Bīstamā paļaušanās uz citiem praktizētājiem nevis uz Likumu

Mēs visi bijām apbēdināti, kad Suna Džumeja nomira. Viņa bija ļoti centīga, un pārējie praktizētāji apbrīnoja viņu. Mēs zinājām, ka viņa uzcītīgi pilnveidojās, tad kāpēc viņa aizgāja tik agri?

Viņa labi darīja trīs lietas. Runājot par personīgo pilnveidošanos, viņa spēja izturēt grūtības. Viņa vienmēr runāja ar praktizētājiem no Likuma viedokļa, palīdzēja citiem un atgādināja viņiem, ka ir labāk jāpilnveidojas un dziļāk jāizprot Likuma principi – tā mēs kopā pilnveidojāmies. Gadu gaitā praktizētāji ar viņu pārrunāja dažādas lietas.

Tajā dienā, kad viņa nomira, viņa no rīta kopā ar trim praktizētājiem noskatījās NTDTV demonstrēto video "Dzīvības čuksti", lasīja jaunāko Minghui Weekly izdevumu un mācījās grāmatā "Džuaņ Faluņ" izklāstīto Likumu. Bija zināms, ka viņa daudz lasa un dara to ļoti raiti. Tomēr tajā vakarā viņa negaidīti nomira.

Bija grūti noticēt traģiskajai ziņai, un mēs domājām, ka, iespējams, esam kaut ko pārpratuši.

Suna sāka praktizēt Faluņ Dafa 1998. gadā un pilnveidojās 26 gadus. Viņa vadījās pēc Dafa principiem un bija brīnišķīga sieva savam vīram.

Pēc tam, kad Ķīnā sākās vajāšanas, viņa kopā ar citiem praktizētājiem apliecināja Dafa un dažādos veidos skaidroja cilvēkiem patiesību, tostarp devās to darīt arī uz apkārtējiem ciematiem. Tā kā viņa to darīja ļoti labi, Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) viņu vajāja, un tādēļ viņai nācās aiziet no mājām un atbēgt uz mūsu rajonu. Viņa ātri iekļāvās vietējā sabiedrībā, palīdzēja uzlabot šeit dzīvojošo praktizētāju vispārējo stāvokli, neatpalika no Izlabošanas ar Likumu procesa un pārcieta visas grūtības.

2003. gadā vajāšana saasinājās, tika iznīcināts vietējais materiālu izgatavošanas centrs (kurā izgatavoja brošūras ar informāciju par Faluņ Dafa un vajāšanu) un Sunu arestēja. Miliči gribēja arestēt visus vietējos Faluņ Dafa praktizētājus un nežēlīgi spīdzināja Sunu, cenšoties noskaidrot pārējo praktizētāju vārdus, taču viņa atteicās viņiem kaut ko teikt. Viens no miličiem sacīja, ka Suna Džumeja ir "patiešām nelokāma".

Pēc nosūtīšanas uz darba nometni viņa piedzīvoja visnecilvēcīgāko vardarbību. Vairāk nekā 20 dienas viņai neļāva gulēt, viņas kājas tika sakrustotas un cieši sasietas uz vairāk nekā 6 stundām, un, lai pastiprinātu sāpes, apsargi stāvēja viņai uz kājām. Viņa atteicās noliegt Faluņ Dafa neatkarīgi no tā, ko ar viņu darīja. Viņa pārcieta 40 mēnešus ilgu nežēlīgu vajāšanu un iznāca no darba nometnes ar paceltu galvu.

Neraugoties uz vajāšanu, paliek uzcītīga

Kad Suna atgriezās mājās, viņas mājoklis bija izpostīts. Taču neskatoties uz grūtībām, viņa palika uzcītīga. Viņa iedrošināja savu vīru, kurš bija satriekts par to, ko viņai nācās pārciest. Ar vietējo praktizētāju palīdzību viņa kopā ar vīru atjaunoja savu māju, un viņu situācija ar katru gadu uzlabojās.

Viņa cītīgi praktizēja, vienlaikus cieši sadarbodamās ar vietējiem praktizētājiem. Suna bija koordinatore manā rajonā un vadīja citus praktizētājus, palīdzot Skolotājam Izlabošanā ar Likumu.

Viņa bez ierunām sadarbojās ar citiem praktizētājiem, lai izkarinātu tūkstošiem plakātu ar informāciju par Faluņ Dafa un izplatītu Faluņ Dafa materiālus.

Ikreiz, kad praktizētājam bija kādas grūtības, kuras viņš nespēja pārvarēt, viņš par tām runāja ar Sunu; viņa vienmēr izturējās pret praktizētājiem sirsnīgi un palīdzēja viņiem paaugstināties saskaņā ar Likumu. Tā kā mana izpratnes spēja bija salīdzinoši zema, tad vairāk nekā 20 gadus, sastopoties ar kādu problēmu, vispirms vērsos pie viņas, uzskatot viņu par paraugu. Citi praktizētāji darīja to pašu – mēs visi paļāvāmies uz viņu.

Es palīdzēju viņai uzrakstīt un sistematizēt viņas pilnveidošanās pieredzes. Tās tika publicētas Minghui.org tīmekļa vietnē, un dažas no tām gadiem ilgi tika publicētas Minghui īpašajos izdevumos. Tāpēc manās acīs viņai bija noteikts statuss, un es viņu uzskatīju par cilvēku, kam var līdzināties.

Sunas pēkšņā nāve mani ļoti apbēdināja. Mana sirds bija tukša un nemierīga; bija grūti nomierināties un mācīties Likumu. Viss šķita kā sapnī, likās, ka viņa joprojām ir dzīva. Viņai nevajadzēja aiziet tik agri – viņai bija tikai 59 gadi.

Es zināju, ka man ir spēcīga pieķeršanās jūtām, un vienīgais veids, kā to novērst, bija mācīties Skolotāja lekcijas. Es pastiprināti mācījos Likumu un mācīšanās laikā biju koncentrējusies. Es zināju, ka tikai kārtīgi mācoties Likumu, es varēšu atbrīvoties no savas pieķeršanās un ātri paaugstināties.

Mācieties no Likuma, nevis no citiem praktizētājiem

Es atklāju, ka savā pilnveidošanās procesā esmu pieļāvusi kļūdas. Praktizētājas nāve noteikti nebija nejauša. Vecie spēki aizvilka viņas fizisko ķermeni akūtas slimības aizsegā. Kāpēc vecie spēki uzdrošinājās viņai uzbrukt? Tas bija tāpēc, ka savā pilnveidošanās procesā es paļāvos uz viņu. Es pieļāvu nopietnu kļūdu, mācoties no viņas, nevis no Likuma.

Pilnveidošanās ir nopietna. Mana pieķeršanās palīdzēja vecajiem spēkiem, tāpēc tie aizveda viņu, lai pārbaudītu manus draugus praktizētājus un mani. Viņa bija tik uzcītīga, bet viņa nomira. Vai es joprojām ticēšu Dafa? Vai es joprojām praktizēšu Dafa? Es sapratu, ka Sunas aiziešana bija saistīta tieši ar to, ka es un citi praktizētāji uz viņu pārāk paļāvāmies.

Īpaši pēdējos gados šķita, ka es bez viņas nespēju pilnveidoties. Viņa bija kā nomierinošs līdzeklis, kas stabilizēja manu garastāvokli; kad vien bija kāda problēma, es devos pie Sunas. Es paļāvos uz viņu sevis pilnveidošanā, un izturējos pret viņu kā pret atbalstu un visdrošāko un uzticamāko cilvēku, ko pazīstu.

Apdomājot to visu, es sapratu, ka tieši tā tas arī notika – es mācījos no viņas, nevis no Likuma. Es neuztvēru Likumu kā skolotāju un neapzināti devu vecajiem spēkiem zaļo gaismu viņas vajāšanai un aizvilkšanai prom.

Es sapratu, ka kaitēju Sunai. Lai gan viņa devās uz skaistu vietu, viņa aizgāja pārāk agri un nevarēja sekot Skolotājam līdz galam, par ko ir ļoti žēl.

Īpaši tagad, kad Izlabošana ar Likumu tuvojas beigām, laiks ir tik dārgs, un dzīvās būtnes vēlas tikt izglābtas. Ja praktizētājs zaudē savu cilvēka ķermeni un nespēj izpildīt savu misiju cilvēku glābšanā, tas ir ļoti skumji. Tas ir arī milzīgs zaudējums Dafa.

Vecie spēki izmanto katru nepilnību, lai iznīcinātu praktizētājus un visas dzīvās būtnes. Mēs saprotam, ka vecie spēki liek draugiem praktizētājiem aiziet no dzīves agrāk, nekā vajadzētu.

Vecie spēki izmantos visas nepilnības, lai iznīcinātu mūs un dzīvās būtnes, par kurām esam atbildīgi. Ir skaidrs, ka vecie spēki atņem praktizētājus, lai pārbaudītu mūs un pārliecinātos, vai mēs turpinām virzīties uz priekšu. Vai mēs spējam iet paši savu ceļu? Vai mēs varam uztvert Likumu kā savu skolotāju un iet savu pilnveidošanās ceļu?

Es esmu daļēji atbildīga par Sunas priekšlaicīgo aiziešanu. Es nepilnveidojos pietiekami labi. No sirds dziļumiem es viņai atvainojos: "Man ļoti žēl; lūdzu, piedod man."

Es vēlos atgādināt praktizētājiem – Likums ir jāuztver kā mūsu skolotājs un ir jāapzinās, cik bīstami ir pārāk paļauties uz citu praktizētāju. Šī man bija sāpīga mācība.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/8/6/219398.html