Atklāsmes, kas gūtas, pēc praktizētāja aiziešanas aizsaulē

Esmu bijis liecinieks daudzu Dafa praktizētāju aiziešanai mūžībā. Esmu novērojis, ka bieži vien šie cilvēki, aizejot no šīs pasaules, atstāj to Bodhisatvas vai Budas veidolā. Šie cilvēki sasniedza pilnību. Tādēļ, aiz cieņas pret viņiem, citi atturējās izteikties par, viņuprāt, aizgājušā cilvēka nopelniem un trūkumiem.

Ar dažiem no šiem praktizētājiem esmu sazinājies kādu laiku pēc tam, kad viņi aizgāja no šīs pasaules. Šajās sarunās viņi deva mājienus par savas aiziešanas iemesliem. Parasti es nevis apkopoju informāciju, bet gan dalos ar to, ko uzzinu, ar viņu radiniekiem vai viņiem tuviem praktizētājiem. Nesen sapratu, ka tas, ko viņi man atklāja, nebija tikai informācijas sniegšana, bet gan viņu žēlsirdīgā vēlme dalīties šajā pieredzē ar citiem praktizētājiem.

Jūlijā nomira viens no vietējiem praktizētājiem, tēvocis Fens. Padalīšos ar to, ko pamanīju atbilstoši savam izpratnes līmenim.

Kad saņēmu zvanu par Fena stāvokli, es nekavējoties devos pie viņa. Šķita, ka viņš zaudē samaņu, un divi praktizētāji aicināja viņu atgriezties. Redzot viņa situāciju, es apsēdos raidīt taisnās domas. Savā vīzijā es redzēju, ka Fens, šķiet, nebija apmierināts ar mūsu taisnajām domām, uzskatīdams, ka no tām nav lielas jēgas. Tomēr es turpināju tās raidīt.

Tad es ieraudzīju, ka man blakus stāv dievs mūka tērpā, ar kailu galvu un vienu paceltu roku. Es redzēju arī melnu lotosa ziedu, kas bija pa pusei gaišs un pa pusei tumšs Fena daņtiaņ zonā, un melnu būtni, kas dzīvoja viņa sirds apvidū. Šādos apstākļos manām taisnajām domām bija maza ietekme. Neilgi pēc tam ieradās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, taču Fenu neizdevās reanimēt. Vēlāk viņa ķermeni nogādāja apbedīšanas birojā.

Nākamajā dienā, agri no rīta meditējot, es mēģināju sazināties ar tēvoci Fenu. Viņš parādījās vīzijā, izskatījās miegains un noguris, kā parasti. Āda viņa ķermeņa priekšpusē bija sacietējusi. Kad viņš bija dzīvs, viņš pēdējā laikā ar grūtībām saglabāja spēcīgu galveno apziņu, jo īpaši Likuma mācīšanās laikā, un, raidot taisnās domas, bieži aizmiga. Viņam bija arī ilgstošas problēmas ar ādu, un nepārtrauktā kasīšanās nodarīja tai nopietnu kaitējumu. Šie divi neatrisinātie jautājumi galu galā noveda viņu nāvē.

Pēc tam Fens parādījās citā tēlā, stāvot uz liela lotosa. Es sapratu – tā ir tā viņa daļa, kas bija labi pilnveidojusies un bija atdalīta no vāji pilnveidotās daļas.

Kad es viņam jautāju, vai viņš pārdzims vai paliks uz vietas, viņš atbildēja, ka paliks uz vietas. Kad jautāju par viņa sasnieguma statusu, man daļēji parādīja Budas statuju ar vairākām galvām, kas atradās viena virs otras; katra galva bija zeltīta un mirdzoša.

Es turpināju attīrīt viņa ķermeni, raidot taisnās domas. Tajā dienā ap pulksten 18.00 vairāki praktizētāji un es kopā raidījām taisnās domas, lai palīdzētu attīrīt Fena ķermeni. Pēkšņi es ieraudzīju spoži mirdzošu zeltainu gaismu. Fens parādījās sarkanā mantijā, ar ziliem, cirtainiem matiem un izskatījās kā jauns vīrietis. Viņa kreisā roka bija pacelta, bet labā plauksta pavērsta uz āru. Liels oreols aiz viņa izstaroja zeltainu gaismu. Es nekad nebiju redzējis tik skaidru Budas tēlu, un man radās jautājums, vai tas ir īsts. Pēc dažām minūtēm tēls pazuda.

Nākamajā rītā meditācijas laikā es atkal sazinājos ar Fenu. Es lūdzu viņu atgriezties, ja tas ir iespējams, bet viņš neatbildēja. Vēlāk tajā pašā rītā viņa mirstīgās atliekas tika kremētas. Fotogrāfijā ar viņa pelniem bija redzams īpatnējs rozā krāsas fragments, kas, iespējams, bija sarira (augstas enerģijas matērija no Budas mirstīgajām atliekām). Bija arī galvaskausa gabali zaļā, violetā, brūnā un baltā krāsā, un uz dažiem kauliem bija redzamas cilvēka sejas aprises. Manuprāt, tie bija saistīti ar viņa karmiskiem parādiem un iemesliem, kāpēc viņš nespēja izrauties.

Pēc maniem novērojumiem, katra praktizētāja aiziešana no dzīves ir saistīta ar vajāšanu. Ļaunās būtnes, kas parādījās kā tumši tēli, ieņēma daļu no šo praktizētāju ķermeņiem. Kamēr viņu ķermeņi vēl nebija kremēti, es vienmēr raidīju taisnās domas, lai palīdzētu izraidīt šīs ļaunās būtnes.

Skolotājs nevēlas, lai praktizētāji pāragri aizietu no šīs pasaules, jo cilvēku glābšana prasa cilvēkresursus, un viens praktizētājs var paveikt ļoti daudz. Tomēr praktizētāja aiziešanu mūžībā var veicināt dažādi iemesli. Fens vairāk nekā 20 gadus cieta no divu veidu karmas: hroniska noguruma un ādas slimības sklerodermijas, kas var izraisīt hipertensiju un bojāt sirdi. Neatliekamās palīdzības brigāde paziņoja, ka Fens nomira no sirdslēkmes.

Iespējams, ka tēvoča Fena dzīves ilgums tika pagarināts, lai viņš varētu pilnveidoties. Es domāju, ka viņa pelnos redzamās cilvēku sejas bija būtnes, kurām pret viņu bija pretenzijas. Iespējams, tās nevēlējās viņu pamest, tādējādi izraisot viņa nogurumu, ādas problēmas un galu galā nāvi. Tās viņu kontrolēja līdz pēdējam brīdim, līdz pat kremācijai, pabeidzot savu misiju.

Daudzu praktizētāju, kuri aizgāja mūžībā, pelnos bija daudz sariras. Domāju, ka viņa ķermenis tika pārvērsts augstas enerģijas matērijās; viņš nevarēja to paņemt līdzi, un tas bija jāsadedzina, lai atmaksātu karmu. Es sapratu, ka Skolotājs atstāj nenopmaksāto karmu praktizētāju ķermeņos un izšķīdina to, kad viņu ķermeņi tiek kremēti.

Fens aktīvi iesaistījās daudzos Dafa projektos un sniedza nozīmīgu ieguldījumu cilvēku glābšanā. Viņš bija nelokāms savā ticībā Dafa, mācījās Likumu un izpildīja vingrojumus katru dienu, pat tad, kad viņu piemeklēja lielas grūtības. Vietējā mērogā viņš tika atzīts par vienu no uzcītīgākajiem praktizētājiem un mēs tikai varam mācīties no viņa piemēra.

Ja karmiskos traucējumus ilgstoši nav iespējams pārvarēt, tam bieži vien ir dziļš iemesls, kas galu galā var apdraudēt praktizētāja dzīvību. Tā kā tas prasa praktizētāja gribasspēku, ir ļoti svarīgi stiprināt galveno apziņu, kas ir noteicošais faktors traucējumu pārvarēšanā.

Lai efektīvi apstiprinātu Likumu un glābtu cilvēkus, praktizētājiem ir jāsaglabā labs pilnveidošanās stāvoklis un vesels ķermenis, kas nozīmē apzinīgu Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildi.

Fena ķermenis bija pārveidots augstas enerģijas matērijā, pat ja mēs tās nevarējām saskatīt ar cilvēka acīm. Viņa virspusējai karmai nevajadzētu apdraudēt viņa ķermeņa transformāciju, jo pilnveidošanās Dafa paaugstina praktizētāja līmeni. Fens bija no tiem praktizētājiem, kas sasniedza pēkšņu apskaidrību, neparādot savu pilnveidošanās līmeni. Viņš sasniedza dižena Budas līmeni. Mūs nedrīkst maldināt personīgās sajūtas vai iespaidi, ja mēs neredzam nekādas izmaiņas. Pilnveidojoties Dafa, mēs sasniegsim pilnību, tāpēc mums ir jāpaliek nelokāmiem un cītīgi jāpilnveidojas.

Mēs vienmēr varam mācīties no citu pieredzes. Es aprakstīju Fena gadījumu, lai uzskatāmi parādītu pilnveidošanās nopietnību un lai mācītos no tā, ko zinām par viņa situāciju. Es ceru, ka tas palīdzēs mums pilnveidoties daudz stabilāk un labāk glābt cilvēkus, un to noteikti būtu vēlējies arī tēvocis Fens.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/9/17/220226.html