Dažādu iemeslu dēļ daudzi cilvēki mūsdienās ir vientuļi. Manā ciematā vien ir apmēram 50 vai 60 pusmūža un vecāka gadagājuma vientuļu sieviešu. Daudzas no viņām atrada kādu, pie kā dzīvot – neoficiāli, bez "papīru kārtošanas". Viņu ģimenes locekļi un kaimiņi atbalsta šo nepieņemamo dzīvesveidu.
Sabiedrības morāles normas ir deģenerējušās, un daudzās lietās valda haoss. Kā Faluņ Dafa praktizētāji, kuri ievēro Īstenības, Labestības un Pacietības principus, mēs zinām, ka šādi dzīvot ir nepareizi, un tas rada bīstamu precedentu cilvēcei. Taču dažiem praktizētājiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, nav skaidras izpratnes par to. Viņi neapzinās, ka šāda uzvedība ir pretrunā ar Dafa mācību, un daži pat mudina citus to darīt – tāpēc arī es aktualizēju šo jautājumu.
Dzīvošana kopā, neprecoties, tagad ir kļuvusi par normu. Pēc laulātā zaudēšanas daudzi pusmūža un pat veci cilvēki atrod kādu, ar ko dzīvot kopā, bet nenoformē savas attiecības oficiāli. Par cik tā ir neoficiāla vienošanās, daži laiku pa laikam maina partnerus, un daži to dara pat tāpēc, lai nopelnītu naudu. Laicīgajiem cilvēkiem ir savi paradumi, taču daži praktizētāji ar entuziasmu mudina vientuļos praktizētājus dzīvot kopā. Vai mums tā būtu jādara? Ja mēs par to domājam tālāk, tad te varētu būt iesaistīti cilvēciskie priekšstati un pieķeršanās.
Cilvēkiem, kuriem mūsdienās ir vairāk nekā 90 gadu, jaunībā bija tradicionāli priekšstati par laulību. Piemēram, mana vecmāmiņa, mana vectēva māte un mana vīra vecmāmiņa agri kļuva par atraitnēm, taču viņas nekad nedomāja apprecēties vēlreiz, neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar bērnu audzināšanu vienatnē. Cilvēki ticēja tikumībai un vienmēr slavēja sievieti par to, ka viņai dzīvē nav bijis vairāk par vienu vīru. Pēc tam, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sagrāba varu, režīms kritizēja šo ideju un veicināja seksuālo brīvību, kas galu galā noveda pie haosa, kādu mēs redzam šodien.
Tradicionālajā ķīniešu kultūrā ir daudz šādu stāstu: tikumīgas sievietes pēc nāves kļuva par dievišķām būtnēm; tās, kas ieteica citiem apprecēties vēlreiz, tika sodītas ellē. Mūsdienās cilvēki, iespējams, vairs netic šīm vērtībām, bet mums, Dafa praktizētājiem, vajadzētu pašiem rīkoties labi un izvairīties no iejaukšanās šādās lietās. Skolotājs teica: "Praktizētājam nav jārūpējas par cilvēku pasaulīgajām lietām." ("Pilnveidošanās prakse nav politiska" no "Uzcītīgas pilnveidošanās būtība")
Mums ir jāmācās no šīm mācībām, jo praktizētāji, kuri uzvedas neatbilstoši, var saskarties ar nopietnām sekām. Mudināt vīrieti un sievieti dzīvot kopā bez laulības var būt ļoti bīstami. Galu galā mums, praktizētājiem, ir nepieciešams atstāt aiz sevis tīrus un taisnus vārdus, kā arī rīcību, kas var kalpot par paraugu nākotnē. Minghui.org ir daudz rakstu par šo tēmu, piemēram, "Tradicionālā ķīniešu kultūra: uzvedības etiķete starp vīrieti un sievieti" (angļu valodā).
Dažiem praktizētājiem ir arī citas, ar to saistītas, pieķeršanās. Kāda praktizētāja teica: "Ja mans dēls neapprecēsies, es neaizvēršu acis pat pēc nāves." Šī praktizētāja arī mudināja citus vientuļos praktizētājus dzīvot kopā, domādama, ka tādējādi palīdz viņiem. Mums nevajadzētu tā darīt.
Tā ir tikai mana izpratne. Lūdzu, norādiet, ja kaut kas neatbilst Faluņ Dafa mācībai.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/7/16/219050.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...