Dažas domas par slimību karmas pārbaudījumiem

Daudzi Faluņ Dafa praktizētāji ir piedzīvojuši ciešanas, kas izpaudās kā slimības simptomi. Daži pārbaudījumus izturēja labi, bet citi – īpaši daži gados vecāki praktizētāji – ne. Lai gan Skolotājs vairākkārt deva viņiem mājienus, viņiem neizdevās izturēt pārbaudījumus, un daži pat zaudēja dzīvību.

Tā ir nopietna mācība, un Minghui.org mājaslapā ir publicēti daudzi raksti par šo jautājumu. Balstoties uz savu pieredzi un palīdzot draugiem-praktizētājiem, kas saskaras ar slimības simptomiem, esmu sapratis, ka ar to ir saistīti vairāki iemesli. Ja mēs uztversim šo šķietamo slimību kā “slimību” un koncentrēsimies tikai uz problēmas atrisināšanu, tā var netikt atrisināta, jo patiesībā tā ir sava veida vajāšana.

Es piekrītu dažiem praktizētājiem, ka “slimības karma” varētu būt uzkrājušos neizturēto sjiņsjiņ pārbaudījumu rezultāts. Lai tos izturētu, mums ir būtiski jāuzlabo un jāpaaugstina savs līmenis. Tā vietā, lai tikai uzskaitītu savas pieķeršanās, mums ir jāatrod šo pieķeršanos iemesls.

Skolotājs teica:

“Taču tu izrādi tieksmi iegūt. Vai tikai tādēļ esi šurp atnācis? Mans Likuma ķermenis, kas atrodas citā dimensijā, zina visu, kas tev padomā. Tā kā laika telpas jēdziens divās dimensijās ir atšķirīgs, tad, raugoties no citas dimensijas, tavu domu veidošanās process ir ļoti lēns. Mans Likuma ķermenis visu jau zina, pirms tu pat esi sācis domāt. Tādēļ tev vajag atmest visas savas aplamās domas.” (“Džuaņ Faluņ”, Otrā lekcija)

Mūsu pieķeršanos var ieraudzīt Skolotāja Likuma ķermeņi, dievišķās būtnes un vecie spēki. Vecie spēki var izmantot mūsu pieķeršanās kā ieganstu, lai mūs vajātu. Es vēlos dalīties savās pārdomās par šo jautājumu. Lūdzu, norādiet uz visu, kas neatbilst Faluņ Dafa mācībai.

Izvairīšanās no ciešanām

Skolotājs rakstīja: “Uztver grūtības ar prieku.” (Gribas rūdīšana, Hun Jiņ) Grūtību pārvarēšana ir iespēja pilnveidoties, taču daži praktizētāji, saskaroties ar grūtībām, to aizmirst. Viņi uztver grūtības kā slogu un nevēlas ciest.

Daži vecāka gadagājuma cilvēki sūdzas par šādām vai citādām sāpēm. Viņiem tam ir arī dažādi attaisnojumi: šīs ciešanas ietekmē manu Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildi, tas traucē man skaidrot patiesību cilvēkiem, mana ģimene uzstāj, ka mani jāved uz slimnīcu, mums jāatbilst laicīgajai sabiedrībai utt. Pēc nonākšanas slimnīcā, tablešu un injekciju lietošanas viņi pat maldina sevi, sakot, ka ir labi lietot ķīniešu medicīnas ārstniecības augus, jo tie nav īsti medikamenti, vai ka masāža nav ārstēšana.

Kad diskomforts mazinās, viņi var nodomāt, ka likstas ir beigušās. Taču karma un neizturētie sjiņsjiņ pārbaudījumi turpina uzkrāties un vēlāk var atgriezties. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc dažu vecāka gadagājuma praktizētāju slimību izraisītās mokas turpinās tik ilgi.

Reiz man sasāpējās zobs. Smaganas piepampa, un man bija grūti pat dzert ūdeni. Mācoties Likumu vai raidot taisnas domas, es nespēju koncentrēties. Lai atvieglotu sāpes, es turēju mutē nedaudz auksta ūdens. Taču pēc kāda laika tas vairs nedarbojās.

Naktī, kad man bija grūti aizmigt, es pēkšņi sapratu, ka Faluņ Dafa sekotāji var atlaist dzīvības un nāves jautājumu, tad kāpēc es baidos no sāpēm? Es ignorēju sāpes un atkārtoju “Faluņ Dafa ir brīnišķīgs” un “Īstenība-Labestība-Pacietība ir brīnišķīgs princips”. Es aizmigu. Kad pamodos, zobs vairs nesāpēja un smaganas vairs nebija pietūkušas.

Viena 90 gadus veca praktizētāja nokrita, kad gāja uz tualeti. Viņas kājas kauli bija izspiedušies trīs vietās. Neraugoties uz sāpēm, viņa nezvanīja saviem bērniem, bet atgriezās gultā. Uzzinājuši par notikušo, citi praktizētāji ieradās pie viņas un kopā ar viņu mācījās Likumu un raidīja taisnās domas. Viņai bija vienalga, vai viņas kauli ir lauzti un vai viņai sāp. Viņa vienkārši izpildīja vingrojumus kā parasti. Pēc nedēļas viņa atveseļojās un atkal varēja staigāt.

Es saprotu, ka tad, kad mēs neatzīstam šīs ciešanas, situācija uzlabojas. Skolotājs teica: “Pilnveidošanās ir atkarīga no paša, bet Gun – no Skolotāja.” (Pirmā lekcija, “Džuan Faluņ”) Kad Skolotājs redz, ka esam pilnveidojuši savu sjiņsjiņ, viņš mums noņems karmu, kura mums nav jāizcieš.

Bailes no “slimības”

Kad dažiem vecāka gadagājuma cilvēkiem parādās konkrēti simptomi, viņi var sākt domāt, ka slimības, kas viņiem bijušas agrāk, ir atgriezušās, un daži dodas uz slimnīcu veikt izmeklējumus. Rezultāti var parādīt, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts cukura līmenis asinīs vai kāda cita slimība.

Reiz es apmeklēju praktizētāju, kuram bija slimības simptomi. Viņa māte teica, ka viņam varētu būt “smadzeņu atrofija”. Es viņai teicu, ka Skolotājs likvidēja mūsu slimības, kad mēs sākām praktizēt. Praktizētāja sieva teica, ka viņa ir dzirdējusi par iespējamo smadzeņu atrofiju arī no cita praktizētāja, kurš bija ārsts. Es biju bez vārdiem: vai mēs ticam Skolotājam vai ārstam? Ja mēs baidāmies “saslimt”, mums patiešām var parādīties slimības simptomi.

Man bija līdzīga pieredze. Reiz, kad būdams nelikumīgi aizturēts, devos uz tualeti, man pēkšņi sāka reibt galva, bet es nenokritu. Tā kā man bija augsts asinsspiediens (220/120 mmHg), kad tiku uzņemts cietumā, es nodomāju, ka tas varētu būt insulta simptoms, kādēļ mani varētu atbrīvot veselības stāvokļa dēļ.

Kad mani pārbaudīja cietuma ārsts, viņš teica, ka man ir ļoti augsts asinsspiediens. Mani nosūtīja uz cietuma slimnīcu, un es vairs nespēju runāt un bija grūti staigāt. Datortomogrāfijas izmeklējums parādīja, ka man ir insults, un es tiku ievietots cietuma slimnīcā. Zinot, ka tā bija ilūzija, es to ignorēju, un nākamajā dienā jau varēju staigāt.

Vietējā Iekšējās drošības biroja pretestības dēļ mani neatbrīvoja, lai gan mans stāvoklis bija ļoti slikts. Taču es ieguvu zināmu brīvību, jo varēju brīvi runāt ar cilvēkiem par Faluņ Dafa un to, cik svarīgi ir izstāties no Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) un ar to saistītajām jauniešu organizācijām. Vēlāk gandrīz visi ieslodzītie un pat daži cietuma darbinieki uzzināja patiesību par Dafa un vajāšanu, un daudzi atteicās no dalības ĶKP organizācijās.

Cilvēciskie priekšstati

Daži praktizētāji pastāvīgi lūdz Skolotāju palīdzēt viņiem. Tas nav nekas nepareizs, kad cilvēks saskaras ar briesmām vai lielām grūtībām. Bet, ja mēs lūdzam Skolotājam palīdzību visos jautājumos, vai mēs pilnveidojamies? Kāda praktizētāja man jautāja, kāpēc viņai joprojām ir tūska kājās. Viņa mācījās Likumu, raidīja taisnas domas un stāstīja citiem par Dafa, tad kāpēc problēma nepazuda? Es atbildēju, ka Skolotājs rūpējas par īstiem praktizētājiem; mums ir jāskatās sevī un jāpārbauda, vai mums nav kādu pieķeršanos vai trūkumu.

Kad mūs piemeklē ar slimību saistītas ciešanas, mēs varam raidīt taisnas domas un apspriest situāciju ar citiem praktizētājiem. Taču daži praktizētāji neskatās sevī un paļaujas tikai uz citiem.

Kad viena praktizētāja apcietinājumā tika vajāta, viņai parādījās ascīta simptomi. Savās mājās viņa izveidoja patiesību skaidrojošo materiālu izgatavošanas vietu, un aicināja citus praktizētājus ierasties uz grupas nodarbībām, cerot šādā veidā pārvarēt savas ciešanas. Milicija viņu vairākas reizes vajāja un vienreiz aizturēja grupas nodarbības laikā. Taču viņa neskatījās sevī, lai atklātu savus trūkumus. Daži praktizētāji viņai atnesa diurētiskus ārstniecības augus, kā arī citus uztura bagātinātājus. Es ieteicu viņai ieskatīties sevī un saglabāt spēcīgas, taisnas domas. Viņa piekrita, bet turējās pie saviem cilvēciskajiem priekšstatiem. Skolotājs atkal un atkal deva viņai iespēju, taču viņa nomira.

Aizvainojums ir kaitīgs

Pēc slimības simptomu parādīšanās daži praktizētāji pavadīja ilgu laiku, mācoties Likumu, raidot taisnas domas un veicot vingrojumus. Lai gan viņi nevarēja paiet bez kruķu palīdzības, viņi vienalga devās ārā, lai stāstītu cilvēkiem par Dafa. Praktizētājiem šīs trīs lietas ir jādara labi, bet, ja mēs tās darām, lai atbrīvotos no slimības, tas nav pareizi. Pēc tam, kad viņu slimības simptomi ilgstoši saglabājās, viņiem radās aizvainojums un viņi sūdzējās par Skolotāju, un tāpēc vecie spēki varēja izmantot viņu nepilnības.

Mūsu grupā ir viena 80 gadus veca praktizētāja. Mēs visi uzskatījām, ka viņa uzcītīgi pilnveidojas un labi dara trīs lietas. Pēc tam, kad viņu līdz tiesai atbrīvoja pret drošības naudu, viņa divreiz krita, izmežģīja potīti un bija spiesta izmantot ratiņkrēslu. Daži praktizētāji nāca pie viņas, lai kopā mācītos Likumu. Viņa to darīja daudzas stundas, veica vingrojumus un ar kruķiem devās ārā, lai stāstītu cilvēkiem par Dafa. Taču slimības simptomi vienalga nepazuda. Viņa sāka sūdzēties: “Kāpēc ar mani tā notiek, kad esmu tik daudz darījusi? Tas turpinājās divus gadus, un vēlāk viņu ieslodzīja cietumā, neraugoties uz to, ka viņa bija ratiņkrēslā.

Skolotājs saka:

“Daži mūsu praktizētāji nespēj izturēt slimības karmas pārbaudījumus. Nedomājiet, ka tas vienmēr ir kaut kas nopietns [kas to izraisa]. Jūs varat domāt, ka neesat pieļāvis nekādas lielas kļūdas un esat ļoti stingrs savā ticībā Likumam. Tomēr jums nevajadzētu izturēties pret šīm mazajām problēmām, kas jums ir, nenopietni. Ļaunums izmantos visas nepilnības. Daudzi praktizētāji pat nomira nelielu problēmu dēļ, un to patiešām izraisīja kaut kas ļoti niecīgs. Tas ir tāpēc, ka pilnveidošanās ir nopietna lieta, kas nepieļauj nepilnības. Ilgu laiku jūs šajās lietās sevi neuzlabojāt, ilgu laiku jūs tās neuztvērāt nopietni. Un tā jau ir problēma. Daudzi cilvēki ir miruši šādu lietu dēļ.” (Likuma izklāsts 2015. gada Rietumkrasta Fa konferencē”)

Pilnveidošanās ir nopietna lieta, un mums ir jāpievērš uzmanība katrai mūsu domai. Kā Faluņ Dafa praktizētājiem mums ir jāatbrīvojas no šīm pieķeršanām, un “slimības karma” ir daļa no tām. Kamēr vien mēs uzskatām sevi par patiesiem praktizētājiem, Skolotājs mums palīdzēs, un mēs spēsim izturēt pārbaudījumus.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/10/30/221419.html