Spēki, kas patiešām grauj Ķīnu: ĶKP no vāciešiem aizgūtā doktrīna, franču dziesma un padomju karogs

Kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) apspiež disidentus un minoritāšu grupas, tā bieži vien sauc tos par iekšējiem spēkiem, kas vērsti pret Ķīnu, it kā tas režīmam dotu attaisnojumu neapdomīgi nogalināt savu tautu.

Tomēr, kā redzēsim tālāk, tieši ĶKP ir nodevusi Ķīnu un tās iedzīvotājus, kopš brīža, kad sagrāba varu. Faktiski tā pārņēma Kārļa Marksa (Vācija) komunistisko doktrīnu, franču "Internacionāli" un padomju karoga sirpi un āmuru. Turklāt tā ir gājusi vēl tālāk, lai barotos no ķīniešu tautas asinīm.

Izcelsme

Kopš ĶKP pirmsākumiem, sākot no Mao Dzeduna līdz pat tās pašreizējam vadītājam, režīms vienmēr ir skatījies uz "Komunistisko manifestu" kā uz savu teorētisko pamatu un galveno vadlīniju. Tā ir obligāta lasāmviela visiem ĶKP biedriem. Konkrētāk, Mao norādīja, ka marksisms un ļeņinisms ir ĶKP teoriju pamats.

Kas tad ir "Komunistiskās partijas manifests"? Tas sākas ar vārdiem "Rēgs klīst pa Eiropu – komunisma rēgs", kas vedina uz domu, ka komunisms ir rēgs, kas klīst pa pasauli un apdraud cilvēci.

Turklāt, par partijas himnu ĶKP pieņēma franču dziesmu "Internacionāle". Visiem partijas biedriem tā ir jādzied, un dziesma tiek atskaņota nozīmīgos pasākumos. Taču tikai retais zina, ka ĶKP dziesmas versijā ir tikai trīs no sešiem franču oriģinālās versijas pantiem, jo pārējo trīs pantu saturs varētu iedvesmot ķīniešus sacelties pret pašu ĶKP.

Mao reiz rakstīja, ka Oktobra revolūcija nosūtīja marksismu uz Ķīnu. Tas patiešām tā arī bija. Faktiski ĶKP aizsākās kā Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) Tālo Austrumu nodaļa un visu finansējumu saņēma no PSKP. Tāpēc ĶKP par savu karogu izvēlējās padomju valsts karogu ar sirpi un āmuru.

Komunisma vardarbīgo un brutālo būtību bija izklāstījis arī Markss. "Komunisti uzskata par necienīgu slēpt savus uzskatus un mērķus. Viņi atklāti paziņo, ka viņu mērķi var tikt sasniegti, tikai vardarbīgi gāžot visas pastāvošās sociālās iekārtas," viņš rakstīja "Komunistiskās partijas manifestā".

Tā rīkojās arī ĶKP. Pēc tam, kad bandītu un huligānu spēki apvienojās, viņi sekoja padomju Sarkanās armijas tradīcijai un nosauca sevi par Ķīnas Sarkano armiju. Pēc Dzjansji provinces sagrābšanas 1931. gadā ĶKP izveidoja Ķīnas padomju sabiedrību un nosauca tās teritoriju par "padomju rajonu".

Svinot Josifa Staļina 60. dzimšanas dienu, Mao 1939. gadā teica, ka, pamatojoties uz marksisma būtību, viņam ir visi iemesli uzsākt sacelšanos. Šī frāze vēlāk tika izmantota, lai izraisītu destruktīvo desmit gadus ilgušo kultūras revolūciju, kas gandrīz iznīcināja 5000 gadus seno ķīniešu tradicionālo kultūru. Tomēr šodien Ķīnā tā pati ĶKP ir izmantojusi visus savus resursus, lai novērstu jebkādus iespējamos draudus, nemaz nerunājot par sacelšanos. Tas attiecas arī uz jaunākajām tehnoloģijām, kas ļauj kontrolēt internetu, uz cenzūru un neskaitāmajām novērošanas kamerām un lielajiem datiem.

Sekojot vācu revolucionārā sociālista doktrīnām, dziedot naida dziesmu no Francijas un zvērot uzticību padomju karogam, ĶKP neinteresē Ķīna vai Ķīnas tauta. Un ne tikai tas – augstas ĶKP amatpersonas uzkrāj kukuļos saņemto naudu Šveices bankās un sūta savas sievas un bērnus baudīt dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, vienlaikus nekaunīgi apgalvojot propagandas paziņojumos presei: "ASV imperiālisti nekad nepārtrauc mēģinājumus mūs iznīcināt. Mēs nesekosim Rietumvalstu piemēram."

Japāņu iebrukums

Šo iemeslu dēļ Gomiņdana valdība sāka vērsties pret ĶKP. Tās locekļi no Dzjansji provinces aizbēga uz Šaaņsji provinci. Ar viltu viņi sāka tā saukto otro sadarbību ar Gomiņdana valdību un tika klasificēti kā Astotā armija.

Astoņus gadus, kad Japānas armija bija iebrukusi Ķīnā (no 1937. līdz 1945. gadam), Mao saglabāja šādu politiku: "10% pretoties Japānai, 20% tikt galā ar situāciju un 70% attīstībai." Lai gan ĶKP saņēma līdzekļus no Gomiņdana valdības, tā veltīja maz pūļu tam, lai cīnītos pret japāņu iebrucējiem, atšķirībā no Gomiņdana armijas, kas cīnījās frontes līnijās. Tā stiprināja savus spēkus; audzēja opiju Jaņaņā, Šaaņsji provincē; slepus vienojās ar Japānas armiju; dažkārt partizānu karā vērsās pret Gomiņdana armiju.

Patiesībā 50. un 60. gados Mao daudzkārt pateicās Japānas valdībai par iebrukumu Ķīnā – ja nebūtu Japānas iebrukuma, ĶKP nebūtu bijis iespējas vājināt Gomiņdana karaspēku, vienlaikus palielinot savu spēku.

Šāda divkosība turpinājās arī pēc japāņu armijas sakāves 1945. gadā. Kad Padomju Sarkanā armija ar ĶKP atbalstu devās uz Ķīnas ziemeļaustrumiem, karavīri izlaupīja šo teritoriju, izvaroja sievietes un sagrāba īpašumus, radot nebeidzamus zaudējumus. Šis ir vēl viens piemērs tam, kā ĶKP slepeni vienojas ar ārējiem spēkiem, lai grautu Ķīnu.

Ķīnas izpārdošana

Pēc tam, kad ĶKP 1949. gadā sagrāba varu, valsts un tās iedzīvotāju izpostīšana sasniedza jaunu līmeni.

Valsts daļu atdāvināšana

Diezgan ilgu laiku Ķīnas Republika uzskatīja Mongoliju par Ķīnas daļu. Tomēr ĶKP palīdzēja Staļinam iegūt kontroli pār šo reģionu.

ĶKP atļāva Padomju Savienībai bez maksas izmantot Ķīnas ostas un gaisa telpu. Turklāt Mao un viņa palīgs Džou Eņlajs atdeva Ķīnas daļas Ziemeļkorejai, Japānai, Vjetnamai, Indijai un citām valstīm.

Pēdējā laikā ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs ir gājis vēl tālāk. Viņš atzina vairākus neizdevīgus līgumus starp Krieviju un Cjinu dinastiju un atdeva vairāk nekā 1,4 miljonus kvadrātkilometru zemes, kas ir aptuveni 40 reizes lielāka teritorija nekā Taivāna. 1999. gada beigās, noslēdzot slepenu līgumu, viņš atdeva zemi arī Vjetnamai.

Savas valsts iedzīvotāju slepkavošana

Lai apspiestu savus iedzīvotājus, ĶKP līderi ir uzsākuši daudzas politiskas kampaņas. Mao laikā tā bija zemes reforma (1948-1950), "Trīs pret" (1951), "Pieci pret" (1952), rūpniecības un tirdzniecības reforma (1956), "Lielais lēciens" (1958), kam sekoja "Lielais bads" (1959) un Kultūras revolūcija (1966-1976). Pēc tam Dens Sjaopins bija atbildīgs par slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā (1989. gadā), bet Dzjans Dzemiņs uzsāka Faluņgun vajāšanu (1999. gadā – pašlaik).

Pat neskaitot piespiedu abortus, šo kampaņu laikā mira aptuveni 80 miljoni cilvēku. Viņu vidū bija zemes īpašnieki, kapitālisti, intelektuāļi, studenti un Faluņgun praktizētāji. Tas ir vairāk nekā abos pasaules karos bojā gājušo kopskaits. ĶKP nežēlīgā vienkāršo pilsoņu slepkavošana miera laikā ir bezprecedenta gadījums.

Ja ar to vēl nepietika, Mao paklausīja Staļinu un iesaistījās Korejas karā, nosūtot tā dēvēto "Tautas brīvprātīgo armiju". Simtiem tūkstoši ķīniešu kareivju gāja bojā karā ārpus Ķīnas teritorijas.

Vitāli svarīgu resursu izdāļāšana

Par to, ka nosūtīja karaspēku uz Ziemeļkoreju, ĶKP tika starptautiski izolēta. Tomēr režīms turpināja atbalstīt dažas nabadzīgas valstis, lai gūtu politisku labumu, pat ja tas nozīmēja kaitēt saviem iedzīvotājiem. Kad vairāk nekā 40 miljoni ķīniešu nomira Lielā bada laikā, Albānija lūdza pārtiku. Toreizējais premjerministrs Džou Eņlajs bez vilcināšanās pavēlēja kuģim, kas bija pilns ar tikko Amerikā iepirktiem graudiem, mainīt kursu un nogādāt tos Albānijā.

Vjetnamas kara laikā ĶKP piegādāja vjetnamiešiem dažādus ieročus un lielu daudzumu munīcijas un pārtikas. Ķīnas un Vjetnamas kara laikā 1970. gados Vjetnamas karavīri ironiskā kārtā izmantoja Ķīnas piegādātos ieročus, lai cīnītos ar Ķīnas armiju.

Tradicionālo vērtību graušana

Kopš seniem laikiem Ķīna ir pazīstama kā dievišķā zeme. Šī tradīcija ir iedvesmojusi ķīniešus jau tūkstošiem gadu.

Tad parādījās ĶKP. Sekojot Marksa doktrīnām, tā kūdīja dumpiniekus uz sacelšanos, lai sagrautu Ķīnu. Tā arī piespieda cilvēkus zvērēt pie padomju karoga un ziedot sevi komunismam. To darot, tās sekotāji pārdeva savas dvēseles komunistiskajam rēgam. Tāpēc arī ĶKP biedri bieži saka, ka pēc nāves "ziņos Marksam". ĶKP arī pārdeva savus biedrus Padomju komunistiskajai partijai. Tas izskaidro, kāpēc režīms pirmajās dienās izveidoja Ķīnas Padomju Republiku un paziņoja, ka cīnīsies, lai aizstāvētu Padomju Savienību.

Situāciju vēl ļaunāku padara tas, ka ĶKP skalo smadzenes arī jauniešiem, kuri ir spiesti pievienoties Jaunajiem pionieriem un Jaunatnes līgai. Rezultātā gandrīz visi bērni Ķīnā ir bijuši spiesti zvērēt uzticību un veltīt savu dzīvi partijai.

Pēc Staļina nāves Džou Eņlajs aizveda delegātus uz Maskavu, lai viņi piedalītos bērēs un palīdzētu nest zārku, bet Mao Dzeduns Tiaņaņmeņas laukumā izveidoja sēru vietu, lai ceremoniju varētu apmeklēt desmitiem tūkstošu cilvēku.

Pēc ĶKP amatpersonu nāves viņu mirstīgās atliekas pārklāj ar ĶKP karogu, lai vēlreiz apliecinātu viņu uzticību komunisma rēgam. Katru gadu 1. oktobrī (ĶKP dibināšanas dienā) režīms Tiaņaņmeņas laukumā izvieto Marksa, Engelsa, Ļeņina un Staļina portretus. 2018. gadā ĶKP sarīkoja Lielajā Tautas zālē vērienīgu ceremoniju par godu Kārļa Marksa bronzas statujas nosūtīšanai uz viņa dzimto pilsētu Vācijā, atzīmējot 200 gadus kopš viņa dzimšanas.

2009. gada 1. oktobrī visā Ķīnā parādījās lieli plakāti ar uzrakstu "Atzīmējam Tēvzemes vēstures 60. gadadienu". Pilsētnieki un lauku iedzīvotāji bija pārsteigti tos ieraugot – mūsu nācijai ir 5000 gadu sena vēsture, no kurienes radās šie 60 gadi?

Ķīnas komunistisko partiju ir izveidojuši spēki ārpus Ķīnas, spēki, kas nav patiesi ieinteresēti Ķīnā un nav tai lojāli. Tie nav ieinteresēti palīdzēt ķīniešiem dzīvot labāk. Ar savām ateisma un šķiru cīņas doktrīnām un neizbēgamo naida propagandu ĶKP ir nogalinājusi ķīniešu tautu un iznīcinājusi Ķīnas kultūru. Pakļaujot savu tautu verdzībai un izrokot tādu seno gudro kā Konfūcijs pīšļus, tā bezkaunīgi apgalvo, ka Ķīnas tauta ir izvēlējusies sekot ĶKP.

Pēcvārds

ĶKP ir Ķīnas problēmu cēlonis. Tas ir rēgs, kas vēršas pret Ķīnu un ķīniešiem. Ir pagājuši vairāki gadu desmiti, un ir pienācis laiks saukt to pie atbildības. Debesis vairs neļaus tai kaitēt cilvēcei.

1991. gada 25. decembrī Padomju Savienība sabruka. Izbeidzās arī komunistiskais Austrumu bloks. Rakstzīmes, kas iegravētas uz sena akmens, kurš tika atklāts 2002. gadā Pintanas apgabalā, Guidžou provincē, Ķīnā, vēsta: "Ķīnas komunistiskā partija beigs pastāvēt." Nepaies ilgs laiks, līdz režīms tiks pakāpeniski likvidēts, jo ir izdarījis noziegumus pret ķīniešu tautu un cilvēci.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/10/11/212435.html