Kā komunisma rēgs valda mūsu pasaulē (14. nodaļa)

Satura rādītājs

1. Komunistiskās partijas kultūra

2. Komunisma graujošā ietekme uz Rietumu masu kultūru

3. Popkultūra un haoss sabiedrībā

a) Hiphops un rokenrols

b) Narkomānija

c) Pornogrāfija un prostitūcija

d) Video spēles

e) Vardarbības kultūra

f) Dekadentiska mode

4. Cilvēces kultūras morālo pamatu atjaunošana

Atsauces

***

Dievs radīja cilvēci un tās ilgās vēstures gaitā iedibināja ortodoksālu kultūru, kādā cilvēkiem jādzīvo. Lai gan pasaules tautām ir dažādas kultūras, to pamatvērtības ir pārsteidzoši līdzīgas. Visas etniskās grupas gan Austrumos, gan Rietumos, piešķir lielu nozīmi godprātības, labestības, augstsirdības, taisnīguma, pieticības, pazemības, drosmes, nesavtības un tamlīdzīgiem tikumiem. Šos tikumus ikviena tauta ir turējusi godā un no paaudzes paaudzē nodevusi saviem pēcnācējiem ar klasikas darbu palīdzību. Visām etniskajām grupām ir raksturīga dievišķā godāšana un dievišķo likumu ievērošana, jo Dievs ir devis cilvēcei kultūru un uzvedības kodeksu, kas tai jāievēro un jāīsteno dzīvē. Tāda ir vispārcilvēcisko vērtību izcelsme.

Amerikas Savienoto Valstu tēvi-dibinātāji lielu nozīmi piešķīra morālei un uzvedības normām sabiedrībā. Jaunībā Džordžs Vašingtons ar roku pārrakstīja "110 kulturālas un pieklājīgas uzvedības normas sabiedrībā un komunikācijā", kurām par pamatu bija ņemti franču jezuītu 1595. gadā izstrādātie noteikumi. [1] Lai gan daži aspekti laika gaitā var mainīties, noteikumos ir ietverti daudzi universāli principi: runājot par Dievu un ar to saistītiem jautājumiem, ir svarīgi būt cieņpilnam, ar cieņu jāizturas pret citiem, jābūt pieticīgam, jāuztur sabiedrības morāle, jācenšas neaizskart citu jūtas un nekaitēt citu interesēm, jebkuros apstākļos jāizturas pieklājīgi, jāģērbjas glīti, demonstrējot labu gaumi, jāatturas no vēlmes atriebties, jāatturas runāt par citiem viņiem aiz muguras, jāmācās no gudriem un labiem cilvēkiem, jāklausa savai sirdsapziņai utt.

Tāpat arī Bendžamins Franklins pieturējās 13 tikumiem: paškontrolei, miera saglabāšanai, kārtībai, apņēmībai, taupībai, strādīgumam, sirsnībai, taisnīgumam, pieticībai, tīrībai, mieram, šķīstībai un pazemībai. [2]

Pirms pagājušā gadsimta 50. gadiem lielākās daļas cilvēku morāle pārsvarā atbilda vispārpieņemtajiem, atzītajiem standartiem. Austrumu un Rietumu tautas bija saglabājušas daudzas tradīcijas un paražas, kas cilvēkiem jāievēro. Ja runājam par Ķīnu, neskatoties uz to, ka Ķīnas Komunistiskā partija jau bija sākusi graut Ķīnas kultūras mantojumu un cilvēku morāli, sabiedrībā joprojām saglabājās daudzas senās tradicionālās vērtības. Taču, paplašinoties komunisma varai un ietekmei, jo īpaši pēc pagājušā gadsimta 60. gadiem, cilvēki visā pasaulē arvien vairāk sāka virzīties uz morālās degradācijas pusi.

1966. gadā izvērstā ĶKP Kultūras revolūcija aizsāka desmit gadus ilgu kampaņu "četru pagātnes palieku" (veco paražu, vecās kultūras, veco ieradumu un veco ideju) izskaušanai. Drīz vien šī kampaņa rada atbalsi spēcīgajā kontrkultūras kustībā Amerikas Savienotajās Valstīs un citās anti-tradicionālās kustībās citviet pasaulē. Tie visi bija globāla mēroga notikumi, kas norisinājās saskaņā ar komunisma rēga mērķi iznīcināt tradīcijas un novest cilvēci līdz morālam sabrukumam.

Šīs politiskās un kultūras kustības ir atstājušas dziļas rētas arī mūsdienu pasaules sejā. Kopš tā laika ķīniešu sabiedrības tradicionālie kultūras pamati ir tikuši pilnībā iznīcināti, un morāle strauji slīd lejup. Rietumu sabiedrībās izplatās narkomānija, seksuālā atbrīvošanās un izlaidība, rokenrola un hipiju kultūra, tās arvien vairāk pārņem garīgais tukšums, kas nopietni iedragā Rietumu tradīciju pamatus.

Kad jaunie kontrkultūras radikāļi saprata, ka ir ieguvuši ietekmi sabiedrībā, viņi turpināja savu kustību ar citiem līdzekļiem. Avangardisma māksla un literatūra, modernās ideoloģijas un deviantas koncepcijas – viss tika savākts vienkopus. Ar tehnoloģiju, tostarp interneta, mobilo tālruņu un dažādu plašsaziņas līdzekļu palīdzību, visa cilvēce strauji attālinājās no tradicionālās kultūras un dzīvesveida, virzoties uz pagrimuma un degradācijas bezdibeņa pusi.

Ja mēs palūkojamies uz mūsdienu pasauli, morāles pagrimums, popkultūras un gandrīz visu sabiedrības dzīves aspektu degradācija ir vienkārši šokējoša. Pēc tam, kad ĶKP ar nebeidzamu politisko kampaņu palīdzību bija iznīcinājusi tradicionālo ķīniešu kultūru, tā ķērās pie ļaundabīgās partijas kultūras sistēmas izveides. Jaunākās paaudzes, kas uzaugušas šajā partijas kultūrā, neko nezina par senās Ķīnas dievu iedvesmoto kultūru. Izņemot dažas kopienas, kas stingri turas pie savām tradīcijām un nepadodas kārdinājumam, var droši teikt, ka komunisms gandrīz ir sasniedzis savu mērķi – iznīcināt cilvēces kultūru visā pasaulē.

1. Komunistiskās partijas kultūra

Pēc komunistiskās partijas "reformu un atvērtības" politikas īstenošanas pagājušā gadsimta 80. gados Ķīnas iedzīvotāji, ceļojot uz ārzemēm, nereti šokēja citu valstu pilsoņus ar savu uzvedību. Tolaik daudzi rietumnieki bija saglabājuši tradicionālo priekšstatu par ķīniešiem kā klusiem, pieklājīgiem, pieticīgiem, laipniem, strādīgiem un vienkāršiem cilvēkiem.

Tomēr pēc gadu desmitiem ilgas komunistiskās partijas īstenotās "smadzeņu skalošanas" Ķīnas iedzīvotāji bija pilnībā mainījušies. Viņi uzvedās skaļi un rupji. Viņi negribēja gaidīt rindās vai uzvesties pieklājīgi un klusi publiskās vietās. Viņi smēķēja tieši pie zīmes "smēķēt aizliegts". Viņi ģērbās nevīžīgi, spļāva uz ietves un meta zemē atkritumus. Viņi nekautrējās izmantot citu cilvēku viesmīlību un laipnību.

Mūsdienās dažu ķīniešu tūristu uzvedība ir vēl izaicinošāka. Viņi rāpjas drupās un bojā kultūras pieminekļus un vēsturiskas vietas, ļauj saviem bērniem nokārtot dabiskās vajadzības publiskās vietās, pēc tualetes lietošanas nenolaiž ūdeni, savāc visas bezmaksas preces, sagrābj par daudz un tad izmet ēdienu kafejnīcās, iesaistās kautiņos par sīkumiem un rada problēmas lidostās, novedot pie reisu kavēšanās.

Kas gan ir noticis ar ķīniešu tautu?

Atbilde ir vienkārša. ĶKP ir iznīcinājusi tradicionālo ķīniešu kultūru un aizstājusi to ar komunistiskās partijas kultūru, un tam ir bijusi nozīmīga loma visas cilvēces samaitāšanā.

Jēdziens "partijas kultūra" attiecas uz domāšanas, runāšanas un uzvedības veidu, kas atspoguļo komunistiskās partijas būtību, kuru kopumā var raksturot kā viltību, naidīgumu un tieksmi cīnīties. Partijas kultūras ideoloģijas pamatā ir ateisms un materiālisms, tostarp komunistiskās idejas, ko partija ieaudzina saviem pakļautajiem, ieskaitot visdažādākos deviantus kultūras elementus, cīņas filozofiju un ļaunākos senatnes aspektus modernizētā versijā. ĶKP ir efektīvi izmantojusi partijas kultūru, lai mainītu ķīniešu tautas domāšanu.

Tos, kas aizstāvēja tradicionālo morāli, kultūru un tikumus, ĶKP proletariāta revolūcija apzīmogoja ar "ekspluatatoru šķiras" zīmogu. ĶKP nodēvēja proletariāta (strādnieku šķiras) paradumus par revolucionāriem un pareiziem, aicināja ķīniešu intelektuāļus vārtīties dubļos un uzberzt tulznas uz plaukstām, bet utis godāja par "revolucionārajiem kukaiņiem". No partijas līdera līdz ierindas kadriem – visi sāka lepoties ar to, ka spēj rupji lamāties, jo tas demonstrēja viņu šķirisko apziņu, uzticību revolūcijai un šķietamo tuvību masām.

Tādējādi partija liek cilvēkiem atteikties no visa, kas ir izsmalcināts un kulturāls, un tā vietā samierināties ar proletāriešu huligānu primitīvo dzīvesveidu. Valsts ar tik senu vēsturi, kas bija slavena ar savu etiķeti un izsmalcinātajām paražām, pārvērtās par valsti, kurā visi tiecas pēc statusa un bagātības. Partija ir pārvērtusi Ķīnu par vulgārās komunistiskās kultūras ekspozīcijas zāli.

Partijas kultūras kontrolē un ietekmē visas kultūras jomas – tostarp literatūra, māksla un izglītība – ir piedzīvojušas smagu degradāciju.

Partija vēlas cīnīties ar debesīm, zemi un cilvēku. Tā ieaudzina cilvēkos nepareizus labā un ļaunā standartus un izkropļo cilvēku domāšanu. Šo indoktrināciju pavada vardarbība no valsts puses. Šādā veidā partijai pakļautie cilvēki jau no dzimšanas tiek nemanāmi ietekmēti no tā, ko viņi pastāvīgi redz un dzird, jo partija monopolizē visus sabiedrības resursus. Nepārtraukti strādājošā propagandas mašīna mudina cilvēkus lasīt komunistisko līderu darbus, bet elites pārstāvji tiek iesaistīti mācību grāmatu, literatūras, filmu, ziņu un citu materiālu izstrādē, lai veicinātu partijas kultūras izplatīšanos.

Vajadzēja tikai dažus gadu desmitus, lai komunisti panāktu, ka ķīnieši domā tā, kā domā partija, runā tā, kā runā partija, vairs netic dievišķajam, rīkojas, nerēķinoties ar sekām, un uzdrošinās darīt gandrīz jebko. Gandrīz katru reizi, kad divi ķīnieši satiekas, viņi maldina viens otru, un viņiem vairs nav nekādu uzvedības normu. Cilvēku gatavība izmantot partijas propagandas piesātināto valodu un gatavība melot ir vienkārši satriecoša.

Partijas kultūras dēļ mūsdienu ķīnieši ir tālu novirzījušies no vispārcilvēciskajām vērtībām. Viņu uztvere, domāšana un uzvedība ir radikāli mainījušās un novirzījušās no normas. Ļaužu attiecības ģimenē, sabiedrībā, skolā un darbā ir patoloģiskas, un viņu uzvedība bieži vien nav izprotama cilvēkiem no nekomunistiskām sabiedrībām.

Kultūras revolūcijas laikā sarkangvardi līdz kaulam piesūcinājās ar partijas kultūru, un kopš tā laika ir ieaudzinājuši šos briesmīgus paradumus jaunākajām paaudzēm. Bērni un pusaudži, kas auguši partijas kultūrā, ir viltīgi un savam vecumam neparasti nobrieduši. Jau agrā bērnībā viņi ir iepazinuši visu ļauno.

Jaunākās paaudzes pārstāvjiem bieži trūkst garīgo ideālu, viņi ir amorāli un augstprātīgi. Izprovocēti vai sadusmoti, viņi mēdz reaģēt nepamatoti agresīvi. Seksuālā savaldība un tikumība vairs nav aktuāla. Zaudējuši savas senās tradīcijas, mūsdienu ķīnieši ir pārņēmuši visas sliktākās Rietumu kontrkultūras iezīmes.

Komunistiskās partijas kultūras izpausmes

Tagad ĶKP runā par tradicionālās kultūras atjaunošanu, bet tas, ko tā atjauno, nav īstā tradicionālā kultūra. Tā ir tā pati partijas kultūra, kurai vienkārši piešķirts tradicionāls izskats, un kurai trūkst ķīniešu tradīciju visbūtiskākā aspekta: ticības dievišķajam.

Partijas kultūras ietekmēti cilvēki pat izmanto tā sauktos dievus, lai iedzīvotos bagātībā. "Vecmāmiņas templis" Hebejas provincē ir ļoti populārs, un ir zināms, ka ikvienam tur atradīsies savs "dievs" ko pielūgt. Ja kāds vēlas kļūt par valdības ierēdni, tam jāvēršas ar lūgšanu pie "ierēdņu dieva". Tur ir arī "bagātības dievs", kas veidots no banknotēm, "mācību dievs" un pat "automašīnu dievs" ar stūri rokās. "Vecmāmiņas tempļa" administrators reiz esot lielīgi izteicies: "Ja kāda dieva pietrūks, mēs to vienkārši izveidosim no jauna." [3]

Nav iespējams atjaunot tradicionālo kultūru, vienlaikus neatbrīvojoties no ĶKP izraisītās morālās degradācijas. Lai gan daudzi mūsdienu literatūras darbi un vēsturiskās drāmas ataino senas leģendas, to saturs ir piesārņots ar modernām idejām. Aktieri var būt tērpti tradicionālajos tērpos, taču sižetos tiek attēlotas mūsdienu situācijas, tādējādi tradicionālā kultūra kļūst par dekorāciju, un tās patiesā nozīme tiek vēl vairāk paslēpta. Piemēram, pēdējos gados populāras ir bijušas drāmas, kuru darbība norisinās senās Ķīnas imperatoru pilīs, taču sižeti galvenokārt ir par skaudību un intrigām – tās drīzāk atspoguļo komunismam raksturīgo cīņu un naidu, nevis vēsturisko realitāti.

Klasiskā romāna "Ceļojums uz Rietumiem" brīvi adaptētajā kino versijā Suņ Vukuns (Pērtiķu karalis) ļaujas dēmona kārdinājumam, lai gan klasiskajā romānā viņš to uzveica. Vēl biedējošāks ir tas, ka daudzi – jo īpaši jaunieši, kuri neko nezina par Ķīnas tradicionālo kultūru – uzskata, ka tas viss ir kaut kas tradicionāls vai vismaz tam ļoti tuvs. Tas ir tādēļ, ka partija gadu desmitiem ir grāvusi dievu iedvesmoto, patieso ķīniešu kultūru un uzspiedusi sabiedrībai savu ideoloģiju. Ķīnieši ir sākuši domāt, ka cīņas gars ir kaut kas tradicionāls, un ka māksla, literatūra un dramaturģija, kas piesātināta ar partijas kultūras idejām, bet ietērpta tradicionālajā apģērbā, ir īsta.

Partijas kultūra iznīcina ticību Dievam un aizstāj to ar ateismu. Šīs situācijas tiešākais rezultāts ir sociālās uzticēšanās zudums: krāpšana, viltotas preces, toksiska pārtika, korupcija un citas parādības ir kļuvušas par ikdienišķu parādību. Tā sauktā "šaņdžai kultūra" ir tipisks šīs uzticamības krīzes piemērs. Šaņdžai kultūra attiecas uz pazīstamu, pārsvarā ārvalstu, produktu vai zīmolu viltošanu. Tā vienlaikus ir gan zādzība, gan krāpšana. Šis termins ir kļuvis tik izplatīts, ka Oksfordas ķīniešu-angļu valodas vārdnīcā tas iekļauts kā jaunvārds. [4]

Šaņdzai nenozīmē tikai atsevišķu produktu viltošanu, bet pat veselu veikalu ķēžu viltošanu. Ķīnā bijuši vairāki gadījumi, kad ir konstatēti viltus Apple veikali. Veikali ir rūpīgi iekārtoti ar visām īstajiem Apple veikaliem raksturīgajām detaļām: stikla fasāde, gaiša koka vitrīnas, spirālveida kāpnes, Apple produktu plakāti, glīti noformēti aksesuāru plaukti un balti Apple logotipi. Darbinieki valkā raksturīgos tumši zilos T kreklus ar Apple logotipu un izskatās, ka viņi patiešām tic tam, ka strādā īstā Apple veikalā. [5]

Sabiedrībā, kurā izplatīta šāda maldināšana, daži ķīnieši nekautrējas izmantot jebkādus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus, nebaidoties ne Dieva, ne cilvēku. Melošana un viltošana ir kļuvusi par daļu no sabiedrības kultūras. Tos, kas atsakās ražot viltojumus, uzskata par dīvaiņiem.

Partijas kultūra ir izkropļojusi arī ķīniešu valodu, par ko liecina ļoti pārspīlētu vārdu un frāžu pastāvīga lietošana. Restorāniem tiek doti tādi nosaukumi kā "Debesis pār debesīm", "Visu imperatoru imperators" vai "Karaļu karalis". Arī literātu izteicieni un propaganda ir kļuvuši daudz pompozāki. Oficiālā propaganda regulāri izmanto tādas frāzes kā "pirmie pasaulē", "visvarenākie vēsturē", "ASV trīc šausmās", "Japāna panikā", "Eiropa smagi nožēlo" un tamlīdzīgi.

Ziņu slejās ņirb tādi virsraksti kā "Ķīna zinātniskā un tehnoloģiskā spēka ziņā pārspēj ASV un ieņem pirmo vietu pasaulē", "Ķīna atkal ir izcīnījusi pirmo vietu pasaulē, iznīcinot ASV vadošos uzņēmumus un pilnībā sagraujot Apple", "Tuvojas kaut kas grandiozs. Burvju ierocis Ķīnā atkal liek ASV nodrebēt šausmās, pasaule ir pārsteigta, Japāna pārbijusies", "Ķīna ir Nr. 1 pasaulē vēl arī citā jomā! 30 gados pabeigta lielā vēsturiskā pārmaiņa satriec ASV, Japānu un Dienvidkoreju" un "Huawei paziņojums par pasaulē pirmā 5G mikročipa izstrādāšanu satricina visu pasauli!"

Propagandas filma "Lieliski pastrādāts, mana valsts, Ķīna!" un televīzijas raidījumu sērija ar nosaukumu "Izcili, mana valsts, Ķīna!" arī ir pilni ar pārspīlējumiem gan toņa, gan satura ziņā. Šādu raidījumu mērķis ir radīt ilūziju, ka visa pasaule kapitulē Ķīnai, tajos skan propagandas saukļi, kas bija dzirdami "Lielā lēciena" kampaņas laikā, kad partija apgalvoja, ka Ķīna apsteigs Lielbritāniju un panāks Amerikas Savienotās Valstis.

Šis jaunais pārspīlējumu vilnis ir partijas kultūras "viltojumu, pārspīlējumu, bezsatura ētosa [morāles normu, principu un ideālu kopums]" konkrēta izpausme mūsu interneta laikmetā. Būtiskākais jautājums joprojām ir saistīts ar godīgumu. Reformas un atvērtība pagājušā gadsimta 80. un 90. gados Ķīnā nesa pārmaiņas, kas izpaudās kā mūsdienu Rietumu kultūras visnegatīvākie aspekti, piemēram, seksuālā brīvība, narkomānija, homoseksuālisms, datorspēles un tamlīdzīgi. Televīzijas izklaides programmas ir kļuvušas vulgāras. Visa sabiedrība ir pārvērtusies par izpriecu vietu, kur nodoties materiālām un miesīgām baudām.

Kādreiz tik civilizēto Ķīnu, varenu un skaistu valsti, komunisms ir pārvērtis par zemi bez kultūras pazīmēm.

2. Komunisma graujošā ietekme uz Rietumu masu kultūru

Rietumvalstis brīvajā pasaulē vēsturiski ir slavenas ar savu civilizēto sabiedrību, kurā vīrieši ir džentlmeņi, sievietes tikumīgas un izsmalcinātas, un cilvēki viens pret otru izturas draudzīgi un godīgi. Lai grautu un sabotētu šo civilizēto pasauli, komunisms Rietumu valstīs ir veicis konkrētas darbības. Lai gan komunisti nevar atklāti izmantot vardarbību un totalitārismu, lai tieši kaitētu Rietumu civilizācijai, kā tas notiek Ķīnā, viņi ir rosinājuši cilvēkus uz negatīvām un dumpīgām domām un rīcību, lai grautu tradīcijas, iznīcinātu visas sabiedrības un katra indivīda morāli.

Kamēr sabiedrība svinēja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā, atsevišķi cilvēki jau bija sākuši intensīvu darbu ideoloģijas un kultūras jomā. Apspriežot karu un jaunās ideoloģijas viļņus, kas vēl nāks, viņi veicināja sistemātisku attālināšanos no tradīcijām, kuras saistīja cilvēci ar dievišķo.

Pēckara amerikāņu rakstnieki no 20. gadsimta 50. gados izveidojušās bītu paaudzes (burtiski – sistā paaudze) Amerikas Savienotajās Valstīs kļuva par priekštečiem jaunajai kustībai literatūras un mākslas jomā, kuras mērķis bija radīt jaunu kultūru. Lai gan viņi pamatoti nicināja tolaik sabiedrībā valdošo liekulību morāles jomā, viņu atbilde bija ciniska noraidīšana un atteikšanās no visas tradicionālās morāles. Viņi iestājās par neierobežotu brīvību; pievērsās pseidomisticismam, narkotikām un noziedzībai; piekopa izlaidīgu dzīvesveidu. Viņu centieni radikāli kritizēt buržuāzisko, kapitālistisko sabiedrību saskanēja ar komunisma ideoloģisko kursu Rietumos, kas padarīja viņus par ideālu instrumentu kreiso mērķu īstenošanai.

Komunisma un sociālisma ideoloģija patiešām dziļi ietekmēja daudzus bītu paaudzes pārstāvjus. Piemēram, pirms vēl šīs kustības līdzdibinātājs Džeks Keruaks bija kļuvis slavens, viņš uzrakstīja īso stāstu "Sociālista dzimšana", kurā aprakstīja savu sacelšanos pret kapitālistisko sabiedrību. [6] Cits šīs kustības pārstāvis – Alens Ginsbergs – izteicies, ka nebūt nenožēlo savu kādreizējo komunistisko pārliecību. Viņš atbalstīja arī pedofiliju (skatīt 11. nodaļu). Savos darbos šie rakstnieki noraidīja tradicionālās vērtības, apzināti izmantoja vulgāru valodu un neordināru, haotisku pieeju, kā pretstatu ierastajam literārajam stilam vai literārā darba uzbūvei. Viņi pārstāvēja kontrkultūras kustību, kas vēlāk pārņēma visu Rietumu pasauli – tā bija pirmā lielā atkāpe no tradicionālajiem noteikumiem un principiem.

20. gadsimta 60. gados radušās hipiju, panku, gotu un citas subkultūras – visas bija bītu paaudzes ideju turpinājums. Šīs kontrkultūras tendences ātri guva piekritējus Rietumvalstu pilsētās, mudinot vienu paaudzi pēc otras uz vardarbību, narkotiku lietošanu, seksuālo brīvību, netradicionālu ģērbšanās stilu un atsvešināšanos no savas kultūras, kas galu galā noveda pie tieksmes uz tumsu un pašiznīcināšanos.

1967. gada vasarā, kas kļuva pazīstama kā Mīlestības vasara, tūkstošiem hipiju vairākas dienas pulcējās Sanfrancisko Heit-Ešberijas un Zelta vārtu parkos, paužot savu protestu pret sabiedrību ar ekscentrisku uzvedību, narkotiku lietošanu, kailumu, dziesmu dziedāšanu, dzejas lasīšanu un rokenrolu. Hipiju kustība savu kulmināciju sasniedza īsi pēc Martina Lutera Kinga jaunākā un Roberta Kenedija slepkavībām un Vjetnamas kara eskalācijas. 1969. gada vasarā vairāk nekā 400 000 cilvēku pulcējās Vudstokas festivālā, kas notika kādā fermā uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas. Pasākuma dalībnieki ļāvās izlaidībai, kliedzot par "mīlestību", "brīvību" un "mieru". Ņujorkas Centrālais parks, Sanfrancisko Zelta vārtu parks un Vudstoka kļuva par kustības simboliem.

Tieši tajā laikā, kad ASV sāka uzņemt apgriezienus kontrkultūras kustība, Francijā izcēlās nemieri, kuros iesaistījās miljoniem cilvēku, un kas tagad tiek dēvēti par 1968. gada maija notikumiem. Viss sākās ar saniknotiem studentiem, kas sacēlās pret tradicionālo morāli un kultūru. Tajā laikā skolās tika stingri ievērota vīriešu un sieviešu kopmītņu norobežošana, un abiem dzimumiem bija aizliegts brīvi iet un nākt viens otra guļamistabās. Šī noteikuma atcelšana un tiesības uz intīmām attiecībām studentu kopmītnēs bija galvenie sākotnējo protestu mērķi. Studentu sacelšanos atbalstīja Francijas sociālistu un komunistu partijas.

Pastāv uzskats, ka 20. gadsimta 60. gadu beigās pasaulē bija divi revolūcijas centri: Pekina, kur pilnā sparā norisinājās Kultūras revolūcija, un Parīze, kuras 1968. gada maija notikumi satricināja visu pasauli. Pēdējo daudzi sauca par Rietumu kultūras revolūciju. Tolaik, atbalstot franču studentu nemierniekus, ķīniešu studenti izgāja ielās ar plakātiem un transparentiem. Savukārt Parīzē "Rietumu sarkangvardi" valkāja zaļas militārās cepures un formas tērpus ar sarkanām aprocēm, paužot atbalstu maoistiem Ķīnā. Izejot demonstrācijās, viņi nesa milzīgus Mao Dzeduna portretus, un "trīs M" – Markss, Mao un Markūze – kļuva par viņu galveno ideoloģisko balstu. [7]

Šajā laikā arī Japānā sākās kontrkultūras kustība. Japānas Komunistiskajai partijai piederīgā Visu Japānas Studentu pašpārvaldes līga baudīja lielu ietekmi studentu vidū. Šo līgu organizēja Japānas komunisti, reaģējot uz sarkangvardu darbībām Ķīnā. Līga sadarbībā ar citām kreisajām studentu organizācijām, tādām kā Japānas Sarkanā armija un Universitāšu apvienotā cīņas padome, organizēja vairākas demonstrācijas un gāja pat tik tālu, ka aicināja veikt terora aktus pret Japānas sabiedrību un pati tos arī veica. [8]

Līdzīgu haosu piedzīvoja arī dažas Latīņamerikas valstis. Piemēram, Kubas Komunistiskās partijas ietekmē Meksikas studentu kustība mobilizējās protestiem, tādiem kā 1968. gada masu demonstrācija Triju kultūru laukumā, savukārt citas kreisā spārna studentu grupas nosūtīja telegrammas Parīzes studentiem, atbalstot 1968. gada maija nemierus.

Globāli raugoties, kontrkultūras kustības, kas vienlaikus uzliesmoja vairākās valstīs, bija masīvs komunisma uzbrukums tradicionālajai sabiedrībai. Senās morālās tradīcijas un vērtības, ko cilvēcei bija dāvājuši dievi un kas bija veidojušās tūkstošiem gadu garumā, tika nopietni iedragātas šīs globālās komunistiskās kustības ietekmē. Tāpat kā komunistiskajā Ķīnā, kur totalitārais ĶKP režīms agresīvi iznīcināja senās kultūras mantojumu, arī brīvās pasaules kontrkultūras kustībām lielā mērā izdevās panākt, ka cilvēki noraida Rietumu civilizācijas vērtības un izravēt no ļaužu sirdīm ticību dievišķajam.

3. Popkultūra un haoss sabiedrībā

Apstākļos, kad tradicionālajai kultūrai tika uzbrukts gan no iekšienes, gan no ārienes, sabiedrībā sāka iesakņoties antitradicionālās ideoloģijas negatīvie elementi. Ņemot vērā tās globālo ietekmi, Amerika faktiski ir masu kultūras toņa noteicēja visā pasaulē, un amerikāņu masu kultūras degradācija ir ietekmējusi visu pasauli. Kā jau iepriekš minēts, dažas tradicionāli konservatīvas valstis ar dziļām kultūras saknēm, piemēram, Ķīna un Japāna, arī nespēja pretoties no ASV nākušajām deviantajām tendencēm un sāka tās atdarināt. Tas pats attiecas uz teju visām valstīm un reģioniem, kas pakļauti globalizācijai; neierobežota, amorāla, antisociāla un izlaidību veicinoša masu kultūra ir izplatījusies visā pasaulē.

a) Hiphops un rokenrols

Tradicionālās mūzikas galvenais uzdevums bija padarīt cilvēkus civilizētākus, veicināt tikumību un palīdzēt viņiem būt garīgi un fiziski veseliem. Tā veicināja harmoniju sabiedrībā un harmoniju starp cilvēku un dabu. Tika popularizēta skaista mūzika, kas slavēja Dieva godību, bet atonālu, haotisku vai izlaidīgu mūziku nosodīja. Taču mūsdienās populārā kultūra ir pilna ar šokējoši neētisku muzikālo produkciju, kuras spilgtākie piemēri ir hiphops un rokenrols.

Hiphops parādījās Ņujorkā pagājušā gadsimta 70. gados. Pēdējo vairāku desmitu gadu laikā hiphops, reps un breikdānss no Ņujorkas ir izplatījies visā pasaulē, hipkops pat kļuvis par popkultūras neatņemamu sastāvdaļu Āzijā, Eiropā un daudzos Āfrikas reģionos. Neskatoties uz to, ka šī mūzika ir nepārprotami amorāla, jo tās galvenās tēmas ir izlaidība, slepkavības, vardarbība un narkotikas, tā ir iemantojusi atzinību visā pasaulē un šādas mūzikas koncerti tiek rīkoti pat pasaules slavenākajās koncertzālēs.

Rokenrola saknes meklējamas pagājušā gadsimta 40. gados un 60. gados tas kļuva par kontrkultūras pārstāvju mūziku. Žanram raksturīgais histēriskais vokāls, agresīvie bungu ritmi un kroplīgie elektriskās ģitāras rifi – tas viss spēj novest klausītāja apziņu vājprātīgā, iracionālā stāvoklī. Kad veselais saprāts tiek nostumts malā, atbrīvojas cilvēka apziņā snaudošā dēmoniskā daba, kuru parasti ierobežo civilizētā sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas. Nihilisms un citi negatīvi domāšanas veidi kļuva par galveno tēmu daudzos rokmūzikas žanros. Psihodēliskais roks stimulēja narkotiku lietošanu, un daži vēl nomācošāki roka žanri aicināja uz sacelšanos, pašnāvību un vardarbību vai arī veicināja izvirtību, laulības pārkāpšanu, homoseksualitāti un atteikšanos no laulības. Dziesmu teksti bija nepieklājīgi vai pat neķītri, vai arī tie aizrautīgi cildināja ļauno un nosodīja dievišķo. Vairākas roka superzvaigznes savu populāro dziesmu tekstos attaisnoja seksuālu uzmākšanos nepilngadīgām meitenēm, samazinot auditorijas kritisko attieksmi pret seksuālo vardarbību un izlaidību.

Atsevišķu dziesmu teksti bija piesātināti ar cīņas faktoriem, piemēram, "Hei! Teicu, ka mani sauc par miera traucētāju/ Es kliegšu un bļaušu/ Es nogalināšu karali, es lamāšu visus viņa kalpus." Kādas dziesmas nosaukums bija "Solidaritāte ar sātanu". Kāds no psihodēliskā roka albumiem iznāca ar nosaukumu "Viņa sātaniskās majestātes griba". Viena no slavenākajām dziesmām skan šādi: "Hei, Sātan, es maksāju savu parādu.../ Es esmu ceļā uz elli."

Daži rokmūziķi savās dziesmās slavina sociālismu un komunismu. Dziesma Imagine aicināja klausītājus iztēloties komunistisku sabiedrību, kurā nav reliģijas, valstu un privātīpašuma.

Pat reliģiskajām kopienām ir bijis grūti pretoties rokenrola negatīvajai ietekmei. Kristīgās baznīcas mūzikai ir jāslavē Dievs, taču mūsdienās kristiešu baznīcas mūzika ir pārņēmusi roka elementus, lai piesaistītu jauniešus, kas novedis pie tā sauktās laikmetīgās kristiešu mūzikas parādīšanās. [9]

Rokam līdzi nāk laulības pārkāpšana, vardarbība, izvirtība, narkomānija, korupcija un atteikšanās no ticības Dievam. Šī žanra uzplaukumu ir pavadījušas visas tās amorālās izpausmes, kas tradicionālajā morālē un ticībā tiek uzskatītas par nepieņemamām.

b) Narkomānija

Pēdējo desmitgažu laikā narkotiku lietošana ir kļuvusi par globālu problēmu. Sākotnēji plaša mēroga narkotiku lietošanas cēlonis Rietumos bija kontrkultūras kustība. Savā cīņā pret buržuāzisko morāli hipiji centās sagraut un iznīcināt visas tradīcijas un iedibināt savus uzskatus, morāles normas un dzīvesveidu. LSD un halucinogēno sēņu lietošana tika uzskatīta par garīgiem meklējumiem; amfetamīni un kokaīns tika lietoti kā stimulanti; bet heroīns un barbiturāti – kā nomierinoši līdzekļi, kas to lietotājus pārceļ citā realitātē.

Daudzi jaunie šīs kustības dalībnieki izrādīja dziļu interesi par Austrumu filozofijām un garīgo pilnveidošanos. Halucinogēni tika izmantoti kā īsākais ceļš uz "atklāsmi", bez nepieciešamības izciest ar apziņas pilnveidošanu saistītās grūtības un fiziskās sāpes meditējot. LSD devas ieņemšana spēja sniegt pseido-garīgu pieredzi, tomēr nedodot iespēju saistīties ar kaut ko reālu. Šādas vielas vienkārši pakļauj cilvēka ķermeni dēmonisku elementu kontrolei, kam nav nekā kopīga ar patiesām, ortodoksālām pilnveidošanās praksēm. Šīs pieredzes daudzus cilvēkus ar patiesām garīgām tieksmēm noveda uz aplama ceļa. Daudzi populāri dziedātāji un rokzvaigznes ir miruši 20 un 30 gadu vecumā, nereti narkotiku pārdozēšanas dēļ.

Visilgākais un traģiskākais karš mūsdienu Amerikas Savienotajās Valstīs ir karš pret narkotikām. Gadu desmitiem valsts tiesībsargājošās iestādes ir izsekojušas un arestējušas tūkstošiem narkotiku tirgotāju. Lai gan valdības amatpersonas ir atkārtoti aicinājušas nelietot aizliegtās narkotikas, taču no 2000. līdz 2018. gadam vismaz 300 000 amerikāņu nomira no opiātu pārdozēšanas. 2017. gada 26. oktobrī prezidents Donalds Tramps pasludināja opiātu lietošanas krīzi par ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā un ierosināja šīs problēmas risināšanas veidus. [10]

Saskaņā ar 2017. gada ziņojumu, ko publicēja "Nacionālais narkotiku lietošanas pētniecības institūts", marihuānas lietošana skolēnu vidū ir plaši izplatīta: 45 % 12. klašu skolēnu atzina, ka vismaz reizi ir lietojuši marihuānu, un 37,1 % to bija lietojuši pēdējā gada laikā; 71 % neuzskatīja, ka bieža marihuānas lietošana būtu ļoti kaitīga. [11]

Ekstazī tablešu lietošana un marihuānas smēķēšana ir kļuvusi par ikdienišķu parādību jauniešu vidū, bet tirgū turpina parādīties jaunas un spēcīgākas narkotikas, tostarp fentanils. Fentanils ir sintētisks opioīds, kura iedarbība ir 50 reizes stiprāka nekā heroīnam un 100 reizes stiprāka nekā morfijam. Tam ir tik nāvējoša iedarbība, ka to mēdz dēvēt par ķīmisko ieroci; divu miligramu deva var izrādīties letāla. [12] Tomēr šādas nāvējošas narkotikas biedējoši ātri pārpludina Amerikas ielas, nogalinot daudz vairāk cilvēku nekā citi opiāti, tikai tāpēc, ka tās ir ļoti viegli pārdozēt.

Saskaņā ar "Nacionālā narkotiku lietošanas pētniecības institūta" datiem no aptuveni 67 000 nāves gadījumu, kas 2018. gadā iestājās narkotiku pārdozēšanas dēļ, aptuveni 31 000 bija saistīts ar fentanilu un tā analogiem. [13] Par fentanila kontrabandu no Ķīnas jau ir daudz ziņots. 2018. gadā, veicot kārtējo pārbaudi Filadelfijas ostā, no Ķīnas ievestajā dzelzs oksīda kravā tika atrastas un konfiscētas 110 mārciņas fentanila. Ielās šīs narkotikas būtu pārdotas par 1,7 miljoniem dolāru. [14]

Arī Ķīnas sabiedrībā narkomānija izplatās gluži kā vēža šūnas. Narkotiku, īpaši sintētisko narkotiku, ražošana un ļaunprātīga izmantošana ir pieņēmusi draudīgus apmērus, bet narkotiku tirdzniecību internetā vispār nav iespējams kontrolēt. Saskaņā ar "Ķīnas Nacionālās narkotiku kontroles komisijas" (ĶNNKK) ziņojumu 2015. gadā narkotiku lietotāju skaits Ķīnā pārsniedza 14 miljonus. Patiesais skaits, iespējams, ir vēl lielāks, jo par narkotiku lietotājiem arvien biežāk kļūst arī biroju darbinieki, izklaides industrijas pārstāvji un valsts ierēdņi. [15] ĶNNKK 2017. gada ziņojums liecina, ka Ķīnas narkotiku apkarošanas departamenti ir atklājuši 140 000 ar narkotiku tirdzniecību, glabāšanu, izplatīšanu vai ražošanu saistītu gadījumu, likvidējuši 5534 narkotiku kontrabandas grupas, arestējuši 169 000 par narkotiku tirdzniecību aizdomās turamu personu, konfiscējuši 89,2 tonnas narkotiku un veikuši 870 000 reidus, kuru laikā identificējuši 340 000 jaunu narkotiku lietotāju. [16]

c) Pornogrāfija un prostitūcija

No visām komunistu rosinātajām revolūcijas formām visefektīvākā, iespējams, ir bijusi seksuālā revolūcija. Ja politiskās varas sagrābšana ir revolūcija, kas vērsta pret sabiedrības ārējiem faktoriem, kas ietekmē sabiedrības darbību un kārtību tajā, tad seksuālā atbrīvošanās ir komunistiska revolūcija, kas tiek veikta no iekšienes.

Freida panseksualitāte – teorija, saskaņā ar kuru visas vēlmes un intereses izriet no dzimuminstinkta, nodrošināja teorētisko pamatu seksuālajai brīvībai, savukārt perorālo kontracepcijas līdzekļu parādīšanās sāka nošķirt seksu no reprodukcijas. Seksuālā revolūcija satricināja tradicionālo morāli, veicināja radikālā feminisma attīstību, abortu skaita pieaugumu, pirmslaulību seksu un geju kustību. Seksuālā atbrīvošanās nostiprināja maldinošo priekšstatu, ka sekss izklaides nolūkos un seksa pakalpojumu sniegšana ir cilvēka pamattiesības. Tā iznīcināja tradicionālo seksuālo ētiku un ierobežojumus un padarīja seksu par izklaides veidu. Tā pārvērta cilvēkus par vienkāršiem seksa objektiem un atvēra slūžas pornogrāfijai, lai apzināti postītu sabiedrību.

Pagājušā gadsimta 50. gados žurnāls Playboy spēlēja ārkārtīgi nozīmīgu lomu seksuālās izlaidības veicināšanā, padarot pornogrāfiju par biznesu. Kamēr pretkara kustības laikmetā visur skanēja lozungs "mīlēties, nevis karot", atklāti seksuāla satura filma Blue Movie kļuva par pirmo šāda veida kinolenti, kas tika plaši demonstrēta Amerikas Savienoto Valstu kinoteātros. Rietumos sākās 15 gadus ilga "porno šika" ēra (1969–1984), ko pavadīja rokenrols un vispārēja tradīciju noraidīšana.

70. gados pornogrāfiskas filmas parasti bija pieejamas tikai sliktu slavu iemantojušos pieaugušo kinoteātros. 20. gadsimta 80. gadu sākumā, pateicoties videokasetēm, pornogrāfija ienāca miljoniem ģimeņu mājās, bet 20. gadsimta 90. gadu beigās, izplatoties internetam, un vēlāk, sākoties viedtālruņu ērai, pornogrāfija kļuva pieejama jebkurā brīdī. Pasaulē pornogrāfijas industrijas ienākumi 2015. gadā sasniedza 97 miljardus ASV dolāru gadā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs – no 10 līdz 12 miljardiem ASV dolāru. [17]

Internets un viedtālruņi ir ieviesuši būtiskas izmaiņas pornogrāfijas industrijā. Kopējais pornogrāfiskā satura apjoms, ar ko tipisks pieaugušais pagājušā gadsimta 80. gados varēja saskarties vairāku gadu laikā, mūsdienās bērnam ir pieejams tikai dažu minūšu laikā. Šobrīd bērni ar pornogrāfiju saskaras vidēji jau astoņu gadu vecumā. Kāds 12 gadus vecs britu zēns tik ļoti bija aizrāvies ar pornogrāfiju internetā, ka beigu beigās izvaroja savu māsu. Lietā iesaistītais prokurors sacīja: "Šāda veida lietas arvien biežāk nonāks tiesā, jo jauniešiem tagad ir pieejama smagā pornogrāfija." [18]

Bērnu saskarei ar pornogrāfiju ir vairākas sekas, piemēram, agrīna seksuālā aktivitāte un seksuālo noziegumu skaita pieaugums. Pornogrāfija rada iespaidu, ka sekss ir sava veida izklaide vai maksas pakalpojums, nevis daļa no privātās laulāto dzīves, kā arī veicina pārliecību, ka pornogrāfijā redzamā uzvedība ir pierasta lieta. Tas veicina arī seksuālās izlaidības un perversiju normālu uztveri.

Japānā pornogrāfijas patēriņš jau ir nostabilizējies, lielveikalu plaukti ir pilni ar pieaugušajiem paredzētiem žurnāliem un komiksiem, bet vēlu vakarā televīzijā tiek demonstrētas programmas ar pornoaktieru piedalīšanos. Pornofilmu zvaigznes tiek padarītas par pusaudžu elkiem, tās atklāti parādās plašsaziņas līdzekļos. Japānas pornoindustrija ir atstājusi dziļi negatīvu iespaidu uz visu Āziju.

Pat valstīs, kurās musulmaņi ir vairākumā, piemēram, Ēģiptē un Tunisijā, pornoindustrija – kas islāmā ir stingri aizliegta – pilnā sparā darbojas pagrīdē.

Daudzās Eiropas valstīs prostitūcija ir ar likumu atļauta nodarbe, un daudzi eiropieši to uzskata par parastu darbu. 1969. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti, kas legalizēja ilustrēto pornogrāfiju. Norvēģija, kurā bija vieni no stingrākajiem pornogrāfijas ierobežojumiem Eiropā, 2006. gadā legalizēja smago pornogrāfiju. [19] Dānijā seksuālo pakalpojumu pirkšana dažkārt var tikt subsidēta no valsts puses. Piemēram, lai garantētu "vienlīdzīgas tiesības", personas ar invaliditāti var apmeklēt bordeli, kura apmeklējums tiek segts no nodokļu maksātāju kabatas. [20] Šādu pieeju jau 19. gadsimtā aizstāvēja utopiskais sociālists Čārlzs Furjē.

Ķīnas sabiedrība, kurai ilgus gadus bija raksturīga konservatīva ģimenes ētika un morālā pašdisciplīna, kurā pat seksa pieminēšana bija tabu, pēdējo desmitgažu laikā arī ir iekļāvusies globālajā seksuālās deģenerācijas vilnī. No visām ĶKP īstenotajām politikām "visveiksmīgākā" – daudz veiksmīgāka nekā ekonomikas vai politiskās sistēmas liberalizācija – neapšaubāmi ir seksuālās brīvības politika. 30 gadu laikā ir notikusi pilnīga transformācija no "revolucionāras disciplīnas" līdz seksuālai brīvībai. Prostitūcija Ķīnā ir pieņēmusi draudošus apmērus – 2000. gada beigās publicētajā ziņojumā tiek lēsts, ka seksa pakalpojumu sniedzēju skaits valstī svārstās no 20 līdz 30 miljoniem. [21] Jo vairāk mīļāko ir turīgam uzņēmējam vai korumpētam ierēdnim, jo augstāks ir viņa sociālais statuss. Ķīna tiek uzskatīta par pasaules rūpnīcu, taču tā eksportē arī lielu skaitu prostitūtu uz tādām valstīm un reģioniem kā Japāna, Malaizija, Tuvie Austrumi, Amerikas Savienotās Valstis, Eiropa un Āfrika. Aprēķini liecina, ka 2018. gadā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras strādāja 13 000 līdz 18 500 ķīniešu prostitūtu. [22]

Dienvidaustrumāzijas un Dienvidamerikas valstīs vērojama tāda pati aina. Daudzas pilsētas ir kļuvušas par nozīmīgiem seksa tūrisma galamērķiem – šī nodarbošanās, lai gan ir nelikumīga, ir kļuvusi tik izplatīta, ka būtiski veicina šo valstu ekonomisko izaugsmi.

Vistiešākās sekas tam, ka sabiedrību pārpludina pornogrāfija un prostitūcija, ir ģimenes un laulības sairšana. Pornogrāfija nereti tiek dēvēta par "ģimeņu kluso slepkavu". [23] Pornogrāfijas skatīšanās mazina interesi par veselīgām ģimenes attiecībām, vienlaikus pastiprinot iekāri, kas noved pie tā, ka dzimumtieksmi iespējams apmierināt vienīgi ārpus laulības vai ar citiem amorāliem līdzekļiem, tostarp vardarbīgiem vai noziedzīgiem nodarījumiem.

2005. gadā ASV Senātā notikušās uzklausīšanas laikā Džila Meninga pastāstīja par aptauju, kurā piedalījās laulības šķiršanas lietu un ģimenes tiesību advokāti, un kura parādīja, ka 56 % no šķiršanās lietām bija saistītas ar vienu no partneriem, kuram bija "nekontrolējama tieksme skatīties pornogrāfiju". [24] 2016. gadā Amerikas Socioloģijas asociācijas ikgadējā konferencē tika prezentēts pētījums, kas liecināja, ka laulību šķiršanas gadījumu skaits laulībās, kurās viena no pusēm skatās pornogrāfiju, ir divreiz lielāks nekā laulībās, kurās neviena no pusēm to nedara. Pētījums parādīja, ka, ja vīrs sāka skatīties pornogrāfiju, šķiršanās rādītājs pieauga no 5 % līdz 10 %, savukārt, ja ar pornogrāfiju aizrāvās sieva, šķiršanās rādītājs pieauga no 6 % līdz 18 %. Jo cilvēks ir jaunāks, jo lielāka ir šķiršanās varbūtība. [25]

Līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem praktiski visās tradicionālajās kultūrās pasaulē seksu pirms laulībām uzskatīja par netiklību un Dieva baušļu pārkāpumu. Gan sociālais spiediens, gan sabiedriskā doma darbojās, lai ierobežotu šādas darbības. Ja jauns pāris radīja bērnu pirms laulībām, no tiem sagaidīja, ka viņi uzņemsies atbildību, apprecēsies un audzinās bērnu kopā kā ģimene. Tajā laikā lielākā daļa cilvēku uzskatīja – ja vīrietis ir padarījis sievieti grūtu, tad pareizākā rīcība ir viņu apprecēt. [26] Katram bija pienākums uzņemties atbildību par savām kļūdām.

Tomēr, ņemot vērā morālo pagrimumu un seksuālās brīvības uzplaukumu pēc pagājušā gadsimta 60. gadiem, ārlaulības grūtniecība ir kļuvusi daudz izplatītāka. Tas viss notika tajā brīdī, kad pornoindustrija sāka arvien vairāk ietekmēt sabiedrības viedokli. 1964. gadā lielākajā daļā no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm ārlaulībā dzimušu bērnu īpatsvars bija mazāks par 10 %; līdz 2014. gadam to jau bija vairāk nekā trešdaļa. ASV 2014. gadā ārlaulībā dzimušu bērnu skaits vidēji sasniedza 40 %, bet afroamerikāņu vidū tas sasniedza 71 %. No 140 miljoniem jaundzimušo visā pasaulē 2016. gadā aptuveni 15 % jeb 21 miljons bērnu piedzima ārpus laulības. [27]

Viena vecāka ģimenes, ārlaulības grūtniecība un šķiršanās bieži vien iet roku rokā ar nabadzību. Turklāt šādas ģimenes palielina slogu sociālā nodrošinājuma sistēmai un nodokļu maksātājiem.

d) Video spēles

Ne mazums bērnu mūsdienās daudz laika pavada spēlējot videospēles. Spēļu izstrādātāji cenšas padarīt spēles arvien reālistiskākas, dinamiskākas un interaktīvākas. Tāpat tās kļūst arvien vardarbīgākas un erotiskākas. Gan bērni, gan pieaugušie viegli kļūst atkarīgi no videospēlēm, kas ir nopietna problēma vecākiem, skolām un pat valdībām.

Šodien videospēles jau ir daļa no masu kultūras, kas mūs pavada no bērnības līdz pat vecumam, bet kas tā īsti ir par kultūru? Tā ir destruktīva kultūra, kas ne ar ko neatšķiras no narkomānijas. No videospēlēm atkarīgie nespēj objektīvi un skaidri saprast to kaitīgumu. Viņi vienkārši uzskata to par jautru un interesantu nodarbi un neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniegts nākamais līmenis, nebūs noslepkavots nākamais pretinieks vai nebūs uzstādīts jauns rekords.

Turklāt praktiski visas mūsdienu videospēles – sākot no spēles gaitas un sižeta līdz pat vizuālajam noformējumam – ir saistītas ar vardarbību, aukstasinīgu slepkavošanu, erotiku vai satur scēnas ar asiņainu izrēķināšanos. Vienkāršāk runājot, spēles nodotais vēstījums uzrunā cilvēka dēmonisko dabu. Tas viss ir nepiemērots un kaitīgs pusaudžiem un jauniešiem. Sajūta, ko rada slepkavošana, iznīcināšana, vardarbība un cīņas, var padarīt jauniešus nejutīgus un rosināt viņos neveselīgas domas un uzvedību. Tās pat var veicināt noziedzību.

Spēles internetā izraisa vēl lielāku atkarību. Agrāk spēles spēlēja, lai īsinātu laiku vai kliedētu garlaicību. Mūsdienās spēles internetā ir kļuvušas par savdabīgu sporta veidu un sociālu aktivitāti, it īpaši bērniem. Tā kā spēlē piedalās liels skaits spēlētāju, viņi ļoti ātri ieslīgst spēles virtuālajā pasaulē.

Šādu spēļu radīšanā tiek ieguldītas milzu pūles un naudas līdzekļi, un bērni, kas tās nespēlē, var šķist saviem vienaudžiem dīvaini. Tādējādi daudzi vecāki jūtas spiesti atļaut saviem bērniem pievienoties spēlētājiem internetā, lai pēc tam būtu liecinieki tam, kā viņu bērniem veidojas atkarība. Videospēles parasti atņem laiku, kas būtu jāvelta mācībām, aktivitātēm svaigā gaisā un normālai socializācijai. Tādējādi bērni nonāk videospēļu gūstā.

Zinātnieks Ēriks Hērsts atzina, ka gadījumā, ja viņa divpadsmitgadīgajam dēlam ļautu brīvu vaļu, viņš spēlētu videospēles praktiski bez pārtraukuma, ignorējot nepieciešamību mazgāties un ēst. [28] Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka videospēles aizņem jauniešu brīvā laika lielāko daļu. Dati liecina, ka jaunieši, jo īpaši tie ar zemāku izglītības līmeni un zemākiem ienākumiem, arvien vairāk aizraujas ar videospēlēm, tādējādi samazinot laiku, ko viņi velta darbam un dzīvei reālajā pasaulē. [29] ASV un citās attīstītajās valstīs tā ir visai izplatīta parādība. Hērsts mūsdienu sabiedrībā ir novērojis tendenci: gados jauni pieaugušie videospēļu dēļ atsakās ienākt darba tirgū, tā vietā labāk paļaujoties uz vecāku finansiālo atbalstu. Maz ticams, ka videospēles palīdzēs viņiem nopelnīt iztiku, uzlabot prasmes un atrast labāku darbu. Kad šādi videospēļu gaisotnē uzauguši jaunieši paši kļūs par vecākiem, diezin vai viņu bērni varēs paļauties uz viņiem kā padomdevējiem. Videospēles ir izjaukušas cilvēka normālo dzīves ritmu.

Videospēles ir garīga narkotika. Atšķirībā no stipras iedarbības narkotiku, tādu kā heroīns, ražošanas, kas lielākajā daļā valstu ir nelikumīga, videospēļu izstrāde ir nozīmīga un ienesīga nozare. Kādas tam ir sekas? Tā kā uzņēmumi turpina ražot šīs narkotikas, kas grauj nākamo paaudzi, tad valstis, kas atbalsta azartspēles, patiesībā sabotē pašas savu nākotni.

Interneta un mobilo tālruņu parādīšanās paplašināja videospēļu nozares tirgu. Pētniecības uzņēmums Newzoo savā 2018. gada aprīļa "Globālajā spēļu tirgus pārskatā" prognozēja, ka 2018. gadā spēlētāji visā pasaulē spēlēm tērēs 137,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 13,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tika prognozēts, ka vairāk nekā puse no visiem ieņēmumiem spēļu nozarē tiks gūti tieši mobilo ierīču segmentā. Peļņa no digitālajām spēlēm sastādīs 91 % no globālā tirgus.

Ziņojumā tika prognozēts, ka spēļu tirgus turpmāko vairāku gadu laikā turpinās augt divciparu skaitļu tempā. Lai gan daudzās valstīs IKP pieauguma temps ir viencipara skaitlis, spēļu nozare turpina strauji attīstīties. Tika prognozēts, ka līdz 2021. gadam mobilo spēļu tirgus apjoms sasniegs 100 miljardus dolāru. Saskaņā ar šo ziņojumu, trīs vadošās valstis pasaules spēļu tirgū ir Ķīna, ASV un Japāna, un Ķīnas daļa kopējā tirgū pārsniedz 25 %. [30]

Tradicionālās spēles, tostarp sportu un citas āra aktivitātes, ietekmē apkārtējā vide, laika apstākļi, aprīkojuma pieejamība un veselības stāvoklis; un parasti spēlētājiem no tām neveidojas atkarība. Videospēlēm šādi ierobežojumi nepastāv. Spēlētāji tiek aicināti un motivēti bez pārtraukuma iegremdēties spēles virtuālajā pasaulē – vairs nekādu pārtraukumu miegam vai atpūtai! Turklāt, ņemot vērā to, ka šādās spēlēs reti var atrast kaut ko pamācošu, spēlētāji arvien vairāk tiek pakļauti negatīvu faktoru ietekmei.

e) Vardarbības kultūra

Laika posmā no 1960. līdz 2016. gadam Amerikā iedzīvotāju skaits kopumā pieauga 1,8 reizes, noziegumu skaits kopumā pieauga 2,7 reizes, bet vardarbīgo noziegumu skaits – 4,5 reizes. [31]

Rakstnieks un kriminoloģijas speciālista Grānts Duvē sacīja, ka 50 gadu laikā pirms 1966. gada apšaudes Teksasas Universitātes tornī sabiedriskās vietās bija notikušas tikai 25 masu apšaudes, kurās gāja bojā četri vai vairāk cilvēki. Kopš tā laika masu apšaudes ir aiznesušas daudz lielāku skaitu dzīvību. [32] Sākot no 1991. gada masu apšaudes, kad Teksasas štatā tika nogalināti 23 cilvēki, līdz 2017. gada masu apšaudei Lasvegasā, kurā gāja bojā 58 cilvēki, šie incidenti kļūst arvien traģiskāki. Teroristu uzbrukumu skaits pasaulē ir pieaudzis no 651 incidenta 1970. gadā līdz 13 626 incidentiem 2016. gadā, kas ir 20 reizes vairāk. Laikā no 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem līdz 2018. gadam teroristu uzbrukumu skaits ik gadu ir pieaudzis aptuveni piecas reizes. [33]

Daudzi vardarbības akti reālajā pasaulē liecina par to, kā cilvēki masu mediju ietekmē slīgst vardarbības kultūrā. Ne tikai smagā metāla agresīvā mūzika mudina uz vardarbību, bet arī lielākā daļa izklaižu, tostarp kino, televīzija un videospēles, attēlo vardarbību vai ir orientētas uz to. Liela daļa filmu un televīzijas raidījumu ataino mafiju, bandas un pirātus pozitīvā gaismā, padarot šos negatīvos tēlus pievilcīgus un cienījamus, tā ka cilvēki ne tikai vairs neizjūt pret viņiem riebumu, bet sāk uzskatīt noziedzniekus par varoņiem.

Videospēļu parādīšanās piedāvāja cilvēkiem vēl vienu veidu, kā cildināt vardarbību – interaktīvu veidu, kas ļauj pašiem spēlētājiem īstenot vardarbību virtuālajā pasaulē. Tā vietā, lai caur filmām un televīziju piedzīvotu vienvirzienu vardarbības indoktrināciju, šajās spēlēs spēlētāji vardarbību var izmēģināt paši, daudzās no tām ir ainas ar nocirstām galvām, sadalītiem ķermeņiem un visur izšļakstītām asinīm – un tas viss pārsniedz to, kas parasti ir pieņemams kino un televīzijā.

2013. gadā publicētā pētījumā zinātnieki analizēja filmas, kas uzņemtas laika posmā no 1985. līdz 2012. gadam, un konstatēja, ka ainas ar bruņotu vardarbību filmās ar vecuma ierobežojumu PG-13 ir palielinājušās trīskārt. [34] Turpmākie pētījumi par filmām no 2013. līdz 2015. gadam liecināja, ka šī tendence nav mainījusies. [35] 2008. gadā Pjū Pētniecības centrs ziņoja, ka 97 % jauniešu vecumā no 12 līdz 17 gadiem spēlē videospēles, un divas trešdaļas no viņiem spēlē tādas spēles, kurās bieži sastopama vardarbība. [36]

Saskaroties ar vardarbības izplatības pieaugumu sabiedrībā, eksperti, zinātnieki un sabiedrība kopumā turpina apspriest teorijas un risinājumus – sākot no stingrākiem likumiem un stingrākas to izpildes līdz psiholoģiskās palīdzības piedāvāšanas sabiedrībai. Tomēr šādi risinājumi ir tas pats, kas nocirst zarus indīgam kokam tā vietā, lai izraktu ar saknēm pašu koku.

f) Dekadentiska mode

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka dažādie neparastie ģērbšanās stili, uzvedības veidi un citi masu kultūras elementi ir daļa no "pašizpausmes brīvības" vai pašreizējām modes tendencēm, taču patiesībā aiz tā visa slēpjas kas vairāk. Izsekojot šīs parādības līdz to izcelsmes avotam, atklājas to saistība ar komunistu uzbrukumu tradīcijām un ticībai. Lai gan sākotnēji šādas tendences var saskarties ar sabiedrības pretestību, laika gaitā cilvēki pie tām vienkārši pierod, tās vairs nevienam nešķiet dīvainas, tādējādi ļaujot šiem negatīvajiem faktoriem kļūt par pieņemamu ikdienas dzīves un kultūras sastāvdaļu.

Piemēram, mūsdienu sabiedrība jau ir pieradusi, ka sievietēm ir īsi matu griezumi. Šo modi 20. gadsimta 20. gados Rietumos ieviesa flaperes (emancipētas jaunas sievietes). Pirmā feminisma un seksuālās atbrīvošanās viļņa ietekmē (sk. 7. nodaļu) flaperes sāka valkāt īsas kleitas, nogrieza īsus matus, klausījās džezu, spilgti krāsojās, dzēra alkoholu, smēķēja un bija brīvas savās seksuālajās attiecībās. Īsi mati bija veids, kā izrādīt nicinājumu tradicionālajām dzimumu lomām un apliecināt centienus pēc sieviešu "emancipācijas".

Pēc tam, kad šī frizūra kļuva populāra, kāda pazīstama operdziedātāja rakstīja: "Bobs (īss matu griezums – zēngalviņa) ir dvēseles stāvoklis, nevis vienkārši jauns veids, kā sakārtot matus. … Es uzskatu, ka atbrīvošanās no garajiem matiem ir viena no daudzajām mazajām važām, ko sievietes ir nometušas savā ceļā uz brīvību." [37]

Lielās depresijas laikā pagājušā gadsimta 30. gados sieviešu īso matu mode pamazām zaudēja popularitāti. Tomēr jau 60. gados, kad atkāpšanās no tradicionālajām normām atkal kļuva par modes tendenci, īsās frizūras atgriezās. Tāpat arī mūsdienu vīriešu garo matu mode cēlušies no bītņikiem un hipijiem. [38] Lai gan arī senos laikos vīrieši nēsāja garus matus, Rietumos vīrieši pēc Pirmā pasaules kara desmitiem gadu ilgi nēsāja īsus matus, tādēļ 60. gadu kontrkultūra popularizēja garus matus vīriešiem kā veidu sacelties pret pastāvošajām tradīcijām.

Sākumā sabiedrības vairākums negatīvi reaģēja uz jauniešu netradicionālo ģērbšanās stilu. Laika gaitā cilvēki sāka pierast pie šīm netradicionālajām tendencēm, kas pēc progresīvo domām ir saistīts ar sabiedrības tolerances līmeņa palielināšanos. Tomēr gan Austrumu, gan Rietumu tradīcijās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm izpaudās ne tikai viņu fiziskajā izskatā un atšķirīgajās lomās sabiedrībā un ģimenē, bet arī apģērbā, frizūrā, runas veidā un uzvedībā.

Līdz ar sociālo šķiru atšķirību likvidēšanu, komunisms cenšas izskaust arī dzimumu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Līdzīgi arī LGBT un feministu kustības izmanto saukli "līdztiesība", lai izpludinātu dzimumu atšķirības sabiedrībā un ģimenē. Androgīnās modes tendences vēl vairāk dzēš un izlīdzina atšķirības apģērbā. Šie faktori veicina to, ka sabiedrība arvien vieglāk pieņem to, kas tradicionāli tika uzskatīts par nepieņemamu seksuālo praksi un dzīvesveidu, un tādējādi vēl vairāk grauj tradicionālo morāli.

Jau tūkstošiem gadu morālie standarti gan Austrumos, gan Rietumos ir skaidri noteikuši atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, kā arī priekšstatu, ka vīriešiem un sievietēm, tāpat kā jiņ un jan, katram ir sava loma. Komunisms apgriež jiņ un jan principu ar kājām gaisā, cenšoties sagraut tradicionālo morāli un nostādīt cilvēkus viens pret otru atbrīvošanās vārdā.

Ja aplūko šo plānu tuvāk, var redzēt, ka, lai gan dažādās novirzes apģērba un modes jomā var šķist vienkārši kā izmaiņas sabiedrības gaumē, patiesībā to mērķis ir graut cilvēku sabiedrību. Lielākā daļa mūsdienu modes ir orientēta uz vulgaritāti, jo tā izriet no kontrkultūras. [39]

Vēl viena kultūras pagrimuma pazīme ir grūpiju fenomens, kas kļuva populārs jauniešu vidū un bija vēl viens kontrkultūras blakusprodukts. Pagājušā gadsimta 60. gados, kad rokenrols kļuva populārs Rietumos, jaunu un dedzīgu meiteņu grupas sekoja mūziķiem viņu koncertūrēs, sniedzot saviem elkiem personiskus un seksuālus pakalpojumus. Šīs jaunās sievietes bija kļuvušas par modes upuriem. [40] Mūsdienu jaunatnes elki ir zvaigznes, kas propagandē nenoteiktu seksuālu identitāti, tai skaitā vīriešu dzimuma slavenības, kas uzvedas sievišķīgi, un otrādi.

Ir vēl arī tā saucamā panku subkultūra. Līdzīgi kā hipiju kustības pārstāvji, arī panki pretojas tradīcijām un propagandē nihilismu. Lielākā daļa hipiju bija dumpīgi jaunieši no tradicionālām vidusšķiras ģimenēm, savukārt panku kustība galvenokārt ir zemāko slāņu sacelšanās pret sabiedrības tradīcijām. [41] Lai paustu savu stingri antitradicionālo nostāju, panki nereti nēsā dīvainas frizūras un staigā nobružātā apģērbā, kas nosēts ar asām kniedēm un sprādzēm. Viņi krāso matus, uzliek tetovējumus, nēsā pīrsingu un nereti atklāj tās ķermeņa daļas, kuras normāli cilvēki parasti cenšas slēpt. Panku stils ir iedvesmas avots daudzām mūsdienu modes tendencēm.

Panki aicina uz hedonismu, tāpēc viens no populārākajiem panku lozungiem ir "dzīvo strauji, mirsti jauns un atstāj skaistu līķi." Tas pilnībā atspoguļo traģēdiju, kas saistīta ar ticības zaudēšanu Dievam un ar to, ka cilvēki tiek maldināti, kādēļ tie krīt hedonisma un materiālisma bezdibenī. Lai gan šāds pašiznīcinošs nihilisms būtu jāuzskata par trauksmes signālu gan atsevišķam indivīdam, gan visai sabiedrībai, lielākā daļa cilvēku ir pārāk dziļi iegremdējušies mūsdienu popkultūrā, lai saprastu, kas tas īsti ir.

Deviantā un izkropļotā mūsdienu kultūra ir daļa no ikdienas dzīves: spokainu vai dēmonisku tēlu atveide uz populāru zīmolu apģērbiem vai mūzikā; briesmīgu tēlu izraudzīšanās tetovējumiem; groteskas bērnu rotaļlietas un rotājumi; plaši izplatīti literatūras, kino un televīzijas darbi, kas pārpilni ar dēmoniem, spokiem un pārdabiskām šausmām; kā arī destruktīvs un nihilistisks saturs internetā.

4. Cilvēces kultūras morālo pamatu atjaunošana

Ikvienam ir tiesības tiekties pēc laimes, taču šīm tiesībām līdzi nāk arī pienākums ievērot morāles normas. Pārmērīga nodošanās baudām neizbēgami noved pie ciešanām, nelaimēm un posta.

Cilvēces tradicionālajā kultūrā saprātīga vēlmju apmierināšana nav aizliegta. Tomēr tradicionālā kultūra māca cilvēkiem kontrolēt savas vēlmes un dzīvot veselīgi. Liela nozīme tajā tiek piešķirta harmonijai ar dabu, ikdienas darbiem, saskaņai ģimenē, veselīgai pilsoniskai sabiedrībai, līdzdalībai pašpārvaldē un valsts pārvaldē, kā arī tradicionālajai mākslai, literatūrai, sportam un izklaidei. Tas viss sniedz laimi un gandarījumu, labvēlīgi ietekmējot gan cilvēka ķermeni un prātu, gan sabiedrību kopumā.

Tanī pat laikā komunisma galīgais mērķis ir iznīcināt cilvēci. Viens no soļiem šajā procesā ir morāles kropļošana un dievišķā izslēgšana no cilvēku kultūras. Tāpēc komunisma mērķis ir piepildīt masu kultūru un cilvēka dzīvesveidu ar negatīvismu un tumsu. Dažu pēdējo desmitgažu laikā Austrumos un Rietumos ir radīta tieši šāda masu kultūra. Egocentriska uzvedība, neapturama vēlme nodoties baudām un nihilisms ir kļuvuši par ierastām parādībām, tiek pieņemti un pat uzskatīti par moderniem.

Sekss, narkotikas, rokenrols un videospēles stimulē un pastiprina vēlmes. Daudzi ļaujas šīm baudām, bēgot no dzīves grūtībām un vilšanās, taču viņi nekad neapstājas, lai padomātu par to, ka šīs atkarības sniedz tikai īslaicīgu apmierinājumu, kam sekos vēl lielākas sāpes un posts. Narkotiku lietošana izraisa slimības, nāvi un personības traucējumus; nekārtīgas seksuālās attiecības iznīcina ģimeni, liekot cilvēkiem zaudēt uzticēšanos un ģimenes siltumu; savukārt videospēles aizved cilvēkus prom no reālās pasaules. Atkarīgie uzskata, ka nonākuši jautrības karnevālā, taču patiesībā viņi atrodas ārēju faktoru ietekmē, un vienīgais, kas viņus gaida, ir garīgs pagrimums un fiziskā nāve.

Tas pats attiecas uz veselām valstīm un tautām. Kad liela daļa cilvēku kļūst atkarīgi no savām vēlmēm un baudām, katastrofa ir neizbēgama.

Dievs radīja cilvēci un piešķīra katram cilvēkam brīvo gribu. Cilvēkiem nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot savas brīvības un turpināt iet šo ceļu, kas ved uz deģenerāciju. Tā vietā viņiem vajadzētu lietderīgi izmantot šīs tiesības uz brīvu gribu un izdarīt izvēli par labu tradicionālajai kultūrai un dzīvesveidam. Dievs vienmēr ir rūpējies par cilvēci un sargājis to. Taču tas, vai cilvēki spēs atgriezties uz pareizā ceļa, ir pilnībā atkarīgs no katra paša izvēles.

Turpinājums sekos.

Atsauces

1. George Washington, as quoted in "George Washington’s Rules of Civility and Decent Behavior in Company and Conversation," Foundations Magazine, http://www.foundationsmag.com/civility.html.

2. Benjamin Franklin, The Autobiography and Other Writings on Politics, Economics, and Virtue, ed. Alan Houston (Cambridge, UK: Cambridge University Press, 2004), 68–69.

3. Xue Fei 薛飞, "‘Que nage shen jiu zao yige’: Hebei nainai miao luanxiang" "缺哪个神就造一个" 河北奶奶庙乱象 ["‘If a god is missing, just make one’: Chaos at the grandmother temple, Hebei"], The Epoch Times, August 10, 2017, http://www.epochtimes.com/gb/17/8/9/n9513251.htm. [ķīniski]

4. "Oxford Dictionary Adds Popular Chinese Terms," China Daily, September 6, 2010, http://www.chinadaily.com.cn/business/2010-09/06/content_11259791.htm.

5. Loretta Chao, "The Ultimate Knock-Off: A Fake Apple Store," The Wall Street Journal, July 21, 2011, https://blogs.wsj.com/chinarealtime/2011/07/21/the-ultimate-knock-off-a-fake-apple-store/.

6. Jack Kerouac, "The Birth of a Socialist," in Atop an Underwood: Early Stories and Other Writings, ed. Paul Marion (New York: Penguin, 2000).

7. Roberto Franzosi, review of Jeremy Suri, Power and Protest: Global Revolution and the Rise of Détente, American Journal of Sociology 111, no. 5, (March 2006), 1589, https://www.journals.uchicago.edu/doi/full/10.1086/504653.

8. Meredith Box and Gavan McCormack, "Terror in Japan," Asia-Pacific Journal: Japan Focus 2, issue 6 (June 25, 2004), 1570, https://apjjf.org/-Gavan-McCormack/1570/article.html.

9. Amy D. McDowell, "Contemporary Christian Music," Oxford Music Online, 2013, https://doi.org/10.1093/gmo/9781561592630.article.A2234810.

10. White House, Ending America’s Opioid Crisis, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, https://www.whitehouse.gov/opioids/.

11. US National Institute on Drug Abuse for Teens, Drug Facts: Marijuana, last revised December 2019, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, https://teens.drugabuse.gov/drug-facts/marijuana.

12. US Drug Enforcement Administration, 2019 National Drug Threat Assessment, December 2019, 9, https://www.dea.gov/sites/default/files/2020-02/DIR-007-20%202019%20National%20Drug%20Threat%20Assessment%20-%20low%20res210.pdf.

13. National Institute on Drug Abuse, Overdose Death Rates, revised March 2020, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, https://www.drugabuse.gov/related-topics/trends-statistics/overdose-death-rates.

14. Amanda Hoover, "110 Pounds of Fentanyl Seized at Port in Shipment from China," New Jersey Advance Media, July 2, 2018, https://www.nj.com/news/index.ssf/2018/07/110_pounds_of_fentanyl_found_in_philadelphia_port.html.

15. "Zhongguo dupin baogao: quanguo xidu renshu yu 1400 wan" 中国毒品报告：全国吸毒人数逾1400万 ["China Drug Report: More than 14 million drug users nationwide"], BBC Chinese, June 24, 2015, http://www.bbc.com/zhongwen/simp/china/2015/06/150624_china_drugs_report. [ķīniski]

16. Zhang Yang 张洋, "Quanguo pohuo dupin xingshi anjian 14 wan qi" 全国破获毒品刑事案件14万起 ["140,000 Drug Criminal Cases Cracked Across China"] in "2017 nian Zhongguo dupin xingshi baogao 2017" 年中国毒品形势报告 ["China’s Drug Situation Report 2017"], People’s Daily, June 26, 2018, http://yuqing.people.com.cn/n1/2018/0626/c209043-30088689.html. [ķīniski]

17. "Things Are Looking Up in America’s Porn Industry," NBC News, January 20, 2015, https://www.nbcnews.com/business/business-news/things-are-looking-americas-porn-industry-n289431.

18. "Boy, 12, Repeatedly Raped Sister After Becoming Fascinated With Internet Porn," New Zealand Herald, November 7, 2016, https://www.nzherald.co.nz/world/news/article.cfm?c_id=2&objectid=11743460.

19. Inga Margrete Ydersbond, "The ‘Promiscuous’ and the ‘Shy’: Denmark and Norway: A Historic Comparative Analysis of Pornography Legislation," NPPR Working Paper Series: The Politics of Commercial Sex (March 2012), https://www.duo.uio.no/bitstream/handle/10852/34447/NPPRWP201201.pdf?sequence=1.

20. Lars Gravesen, "Taxpayers Foot Bill for Disabled Danes’ Visits to Prostitutes," The Daily Telegraph, October 2, 2005, https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/denmark/1499735/Taxpayers-foot-bill-for-disabled-Danes-visits-to-prostitutes.html.

21. Chen Jing 沉靜, "Fanrong changsheng de chaoji xingdaguo" 繁榮娼盛的超級性大國 ["Prosperous Prostitution in a Sex Industry Superpower"], The Epoch Times, September 25, 2009, https://www.epochtimes.com/b5/9/9/25/n2668274.htm. [ķīniski]

22. Takudzwa Hillary Chiwanza, "Thousands of Chinese Prostitutes Are Flocking to Africa for Lucrative Fortunes," African Exponent, May 7, 2018, https://www.africanexponent.com/post/8965-chinese-prostitutes-have-joined-the-scramble-for-africas-fortunes.

23. Pat Fagan, "The Effects of Pornography on Individuals, Marriage, Family and Community," Family Research Council (March 2011), piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, https://downloads.frc.org/EF/EF11C36.pdf.

24. US Congress, Senate, Subcommittee on the Constitution, Civil Rights, and Property Rights, Hearing on Pornography’s Impact on Marriage and the Family, 109th Cong., November 9, 2005, https://www.judiciary.senate.gov/imo/media/doc/manning_testimony_11_10_05.pdf.

25. David Shultz, "Divorce Rates Double When People Start Watching Porn," Science, August 26, 2016, http://www.sciencemag.org/news/2016/08/divorce-rates-double-when-people-start-watching-porn.

26. George Akerlof, et al., "An Analysis of Out-of-Wedlock Childbearing in the United States," in Explorations of Pragmatic Economics (New York: Oxford University Press, 2005), 120.

27. Joseph Chamie, "Out-of-Wedlock Births Rise Worldwide," YaleGlobal Online, March 16, 2017, https://yaleglobal.yale.edu/content/out-wedlock-births-rise-worldwide.

28. Erik Hurst, "Video Killed the Radio Star," Chicago Booth Review, September 1, 2016, http://review.chicagobooth.edu/economics/2016/article/video-killed-radio-star.

29. Mark Aguiar, Mark Bils, Kerwin Kofi Charles and Erik Hurst, "Leisure Luxuries and the Labor Supply of Young Men," The National Bureau of Economic Research, Working Paper no.23552 (June 2017): 1, http://www.nber.org/papers/w23552.

30. Tom Wijman, "Mobile Revenues Account for More Than 50% of the Global Games Market as It Reaches $137.9 Billion in 2018," Newzoo, April 30, 2018, https://newzoo.com/insights/articles/global-games-market-reaches-137-9-billion-in-2018-mobile-games-take-half/.

31. "United States Crime Rates 1960–2018," FBI UCS Annual Crime Reports, DisasterCenter.com, http://www.disastercenter.com/crime/uscrime.htm.

32. Bonnie Berkowitz and Chris Alcantara, "The Terrible Numbers That Grow With Each Mass Shooting," The Washington Post, updated March 4, 2019, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, https://www.washingtonpost.com/graphics/2018/national/mass-shootings-in-america/?utm_term=.f63cc1b03c0b.

33. "Global Terrorism Database," University of Maryland: National Consortium for the Study of Terrorism and Responses to Terrorism, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, https://www.start.umd.edu/gtd/.

34. Jacque Wilson and William Hudson, "Gun Violence in PG-13 Movies Has Tripled," CNN, November 11, 2013, http://www.cnn.com/2013/11/11/health/gun-violence-movies/index.html.

35. Assil Frayh, "Gun Violence Keeps Rising in PG-13 Movies, Study Says," CNN, January 20, 2017, https://www.cnn.com/2017/01/20/health/gun-violence-pg-13-movies-study/index.html.

36. "Violent Video Games and Young People," Harvard Mental Health Letter 27, no. 4 (October 2010), http://affectsofvideogames.weebly.com/uploads/6/4/3/3/6433146/medical_journal.pdf.

37. Mary Garden, "Why I Bobbed My Hair," Pictorial Review, April 1927, 8.

38. "Long Hair for Men," Encyclopedia of Fashion, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, http://www.fashionencyclopedia.com/fashion_costume_culture/Modern-World-Part-II-1961-1979/Long-Hair-for-Men.html.

39. "Hip Huggers," Encyclopedia of Fashion, piekļūts 2020. gada 29. aprīlī, http://www.fashionencyclopedia.com/fashion_costume_culture/Modern-World-Part-II-1961-1979/Hip-Huggers.html.

40. Kathryn Bromwich, "Groupies Revisited: The Women with Triple-A Access to the 60s," The Guardian, November 15, 2015, https://www.theguardian.com/music/2015/nov/15/groupies-revisited-baron-wolman-rolling-stone-pamela-des-barres.

41. Neil Eriksen, "Popular Culture and Revolutionary Theory: Understanding Punk Rock," Theoretical Review 18 (September-October 1980), piekļūts, izmantojot Marxists Internet Archive 2020. gada 29. aprīlī, https://www.marxists.org/history/erol/periodicals/theoretical-review/19801802.htm.

Avots: https://www.epochtimes.com/gb/18/6/7/n10464261.htm