veselība, taču slimnīcas darbinieki atteicās veikt sekciju. Sju kundze, kura tika atbrīvota 2006. gadā pēc piecu gadu ilga cietumsoda izciešanas par Faluņgun praktizēšanu, vēl joprojām atrodas ieslodzījumā.

Laikraksta „The London Times” ziņojumā par Ju kunga nāvi teikts:

„Ķīnas interneta mājas lapās mūzikas cienītāju vidū 42 gadus vecā dziedātāja Ju Džou liktenis izraisījusi spraigu diskusiju. „Vēl viena brīnišķīga dvēsele pametusi šo pasauli,” komentē kāds izmisis fans. Ķīniešu jaunatnes vidū Ju kļuva populārs ar savām samtainajām tautas balādēm. Viņa grupa „Sjao Dzjuaņ un ielejas iedzīvotāji” ar panākumiem laida klajā divus mūzikas diskus un uzstājās televīzijas kanālā „Fēnikss”.”

Plašāka informāciju par nesen uzliesmojošajiem nāves gadījumiem Ķīnas cietumos:
http://www.faluninfo.net/displayAnArticle.asp?ID=9518

Laikraksta „The London Times” reportāža par mūziķi Ju Džou:
http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/asia/china/article3779899.ece

4. Tūkstošiem Faluņgun praktizētāji visā Ķīnā tikuši arestēti, „gatavojoties“ Olimpiskajām spēlēm

Sekojot tādiem rīkojumiem, kā Džou Junkana izdotā pavēle (skatīt augstāk 2. punktu), pēdējo mēnešu laikā Ķīnas drošības dienestu darbinieki veikuši masveida Faluņgun praktizētāju arestus visā Ķīnā, varas iestādēm pastiprinot centienus „likvidēt” praksi līdz Olimpisko spēļu sākumam šā gada augustā.

Kopš janvāra FDIC regulāri saņem ziņojumus no Faluņgun praktizētājiem un viņu ģimenes locekļiem Ķīnā par kratīšanām un arestiem, kas notiek no dzīvokļa uz dzīvokli. Saskaņā ar statistiku, kas sastādīta, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, tikuši izdarīti vismaz 2000 aresti 29 provincēs, lielākajās pilsētās un autonomajos apgabalos. Zināms, ka Pekinā vien izdarīti vairāk nekā 150 aresti.

Skatīt: http://www.faluninfo.net/displayAnArticle.asp?ID=9517

Piezīme: Ziņojums ar jaunāko statistiku un plašāku informāciju tiks publicēts tuvākajā laikā.

5. Faluņgun praktizētājiem oficiāli aizliegts apmeklēt Olimpiskās spēles viņu reliģiskās ticības dēļ, kas tieši pārkāpj Olimpisko hartu

2007. gadā vairākas augstākstāvošas amatpersonas savos ziņojumos un iekšējos dokumentos norādīja, ka gan Ķīnas, gan ārzemju Faluņgun praktizētājiem tiks aizliegts apmeklēt 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, neatkarīgi no tā, vai viņi ir sportisti, treneri, žurnālisti vai skatītāji. Šāda politika, kas diskriminē cilvēkus viņu reliģiskās ticības dēļ, ir pretrunā gan ar Olimpiskās hartas principiem, gan ar Ētikas kodeksu, ko 2007. gadā parakstīja Pekina.

Oficiālu atzinumu par nolūku izslēgt no Olimpiskajām spēlēm ārzemniekus, kuri praktizē Faluņgun, 2007. gada novembrī sniedza Pekinas Olimpisko spēļu Preses centra direktors Li Džaņdzjuņs.

Noliedzot apgalvojumus par Ķīnas valdības nodomu ierobežot Bībeles ievešanu personīgai lietošanai, Li atzīmēja, ka Faluņgun grāmatas ir izņēmums. Kā ziņo ziņu aģentūra „Associated Press”, Li paziņojis: „Mēs neatzīstam to [Faluņgun]... Tādēļ Faluņgun grāmatas un aktivitātes Ķīnā ir aizliegtas.”

Plašāka informācija:
http://faluninfo.net/downloads/FDI_Press/FDI-FACTSHEET-OLEX.doc

Skatīta arī: http://www.iht.com/articles/ap/2007/11/08/sports/AS-SPT-OLY-Beijing-Bibles.php

6. Faluņgun nekad nav aicinājis boikotēt Olimpiskās spēles

Kā garīga prakse Faluņgun pati par sevi neieņem noteiktu pozīciju par tādiem jautājumiem, vai boikotēt Olimpiskās spēles, vai ne. Taču praktizētājiem kā atsevišķām personām ir tiesības ieņemt savu nostāju un izdarīt attiecīgus paziņojumus. Taču šādi uzskati pārstāv vienīgi atsevišķa indivīda viedokli, nevis Faluņgun kopumā.

Faluņ Dafa Informācijas centru satrauc pieaugošā vardarbība un nelikumīgās praktizētāju slepkavības, kas notiek pirms Olimpiskajām spēlēm, un, patiesībā, Olimpisko spēļu dēļ. Ir pieejami plaši pierādījumi, ieskaitot punktus, kas minēti šajā dokumentā, kas parāda, ka Ķīnas komunistiskās partijas līderi izmanto Olimpiskās spēles kā iemeslu, lai pastiprinātu Faluņgun „likvidēšanas” kampaņu.

7. Olimpisko spēļu norises vietu rajonu “tīrīšanā” bija iekļauti tur dzīvojošo Faluņgun praktizētāju aresti

Laika posmā no 2007. gada decembra līdz 2008. gada martam tikai Čaojanas rajonā vien, kur paredzēts rīkot volejbola un tenisa sacensības, tika arestēti vismaz 16 Faluņgun praktizētāji, un 10 praktizētāji Šuņji rajonā, kur plānotas rīkot airēšanas sacensības. Kopumā šajā laika periodā Pekinā tikuši arestēti vairāk nekā 156 praktizētāji un vismaz 1878 cilvēku visā valstī.

Saskaņā ar Faluņ Dafa Informācijas centra saņemtajiem ziņojumiem var noprast, ka daudzi aresti tikuši veikti pēc līdzīgas shēmas. Policisti no vietējā policijas iecirkņa vai Sabiedriskās drošības biroja (SDB) ieradās pie Faluņgun praktizētājiem mājās vai darba vietā, veica kratīšanu, ar mērķi atrast ar Faluņgun saistītos materiālus, un nogādāja praktizētājus rajona ieslodzījuma centros. Dažos gadījumos tika arestēti arī ģimenes locekļi un darba biedri, kuri nepraktizē Faluņgun.

Sistemātiskie aresti ļauj izdarīt pieņēmumu, ka valdība izmanto iepriekš sastādītus vietējo Faluņgun praktizētāju sarakstus, kas ir SDB ierasta prakse. Saskaņā ar Austrālijā dzīvojošā bijušā SDB aģenta Hao Fendzjuņa sniegtajām ziņām, varas iestādēm Tiaņdzjiņas pilsētā, kur agrāk strādāja Hao, bija datu bāze ar 30 000 Faluņgun praktizētāju vārdiem.

Līdz 2008. gada martam Pekinā arestēto 67 Faluņgun sekotāju saraksts, ieskaitot iepriekšminētos 16 cilvēkus: http://www.faluninfo.net/downloads/FDI_Press/Olympics%20arrests%20-%203-12-1.pdf

8. Neskatoties uz šķietami brīvākajiem noteikumiem ārzemju žurnālistiem, Faluņgun paliek tabu

2007. gada janvārī Ķīnas valdība izdeva pagaidu noteikumus ārzemju žurnālistiem. Šie rīkojumi ir spēkā līdz 2008. gada oktobrim, tie daļēji samazina pārvietošanās ierobežojumus un nepieciešamību iepriekš apstiprināt intervijas. Taču saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas sniegtajām ziņām, praksē „valdība turpina iejaukties ārzemju reportieru darbībā”, jo sevišķi attiecībā uz tādām tabu tēmām kā Tibeta vai Faluņgun.

Fragments no nesenā Žurnālistu aizsardzības komitejas paziņojuma parāda, kādi oficiālie šķēršļi tiek likti to žurnālistu priekšā, kuri mēģina veidot reportāžas par Faluņgun:

„Gatavojoties uz 21 500 akreditētu un no 5000 līdz 10000 neakreditētu ārzemju žurnālistu piezemēšanos Pekinā sakarā ar Olimpiskajām spēlēm, Ķīnas Olimpisko spēļu organizatori izdevuši policistiem angļu valodas sarunvārdnīcas. Pāršķirstot tās, var gūt priekšstatu par to, cik „viesmīlīga” uzņemšana sagaida ārzemju žurnālistus. Nodaļā ar virsrakstu „Kā pārtraukt nelikumīgu ziņu reportāžu”, vingrināšanās dialogā policists izrāda pretestību reportierim, kurš mēģina veidot reportāžu par aizliegto reliģisko grupu Faluņgun.

„Atvainojiet, kungs. Lūdzu, pārtrauciet,” saka policists laipni, bet stingri, pirms sākt izskaidrot iespaidīgi labā angļu valodā. „Tas pārsniedz jūsu reportāžas robežas, un tas ir pretlikumīgi. Kā ārzemju reportierim Ķīnā jums jāpakļaujas Ķīnas likumiem un nevajadzētu darīt neko pret jūsu statusu.” „Ā, es saprotu. Vai es tagad drīkstu iet,” ar cerībām jautā ārzemju reportieris. „Nē, nāciet ar mums,” jāatbild policistam šajā sarunas daļā. Uz reportiera jautājumu „Kādēļ?” policists atbild: „Nokārtot šo lietu.”

Oriģinālo ziņojumu, no kā ņemts šis fragments, un pilnu diskusiju par preses brīvības pārkāpumiem, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm, var izlasīt šeit:
http://cpj.org/Briefings/2007/Falling_Short/China/10_2.html

9. Simtiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju Olimpiskās spēles piedzīvos darba nometnēs, kur viņi bieži tiek spīdzināti

Nosūtīšana uz „darba pāraudzināšanas” nometnēm bez tiesas sprieduma joprojām ir viens no visbiežāk izplatītajiem veidiem, kādā Ķīnas varas iestādes soda cilvēkus par Faluņgun praktizēšanu. ASV Valsts Departamenta 2007. gada atskaitē par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā teikts:

„Daži ārzemju novērotāji aprēķinājuši, ka vismaz puse no 250 000 darba nometnēs oficiāli reģistrētajiem ieslodzītajiem ir Faluņgun sekotāji, taču Faluņgun ziņu avoti ārzemēs ziņo, ka šie skaitļi ir daudzreiz lielāki.”

Faluņgun praktizētājus policisti parasti aizved tieši no mājām, darba vietas vai tad, kad viņi cenšas izplatīt materiālus par praksi un vajāšanām pret to. Pēc aizturēšanas ieslodzījuma centrā, viņus nosūta uz darba nometni. Viņi nekad netiek vesti tiesas priekšā, un vairumam no viņiem tiek liegta iespēja saņemt advokāta pakalpojumus.

Cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” ziņo: „Lēmumu par cilvēka ieslodzīšanu darba pāraudzināšanas nometnē policija pieņem bez tiesas sprieduma un lietas izmeklēšanas. Cilvēkam var atņemt brīvību līdz trim gadiem, un, ja nepieciešams, var pagarināt ieslodzījuma termiņu par gadu... Tuvojoties 2008. gada Olimpiskajām spēlēm, Pekinas policija izmanto vardarbīgu ieslodzīšanas praksi, tādu kā ieslodzīšanu darba pāraudzināšanas nometnē, lai „attīrītu” pilsētu.”

Nonākot darba nometnē, Faluņgun praktizētāji tiek piekauti, viņiem neļauj gulēt, viņus spīdzina, ieskaitot spīdzināšanu ar elektrošoka stekiem, lai piespiestu viņus atteikties no savas ticības. 2006. gadā ANO Īpašais ziņotājs spīdzināšanu jautājumos ziņoja, ka Faluņgun praktizētāji sastāda 66 % no visiem spīdzināšanu upuriem ieslodzījumā.

Divus stāstus par darba pāraudzināšanas nometnē ieslodzītajiem Faluņgun praktizētājeim var izlasīt laikraksta „Daily Mirror” mājas lapā publicētajā rakstā:

„Enija Jana stāsta, kā Olimpiskās lāpas apsargi ieslodzīja viņu darba nometnē”
http://www.mirror.co.uk/news/topstories/2008/04/12/annie-yang-reveals-olympic-torch-guards-place-her-into-labour-camp-89520-20380214/

Iegūtu informāciju par Pekinas darba nometnē ieslodzīto Faluņgun praktizētāju Bu Dunveju, par kura atbrīvošanu „Amnesty International” rīko kampaņu, un uzrakstīt apelācijas vēstuli viņa vārdā, jūs varat šeit:
http://www.amnesty.org/en/library/asset/ASA17/052/2007/en/dom-ASA170522007en.html

10. Lielākajai daļai ķīniešu nekas nav zināms par iepriekšminēto, jo neatkarīgā informācija par Faluņgun Ķīnā joprojām tiek bloķēta

Vairumam ķīniešu vienīgais informācijas avots par Faluņgun ir valdības kontrolē esošie plašsaziņas līdzekļi vai interneta mājas lapas, kuri visi tiek izmantoti, lai nomelnotu Faluņgun un noliegtu cilvēktiesību pārkāpumus. Vietējie žurnālisti saņem īpašus norādījumus, kas aizliedz veidot neatkarīgas reportāžas par šo tēmu.

Internetā Faluņgun un ar to saistītās tēmas joprojām tiek pakļautas visstingrākajai cenzūrai, kas tiek īstenota ar „Lielās Ķīnas ugunssienas” palīdzību. Žurnālistu aizsardzības komiteja ziņo, ka „internetā meklējot vārdu „Faluņgun”[...], parādīsies nevis tukša lapa, bet rūpīgi atlasītas interneta mājas lapas, kurās atspoguļots valdības apstiprināts viedoklis”.

Tādas interneta mājas lapas, kā FDIC mājas lapa, kuru izveidojuši Faluņgun praktizētāji ārzemēs un kura satur informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem, Ķīnā nav pieejamas. Tāda pati situācija ir ar tādu neatkarīgo cilvēktiesību organizāciju interneta mājas lapām, kā „Amnesty International” un „Human Rights Watch”. Pat šīs tēmas apspriešana tādās programmās, kā „Instant Messenger” (IM), nepieļauj iebūvētie filtri, kad tiek lejupielādēta IM ķīniešu programma. (skatīt tālāk).

Vienīgais veids, ka iegūt neatkarīgu informāciju par Faluņgun no Ķīnas, ir izmantot starpniekserveri, kas spēj apiet cenzūru, taču tāda tehnoloģiskā greznība nav pieejama vairumam ķīniešu.

Tā rezultātā daudzi ķīnieši, neskatoties uz to, ka dzīvo Ķīnā, neko nezina par Faluņgun praktizētāju miermīlīgo dabu vai par nežēlīgo izturēšanos pret viņiem.

Īss skaidrojums par interneta cenzūru Ķīnā:
http://cpj.org/Briefings/2007/Falling_Short/China/9_2.html

Lai iegūtu aizliegto vārdu sarakstu, kuri iekļauti lejuielādējamajā IM ķīniešu programmā (20% no tiem saistīti ar Faluņgun) skatīt:
http://chinadigitaltimes.net/2004/08/the-words-you-never-see-in-chinese-cyberspace

__________________________________________

LAI IEGŪTU PLAŠĀKU INFORMĀCIJU, LŪDZAM SAZINĀTIES AR FALUŅ DAFA INFORMĀCIJAS CENTRU
Kontakti: Geila Rečlina (+1 917-757-9780), Levijs Braudijs (+1 646-415-0998), Erpin Džans (+1 646-533-6147) vai Kristīna Čai (+1 646-533-6147).
Fakss: 646-792-3916, interneta mājas lapa: http://www.faluninfo.net