Sadarbība ar Ķīnas komunistisko partiju līdzinās Pandoras lādes atvēršanai

(Redaktora piezīme: šis raksts pirmo reizi tika publicēts 2020. gada 5. maijā.)

Senajā Ķīnā cilvēki ticēja debesu, zemes un cilvēka harmonijai, augstu vērtēja tikumību un tiecās pēc garīgās apgaismības. Pēc tam, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) pirms vairākiem gadu desmitiem nāca pie varas, tā aizstāja tradicionālo kultūru ar vardarbību, naidu un viltu.

Kad 20. gadsimta 70. gados Ķīna atvēra savas durvis, rietumvalstis to uztvēra kā iespēju palīdzēt Ķīnā ieviest demokrātiju, vienlaikus gūstot ekonomiskus ieguvumus no sadarbības ar šo valsti. Ideja par demokrātiju Ķīnā izrādījās tikai ilūzija, taču rietumvalstis nekad nepārtrauca tirdzniecību ar Ķīnu, kas ļāva tai izaugt par otro lielāko ekonomiku pasaulē un kļūt par globālu finansiālu un politisku spēku.

Koronavīrusam plosoties visā pasaulē, daudzi sāka saprast, ka ĶKP īstenotā informācijas slēpšana ir ļāvusi epidēmijai izvērsties globālā pandēmijā un ka sadarbība ar ĶKP, lai gūtu ekonomisku labumu, līdzinās Pandoras lādes atvēršanai.

ĶKP ir kā vēzis

Medicīnā vēzis tiek aprakstīts kā progresējoša slimība, kas var sākties kā lokalizēts labdabīgs audzējs, pēc tam pāriet agrīnā vēža stadijā, izplatīties uz blakus esošajiem audiem un ar laiku pāriet uz citiem orgāniem un visu ķermeni. ĶKP vēstures analīze liecina, ka pēc tās izveidošanās un nostiprināšanās Ķīnā, tās ietekme ir izplatījusies visā pasaulē.

ĶKP tika dibināta 1921. gadā, un tai par paraugu kalpoja bijusī Padomju Savienība. Kad Padomju Savienībā 1930. gados norisinājās Lielā tīrīšana (kuras rezultātā gāja bojā aptuveni miljons cilvēku), un par ko pasaule tobrīd neko nezināja, Ķīnas komunistiskās partijas dibinātāji aplaupīja bagātos zemes īpašniekus laukos un izpostīja pilsētas, dēvējot to par revolūciju. Lai gan tas viss bija pretrunā ar Ķīnas tradicionālo kultūru, īstermiņa ieguvumi un tieksme pēc varas tomēr piesaistīja ievērojamu daļu Ķīnas iedzīvotāju. Ķīnā sāka attīstīties ĶKP vēzis, kura ģenētiskais kodols ir šķiru cīņa un naids, un tas turpināja augt arī turpmākajos gados.

20. gadsimta 50. gados, Zemes reformas laikā, Ķīnas komunistiskā partija nacionalizēja zemi un pasludināja zemes īpašniekus par "valsts ienaidniekiem". "Trīs pret" un "Pieci pret" kampaņu laikā tā atsavināja kapitālu un īpašumus pilsētās, nosaucot uzņēmumu īpašniekus par "valsts ienaidniekiem". Antilabējo kustības laikā režīms veiksmīgi piespieda inteliģenci atteikties no savām vērtībām un principiem un bez ierunām pakļauties partijai.

ĶKP turpināja melot arī 1959. gadā, Lielā izrāviena laikā, kad tā lielījās, ka graudu raža ir palielinājusies 150 reizes. Pārspīlēto skaitļu dēļ lauksaimnieki bija spiesti nodot visu savu ražu valdībai, kas lielāko daļu tās eksportēja, neatstājot gandrīz neko iekšzemes patēriņam. Sekojošais bads no 1959. līdz 1961. gadam nogalināja aptuveni 45 miljonus cilvēku.

Un ar to vēl nepietika – sešdesmito gadu vidū komunistiskās partijas līderis Mao Dzeduns uzsāka jaunu kampaņu vilni pret tradicionālo ķīniešu kultūru. "Kultūras revolūcija" dažu gadu laikā praktiski iznīcināja garīgās vērtības, kas gadu tūkstošiem bija veidojušas Ķīnas civilizāciju – sākot no literatūras un mākslas līdz izglītībai un ikdienas paradumiem.

Šīs traģēdijas bija cilvēku radītas katastrofas, ko izraisīja ĶKP kāre pēc varas un bagātības. Pretēji ķīniešu tautas cerībām, valsts zeme un liela daļa kapitāla un aktīvu tika nacionalizēti un būtībā piederēja augstākajām partijas amatpersonām.

Lai gan ĶKP piepildīja savas kabatas, aplaupot "bagātos", tā aizliedza nabadzīgajiem izmantot šo pašu stratēģiju, lai tie iegūtu bagātību un vēlāk varētu sākt apstrīdēt tās leģitimitāti. Šī pretruna liecina, ka komunisma teorija ir kļūdaina jau pašos pamatos.

Tikai dažu desmitu gadu laikā ĶKP atnesa ķīniešiem badu (piemēram, 1959.–1961. gada bads), epidēmijas (piemēram, nepareiza rīcība SARS un koronavīrusa gadījumā), materiālos zaudējumus, kultūras iznīcināšanu un neskaitāmu cilvēku nāves.

Komunisma "metastāzes" rietumvalstīs

"Ir tikai viens veids, kā var paātrināt, vienkāršot un intensificēt vecās sabiedrības mokošo nāves agoniju un jaunās sabiedrības asiņainās dzemdību sāpes, un tas ir revolucionārais terors," 1848. gadā rakstīja Kārlis Markss.

Komunisma ideoloģijas receptes nāvējošais efekts, iespējams, pārsniedz to, ko Markss varēja iedomāties. Antonovs-Ovsejenko, kura tēvs vadīja boļševiku uzbrukumu Ziemas pilij 1917. gadā, apgalvoja, ka komunistu varas laikā Krievijā tika nogalināti 100 miljoni cilvēku. Sarkanie khmeri nogalināja 2–3 miljonus cilvēku no 7 miljoniem Kambodžas iedzīvotāju; ĶKP bija atbildīga par vairāk nekā 80 miljonu cilvēku nāvi. Šīs slepkavības nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā, ka komunistiskās organizācijas spēj izdzīvot un attīstīties, pateicoties vardarbībai, ko tās izmanto, lai terorizētu opozīciju un saglabātu savu varu.

Šis komunisma ģenētiskais kods ļauj komunistiskajam režīmam stiprināt un paplašināt savu ietekmi. Pēc Marksa teiktā, tas ir "proletariāta, un līdz ar to visas sabiedrības, atbrīvošana", kas mūsdienās izpaužas kā "daudzpusēja sadarbība" ĶKP labā. Konkrētāk runājot, pašreizējā ĶKP vadība to dēvē par "cilvēces likteņa kopienu".

Tomēr, cerot uz labāku Ķīnu un ņemot vērā ekonomiskos stimulus, rietumvalstis ignorēja komunisma izraisītās traģēdijas un nolēma sadarboties ar Ķīnu.

Minghui.org jau iepriekš rakstīja, ka vēl pirms Kultūras revolūcijas beigām ASV prezidents Ričards Niksons atteicās no saviem principiem un 1972. gadā apmeklēja Ķīnu, pēc tam 1979. gada janvārī tika nodibinātas pilnīgas diplomātiskās attiecības ar Ķīnu. Piešķirot Ķīnai vislabvēlīgāko tirgus režīmu, kā arī 1979. gadā parakstot vienošanos par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, abas valstis uzsāka simtiem kopīgu pētniecības projektu un sadarbības programmu.

Lai gan pēc 1989. gada slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā ASV likumdevēji iesniedza likumprojektu, kas paredzēja sasaistīt cilvēktiesību stāvokli Ķīnā ar vislabvēlīgāko tirgus režīmu, tas netika īstenots, un Ķīnas tirdzniecības statuss tika bez nosacījumiem pagarināts ASV kompāniju izdarītā spiediena rezultātā. Ar ASV un citu rietumvalstu palīdzību Ķīna 2001. gadā iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas deva tai gandrīz neierobežotas iespējas izplatīt komunistiskās idejas praktiski visā pasaulē.

Iefiltrēšanās un postījumi

ĶKP ir dziļi un visaptveroši iefiltrējusies visā pasaulē.

Saskaņā ar Trading Economics datiem, Ķīna saražo 19% no ASV importa apjoma, tas ir – vairāk nekā jebkura cita valsts. 2019. gadā ASV importēja Ķīnas preces 472 miljardu ASV dolāru vērtībā. Līdzīgi pētījumi Mičiganas štata universitātē parādīja, ka 2018. gadā Ņujorkas štats no Ķīnas importēja 23 miljardus ASV dolāru, kas ir daudz vairāk nekā no jebkuras citas valsts, bet eksports uz Ķīnu ierindojās 8. vietā un bija mazāks par 3,5 miljardiem ASV dolāru.

Šis nopietnais tirdzniecības disbalanss ir veicinājis Ķīnas ekonomikas izaugsmi, negatīvi ietekmējis ražošanu un izraisījis darbavietu skaita samazināšanos ASV. Vēl svarīgāk – tas nodrošina Ķīnai milzīgu ietekmi, ko tā var izmantot, lai spiestu ASV uzņēmējus ietekmēt ASV politiku attiecībā uz Ķīnu. Kad 1994. gadā Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Alans Grīnspens apmeklēja Pekinu, viņš teica Ķīnas vadītājiem: "Mēs esam gatavi sniegt jūsu centrālajai bankai visu iespējamo palīdzību tajās tehniskajās jomās, kurās mums ir daudzu gadu pieredze."

Pēdējo 20 gadu laikā Volstrītas finanšu grupas ir mudinājušas amerikāņus investēt Ķīnas uzņēmumos, bet lielas finanšu kompānijas garantē darījumus Ķīnas uzņēmumiem, kas tirgojas ar ASV.

Turklāt Bloomberg nolēma 20 mēnešu laikā, sākot no 2019. gada 1. aprīļa, Barclays Global Aggregate indeksā iekļaut 364 Ķīnas iekšzemes obligācijas, padarot tās pieejamākas starptautiskajiem investoriem. Analītiķi lēš, ka pilnīga to iekļaušana iepludinātu apmēram 150 miljardus ASV dolāru ārvalstu kapitāla Ķīnas aptuveni 13 triljonu ASV dolāru vērtajā obligāciju tirgū. Vēlāk MSCI ACWI ex-U.S., viens no daudzajiem MSCI (Morgan Stanley Capital International) Inc. izstrādātajiem akciju indeksiem, 2019. gada novembrī paziņoja, ka palielinās Ķīnas A klases akciju īpatsvaru atsevišķos MSCI indeksos līdz 20 %. Līdzīgi, FTSE Russell, pasaules otrā lielākā indeksu kompānija, 2020. gada 21. februārī paziņoja, ka palielinās Ķīnas akciju īpatsvaru akciju indeksos, tāpat kā MSCI.

Šādi pasākumi ne tikai ietekmē ASV stabilitāti un valsts drošību, bet arī parasto amerikāņu ienākumus. Žurnāls Foreign Policy 2020. gada 14. janvārī rakstīja, ka 55% amerikāņu pieder akcijas, un lielākā daļa paļaujas uz profesionāli pārvaldītiem pensiju fondiem, kopieguldījumu fondiem un pensiju kontiem. "Globālie obligāciju indeksi, kas sākuši iekļaut Ķīnas valsts obligācijas savos standarta salīdzināšanas kritērijos... Šīs būtiskās izmaiņas fondu sadalījumā varētu automātiski palielināt ASV portfeļa investīcijas Ķīnas uzņēmumos un valsts vērtspapīros līdz vairāk nekā 1 triljonam dolāru līdz 2021. gada beigām, bez lielākās daļas amerikāņu apzinātas piekrišanas vai atļaujas," teikts foreignpolicy.com publicētajā rakstā ar nosaukumu "Amerikāņi Ķīnā investē vairāk – un paši to pat nezina."

ĶKP iefiltrēšanās ASV ietver arī propagandu (piemēram, Pekinas plašsaziņas līdzekļi ASV kā daļa no tās "maigās varas"), izglītību (piemēram, Konfūcija institūti), kopienas un organizācijas (piemēram, ANO un Pasaules Veselības organizācija, pēdējā no kurām tiek uzskatīta par ĶKP marioneti koronavīrusa pandēmijas laikā). Vairāk informācijas atrodams šajā Minghui.org rakstā.

Eiropas valstis arī ir spēlējušas izšķirošu lomu, palīdzot ĶKP iegūt varu, vienlaikus ignorējot tās cilvēktiesību pārkāpumus. Piemēram, Spānija bija pirmā ES valsts, kuras ārlietu ministrs apmeklēja Pekinu pēc 1989. gada slaktiņa Tiaņaņmeņas laukumā, un vēlāk palīdzēja atcelt ES ieroču embargo pret Ķīnu. Spānija ir viena no "Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas" dibinātājām un ir piedalījusies "Vienas jostas, viena ceļa" iniciatīvas (Belt and Road Initiative, BRI) samitos, kas ir Ķīnas komunistiskās partijas mēģinājums paplašināt savu ietekmi pasaulē. Turklāt Telefónica, viens no lielākajiem telefonsakaru operatoriem un mobilo sakaru tīklu pakalpojumu sniedzējiem pasaulē, ir veicis ievērojamus ieguldījumus Huawei 5G iekārtu ražotnēs, bet Spānijas palīdzība ļāva ĶKP paplašināt BRI uz Latīņameriku.

Itālija ir vienīgā G7 valsts, kas pievienojusies Ķīnas komunistiskās partijas iniciatīvai "Viena josta, viens ceļš", ignorējot savu Rietumu partnervalstu viedokli. "Ķīnieši būtībā ir nopirkuši Pirejas ostu netālu no Atēnām," 2019. gada 30. martā ziņoja The New York Times. Jaunie līgumi ar Ķīnu "tagad ļaus tai piekļūt arī tādām svarīgām Itālijas ostām, kā piemēram, Dženovai un Triestei, no kuras dzelzceļš ved tieši uz Centrāleiropas sirdi". (Atjauninājums: 2023. gada decembrī Itālija paziņoja, ka izstāsies no BRI.)

Kad 2019. gada jūlijā Boriss Džonsons kļuva par Lielbritānijas premjerministru, viņš teica, ka viņa valdība būs ļoti labvēlīga Ķīnai. Papildus atbalstam Ķīnas komunistiskās partijas BRI, viņš apgalvoja, ka Lielbritānija būs Ķīnas investīcijām "visatvērtākā ekonomika Eiropā". "Neaizmirstiet, [mēs esam] visatvērtākie starptautiskajām investīcijām, jo īpaši Ķīnas investīcijām. Mums ir Ķīnas uzņēmumi, kas ierodas, lai strādātu pie Hinkley projektiem, piemēram, lielās atomelektrostacijas," viņš piebilda. Turklāt Lielbritānija bija pirmā Rietumu valsts, kas pievienojās Ķīnas vadītajai "Āzijas Infrastruktūras investīciju bankai". (Atjauninājums: pēdējā laikā Apvienotā Karaliste ir ieņēmusi distancētāku nostāju attiecībā uz BRI.)

Iepriekš minētie reģioni ir vieni no koronavīrusa vissmagāk skartajiem, neskatoties uz to ģeogrāfisko attālumu no Ķīnas. Lai izstrādātu drošu tālākās rīcības plānu, varbūt ir pienācis laiks pārdomāt mūsu attiecības ar ĶKP.

Risinājuma meklēšana

Atšķirībā no pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem, kad šķita, ka Ķīnā vēl iespējama atklātība un demokrātija, šodien rietumvalstu motivācija galvenokārt ir peļņa, ignorējot cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā.

ASV Valsts departamenta 2019. gada ziņojumā par cilvēktiesībām tika konstatēts, ka Ķīna turpina masveidā ieslodzīt minoritāšu pārstāvjus. "Nozīmīgi cilvēktiesību pārkāpumi ir sekojoši: valdības sankcionētas patvaļīgas vai nelikumīgas slepkavības; valdības organizētas piespiedu pazušanas, spīdzināšanas, patvaļīgas aizturēšanas, skarbi un dzīvībai bīstami apstākļi cietumos un apcietinājumā; politieslodzītie; patvaļīga iejaukšanās privātajā dzīvē; būtiskas problēmas ar tiesu varas neatkarību; kriminālvajāšana un fiziski uzbrukumi žurnālistiem, advokātiem, rakstniekiem, blogeriem, disidentiem, petīciju iesniedzējiem un citiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem; cenzūra un interneta vietņu bloķēšana; miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežošana, tostarp pārāk ierobežojoši likumi, ko piemēro ārvalstniekiem un Ķīnas valstspiederīgajiem..."

Šajā ziņojumā tika pieminēta arī vajāšana, kam pakļauti Faluņgun garīgās prakses sekotāji. Neskatoties uz šīs prakses labvēlīgo ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, ĶKP vajā Faluņgunu kopš 1999. gada jūlija. Liels skaits praktizētāju ir tikuši aizturēti, ieslodzīti un spīdzināti. Daudzi ir kļuvuši par orgānu piespiedu izņemšanas upuriem.

Neskatoties uz vārda un ticības brīvības apspiešanu Ķīnā, kā arī visuresošu cenzūru, Faluņgun ir viena no nedaudzajām grupām, kas atklāti aizstāv ticības brīvību. Mums būtu jāseko Faluņgun praktizētāju piemēram un jāiestājas pret ĶKP tirāniju. Sociālā un ekonomiskā distancēšanās no ĶKP palīdzēs mums aizvērt šo Pandoras lādi.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/6/28/184344.html