FDI: Tuvojoties Olimpiskajām spēlēm, pieaug bojā gājušo Faluņgun praktizētāju skaits

Ņujorka – Faluņ Dafa Informācijas centrs ir saņēmis veselu virkni satraucošu paziņojumu, kuros norādīts, ka Faluņgun sekotāji Ķīnā tiek nogalināti ieslodzījumā tikai dažas dienas, vai pat stundas pēc tam, kā viņus arestējuši varas iestāžu darbinieki. Informācijas centrs šodien paziņoja, ka pieaugošā vardarbība tieši izriet no varas iestāžu centieniem „likvidēt” Faluņgun pirms vasaras Olimpiskajām spēlēm.

„Ātrums, kādā notiek Faluņgun praktizētāju arestēšana, pakļaušana vardarbībai un novešanai līdz nāvei, izraisa satraukumu un nosodījumu,” sacīja Faluņ Dafa Informācijas centra pārstāve Geila Račlinas kundze. „Tie ir cilvēki, kuriem vispār nevajadzētu būt arestētiem. Patvaļīga arestēšana, spīdzināšana un bez tiesas sprieduma izdarīti nāves sodi nav veids, kā „gatavoties” Olimpiskajām spēlēm.”

„Ja komunistiskās varas pārstāvji Ķīnā vēlas sarīkot patiešām „veiksmīgas” Olimpiskās spēles, tad to cilvēku vajāšana un nogalināšana, kuri varētu mums atgādināt, ka „viss nebūt nav kārtībā”, nav pareizais ceļš. Mākslīgi sterilās un klusās Pekinas ielas vienīgi uzdzīs viesiem drebuļus.”

Informācijas centrs ir īpaši satraukts par nesen saņemtajiem paziņojumiem, kuros norādīts, ka Faluņgun praktizētāji miruši ieslodzījumā neilgi pēc viņu aresta. Šā gada pirmajos trīs mēnešos Informācijas centrs ir dokumentējis sešus gadījumus, kad praktizētāji miruši tikai 16 dienu laikā kopš aresta brīža, bet dažos gadījumos tikai dažu stundu laikā. Ja salīdzina ar 2007. gadu, tad statistiski šāds tik īsā laikā ieslodzījumā mirušu praktizētāju skaits tika dokumentēts visa gada garumā. Dažos nesen notikušajos gadījumos upuru ģimenes locekļiem bija iespēja redzēt mirušo ķermeņus pirms kremēšanas, un viņi pamanīja spīdzināšanas pēdas, to skaitā žņaugšanas atstātus nospiedumus vai elektrošoka sitienu pēdas.

Viens no bojā gājušajiem praktizētājiem, par kuriem saņemtas ziņas 2008. gadā, bija 42 gadus vecais muzikants Ju Džou kungs, kurš janvāra beigās tika arestēts kopā ar savu sievu Sju Na kundzi pa ceļam uz mājām no viņa grupas koncerta. Laulātais pāris bija to vidū, kas tika uzskaitīti Informācijas centra iepriekš publicētajā paziņojumā par plaši izplatītajiem arestiem Pekinā. 11 dienas pēc viņu aresta varas iestādes izsūtīja aicinājumu viņu ģimenes locekļiem ierasties Cjinhe Ātrās palīdzības centrā, kur viņi atrada Ju kungu jau mirušu. Pirms ieslodzīšanas viņš bija labā veselības stāvoklī, taču slimnīca atteicās veikt līķa sekciju. Sju kundze, kura tika atbrīvota 2006. gadā pēc piecus gadus ilgā ieslodzījuma cietumā par Faluņgun praktizēšanu, joprojām atrodas apcietinājumā Pekinas ieslodzījuma centrā. Ju kungs bija beidzis Pekinas universitātes Franču filoloģijas nodaļu, un viņa grupas videoklipā, ko var noskatīties internetā, viņš redzams, spēlējam bungas:

http://www.youmaker.com/video/sv?id=571f7e4d385e4dfd86cb89fa573c6a2d001

Ju kunga un citi līdzīgi nāves gadījumi, kas detalizēti aprakstīti zemāk, norāda uz pieaugošu nežēlību, ar kādu ieslodzījumā izturas pret Faluņgun praktizētājiem, kā arī uz briesmām, kas jebkurā brīdī draud simtiem Faluņgun sekotāju, kuri kopš šī gada sākuma ieslodzīti Pekinā un citās vietās. Ziņojumi arī saskan ar nesen atbrīvoto praktizētāju sniegtajām liecībām par to, ka drošības aģenti ir teikuši viņiem par rīkojumiem, kas saņemti no augstākstāvošām amatpersonām, pastiprināt grupas apspiešanu pirms Olimpiskajām spēlēm.

Kopš 2007. gada Informācijas centrs ir dokumentējis 129 gadījumus, kad Faluņgun praktizētāji gājuši bojā no vardarbības, nāvei iestājoties vai nu policijas ieslodzījuma vietā, vai pēc atbrīvošanas ieslodzījumā gūto ievainojumu dēļ. Bojā gājušo praktizētāju vārdu un ar šiem gadījumiem saistītās informācijas saraksts ir pieejams šeit: http://faluninfo.net/downloads/FDI_Press/deaths-as-of-01-01-07.pdf Tabula tika sastādīta, apkopojot informāciju no vairākiem avotiem, ieskaitot mirušo radinieku un draugu liecības, fotogrāfiskus pierādījumus, kā arī informāciju, ko ieguva izmeklētāji, veicot papildus telefona zvanus attiecīgajām policijas vai cietuma amatpersonām.

Tālāk seko vairāki piemēri. Papildus informāciju, kas nepieciešama neatkarīgai pārbaudei, iespējams saņemt pēc pieprasījuma.

2007. gadā neilgi pēc aresta notikušo nāves gadījumu piemēri:

- 2007. gada 10. martā Liaoninas provinces Šeņjanas pilsētā policisti arestēja 65 gadus veco Tan Sjinjuņas kundzi, brīdī, kad viņa izplatīja materiālus par Faluņgun. Tajā pašā dienā policijas iecirknī viņa nomira. Saskaņā ar ziņojumiem viņa tika sista vienlaicīgi ar astoņiem elektrošoka stekiem, kas noveda viņu līdz nāvei.

- 2007. gada 26. septembrī tika arestēts vairāk nekā 30 gadus vecais Den Veņjana kungs, kurš agrāk strādāja Hebejas provinces Šaņhaiguaņas tiltu rūpnīcā. Pēc iepriekšējā ieslodzījuma 2007. gada augustā viņa veselība jau bija diezgan novājināta, taču neskatoties uz to, viņš tika nosūtīts uz Gaojanas darba pāraudzināšanas nometni. Desmit dienas vēlāk, 8. oktobrī, viņš nomira.

2008. gadā neilgi pēc aresta notikušo nāves gadījumu piemēri:

- 2008. gada 1. martā tika arestēta 53 gadus vecā Gu Dzjaņmiņas kundze no Šanhajas pilsētas Pudunas jaunā rajona. 12 dienas vēlāk, 13. martā, vietējā Ofisa 610 aģents piezvanīja viņas vīram un teica, ka viņa nejūtas labi un ka viņa nosacīti jāatbrīvo medicīniskās palīdzības saņemšanai. Pēc vairākām stundām, kas tika pavadītas, aizpildot anketas par viņas atbrīvošanu, Gu kundzes vīrs tika aizvests uz vietējo slimnīcu, kur ārsts pēc neilga mēģinājuma viņu glābt paziņoja, ka viņa ir mirusi.

- Van Guimina kungs no Dzjiliņas provinces Tunhua pilsētas tika arestēts 2008. gada 13. februārī, brīdī, kad viņš tirgoja kartupeļus. Viņš tika nogādāts Čanliu ieslodzīšanas centrā un pēc dažām dienām viņam tika piespriesta pāraudzināšana ar darbu. 2008. gada 17. februārī viņš tika nosūtīts uz Čaojangou darba pāraudzināšanas nometni, kur, kā ziņots, viņš tika sists ar elektrošoka stekiem. Viņš nomira 29. februārī, 16 dienas pēc viņa sākotnējā aresta. Viņa ģimenes locekļiem 3. martā bija ļauts redzēt viņa ķermeni, un viņi atklāja lielas sitienu pēdas uz viņa sejas, krūtīm un sēžamvietas.

Šādi nāves gadījumi acīmredzot ir Ķīnas komunistiskās partijas politikas oficiālās spēkā stāšanās rezultāts. Oficiālajos paziņojumos un dokumentos Faluņgun vairakkārt ticis minēts kā viens no galvenajiem kontroles un represiju mērķiem, gaidot Olimpiskās spēles. Tas saskan ar pastāvīgo sistēmu, pēc kuras tiek veikta šo cilvēku grupas apspiešana pirms svarīgiem valsts pasākumiem, tādiem kā nesenais 17. ĶKP kongress, kas notika 2007. gada oktobrī.

Saskaņā ar kādu ziņojumu, kas 2005. gadā bija publicēts izlūkošanas žurnālā, Ķīnas sabiedriskās drošības ministram Liu Dzjinam tik uzdots iznīcināt praksi pirms Olimpiskajām spēlēm. Pavisam nesen, saskaņā ar tiesībsargājošās organizācijas „Amnesty International” sniegtajām ziņām, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, bijušais valsts drošības ministrs Džou Junkans izdevis sekojošu rīkojumu sakarā ar „veiksmīgu” Olimpisko spēļu rīkošanu: „Mums jāizdara spēcīgs trieciens pa naidīgajiem spēkiem gan pašu mājās, gan ārzemēs, tādiem kā etniskie separātisti, reliģiskie ekstrēmisti, nežēlīgie teroristi un ... Faluņgun.”

Kopš 1999. gada Informācijas centrs ir dokumentējis 3137 Faluņgun praktizētāju bojā eju, kas notikusi dažādu vajāšanas formu rezultātā, ne tikai vardarbības rezultātā ieslodzījumā, bet arī nabadzības un trūkuma dēļ, kā arī no citām traumām, kas saistītas ar represiju kampaņu. Neskatoties uz acīmredzami lielo nāves gadījumu skaitu, dēļ slepenības, kas saistīta ar šādiem gadījumiem un briesmām, kas draud ģimenes locekļiem par informācijas nosūtīšanu uz ārzemēm, patiesais nāves gadījumu skaits nav zināms, taču, ļoti iespējams, tas ir daudz lielāks.

LAI SAŅEMTU PLAŠĀKU INFORMĀCIJU, LŪDZAM SAZINĀTIES AR FALUŅ DAFA INFORMĀCIJAS CETRU

Kontakti: Geila Račlina (+1 917-757-9780), Levijs Brouds (+1 646-415-0998), Erpin Džans (+1 646-533-6147) vai Kristina Čai (+1 917-386-5068). Faks: 646-792-3916, mājas lapa: http://www.faluninfo.net/